Atslēgvārdi:

Iznīcināt nākotni 5

Pašreizējā krīze, iespējams, uz īsu laiku pazeminās ES konkurētspēju. Viens no veidiem, kā izdzīvot, ir veicināt inovācijas un veidot jaunus mūsdienīgus produktus.

Iesaki citiem:

«Krīze nav labākais brīdis, lai pārtrauktu investēt pētījumos un inovācijās,» to arvien biežāk atkārto Eiropas Komisijas viceprezidents Ginters Ferhoigens, kas ir atbildīgs par jautājumiem, kas skar uzņēmējdarbību un industriju. Viņa galvenais arguments — pašlaik Eiropai ir vitāli svarīgi iet uz priekšu un paaugstināt savu konkurētspēju, lai cik tas arī nemaksātu. Miljoniem cilvēku Indijā, Ķīnā un Brazīlijā vēlas dzīvot labāk, un viņus nekas nespēs apturēt. Viņi ir gatavi veltīt visu savu laiku, lai studētu, un daudz strādāt par pagaidām vēl salīdzinoši nelielu samaksu. Šajās valstīs ir liels cilvēku potenciāls un vairāk resursu, un, šķiet, jau pavisam drīz tās var kļūt par pasaules līderēm inovāciju jomā. Savukārt Eiropa pat konkurences palielināšanās apstākļos nevar pieļaut to, lai produkcija kļūtu lētāka, un tā sekas — zemākas algas un sliktāka dzīves kvalitāte. Tāpēc izeja patiesībā ir viena — būt par labākiem itin visās jomās: uzlabot pakalpojumu un produktu kvalitāti, celt darba ražīgumu, veidot jaunus produktus, nākt klajā ar spīdošām idejām un galu galā — veikt pasaules mēroga atklājumus. Tikai nabadzīgas valstis var aprobežoties ar svešu tehnoloģiju adaptāciju. Mēs, savukārt, vēlamies būt bagāti.


Smadzeņu aizplūšana

Tajā pašā laikā Eiropas Savienības (ES) ambīcijas uz globālās skatuves ar ASV konkurēt, ar pirmkārt, uz zināšanām balstītu sabiedrību[1], vismaz pagaidām izskatās pārāk optimistiskas. Viens no Lisabonas stratēģijas mērķiem — 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) veltīt pētījumiem un attīstībai — pagaidām netiek pildīts. Spriežot pēc janvāra ziņojuma “Par progresu zinātnē, tehnoloģijās un konkurētspējas 2000—2006,” šiem mērķiem ES tiek piešķirti mazāk nekā 2% no IKP. Japānā šis skaitlis ir 3,39%, Korejā — 3,32%, bet Ķīnai šo rādītāju izdevies palielināt no 0,90% līdz 1,42% no IKP.

Uz šī fona ļoti svarīgi ir Lisabonas līguma panti par pētījumu un attīstības politiku. Kā vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem eksperti min tiešās likumdošanas bāzes veidošanu Tas ļautu būvēt Eiropas pētniecisko telpu (ERA)[2], kurā «brīvi jācirkulē pētniekiem, zinātniskām zināšanām un tehnoloģijām.» Šī koncepcija ir daudz plašāka, nekā pašreizējā Eiropas pētījumu un attīstības politika[3], kas pamatā fokusējas uz starpvalstu sadarbību starp biznesu, pētnieciskajiem institūtiem un universitātēm. Jaunais līgums arī sniedz tiesības parlamentam un ES padomei, izmantojot ierasto procedūru, attīstīt nosacījumus, kas ir nepieciešami ERA.

Eksperti jau sen nobažījušies par esošo pētījumu programmu sadrumstalotību, kas traucē meklēt investīcijas šai sfērai. 2006.gadā Eiropas uzņēmumi par 5% palielinājuši savus globālos tēriņus pētījumiem un attīstībai, taču lielākā daļa šīs naudas ir aizplūdusi uz ASV — tur, kur ir skaidri spēles noteikumi, izcila materiālā bāze institūtiem un augsti izglītoti prāti, kas spēj ātri reaģēt uz pasūtītāja prasībām.

