Atslēgvārdi:

Ja es būtu izglītības ministrs... 6

Kopš neatkarības atjaunošanas ir nebeidzami runāts par izglītības prioritāro lomu, par cilvēku kā pamatvērtību, taču visu laiku esam aprobežojušies tikai ar cilvēka kā darbaspēka atražošanu.

Iesaki citiem:
Papiracilveks 255x203
Foto:Caroline

Ieviest labojumus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā rīcības plānā es nemēģināšu. Tas nozīmētu censties darīt to atbildīgo ierēdņu darbu, kas šo plānu veidojuši. Tāda „palīdzība”, manuprāt, tikai pazemo un izrāda necieņu pret šiem cilvēkiem. Es pieņemu, ka viņi savu darbu ir darījuši pēc labākās apziņas, bet skolotāja un izglītības uzdevums ir izcelt un pasvītrot apziņas būtību, atbalstīt apzinīgu attieksmi un izpratni, nevis darīt kaut ko cita vietā.

Manuprāt, izglītības politikā, pašā izpratnē par to, kas ir izglītība, ir jāiedibina tieši šis labākas apziņas princips. Un to nevar izdarīt, pārlabojot otra cilvēka jau izdarītu darbu ar metodi „skaties, muļķi, kā tas ir jādara!”. Mans mērķis un reizē arī viss, ko es kā cilvēks varu darīt, ir censties panākt, lai es un ierēdņi, un arī visi citi, t.i., mēs kā cilvēki, kaut arī atšķirīgi indivīdi, bet tomēr līdzīgi — kultūrā vienoti —, saprotam to, kas ar mums visiem notiek. Un līdzīgi apjēdzam, ko un kā var (katrs nedaudz citādi, bet tomēr „no sirds”) mēģināt darīt šajā, mūsu kopīgajā lietā. Jo, ja skolā un izglītībā neeksistē princips „no sirds uz sirdi”, nekas labs nevar iznākt. Bet, ja tas ir, tad parasti ir arī „atpakaļ” un „pretī”. Un šis tiešais un reizē atgriezeniskais process, savstarpējās sapratnes un vienotības cikls, ir tas likums, pēc kura mēs visi dzīvojam.


Izglītība kā cikls

Izglītība ir sabiedrības dzīves joma un veids, kā sabiedrība atražo pati sevi. Atražo sevi kā veselumu, atražo savu radošo būtību. Te ir tas veselums un reizē atgriezeniskums. Līdz šim tas Latvijā tā īsti nemaz nav apzināts. Tas nav ne Nacionālajā attīstības plānā, ne arī kādā izglītības politikas dokumentā. Tā ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriskās attīstības pašmērķis, jo „izglītībai ir citi mērķi, nevis tautsaimniecību apgādāt ar kvalificētu darbaspēku: tai jābūt tādai, lai cilvēki nebūtu vis attīstības līdzekļi, bet mērķi” . Mērķa un rīcības mērķtiecības jēdziens visiem ir labi pazīstams. Toties nav tik labi pazīstama mērķtiecības otra, atgriezeniskā puse — pašmērķība. Tā ir dabiskā, ne elitārā spēja būt pašam, sākt ar sevi un arī atjaunot sevi, ja mērķtiecīgā rīcība bijusi smaga vai neveiksmīga. Sākt ar sevi, balstīties sevī, apzināties sevi — tas ir arī personības veidošanās sākumpunkts.

Kopš neatkarības atjaunošanas ir nebeidzami runāts par izglītības prioritāro lomu, par cilvēku kā pamatvērtību, taču visu laiku esam aprobežojušies tikai ar cilvēka kā darbaspēka atražošanu, ar ekonomikai nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi. Visi jaunie, modē nākušie jēdzieni — cilvēkresursi, cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, konkurētspēja — ir ekonomiski pēc būtības, bet šo terminu pirmā puse „cilvēk-” ir nonivelējusies. Cilvēks politikas dokumentos mums ir kļuvis par zināšanu nesēju, radītāju, izplatītāju, bet tajā pašā laikā narkotiku izplatības apkarošana prasa arvien vairāk uzmanības un līdzekļu un esam jau pieraduši pie visatļautības un seksa „kultūras” jauniešu uzvedībā, kas būtībā ir nekas cits kā pašmērķības izpausme jeb pašapliecināšanās.

