Ja telefoni spētu runāt...

Naktī tik smuko un foršo jauno mobilo telefonu ar modinātāju, kartēm, radio un internetu labāk neglabāt uz naktsgaldiņa, turklāt interneta piekļuvei labāk lietot parasto datoru.

Iesaki citiem:

Indiāņi — olmeki — kompasu Meksikā esot lietojuši jau senāk nekā pirms 3000 gadiem, kad tos sākuši izgatavot arī Ķīnā. Kopš tā laika ir pagājušas vairākas tūkstošgades, kuras bija piepildītas ar dažādiem interesantiem un svarīgiem notikumiem, tostarp arī brīnumiem. Fiziķi XVIII gadsimtā ievēroja, ka zibens izlādes tuvumā notiek dzelzs priekšmetu magnetizēšanās un kompasa pārmagnetizēšanās. Radās viedoklis, ka magnētiskās un elektriskās parādības ir savstarpēji saistītas. Ar kompasa izmantošanas sākumu salīdzinoši nesen, 1820.gadā, dānis Hanss Ersteds uzskatāmi pierādīja magnētisko un elektrisko parādību saistību. Viņš konstatēja, ka elektriskā strāva, kas plūst vadā, tāpat kā patstāvīgais magnēts iedarbojas uz tuvumā novietotu magnētadatu, orientējot to perpendikulāri vadam. Francūzis Andrē Marī Ampērs izpētīja magnētisko mijiedarbību starp diviem vadītājiem, pa kuriem plūst strāva. Rezumējot raksta fizikālo daļu, jākonstatē, ka jau XIX gadsimtā bija zināms, ka jebkuram kustībā esošajam elektriskajam lādiņam un mainīgiem elektriskajiem laukiem raksturīga magnētiskā iedarbība, bet Maksvela teorija nosaka, ka mainīgs elektriskais lauks rada mainīgu magnētisko lauku un mainīgs magnētiskais lauks rada mainīgo elektrisko.


Zemes līnijas pret WiFi

Ļoti skaisti. Cilvēki izdomāja iekšdedzes dzinēju, tvaiku, decentralizētu un centralizētu elektroenerģijas ģenerāciju, elektropārvades līnijas, radio, TV un citas lietas, kuras saistās ar t.s. zinātniski tehnisko revolūciju, ar ko mēs saprotam aptuveni pēdējo 150 gadu ilgu laika posmu. Tomēr īsti labi neklājās tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši dzīvoja elektropārvades līniju tuvumā. Tas īpaši sāka traucēt "pedāli grīdā" tipāžiem pēc tam, kad ANO Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā vēža pētīšanas aģentūra 2001.gadā zemas frekvences magnētiskos laukus klasificēja kā kancerogēnus, jo, magnētiskajam laukam palielinoties, tika konstatēts progresīvs leikēmijas (asins vēža) risks bērniem.

Kopš šī gada tas vairs galīgi nav skaisti, jo ir konstatēts, ka no elektromagnētiskā lauka (EML) ar zemu frekvenci vajag pēc iespējas izvairīties — tā, lai aizsargātos no to izraisītiem bioloģiskiem efektiem. Šāda lauka avoti ir elektrisko tīklu gaisvada līnijas, sadales iekārtas, barotavu jeb tā dēvēto fīderu punkti un apakšstacijas un, ak, jā, — arī, piemēram, monitori. Proti — jebkura ierīce, kas darbojas, izmantojot elektrisko tīklu, un ilgstoši rada pietiekoši stipru magnētisko lauku. Ja kādam rodas bažas vai, piemēram, kolēģa monitors, resni vadi zem apmetuma vai serveru skapis neatrodas pārāk tuvu paša darba vai citai uzturēšanās vietai, tad arī Latvijā ir iespējams sertificēti izmērīt magnētisko lauku. Iespējams, šādas tādas pārmaiņas birojā vai mājās savas un citu veselības vārdā tomēr būs nepieciešamas. Vienkāršākā valodā — kaitīgās ierīces un vadi jātur pēc iespējas tālāk no sevis.