Lisabonas līguma pantam par pētnieku mobilitāti ir jāspēj palīdzēt ES apmācīt un noturēt, cik daudz vien iespējams, kompetentu speciālistu, kas pašlaik vēlas aizbraukt uz ASV, jo nespēj piepildīt savu karjeru Eiropā, vai arī ir spiesti ciest sliktu darba apstākļu dēļ, jo Eiropas akadēmiskajās aprindās trūkst mobilitātes. Tāpat visai sarežģīti ir iegūt pārrobežu stipendijas, un pastāv arī virkne juridisku un administratīvu ierobežojumu iekārtošanai darbā citā valstī, kā arī ir haoss sociālā nodrošinājuma jomā, problēmas ar svešvalodām un citas problēmas, kas kopumā negatīvi ietekmē zinātniskā potenciāla līmeni un Eiropas pētījumu pievilcību biznesam.


Iespēja — klasteri

Taču ekonomiskās krīzes apstākļos tieši pētnieku un ražotāju kooperācija ar uzņēmēju finansiālo atbalstu ir viens no izdzīvošanas ceļiem. Tieši tāpēc ES pašlaik nodarbojas ar pasaules līmeņa klasteru veidošanu. Jēdziens «klasteris» faktiski nozīmē nozares un ģeogrāfisku uzņēmumu koncentrāciju. Šie uzņēmumi kopīgiem spēkiem izstrādā, ražo un pārdod preces. Šāds klasteris, piemēram, ir Silikona ieleja ASV, finanšu centrs London City, puķu bizness Holandē vai arī Lasvegasa ar savām spēles zālēm. Klasteri ļoti svarīgi ir mazo un vidējo uzņēmumu izdzīvošanai globalizācijas apstākļos, kā arī darbavietu saglabāšanai krīzes laikā.

ES valstīs pastāv ap 2000 klasteru, kuros tiek nodarbināti 38% darbspējīgo iedzīvotāju. Pēc Eiropas Komisijas datiem, Latvijā ir ap septiņiem inovāciju klasteriem, kuros nodarbināti 188 500 iedzīvotāju. Jomas ir dažādas— izglītība, mēbeļu ražošana, zivrūpniecība, transports, būvniecība, ēdināšanas pakalpojumi. Taču ir problēma, ka pasaules līmenim atbilst mazāk nekā 10% Eiropas klasteru.


Klasteru jautājumam veltītajā starptautiskajā forumā, kas norisinājās tehnoloģiju parkā Sophia Antipolis Francijā, Eiropas Komisijas viceprezidents G.Ferhoigens uzvēra, ka tieši tagad krīzes laikā valstis nedrīkst pieļaut lielu kļūdu un samazināt finansējumu pētījumiem. Pēc viņa domām, ilglaicīgā perspektīvā klasteri ir svarīgākais instruments ES mērķu sasniegšanai: “Pašreizējā krīze, iespējams, uz neilgu laiku pazeminās mūsu konkurētspēju, un mums tam ir jābūt gataviem. Viens no veidiem, kā celt mūsu konkurētspēju, ir klasteru veidošana ar mērķi veicināt inovācijas, veidot jaunus, mūsdienīgus produktus.” Klasteri ir nevis infrastruktūras projekti, kā dažiem šķiet, bet ekonomiskā darbība, kas ir orientēta uz produkta spējām izdzīvot nežēlīgajā tirgū. Naudu to attīstībai var dabūt no ES struktūrfondiem, un palīdzību var sniegt arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kas piešķir 30 miljardu eiro mazo uzņēmumu atbalstam. Bet tradicionāli investori ir privātbiznesa pārstāvji, ko sauc par “biznesa eņģeļiem,” kuriem krīzes apstākļos vēlme finansēt jaunumus, visticamāk, ir mazinājusies. Taču, kā teicis G.Ferhoigens: “Samazināt naudu inovācijām nozīmē iznīcināt mūsu nākotni.”

Manis jau pieminēto forumu Francijā, kurā augstākās klases eksperti apsprieda ES ekonomiskās izaugsmes iespējamos ceļus, kopumā apmeklēja 345 speciālisti. Zīmīgi, ka dalībnieku sarakstā nebija neviena Latvijas pārstāvja, kaut gan mūsu politiķi nemitīgi atkārto, ka mūsu valsts ir orientēta uz inovācijām un augstajām tehnoloģijām. Tajā pašā laikā Poliju un Lietuvu pārstāvēja ekonomikas ministri, Igauniju — Baltijas inovāciju aģentūra. Divu dienu laikā par Latvijas «sasniegumiem» man nācās dzirdēt tikai vienu reizi — kādā ballītē kāds kungs stāstīja saviem kolēģiem zinātniekiem par to, cik nabadzīga ir Latvija, kā arī par daudzām dāmītēm, kas kafejnīcās makšķerē bagātus ārzemniekus. Tajā brīdī es atcerējos Somijas pieredzi —ekonomiskās lejupslīdes laikā šī valsts visiem spēkiem centās veicināt augstākās izglītības pieejamību, tā audzējot savu zinātnisko potenciālu, toties Latvijas augstskolas tagadējās krīzes laikā ir spiestas palielināt mācību maksu.

