Atslēgvārdi:

Ja Latvija aizliegtu Krievijas televīzijas: kas tālāk? 15

Trīs domas par Krievijas televīziju ierobežošanas sekām

Iesaki citiem:
Tv
Foto:Jobopa

Nav nekā pašsaprotama atbildē uz jautājumu – ierobežot vai neierobežot Krievijas oficiālā režīma kontrolētu televīziju iespējas sasniegt Latvijas iedzīvotājus gadījumos, ja tās pārraida militāru propagandu par situāciju Ukrainā.

Tēmai pašai par sevi nav ne vainas: tieši otrādi, tai ir potenciāls īpaši dziļai, kvalitatīvai diskusijai par vārda brīvības un aizsardzības vērtību līdzsvarošanu, kā arī savstarpējo saistību informācijas laikmetā. Taču kvalitatīva diskusija šajā jautājumā ir iespējama tikai tad, ja ieceres atbalstītāji būtu parūpējušies par elementāra līmeņa priekšlikuma pamatojumu – proti, konkrētām ierobežojamām televīzijām, skaidrību par tiesisko pamatu televīzijām uzliktajiem ierobežojumiem, ierobežojumu laiku, ierobežojumu metodēm. Diemžēl pagaidām publiski redzamā diskusija par šo jautājumu lielākoties ir tāda, ka, ar to iepazīstoties, lēnā agonijā mirst smadzeņu šūnas …

Tā kā skaidrības par pamatlietām nav, tad abstrakti pieņemsim, ka nezināms skaits ar Krieviju saistīto televīziju uz nezināmu laiku ar nezināmām metodēm un nezināma tiesiska pamata tiek padarīts Latvijas iedzīvotājiem nepieejams! Kas tālāk?
Trīs domas par iespējamo situāciju „post factum”:


1. Aizliegšana: lielāks drošības risks nekā paši kanāli?

Pieņemšu, ka šo bloga ierakstu lasa daudzi interneta paaudzes pārstāvji, kuriem pašiem mājās vispār nav televizora. Bet vai nav tā, ka mēs katrs joprojām pazīstam vairākus vidēji statistiskos Latvijas pilsoņus, kas pie televizora dienā pavada 2-4 stundas, skatoties dziedāšanas šovus, seriālus, ziņas, sporta raidījumus? Vai arī, varbūt, paši internetā tos atrodam? Pamēģināsim iedomāties, ka šai tantei vai onkulim, vai mums personīgi kāds īpaši iemīļots seriāls vai šovs pēkšņi tiek liegts vai kļuvis vairākas reizes dārgāks! Turklāt nevis tādēļ, ka bizness bankrotējis vai auditorija bija par mazu, bet ar apzinātu lēmumu, kuru pieņēmusi vara, kam, atbilstoši sabiedriskās domas aptaujām, Latvijā maz kurš uzticas.

Kādas ir emocijas?
Pateicība? Prieks? Sajūsma? Atvieglojuma sajūta par atpestīšanu no atkarības? Vienaldzība?
Diez vai.

Maigākā emocija, kas nāk prātā: sapīkums. Daudz ticamāka: pārestības, netaisnīgas izturēšanās apziņa, vēlme protestēt - varbūt pat tajā iedzīvotāju daļā, kas attiecīgās televīzijas nemaz neskatījās.

Cik daudzi citi faktori ar vēl lielāku varbūtību inerto Latvijas sabiedrību dienas laikā spētu pievērst politikai, vēl vairāk sašķelt, varbūt izvest ielās, ja ne sajūta, ka apzināti „nolaupīts” iemīļotais seriāls vai ziņu raidījums? Kā vēl vairāk spēcināt agrāk marginālās radikāla protesta balsis, atrast tām auditoriju un padarīt par lielas vēlētāju daļas noskaņojumu publiskiem paudējiem?