Sadzīvē arvien vairāk ienākot jaunākajām tehnoloģijām, kas veicina tirgus ekonomiku un iekšzemes kopproduktu, arvien vairāk un augstāku EML frekvenču diapazonu no 100 kHz[1] līdz 10 GHz[2] izmanto komunikācijās — TV un radio, ārkārtas dienestu, auto pretaizdzīšanas ierīču, mikroviļņu krāsniņu, magnētiskās rezonanses iekārtās, kā arī WiFi[3] un mobilo tālruņu sakariem. Pašlaik pasaulē esot teju 2 miljardi cilvēku, kuri lieto mobilos tālruņus. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī frekvenču diapazona ietekme uz veselību ir pētīta un saduras gan sabiedrības veselības, labāku alternatīvu neesamības, gan piesardzības principa un komerciālās un politiskās ietekmes interesēs. Dažu valstu valdības un veselības aizsardzības iestādes ziņo, ka būtiska kaitīga ietekme nav konstatēta, taču citu valstu valdības, piemēram, Vācijas Starojuma aizsardzības federālais birojs (Federal Office for Radiation Protection), saviem pilsoņiem skaidri pasaka — pēc iespējas izvairieties no elektrosmoga! Minētais Vācijas birojs iesaka nelietot WiFi, bet tradicionālos vara vai optikas vadus datora un citu ierīču savienojumiem, nelietot elektriskās segas un bērnu monitorus, mobilo tālruņu vietā izmantot parastos — "zemes līnijas" — tālruņus.

Eiropas Komisijas Zinātniskā komiteja (SCENIHR) jaunu risku izvērtēšanai atzīst, ka jāturpina pētījumi gan par intensīvu mobilo tālruņu ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības veselību, gan arī elektromagnētisko hipersensibilitāti (EHS). Patiesībā tas nav nekas neparasts, ja atceras, cik šīs tehnoloģijas ir jaunas un cik strauji tās izplatās sabiedrībā, piemēram, cilvēki lieto mobilos tālruņus. Tomēr tiek norādīts, ka bērni var būt jūtīgāki pret EML, jo bērnu smadzenes tikai attīstās. Pilnīgi noteikti pa telefonu nevajag runāt automašīnās, jo tas gan apdraud satiksmes drošību, gan arī aparāts staro daudz vairāk, lai spētu nodrošināt sakarus ar bāzes staciju. Starp citu, tālruņa aparātu specifisko starojumu raksturo ar tā saukto SAR indeksu, un dažādiem tālruņiem tas ir atšķirīgs. Cita liela diskusija ir par to, vai mobilo tālruņu kompānijām vajadzētu koncentrēties uz jaunu, bet potenciāli lielu — 8-12 gadu vecu bērnu auditoriju. Autors teiktu tā — kamēr EML ilgtermiņa ietekme uz veselību — smadzenēm, nervu sistēmu un audiem — nav pilnīgi noskaidrota, tikmēr piesardzības vārdā varbūt tomēr labāk izvairīties no mobilo tālruņu uzticēšanas savām nepilngadīgajām atvasēm. Francijas valdība šī gada janvārī aicināja vecākus ierobežot bērnu mobilo tālruņu lietošanu.


Nopērc modinātāju!

Pašpalīdzības grupas ziemeļvalstīs norāda uz gandrīz 10% lielu hipersensibilitātes izplatību populācijā. Tomēr hipersensibilitāti var izraisīt ne tikai EML, bet arī citi vides faktori, piemēram, fluorescento, tajā skaitā „taupīgo” dzīvsudraba lampu mirgoņa, gaismas spožums, slikts darba vietas iekārtojums un problēmas, kas saistītas ar vizuālajiem displejiem, kā arī gaisa kvalitāte un stress.