____________________

[1] Knowledge-based society — angļu val.

[2] European Research Area – ERA — angļu val.

[3] R&D policy — angļu val.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Signe M - Obsim 26.02.2009 08:29
Ja nav noslēpums - par kādu projektu iet runa?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Obsis 23.02.2009 17:16
Tieši tādu klasteri, kā autore ieteic, tikai krietni smalkākā izpildījumā un ciešā sadarbībā ar to valsti, kas tādu ar ļoti labām sekmēm pirms pāris gadiem jau ieviesusi mūsu institūta projektu rakstītāju brigāde nule kā bija likusi priekšā konkursam uz kārtējās ES naudas piesaistes projektu. Cita starpā, rezultātos bija paredzēts paaugstināt LV eksportpotenciālu labākajā gadījumā par 10% un radīt vairākus tūkstošus darbavietu, un desmitus jaunu augstas pievienotās vērtības zinātniski tehnoloģiskās firmas ar 100% eksportspēju.

Gribiet zināt kāds bija ļoti cienījamās Latvijas Republikas Finansu Ministrijas atzinums??
1)`Valsts eksporta potenciāla stiprināšana nav īpaši atbalstāms pasākums`
2)`Jaunu darba vietu radīšana nevar tikt uzskatīts par vērā ņemamu projekta priekšrocību`
3) `projekta paņēmienu aprobācija kādā valstī nevar būt pamats domāt, ka Latvijā projekts varētu izdoties`

Tātad - cienījamā raksta autore - mana sarakste ar LR FinMin rāda, ka uzņēmējdarbības stiprināšana Latvijā, un it īpaši ar Jūsu pieminētajām metodēm (jo tās patiesi ir augsti efektīvas) ir valsts līmeņa kaitniecība un diversija. Jo cilvēki ar darbu un ienākumiem ir valstiski kaitīgi elementi, kas apdraud valsts drošību un valsts intereses. Šos diversantus, sauksim tos par vidusšķiru, tik tikko kā sāk palēnām izdoties iznīcināt - bet Jūs te - stimulēt... Nu kur gan tā DP skatās.... (Hē, hē).

Jautājumu gadījumā, vēstuli no LR FM saņēmu janvāra beigās, tātad pagalam svaiga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nja - Aleksis 17.02.2009 13:00
Es bišķi baidos par to tavu "produkcijai ir jāpaliek lētākai". Ja produkcija ir kaut kas materiāls, tas nozīmē, ka pie inovācijām, mēs aizvien kāpināsim materiālu plūsmu, katrs no mums produktu lētuma dēļ galējā variantā sāks patērēt un izmes tonnām matērijas, tas novedīs pie milzīgām ekoloģijas problēmām.

Nu piemēram, latvieši inovatīvi pieies pie koka apstrādes, no koka lēti ražos ogles, degvielu mašīnām, lētas dikti smukas un izturīgas mēbeles, mājas, no koka sāks ražot visu, t.sk., piemēram mašīnas, kur no koka taisa tās detaļas, kas tagad ir no plastmasas (koks būtībā arī ir polimērs) u.t.t. viss ir dikti lēts. Skat īsā laikā lētuma dēļ pie mums nebūs mežu, būs tikai jaunaudzes, kur tā biomassa visvairāk pieaug, to nu tad cirrps tiklīdz izaugs bišķi resnāki par īkšķi.

Vai ja inovatīvi pieies pie smilšu pārstrādes, lēti varēsim ražot stiklu, ķieģeļus, flīzītes u.c. celtniecības materiālus, kas notiks tad - latvija lai pumpētu naudu, sarakās sevi vienos vienīgos karjeros, lai paši tērētu un pa lēto produktus eksportētu uz ārzemēm. Katrs sev latvijā sētnieks varēs uzcelt stikla pili.