Vai ir alternatīva? Jā, manuprāt, ir. Televīzijā pamanot propagandu, labāk ir nevis steigties izraut līdzcilvēkam no rokām pulti, bet gan norādīt uz propagandu. Izgaismot, diskutēt, parodēt, atmaskot – visdažādākajās formās, rakstot blogus, taisot YouTube klipus, diskutējot internetā. Saruna un iespēja cilvēkam pašam nonākt līdz secinājumiem, balstoties kvalitatīvā informācijā– ilgtermiņā daudz iedarbīgāks un noturīgāks pamats noturībai pret propagandu nekā brutāla „atslēgšana” no nevēlamā satura.

Nudien, tas ir sarežģītāk par izslēgšanas podziņas nospiešanu un prasa darbu! Bet vai kāds solīja, ka reāla cieņa pret cilvēku kā spriestspējīgu būtni ir kas vienkāršs?


2. Pret Kremļa propagandu vai par kvalitatīvu žurnālistiku?

Iebildumi pret Kremļa propagandu un vēlme redzēt kvalitatīvu žurnālistiku, debati nav viens un tas pats. Diemžēl, spriežot pēc pārmetumiem t.sk. augstvērtīgam žurnālistu darbam, Latvijā netrūkst cilvēku, kam principā nav ne mazāko iebildumu pret propagandu kā pret metodi sabiedriski jūtīgu jautājumu atspoguļošanā. Sāpe ir tikai propagandas virziens: proti, viņi vēlētos Kremļa propagandu aizstāt ar "lojālo" propagandu, kam paši piekrīt un, iespējams, pat no sirds uzskata par Latvijas interesēm atbilstošu! Metodoloģija tā pati: neērto faktu ignorēšana, patoss, tēmas aplūkošanas paviršums, slikti motivēta vienpusējība, cīnīšanās par „savas nometnes” pārstāvjiem, pat ja viņiem nav taisnība.

Kā jums šķiet – cik reāli ir ar šādām metodēm pārliecināt kādu, kas JAU nav propagandētāja pusē?

Gandrīz nemaz. Tieši otrādi – šādas „smadzeņu skalošanas” metodes riskē atgrūst, izraisīt riebumu pat Latvijai lojālos iedzīvotājos. Prasīt no žurnālistiem, kas strādā ar nelatviešu auditoriju, izmantot urrāpatriotriskos paņēmienus: nozīmē padarīt viņu darbu par ko bezjēdzīgu un žurnālistiskās prasmes degradējošu.

Tādēļ pat svarīgāks jautājums par to, ko darīt ar Krievijas televīzijām: vai esam kā sabiedrība gatavi pieprasīt un atbalstīt kvalitatīvu žurnālistu darbu – gan latviešu, gan krievu valodā. Nosodot propagandu kā žurnālistikas metodi arī tad, ja personiski aizstāvētajai idejai piekrītam, kā arī atbalstot profesionālu žurnālistu darbu tad, ja šī darba rezultāti nesaskan ar mūsu ideoloģiskajiem priekšstatiem par to, kā Latvijai būtu labāk. Tas nozīmē nesiet virs žurnālistu galvām Dāmokla zobenus, paužot nepatiku, draudot ar krimināllikumiem vai televīziju slēgšanu tikai tādēļ vien, ka tiek skartas jūtīgas tēmas, kuru ietvaros (jā, ļoti iespējams!) tiks apšaubītas lietas, kas daudziem ir svētas, vai aicināti cilvēki, kuriem varbūt idejiski maz uzticamies, bet kuru klātbūtne ir profesionāli būtisks pienesums diskusijai. Kritērijs – žurnālista/medija profesionalitāte, nevis „idejiskais tīrums” propagandas karā, lojalitāte vai nelojalitāte katra subjektīvajām vērtībām. Tikai šādam mediju darbam, kopīgām sarunām, ir potenciāls transformēt sabiedrības domājošākās daļas viedokļus! Savādāk - lieks laika un enerģijas patēriņš, pie reizes ar nekvalitatīvu informāciju mērdējot arī savu spriestspēju.