Taču zināšanu apguve un pašapliecināšanās tāpat kā mācīšana un audzināšana ir vienots process pēc savas izglītojošās būtības, vienalga, vai mēs to atzīstam vai neatzīstam, realizējam vai nerealizējam. Tas ir likums jeb cikls, kas darbojas, tāpat kā saule, kas uzlec un noriet. Un vispārējā izglītība jeb pamatskola ir tā vieta, kur šis cikls, šī aprite ir visintensīvākā un ievirza personības attīstību uz visu mūžu.

2007.gada 20.martā toreizējā izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS), uzstājoties Saeimā, ir minējusi, ka pirmo reizi tiek izstrādāta Valsts audzināšanas programma 2007—2011.gadam. šajā programmā ietilpst klases audzinātāja darba uzdevumi, vērtībizglītība mācību procesā, sadarbības pilnveide starp skolu, skolotājiem, vecākiem. Cik atceros, Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC) speciālisti pie šī darba ķērās jau 2005.gadā, un gan darba grupas sastāvs, gan darba pirmie rezultāti tika turēti lielā slepenībā. Kāpēc? Vai šodien šī programma jau ir gatava? Un labi arī ir, ja nav gatava, jo audzināšana jau notiek tik un tā. Un būtu muļķīgi domāt, ka tai ir kaut kādi atsevišķi, no mācīšanas atšķirīgi un īpaši likumi un normas. Cilvēks jau nav sastellējams no šīm divām daļām — mācīšanas un audzināšanas. Jautājums ir tikai par to, kas māca un audzina, caur ko un kā notiek šis process? Kāds ir šis cilvēks — skolotājs un audzinātājs? Un vai viņš prot un spēj „no sirds uz sirdi”, jeb arī viņš pats ir nomocījies ar sevis atražošanu un atjaunošanu?


Rīcības programma. Konspekts

Mēģināšu ieskicēt dažus aprites tiešos un atgriezeniskos ciklus, kas varētu būt aktuāli ministra darbā.

Es (ministrs) — tāds, kāds esmu.
Mana komanda — filozofs, psihologs, sociologs, pedagoģijas profesors un kāds mākslinieks jeb rakstnieks. (Jurists un finansists jau ministrijā ir).
Manā ministra grāmatplauktā, pirmkārt, būtu Žana Piažē, Ļeva Vigotska, Abrahama Maslova un Annas Brigaderes grāmatas.

Manis kā ministra Rīcības programma būtu aptuveni šāda:

1.sadaļa. Tiešā aprite. Cilvēks — cilvēks jeb, ekonomiski runājot, „ieguldīt cilvēkos”.

- Apzinātu ministrijas darbinieku intereses un apmierinātību ar darbu, atdevi un misijas apziņu. Veicinātu visu iepriekš minēto;
- Strādātu pie tā, lai ministrijā visi saprastu, ka Eiropas Savienība ir tikai ekonomisks veidojums, bet izglītība — kultūrvēsturiska parādība, tāpēc par savu izglītību Latvija pirmkārt lemj pati;
- Reizi mēnesī ministrijā organizētu atvērto durvju dienu — uzklausītu cilvēkus, apzinātu viņu izvirzītās problēmas, diskutētu, izklāstītu savas ieceres un atbildētu uz ierosinājumiem;
- Ministru kabineta sēdēs, tiekoties ar kolēģiem ministriem, ievērotu principu „ņem katra padomu, bet spried pats”.

2.sadaļa. Teritoriālā aprite un attiecību „skolotājs—skolēns” risinājums. Ministrija — reģioni, augstskolas un skolas.

