Jāapsver tiesnešu specializācija pirmās instances tiesās

Recenzija pētījumam Latvijas tiesu spriedumu kvalitāte

Iesaki citiem:

“Tiesas spriedumu rakstīšana ir grūta māksla. Nespēja skaidri, īsi un precīzi argumentēt pieņemto nolēmumu sabojā visu pārējo labi paveikto tiesneša darbu. Katram tiesnesim, neraugoties uz viņa augsto kvalifikāciju, pastāvīgi jāstrādā, lai uzturētu un uzlabotu spriedumu rakstīšanas iemaņas,” teikts ASV tiesnešiem domātā rokasgrāmatā[1].

Vinetas Skujenieces pētījums “Latvijas tiesu spriedumu kvalitātes problēmas” ir pirmais darbs, kurā vispusīgi analizēta Latvijas tiesu spriedumu kvalitāte gan no formas, gan no satura viedokļa. Autore, analizējot likumā noteiktās spriedumu prasības, kā arī vērtējot konkrētus spriedumus, ir izstrādājusi ieteikumus tiesu spriedumu kvalitātes uzlabošanai. Atbalstāmi ir visi autores piedāvātie risinājumi tiesu spriedumu kvalitātes uzlabošanā, it īpaši tiesu spriedumu (nolēmumu) rakstīšanas vadlīniju izstrāde.

Tiesas uzdevums, izšķirot strīdu, ir noteikt katras iesaistītās puses subjektīvās tiesības un pienākumus. Lai katra no strīdā iesaistītajām pusēm saprastu, kāpēc tieši šādas tiesības viņai piešķirtas un pienākumi noteikti, un atzītu šo spriedumu par taisnīgu, spriedumā jāatspoguļo to pamatojošie argumenti pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk. Spriedumam ir jābūt saprotamam ne tikai juristam vai nozares speciālistam, bet tieši lietas dalībniekam, lai arī viņam nav speciālas izglītības.

Jāpiekrīt pētījumā izteiktajam secinājumam, ka tiesneši maz pievērš uzmanību valodas jautājumiem, lai gan tieši valoda ir būtisks spriedumu veidošanas instruments.

Vēl viens svarīgs aspekts, par ko būtu jādomā, rakstot spriedumu, ir tas, ka spriedums ir valsts dokuments. Saņemot spriedumu, lietas dalībnieks vērtē valsti kopumā un attiecīgo tiesu pēc tā, kāds ir šis spriedums gan pēc formas, gan pēc satura. Nevar ar cieņu izturēties pret dokumentu (līdz ar to arī pret valsti un tiesu), kurā ir pieturzīmju vai burtu kļūdas, neveiklas, neloģiskas frāzes, gari, nepārskatāmi teikumi, neprecīzas atsauces uz normatīvajiem aktiem, nepareiza saīsinājumu lietošana utt. Vai lietas dalībnieks būs pārliecināts, ka tiesas spriedums ir taisnīgs, ja tiesnesis pat savu domu nav mācējis izklāstīt skaidrā, saprotamā, juridiski korektā valodā?

Spriedumu saprotamība ir arī viens no faktoriem, kas ietekmē uzticību tiesām. Ja lietas dalībnieki saprot, kāpēc tieši tā tiesa ir spriedusi, tad vairumā gadījumu arī nerodas aizdomas par sprieduma pieņemšanas motīviem.

Runājot par spriedumu kvalitātes trūkumu, jāatzīst, ka zināmā mērā tas saistīts arī ar tiesnešu noslogotību. Lai analizētu spriedumā katru lietas dalībnieku argumentu, kā arī pienācīgi izklāstītu spriedumu pamatojošos argumentus, ir vajadzīgs laiks. Diemžēl, pie pašreizējās tienešu noslogotības, kad tiesnesim bieži ir jāgatavo formāli lēmumi un jāatbild par tehniskiem jautājumiem, par kuriem citās valstīs atbild tiesu darbinieki, tiesnesim bieži vien nepietiek laika vispusīgai lietas dalībnieku argumentu analīzei un sprieduma argumentācijai.

Vēl viens šajā aspektā apspriežams jautājums – tiesnešu specializācija pirmās instances tiesās. Ja tiesnesis vienā dienā skata divas krimināllietas, trīs civillietas un vienu lietu, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, tad, kā vienā no tikšanās reizēm izteicās zviedru kolēģis, notiek personības šķelšanās. Protams, tiesnesim ir jāmāk skatīt gan civillietas, gan krimināllietas, gan administratīvās lietas, tomēr, ja to dara vienlaikus, to nevar izdarīt kvalitatīvi. Būtu jāpārdomā, vai arī pirmās instances tiesās nevajadzētu specializēties, ik pēc laika, piemēram, trim gadiem, mainot konkrētā tiesneša specializāciju.

Lai gan pētījumā norādīts, ka autore ir sastapusies ar grūtībām iepazīties ar lietu materiāliem, domājams, ka pašlaik ar šādām grūtībām vairākumā tiesu nevajadzētu sastapties.

V.Skujenieces veiktais pētījums ir labs pamats, lai izstrādātu plānu tiesu spriedumu kvalitātes uzlabošanai gan tuvākam, gan tālākam laikposmam. Jācer, ka ar pētījumu iepazīsies arī atbildīgās amatpersonas, kuras pētījums varētu mudināt uzsākt darbu pie autores piedāvāto risinājumu īstenošanas.


____________________

[1] Manual for administrative law judges. Morell E. Mullins Professor of Law University of Arkansas at Little Rock. Administrative Conference of the United States 3rd edition 1993.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!