3. Nepatīk – tātad nelikumīgs un nevēlams?

Spriežot pēc līdzšinējās diskusijas, Latvijā mazums cilvēku Krievijas televīzijas aizliegtu arī tad, ja likumā šādas aizliegšanas iespējas nebūtu paredzētas. Man ir grūti viņus par šo vainot, jo nu jau vairākus gadus, lielā mērā pateicoties jaunajām Satversmes kodola koncepcijām un ar tiem saistītajiem juridiskajiem un politiskajiem lēmumiem, Latvijā ir degradējusies izpratne par konstitucionālismu.

Konstitucionālisma pamatā ir doma, ka likums, konstitūcija ierobežo nevis tikai pilsoni parasto, bet arī varas nesēju (valdnieku, parlamentu, tiesnesi). Pēdējā laika Latvijas konstitucionālās teorijas un to ietekme uz lēmumu pieņēmēju prātiem šos šķēršļus valdnieku subjektīvajiem ieskatiem ir noņēmusi: konstitūcija nozīmē to, ko varas nesēji vēlas, lai tā nozīmē. Noteicošais ir GRIBA. Gribas pamatā var būt pašu vēlme, var būt - pakļaušanās sabiedrības aktīvākās daļas spiedienam: nav lielas atšķirības. Ja tev ir politiskā vai juridiskā vara, tad kopš nesena laika „nepatīk” vairs nenozīmē „nepatīk” (jauns kādas partijas nosaukums, referenduma tēma, biedrības darba tēmas, medija darbs), bet gan „jau šobrīd aizliegts” un „antikonstitucionāls”. Tāds pats liktenis piemeklējis vērtējumus „manuprāt, neatbilst Latvijas interesēm” vai „nākotnē būtu aizliedzams”.

Ja vien tev ir vara, tu vari sev netīkamo vai, tavuprāt, Latvijas interesēm neatbilstošo pasludināt par kaut ko, kas aizliegts un antikonstitucionāls jau ŠOBRĪD, nemokoties ar diskusijām vai likumu grozījumiem. Piedāvājiet savus nepatikas objektus, piemeklēšu pamatojumus, kas „skanēs” juridiski!

Zaudēta ticība konstitūcijas, likuma spējai ierobežot ne tikai parastus pilsoņus, bet arī varas nesējus ir kā Pandoras lādīte: ja atvērsi - problēmu vairs nesavāksi. Diemžēl Latvijā šī lādīte stāv vaļā – tādēļ nebūtu jābrīnās, ja varas lēmumi (t.sk. par iespējamo televīziju ierobežošanu) cilvēku prātos mazāk paliks kā tiesiska rīcība un vairāk - kā politiskā spēka attiecību demonstrējums, kas, mainoties varas līdzsvaram, tikpat viegli, skata pēc piemeklējot juridiskas toņkārtas argumentus, pavēršams pretējā virzienā (skat. Krimas referendums). Vai tas ir labs pamats, uz kā veidot uzticēšanos valsts varai un saliedētu sabiedrību, kas ir droša, t.sk. pret ārējiem ienaidniekiem? Šaubos.


Kas atbildīgs?

Šī raksta sākumā uzstādīju jautājumu, uz kuru būtu jāatrod atbilde: ierobežot vai neierobežot Krievijas oficiālā režīma kontrolētu televīziju iespējas sasniegt Latvijas iedzīvotājus gadījumos, ja tās pārraida militāru propagandu par situāciju Ukraina? Un, ja ierobežot, tad kā?