2007.gada pavasarī ASV un Rietumeiropā tika konstatēts, ka plaši izplatīts (pat līdz 70%) ir bišu saimju „sabrukšanas sindroms" — no stropa pēkšņi pazūd visas bites, izņemot bišu māti un līdz galam neattīstījušās darba bites. Skaidra atbilde uz jautājumu par bišu pazušanas cēloņiem netika dota, bet kā iespējami tika minēti pesticīdi, ģenētiski modificētie kultūraugi vai stropu tuvumā esoši mobilie tālruņi. Varbūt iemesli ir pilnīgi citi, varbūt kāds no minētajiem. Sabiedrības ietekme uz biosistēmu var būt tik milzīgi negatīva un tik šokējoši maz izprasta!

Toties Indijā un ASV ir pētījumi, kas rāda — vīriešiem, kuri lieto mobilos telefonus, krasi samazinās spermas daudzums. Vai šādi dati ir apstiprināti arī Eiropā, autora rīcībā informācijas nav. Varbūt Eiropas "mobilajiem" vīriešiem šajā ziņā viss ir kārtībā.

Lai nu kā, ir skaidrs, ka labāk būtu pēc iespējas izvairīties no elektrosmoga un ar cilvēkiem sarunāties aci pret aci. Ja sarunas plānotas ilgākas vai regulāras, bet tikties nav iespējams, varbūt apsvērt lietot parasto tālruni. Ja jāizmanto internets, tad varbūt nevajag WiFi, bet labāks ir parastais vara vai optikas savienojuma vads. Par elektrolīnijām, monitoriem, un vispār zemas frekvences magnētiskajiem laukiem jau rakstīju — ir pierādīts un vispāratzīts, ka tie ir kancerogēni, tāpēc — labāk no tiem pa gabalu. Fizika māca, ka EML samazinās, palielinoties attālumam no avota. Par Zaķusalas TV torņa EML ietekmi viedokļi ir atšķirīgi. Tāpat ir dažādi viedokļi par jaudīgiem lokatoriem, proti, nevis par to, vai EML ir pārāk liels vai nē, bet gan par to, kādā attālumā tas vairs nav veselībai potenciāli kaitīgs ilgtermiņā un kurš atbild par risku un apmaksā rēķinus, ja risks iestājas. Tāpat par mobilo tālruņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību īsti līdz galam skaidrības nav. Tomēr, šķiet, labāk mobilo telefonu bērniem nedot un arī „lielajiem” lietot pēc iespējas retāk, bet naktī tik smuko un foršo, jauno mobilo ar modinātāju, kartēm, radio un internetu varbūt labāk neglabāt uz naktsgaldiņa — tiešā galvas tuvumā, turklāt interneta piekļuvei labāk lietot parasto datoru, ne telefonu. Starp citu, uzlīmes, tostarp hologrāfiskās, uz mobilajiem telefoniem EML nesamazina.

Autoram kā atbalstāma liekas dažu Rietumeiropas pilsētu prakse aizliegt un bloķēt mobilos sakarus arī sabiedriskā transporta līdzekļos, ne tikai kinoteātros, skolās vai citās publiskās vietās, kur tie vai WiFi var traucēt citiem cilvēkiem, tostarp tādiem, kuri cieš no hipersensibiltātes vai kuri vienkārši nevēlas riskēt ar savu un savu tuvinieku veselību.

_____________________

[1] 1 kilohercs ir 1000 svārstību sekundē

[2] gigahercs ir tūkstotis miljonu svārstību sekundē

[3] Bezvadu internets

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Gazmaskas 255x203

Rijīgie palīgi 7 Autors:Jānis Brizga

Pienenite 255x203

Sāc ar spuldzīti! 5 Autors:Jānis Brizga

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru Autors:Andris Sprūds, Ojārs Balcers, Daina Eberšteina, Juris Ozoliņš, Aiga Grišāne