- Pievērstu uzmanību mijiedarbībai starp izglītību un kultūru (materiālo kultūru, nabadzības kultūru, domāšanas un attiecību kultūru, kā arī mediju kultūru valstī, reģionos, rajonos un skolās);
- Liepāju, Cēsis, Jelgavu un Rēzekni izvirzītu par centriem ar savām tradīcijām un īpašajām „subkultūrām”, profesionālajām ievirzēm un eksperimentālajām skolām, kurās praktizējas jaunie skolotāji un notiek tālākizglītības kursi;
- Pedagoģiskajās augstskolās blakus parastajām studentu grupām veidotu dažas eksperimentālās ar īpašām mācību programmām — radošās laboratorijas, kurās meklē īsākos ceļus un efektīvākās metodes, lai panāktu, ka gan bērni, gan skolotāji ar interesi dodas uz nodarbībām;
- Skolu ikgadējās „pieņemšanās” augustā no vadītājiem prasītu dokumentus, bet no skolotājiem — kā viņi pazīst un raksturo („mīl”) savus skolēnus;
- Mācību laikā ieejot skolā, klausītos, kas notiek starpbrīžos, jo tas vislabāk liecina par to, kas notiek stundās;
- Izvirzītu divus stūrakmeņus, uz kuriem vienoti balstās viss mācību apguves cikls, un tie ir, pirmkārt, darbs ( ar skaidru priekšmetisku mērķi, ar darba rīkiem, rezultāta pašvērtējumu, arī „pašapkalpošanos”) un, otrkārt, rotaļa (svētki, tradīcijas, rituāli, saskarsme).

3.sadaļa. Dokumenti (koncepcijas, standarti, pamatnostādnes), to radīšana un lietojums jeb teorētiski — praktiskā aprite.

- Veicinātu sistēmpieeju pēc veseluma, secīguma un loģiskuma principiem, izvairoties no formālas liekvārdības, kā arī skaidri formulētu jēdzienu saturu un to savstarpējo savietojamību;
- Publiski darītu zināmu to cilvēku vārdus, kas ir atbildīgi par dokumentu saturu un formu, norādītu citējumus un atsauces, izskaidrotu terminus.
- Dokumentu saturu skaidrotu medijos, veicinātu diskusijas, kritiku un atsauksmes par tiem, un tas palīdzētu dokumentus pilnveidot;
- Kontrolētu dokumentu izpildi un veicinātu atgriezenisko saiti par tiem.

4.sadaļa. Izglītība ekonomikai — ekonomika izglītībai, ievērojot pareizās proporcijas, kas nodrošina abu jomu attīstību.
- Nodrošinātu izglītības finansējuma izlietojuma caurskatāmību;
- Izveidotu sekojošu darba samaksas proporciju sistēmu skolotājiem — 50% par izglītību un darba stāžu, 50% — par darba kvantitāti un kvalitāti, pilnveidojot kvalitātes novērtējuma metodiku;
- Izglītības inovāciju fondā veicinātu līdzekļus piesaisti arī no firmām un privātuzņēmējiem atkarībā no viņu apmierinātības ar jaunajiem speciālistiem.

5. sadaļa. Melnie plankumi jeb Augija staļļi, kas jāizmēž.
- Mēģinātu novērst plaģiātisma problēmu starp studentiem un pasniedzējiem, veicinot akadēmisko godīgumu;
- Atrastu līdzekļus, lai izdotu žurnālu, kurā analizētu norises Latvijas politikā saistībā ar zinātnes atziņām par valsts un sabiedrības attīstību.


Šie, protams, ir tikai man personīgi acīs krītošu problēmu iespējamie risinājumi no ieskicētā veseluma pieejas jeb aprites cikliskuma principa. Es saprotu, ka šajā programmā neesmu skāris lielāko daļu neražīgā ikdienas darba, kas saistīts ar likumu, noteikumu un normatīvu ievērošanu un veidošanu. Bet vai tad tam nav domāts viss ministrijas aparāts? Neesmu arī skāris profesionālo izglītību, bet, domāju, lielas daļas profesionālās izglītības grūti risināmo problēmu pamatā ir vispārējās izglītības vājums. Ja vispārējās izglītības pamatā tiktu ievērots arī radošās pašizpausmes princips, tad atrisinātos arī daudzas profesionālās izglītības problēmas.