Vai jūs nojaušat, kur ir vēl viena pašmāju nelaime, domājot par šo jautājumu? Nelaime meklējama atziņā, ka, ja godīgi sev atzīst, nav tā īsti nav jau to amatpersonu, kam pajautāt, vai šādām mediju ierobežošanas iespējām vispār BŪTU JĀBŪT un vai tās ir ES dalībvalstij vispār maz IESPĒJAMAS un, ja nav, vai vajag ko darīt, lai ES līmenī šādas iespējas būtu! Atšķirībā no, piemēram, nodokļu politikas (veido Finanšu ministrija) vai izglītības politikas (IzM) vai lauksaimniecības politikas (Zemkopības ministrija) par mediju politiku Latvijā nav neviena „smadzeņu centra” un atbildīgā: ministrijas, kas konstanti sekotu līdzi norisēm, analizētu problēmas, piedāvātu uzlabojumus jaunu likumu formā – turklāt balstoties uz labāko praksi nevis tā brīža politisko konjunktūru! Tieši pie šīs ministrijas amatpersonām, viņu izstrādātajiem stratēģiskajiem dokumentiem tad varētu vērsties ar jautājumiem par to, kāds būtu vissaprātīgākais regulējums šādās situācijās: kā to regulē citas valstis, kas būtu visatbilstošākais Latvijai.

Atbildīgā par mediju jautājumiem trūkums nav šogad radusies problēma - līdz šim konkrēta atbildīgā noteikšana par mediju politikas jautājumiem ir daudz diskutēta, bet nekad nav līdz galam atrisināta. Pastāv tikai jau esošās politikas izpildinstitūcija NEPLP (kurai ir jārealizē jau esošie likumi), kā arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas savu prasmju ietvaros piedalās likumu pilnveidošanā, mainās no vēlēšanām uz vēlēšanām un par kuras darbu vismaz kopš 2011.gada vēlēšanām maz dzirdētas pozitīvas atsauksmes.

Ja šādas par medijiem atbildīgās ministrijas nav, tad vai Latvijā šobrīd neviens politiķis neatbild par to, lai būtu pārdomāta mediju politiku? Nē, tā nav. Saeimā atbildes un atbildību var prasīt no jebkura Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāta (kaut vai par to, kādēļ nav kontrolējuši, lai Ministru Kabinetam būtu gan pienākums, gan iespējas kvalitatīvi izanalizēt Latvijas mediju problēmas, veidot ilgtermiņa valsts politiku un tai atbilstošus priekšlikumus par grozījumiem likumos), Ministru Kabinetā – no premjera. Priekšvēlēšanu laiks atskaitēm par padarītajiem un nepadarītajiem darbiem ir īpaši pateicīgs.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ikars

Vērtīgs raksts un arī vairāki labi komentāri (objektīvais, de ja vu)!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Skatītāja

Normālam cilvēkam ir jāredz un jāzina visa informācija, lai varētu to analizēt, salīdzināt, izvērtēt un rast atbildi uz problēmas risinājumu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
rv

es vēlētos lai Latvijā varētu skatīties kaimiņu (lietuviešu, igauņu, poļu, baltkrievu, somu, ukraiņu) kanālus ar tulkojumu (vai subtitriem) latviešu valodā. protams vēlme utopiska, skatoties jau uz nīkulīgo krievu-latviešu tulkojumu iekš tv3 (kuru vairums kas to skatās slēdz ārā un klausās oriģinālā).

bet no otras puses, jautājums ir par vecāko paaudzi, kas internetu nelieto un ziņas tur neskatās. pagaidīsim pāris desmitus gadu - problēma pati atrisināsies - vecā auditorija apmirs, televīzija klasiskajā formātā arī.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ķīps

Krievi neko neatspēko, tik laiž varenu propagandas straumi. Un normāls skatītājs jau redz to, ka visai pasaule ir viens viedoklis, Krievijai cits.
Un jautājums jau ir par tiem, kas dzīvo šinī informatīvajā telpā un citus kanālus neskatās, varat ķidāt un paskaidrot, cik gribat.
Es esmu pret cenzūru, jebkāda veida ierobežojumiem utt. Bet es nesaprotu Latvijas valsts atbalstu Kremļa propagandai. Ar Orvela patiesības ministriju tam nekāda sakara nav.
Atbalstu nesaprotu.
Lattelekom pavisam vienkārši ielika krievu kanālus paketē, nevienam neko neprasot- gribi vai negribi. Nekādas izvēles iespējas nav. Kāpēc nevar tikpat vienkārši izņemt?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
objektīvais

