Labrīt, lasītāji!Šodien Latvijas Avīzē ir garumplaša intervija ar vienu no tā dēvētajiem "Tautas" partijas disidentiem Jāni Lagzdiņu, to pašu, kura pirksti ne vienmēr veido kombināciju, kura ļaudīm īpaši labpatiktos. Kļūdas bijušas, jā, to J. Lagzdiņš ir gatavs atzīt. Tad, kad "Tautas" partijas orakuls no fermas Bērziņš izsakās "histēriski un ekstrēmi" (deputāta Lagzdiņa vārdi), tad tie neesot "Tautas" partijas vārdi un "Tautas" partijas ļaudīm tie nemaz netīkot. Kāpēc orakulam no fermas "Tautas" partijā tomēr ir tik liela teikšana?
Izrādās, tāpēc, ka partijas līderis Mareks Segliņš ar visām savām pārdomām par zaptes burkām, cūcīgām tautām un karatē speciālistu lomu grautiņu remdināšanā ir pārāk aizņemts, lai partijā kaut ko īpaši kontrolētu, un tāpēc riktīgā ietekme lēmumu pieņemšanā “Tautas” partijā ir Mākoņtēvam ar Mākoņmāti, Rīgas domes deputātam Krastiņam, jau minētajam orakulam no fermas, kā arī (Dievs pasargi!) bijušajam “stabilitātes garantam.” Vot, tā nu ir viena kompānija! Un laikam jāsaka žēl par Lagzdiņu, Ābiķi un citiem “Tautas” partijas pārstāvjiem Saeimā, kuri nav vēl pazaudējuši pēdējās sirdsapziņas paliekas, kā to ir izdarījuši tik ļoti daudzi viņu kolēģi, taču jāatzīst, ka viņi arī ir daļa no problēmas, un kamēr risinājums paliek tikai intervijās pausts, tas nav nekāds risinājums.
Aplūkojam, piemēram, J. Lagzdiņa partijas biedreni Muižnieci, kura jēra nevainībā tagad stāsta, ka vai dieniņ, vai, Valsts prezidenta paģērētos Satversmes grozījumus par tautas tiesībām atlaist Saeimu nemaz nevar pieņemt līdz 31. martam, jo, ak vai, manu debestiņ, Saeimas Kārtības rullis nemaz to nepieļauj. Nav nekādu problēmu pa fikso domāt par biedrenes Muižnieces kolēģu izlolotajiem Satvermes grozījumiem par pašas Saeimas tiesībām atlaist Saeimu, bet, nu skādi tavu lielu skādi, Valsts prezidents savus grozījumus iesniedza ar nokavēšanos. Nu, bļāviens, jopcik, popcik, bet tā nu tas ir. Muižniecei ir ļoti žēl.
Te nu ir kliedzoša šīs politikānes liekulība. Par Satvermes grozījumiem runāts jau kopā pagājušā gada augusta, kad vairāk nekā 600 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju biedrenei Muižniecei un viņas līdzgaitniekiem valdošajā bandā parādīja visīstāko “Lagzdiņa žestu.” Attiecīgās apakškomisijas vadību valdošā “elite” uzticēja opozīcijas pārstāvei no “Jaunā laika” un tad pati sāka stiept gumju līdz brīdim, kad Muižniece varēja paziņot, ka Āboltiņas vadībā komisija strādājot neefektīvi. Ņemot vērā to, ka apakškomisijā, tāpat kā visā Saeimā, noteicošais vairākums ir valdošajai bandai, diez vai īpaši var vainot Āboltiņu. Muižniece un viņas līdzbiedri valdošajā bandā vienkārši nav gatavi tautai parādīt vidējo rokas pirkstu un pateikt “Ziniet, mīļie, jūs mūs ievēlējāt un līdz nākamajām vēlēšanām varat apsēsties uz īķšķa un rotēt.” Nē, tā vietā mums ir rīcības imitācija, vismaz līdz brīdim, kad kāds (Valsts prezidents) nosaka termiņu. Tad pēkšņi izrādās, ka laika nepietiek. Kārtējais murgs no redzamas valdošās bandas spīdekles.
Jauku visiem dienu!