Un tomēr — pat ja nesakārtotā valstī izglītības sistēmu praktiski sakārtot vēl nav iespējams, tad tomēr „sakārtot teorētiski” jeb domāt, kā to labāk izdarīt, ir iespējams jau šobrīd.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ulča 17.02.2009 23:18
Negribu šo par ministru, jo.......................tad birokrātija un filosofija ietu augstā garā, bet reālais ieguvums tuvotos nullei!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alex 04.09.2008 16:46
Dažas autora idejas ir labas. Būtiskāko var apkopot vienā tēzē - IZM un ministram ir jāuzņemas atbildība par vienu lietu: normālu darba apstākļu radīšanu skolotājiem. Visu pārējo skolotāji, kuri ir motivētas un radošas personības, var izdarīt paši. Var saprast IZM vēlmi veikt dažas centralizētas pārbaudes, ja to mērķis ir nodrošināt izglītības kvalitāti un motivēt labākos pedagogus. Bet ja skolotājam ir vajadzīgs vagars, kurš saka priekšā (turklāt katru gadu citādi), vai ikdienas darbā lietot 10-ballu vērtēšanas sistēmu vai ieskaitīts/neieskaitīts, tad šādam nedomājošam izpildītājam nav jākļūst par skolotāju.

>>> Marija Golubeva: ES nav zviedru galds, kur var panjeemt struktuurfondus, bet atteikties no veertiibaam - multikulturaalisma, dzimumu vienliidziibas, u. t. t.
====
Šāds teiciens, starp citu, pieder divām homoseksuālistēm, kuras ciemojās Latvijā :) Sk. http://www.dialogi.lv/article.php?id=2520&t=4&rub=0 . Starp citu, pirms 3 dienām notikušajā ES ārkārtas galotņu konferencē par notikumiem Gruzijā kļuva skaidrs, ka ES visaugstāk vērtē spēku samēru, enerģētikas tirgu un reālpolitiku, nevis kaut kādas vērtības, kuras varētu vienot dalībvalstis.

Un kādā sakarībā "multikulturālisms" ir minēts saistībā ar ES vērtībām? Vai tas būtu minēts kādā konstitucionālā līgumā? Manuprāt, tās ir mazliet vecmodīgas feel-good pļāpas, kuras pirms 10 gadiem bija populāras Kanādā, Beļģijā un Nīderlandē. "Vērtību" tur ir apmēram tikpat cik runča Leopolda izteicienos padomjlaiku multfilmās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

M 04.09.2008 15:43
Izlasot rakstu, man arī nav pārliecības, ka tieši šo kungu es vēlētos par izglītības ministru, taču par 'ierindas skolotāju' gan nevajadzētu nevienu saukt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

21.gs. 04.09.2008 11:08
Izņemtu no aprites "Sūnu ciema zēnus" , nomainot ar laikmetīgāku prozu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

īpašums 04.09.2008 11:05
pieņemtu darbam ar nekustamajiem īpašumiem kompetentus darbiniekus, nevis kārtējos juristus ar , iespējams,savtīgām interesēm.Nav nekas pretim juristiem ,bet darbā ar īpašumiem vajag dziļākas zināšanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Un tomeer (Marija Golubeva) 03.09.2008 15:02
Lasot so rakstu, diemzeel dazreiz praataa iesavaas doma, ko tomeer uzdrosinasos izteikt, neskatoties uz to, ka taa nav diplomatiska: tomeer ir labi, ka ierindas skolotaaji nekljust par izglitiibas ministriem. Meeginaasu pasakidrot kaapeec.