Lai iegūtu objektīvu notiekošā bildi, skaties abu pušu informācijas avotus. Konkurējošās propogandas parādīs tieši to, ko pretinieks vēlas paslēpt un paslaucīt zem paklāja. Tomēr, ja Tevi patiesība neinteresē, bet galvenais ir saglabāt ticību kādai viena propogandai, lai, pasarg Dievs, nesagrautu savas pasaules uzskatus un neliktu tajos vilties, tad es cienu tavu izvēli! Ne katrs var atļauties vilties visā, kas viņam iepriekš stāstīts un rādīts, tur arī līdz depresijai un personības sabrukumam nav tālu. Tomēr, man nav saprotama vēlme kaut ko noslēpt, kaut ko "izņemt" no TV pakām. Tas nozīmē, tādu kā vienveidīga viedokļa uzspiešanu, vienveidīgu kadru rādīšanu, vienveidīgas patiesības propogandēšanu. Tas norāda uz dabisku vēlmi, lai tie citi "domā, kā es" nevis skatās to "riebīgo propogandu", tas viss ir saprotami. Tomēr, ja mēs vēlamies patiesi sekot demokrātijas vērtībām, saglabāt veselīgu spriestspēju, iegūt pilnīgāku notiekošā ainu un labāk izprast, kas notiek pasaulē, tad cilvēku izolēšana no informācijas ir pilnīgi nepieņemama. Manī raisa neizpratni tā saucamās "visas pasaules" a priorās "patiesības" pretstatīšana "ne visas citas pasaules" viedoklim. Ar terminu "visa pasaule" parasti rietumu propogandā ir pieņemts saprast tikai rietumu valstis. Rietumu politoloģijā pastāv pasaules nošķīrums - rietumu un ne rietumu daļās. Es nejokoju, tas ir pavisam nopietni. Rietumi sevi liek cilvēces vēstures centrā, viņi sevi uzskata par "visu pasauli", kamēr visi pārējie ir perifērās nomales. Latviju ieskaitot, starp citu. Mēs rietumiem esam "postkomunisma valsts", kas pieklājīgā valodā vaŗētu tikt saprasts kā "civilizētākie no mežoņiem, bet tāpat mežoņi", lai gan, taisnības labad gan jāsaka, ka atsevišķu intelektuāļu darbos mēs tiekam minēti kā "jaunās demokrātijas". Tā pa īstam mēs neesam "savējie" ne rietumiem, ne Krievijai. Tāpēc labāk ir nevis jūsmot par kādu no pusēm, bet būt reālistam un turēt acis vaļā. Tāpēc es nevaru piekrist informācijas blokādei vienalga no kuras puses. Cilvēkiem ir jābūt pieejmai visai informācijai!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
de ja vu

