Atslēgvārdi:

Ja vēlies mainīt valsti, sāc ar sevi 0

Bez “lielās” politikas, uz kuras skatuves bieži nākas redzēt dīvainas un pat nepatīkamas izrādes, ir arī cita politika – tā, kuru veido attīstības veicināšanai. Lai šī attīstība notiktu, ir svarīgi būt klātesošam mirklī, kad ir iespēja norises ietekmēt.

Iesaki citiem:

Runājot par valsti un tās attīstību, nereti nākas sastapties ar valsts pārvaldes un sabiedrības pretnostatījumu – vieni sagatavo un pieņem lēmumus, otri tikai pilda, turklāt gandrīz ikviens ir gatavs aktīvi diskutēt par pārvaldes nepaveikto vai nepietiekami labi izdarīto. Te vietā jautājums - vai tikai valsts institūcijas ir atbildīgas par attīstības mērķu izvirzīšanu, rīcības plānu sagatavošanu un ieviešanu? Ko tad pati sabiedrība dara, lai šie plāni būtu reāli, pasākumi atbilstoši mūsu vajadzībām un tiešām tiktu arī īstenoti?

Pēdējos gados, īpaši līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, valsts pārvalde arvien biežāk uzrunā sabiedrību, aicinot piedalīties lēmumu un politikas dokumentu sagatavošanā, to rediģēšanā un ieviešanas pārraudzībā. Kad esam uzrunāti, ir jāizvērtē, cik esam spējīgi iesaistīties un cik liela ir mūsu griba to darīt? Ir svarīgi apzināties, ka valsts attīstības plānošanai ir nepieciešama kompetence, kas balstās uz praktiskā darbā iegūtu pieredzi, ir vajadzīgi cilvēki, kuri pārzina sabiedrības vajadzības nevis teorētiski, bet balstoties uz reālo dzīvi, un kuri spēj un uzdrīkstas šīs vajadzības paust valsts līmenī.

Ar šo rakstu vēlos aicināt ikvienu aktīvu cilvēku, kuram rūp savas pilsētas, novada, reģiona un valsts šodiena un nākotne, uzdrīkstēties un kļūt par ekspertiem jomās, kuras pārzināt un darbojaties. Iespējams, ka tieši jūsu dalība var sniegt būtisku ieguldījumu kādas problēmas risināšanā nacionālā līmenī. Protams, valsts institūcijas nevar uzklausīt klātienē katru cilvēku, taču iespējas līdzdarboties paver sabiedriskās organizācijas, kuras jūsu pozīciju var paust ministrijās, Valsts sekretāru sanāksmēs un Saeimas līmenī. Katra ieinteresētā cilvēka tiešo dalību nodrošina internets, kurā pieejami apspriešanai un priekšlikumu saņemšanai nodotie dokumenti. Ir dažādi veidi un iespējas, tikai pašiem tās jāuzmeklē.

Viens no dokumentiem, kura izstrādē un tagad arī pārraudzībā ir iesaistīta sabiedrība, ir Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, par kuru atbildīga ir Labklājības ministrija. Patlaban tiek izstrādāts jauns “Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai 2007.-2009. gadam”. Par tā saturu 23.novembrī Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Labklājības ministriju rīko sabiedrisko apspriedi[1]. Tai jau pieteikušies vairāk nekā 40 dalībnieku (NVO, ministriju, valsts institūciju pārstāvji u.c. interesenti). Apspriedes dalībnieki izvirzīs trīs konkrētus uzdevumus, kas primāri jāveic 2007. un 2008. gadā, lai uzlabotu dzīves apstākļus šādām sabiedrības grupām - cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; veciem ļaudīm; daudzbērnu un nepilnām ģimenēm; etniskām minoritātēm (piemēram, čigāniem); personām, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām; bērniem un jauniešiem (piemēram, ielu bērniem); bezdarbniekiem; bezpajumtniekiem; cilvēktirdzniecības upuriem.

To, ka līdzdarboties ir vērts, apliecina pieredze ar iepriekšējo Nacionālo rīcības plānu 2004. - līdz 2006.gadam, kura izstrādē un pēc tam arī plāna īstenošanas pārraudzības komitejā Labklājības ministrija iesaistīja sabiedriskās organizācijas.

Šobrīd plāns tiek ieviests un viss neiet tik raiti kā sabiedrība un arī valsts vēlētos. Daudzām rīcībām nepietiek finansējuma, nākas saskarties ar sabiedrības neizpratni, birokrātiju, citām grūtībām. Tomēr pārmaiņas jau ir, un to pozitīvo ietekmi var sajust dažādās jomās: veiksmīgāka sadarbība starp sabiedriskajām organizācijām un valsts institūcijām, ietekme dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā, pasākumi sociāli mazaizsargāto cilvēku interešu aizstāvībai.

Bez “lielās” politikas, uz kuras skatuves bieži nākas redzēt dīvainas un dažkārt pat nepatīkamas izrādes, ir arī cita politika – tā, kuru veido attīstības veicināšanai. Tajā nedala krēslus, bet plāno, kas un ar kādiem līdzekļiem ir paveicams, lai sabiedrība kopumā dzīvotu labāk. Lai lauku cilvēkiem būtu pieejamas tās pašas iespējas, kādas ir pilsētniekiem, lai vecie ļaudis dzīvotu godam pelnītos apstākļos, lai Latvijā nebūtu bērnunamu un cilvēki netiktu morāli un fiziski pazemoti. Lai tas viss un vēl daudz kas labs īstenotos, ir svarīgi par to runāt un to plānot. Uzrunāt valsti un būt klātesošam mirklī, kad ir iespēja norises ietekmēt.

________________________________

[1] Projektu „Sabiedriskās apspriedes: Valsts institūciju un NVO sadarbība” īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija un Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Latvijā finansiālo atbalstu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733