1. Ministra graamatu plaukts jab darbiibas zinaatniskais pamatojums: man nav skaidrs, izejot no kaadaam zinaatnes atzinjaam izglitiibas politikas veidosanai ir iipasi nepieciesams iedvesmoties no Vigotska, Maslova un Brigadieres.

Vigotskis ir novecojusas pedagogijas filozofijas paarstaavis, uz vinja darbiem padomju laikaa balstiijaas arii tik saubiiga ievirze pedagogijas teorijaa kaa defektologija - beerniem tika diagnosticeeti 'defekti' un tad tika noteikts, ka Anninjai luuk ir iespeejama tikai pamatizglitiiba, bet Jaaniitis vispar nav izgliitojams. Muusdienu pedagogijaa, paldies Dievam, visi beerni uzskataami par izgliitojamiem.

Maslova teorija bija ljooti svariiga, bet kops taa laika sociaalaas zinaatnes ir attistiijusaas un jaunas teorijas par veertiibaam balstas daudz pamatiigaakos empiiriskajos peetijumos. Ja ministra Ozolinja graamatu plauktaa Maslova vietaa buutu, teiksim, Inglharts un Velcels (Inglehart and Welzel), vinjam neizraisiitu nepatiiku jauniesu veelme 'paspaarliecinaaties' - jo tiesi tieksme peec pasizteiksmes (self-expression), sasakanjaa ar vinju pasaulee atziitiem peetiijumiem, ir cilveekattistiibas (Latvijaa to tulko kaa 'tautas attistiiba') dziinejs.

Maakslas liteartura ir gaumes jautaajums, taapeec ja Ozolinja kungam tiesi Brigadieres graamata ministrijas plauktaa nodrosinaatu labu garastaavokli, man nav ko iebilst.

2. Darbs ar ministriju

Ja es buutu IZM iereednis un ministrs man liktu iegaumeet kaa ES ir tikai ekonomisks veidojums, es ministram uzrakstiitu atklatu veestuli ar elementaaro faktu izklastu par to, kas iisti ir Eiropas savieniiba. ES nav zviedru galds, kur var panjeemt struktuurfondus, bet atteikties no veertiibaam - multikulturaalisma, dzimumu vienliidziibas, u. t. t. Izgliitiibas politikas uzdeevums ir arii sagatavot cilveekus dziivei sabiedriibaa, liidz ar to ES veertiibaam ir sava vieta izgliitiibas politikaa.

3. Politikas dokumenti, Ozolinja kungs, nav vienkaarsi papiiri, kas regulee ministrijas darbiibu. Tie ir politikas veidosanas procesa (taatad, kauleesanas un kompromisa mekleesanas) rezultaats. Tajos jaatspoguljojaas visu procesaa iesaistiito pusu (skoleenu, studentu, pedagogu, skolu vadiibas, vecaaku, darba deeveeju) intereseem, un tikai peec tam, kad ir sasniegts kompromiss, var saakt straadaat ar terminu skaidrosanu (nevis otraadi - saakumaa noskaidrosim terminus, tad saaksim domaat, kaa labaak veidot politiku).

4. Liidzdaliiba

Paarsteidzosi, bet skolotaajs, sapnojot par ministra amatu, iz aizmirsis pateikt, ka tiks veidota atgriezeniska saite, kaa skolotaaji tiks iesaistiiti izgliitiibas satura un politikas veidosanaa. Vai tiesam skolotaaja algu jautaajums ir svariigaakais? Vai nav laiks decentralizeet izgliitiibas sisteemu, daudz lielaaku lomu atveeleejot skolotaajiem, skolai kaa taadai, vecaakiem un pasvaldiibai? Ja tas Juusuprat nav jaadara, tad manupraat vismaz buutu jaizskaidro, kaapeec.

Saistītie raksti

Open to what?* politika.lv

Citi autora darbi
Vajag just

To vajag just 8 Autors:Gatis Ozoliņš

Bremzes 255x203(2)

Bremzes vēsturei 6 Autors:Gatis Ozoliņš

Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Pēc tautas sapulces 1 Autors:Gatis Ozoliņš