Patiesības ministrija, tas ir no Dž.Orvela romāna 1984, tas ir solis diktatūras virzienā, vēl tikai "nepareizu domu" kriminalizēšanas trūkst. Mums pašiem vajadzētu būt objektīvākiem un mazāk melot saviem skatītājiem un lasītājiem, tad arī uzticība pieaugtu un izdotos vairāk saliedēt sabiedrību. Pirmais ar ko sākt - rādiet un stāstiet patiesību. Krievi parādīja, ka Ukrainas radikāļi meta ar benzīna kokteiļiem pa miliciju un pateica, ka tas ir nelikumīgi? Viss pareizi, tā arī ir, tas patiešām nekur Eiropā nav atļauts. KUR ir problēma mūsu kanālos parādīt TO PAŠU un pateikt, ka, jā šitādas izdarības mums nav pieņemamas?! Kāpēc ir jāmelo un jāmēģina noklusēt? Tādā situācijā parastais patiesības patērētājs nodomā - aha, re, kā man melo, tātad skalo smadzenes. Cilvēki tic, tam, ko redz nevis tam, ko viņiem stāsta. Nu, ja ir nofilmēti tie snaiperi tajās viesnīcās, tad parādiet un pastāstiet, kas tie tādi, ja nezinat, pasakiet, ka būs izmeklēšana. Krievi parādīja "fašistus' ar karogiem, citēja izteikumus? Atspēkojiet šos kadrus nevis pasakiet, ka tā ir "propoganda". Patiešām vajag būt patiesākiem un nevajag savus lasītājus un skatājus uzskatīt par muļķiem.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ķīps

Premisa ir nepareiza. Nevis aizliegt, bet pārtraukt atbalstīt!
Ar atbalstu saprotot, ka retranslāciju veic valstij piederoši operatori.
Aizliegt nevajag, tad tā būs cenzūra, kanāli vienalga būs pieejami...
Vajag vienkārši pārtraukt Latvijas valsts atbalstu Krievijas kanālu translācijai...

Man pat liekas, ka tā ir zināma taktika, sajaukt visu vienā katlā, runāt par aizliegšanu, cenzūru, EU normām - jo tad var neko nedarīt.. un turpināt atbalstīt Krievijas propagandu...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
p

vecīt, tavs koments ir reāli sakarīgs, paldies, brāl!

Ilona
Ilona Kronberga

Nav protams, mana prāta jautājums, bet atļaušos bišķin pateikt.
Palasieties šito zemes pievilkšanas spēka pastiprināšanai. Cilvēks portālā "Kas jauns" raksta par pieredzēto: "Piemēram, Volgogradā rit mierīga, ierasta dzīve, un manis satiktiem cilvēkiem daudz aktuālākas ir pavisam ikdienišķas problēmas – 8. marta svinības un lielāka alga. Bet tas, kas notiek Ukrainā... Viņus tas pagaidām neskar, lai gan viedoklis ir skaidrs. Kā tam bārmenim Vnukovas lidostā Maskavā. Jauns, sirsnīgs puisis. Kurš tā arī pasaka: „Es politikā nejaucos un Putinam neuzticos. Protams, karš ir slikti, un ir slikti, tas, kas šobrīd notiek Ukrainā. Bet, ko citu darīt? Stāvēt malā un skatīties, kā banderiešu nacionālisti diskriminē krievus? Ja tur arī uzplaukst fašisms, tad tas ir jāaptur. Pat arī, ja nāksies karot.” Te var dabūt izlasīt pilnu tekstu par propagandas sekām TUR: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/147979/mes-cinamies-pret-fasisma-atdzimsanu-jeb---ka-kremlis-skalo-smadzenes-foto
Es te varkar laukos pie parastajiem cilvēkiem biju. Nu pie tiem, kas nezin kas ir Satversmes preambula, kas svin 8.martu, un jaunajā gadā nedodas slepot uz Itāliju, bet skatās "Ironiju suģbi, iļi s ļogkim parom", arī viņi domā, ka Krimā ir bijis prettiesisks pučs, kurā uzvarējuši bandīti, padzinuši Janukoviču, kurš pa žizņi ir ļoti zolīds cilvēks. Nu un, ka miljardieris: bet cilvēkiem TĀDOS amatos taču ir jābūt bagātiem. Es saku, ka Krimā tie nav bandīti, ka tauta paudusi savu nostāju un tt., ka Krievija pārkāpusi starptautiskās tiesību normas Krimā un tt. Uz ko viņi aizsvilās tāpat kā tas Volgogradas taksometra vadītājs, un saka: "A ko tie jūsu (tas ir mani personīgie) Eiropas ministri tur brauca uz to Ukrainu, ko tas NATO lien tai Melnajā jūrā". Kad es saku, ka vispār Melnā jūra nepieder Krievijai, tad viņi man pretī, ka tā vienmēr ir bijusi Krievijas interešu zona un tur nevienam nekas nav lienams. un tt. un tt.
Tagad: paldies Ivetiņ tev par rakstu.
Tomēr domāju, ka jādomā stāvot ar abām kājām uz zemes. Tas, kas nāk no turienes iekšā, mūsu cilvēkos krīt iekšā kā auglīgā augsnē. Jo sevišķi vecāka gadu gājuma cilvēkos kuri nekad vairs neizmantos atvērto Eiropu, pilsonisko līdzdalību, un visus tos jaukumus, kuros ikdienā peldamies.Viņi dzīvo ar atmiņām, par jaunību, kad bija labi. Un tad tieši bija PSRS. Viņi grib lai viņiem atkal būtu labi, un dzird pa televizoru, ka Putins grib to PSRS atjaunot un viņi tic. Un cīnāmies pret fašistiem, kuri atņēma šodienas vecākai paaudzes lielai daļai vecākus, normālu bērnību. Ir, ir arī šī sabiedrības daļa. Tā nav saujiņa. Tie visi cilvēki balso par SC, būdami latvieši. Notikušais Ukrainā vēl vairāk viņus nosvērs balsot par SC, jo SC ir kā roka no Putina, kas viņuprāt atvedīs šos vecos cilvēkus atpakaļ viņu jaunības leiputrijā, kur sabiedriskais transports maksāja 4 kapeikas par braucienu. Un tāpēc, būdama demokrātiska dvēsele, kaut arī konservatīva būtne, domāju, ka vajadzētu nopietni pafiltrēt ne tik daudz cenzūras veidā kanālus, bet raidīt tos citā laikā (a), maksimāli nopietni attieksties pret mūsu sabiedriskās televīzijas saturu, lai tas būtu alternatīvs Krievijas propogandai un saprotams mūsu vecajiem ļaudīm (b), jo atceramies, ka tieši ļaudis gados ir mūsu lielākā vēlētāju grupa (c). Atceramies, kā nobalsoja Krimā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
KO VAR MULDĒT?

KRIEVIJA IZVĒRŠ INFORMĀCIJAS KARU PRET LATVIJU, TĀPĒC OKUPANTU KANĀLI IR JĀSLĒDZ! JA KĀDAM TAS NEPATĪK, LAI PĀRVĀCĀS DZĪVOT UZ KRIEVIJU!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Toms

Āzi!! Ja tev patīk amerikāņu propaganda, tad pārvācies dzīvot
uz amēriku.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Stasis Līvijs

Attīstītās demokrātijās ir pieņemts,ka politikā jāspēlē pēc demokrātiskiem spēles noteikumiem.Radikāļi tiek atbīdīti malā ar dažādiem paņēmieniem.Tas būtu attiecināms arī uz informācijas telpu.Ja kāds nespēlē pēc demokrātiskiem noteikumiem,tad šo spēlētāju var ierobežot.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Stasis Līvijs

Ir izdomāta karadarbība,kuru grūti atšķirt no miera,tā ir tā saucamā 4.paaudzes karadarbība.Latvija var pieņemt,ka pret valsti notiek minētais karadarbības veids un pieņemt sankcijas.Šo karadarbības veidu Krievija lieto pret Ukrainu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Алекс

Очень хорошие мысли, спасибо за статью!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Pēteris Pūrītis

Un kā ar tiesu? Vai tad nepastāv iespēja ietekmēt kādu televīzijas kanālu ar tiesas lēmuma (brīdinājuma) palīdzību, konkrēti pierādot, ka saturs pārkāpj Latvijas likumdošanu? Un atkārtotu pārkāpumu gadījumā arī apturot raidīšanu.

Citi autora darbi