Varbūt lētā produkcija varētu būt pakalpojums :) tas neveicinātu tik traki entropijas pieaugšanu materiālajā vidē :)
Kādus tad īsti pakalpojumus (no dārgajiem) ikdienas cilvēks vēlētos sev lēti, tuvu tam, lai tas būtu bez maksas un diezgan daudz?

visa šā lētā būšana ved tikai uz vienu lielu kopēju miskasti. Process jau solās būt patīkams, bet gals gan bēdīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Signe M - autorei 17.02.2009 08:47
Rakstu izlasiju ar lielu interesi, jo ne jau biezi zurnalistiem ir interese par Eiropas petniecibas politiku. Prieks redzet korektu Eiropas petniecibas telpas koncepta skaidrojumu. Tomer velos pievienot paris komentarus. Par klasteru politiku tiesam EK ir atbildigs Komisars Ferhoigens un Industrijas un uznemejdarbibas generaldirekcija, tomer raksta butu nepieciesams atsaukties ari uz Petniecibas un attistibas generaldirekcijas veikumiem ES petniecibas politikas un sasniegumu attistiba. Jo ta ir ES galvena institucija, kura koordine visu Eiropas petniecibas politiku sakot ar Ietvara programmu (54miljardi EUR) beidzot ar Eiropas zinatnes padomi - atbalsts fundamentalajiem petijumiem, un Kopejam tehnologiju iniciativam - publiskas-privatas partneribas petniecibas joma.
Kartejo reizi minet, ka nesasniedzam Lisabonas merkus, isti nepalidz. Svarigi butu bijis minet, ka piemeram, Latvija pedejos divos gados ir divkarsojusi publisko finansejumu zinatnei un tadejadi skaitliskajos raditajos petniecibas finansejums no IKP atrodas ES DV saraksta pirmaja vieta. Protams, atsevisks stasts ir pasreizeja krizes situacija.
Savukart, raksta nobeigums liekas ipasi divains. Nemot vera 15% finansu samazinajumu visu ministriju visa veida budzetos sobrid nodrosinat Latvijas parstavniecibu ir sarezgiti ne tikai konferences, bet ari oficialas sanaksmes. Par laimi Igauniju un Lietuva krize nav skarusi tik loti ka mus. Varbut tas ari ir skaidrojums, kapec vini var atlauties sutit ministrus un citus ierednus uz konferencem, kuru galvena butiba ir sniegt informaciju un iespejams veidot kontaktus.
No savas puses varu tikai papildinat, ka mana darba specifika ietilpst sadu pasakumu apmeklesana Brisele un citas valstis un tadi notiek katru dienu. Mans atrastais risinajums ka ierobezotu komendejumu budzeta gadijuma nodrosinat to, ka esam informeti un par mums zinatu - ir rakstit rikotajiem pirms un/vai pec pasakuma, izteikt interesi un lugt nosutit follow-up informaciju, referatus, prezentacijas, preses relizes. Loti parsteidzosi, bet lidz sim visi ir bijusi loti atsaucigi. Otrs veids ir pieteikt referatus pasiem, jo tad ir patiess pamatojus celojumam.
Nobeiguma velu veiksmes autorei un ceru sagaidit jaunus rakstus.
Ar sveicieniem no Briseles,
Signe Martisune
IZM zinatnes nozares atasejs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.02.2009 19:46
>>> Savukārt Eiropa pat konkurences palielināšanās apstākļos nevar pieļaut to, lai produkcija kļūtu lētāka, un tā sekas — zemākas algas un sliktāka dzīves kvalitāte.
====
Šis apgalvojums izklausās aizdomīgi - kā var nepieļaut to, ka produkcija kļūst lētāka? Tās ir neizbēgamas tehnikas progresa sekas. Tieši tajās jomās, kur ir visvairāk inovāciju, preču un pakalpojumu cenas pazeminās visstraujāk (datortehnika, farmācijas preparāti, gēnu tehnoloģijas, utml.). Vai vispār var salīdzināt, cik izmaksāja jaudīgs dators vai portatīva mūzikas iekārta, mājaslapas uzturēšanas pakalpojums Webā/tīmeklī, pret-AIDS preparāti, ģenētiskās analīzes - pirms 10 gadiem un cik tās izmaksā tagad?

Kas attiecas uz "sliktāku dzīves kvalitāti" - arī tas mūs visticamāk sagaida. Indijā, Ķīnā, Brazīlijā un citur dzīvo apmēram tādi paši cilvēki kā mēs - nezinu kādam rasistam jābūt, lai teiktu, ka viņi pēc savas dabas ir slinkāki, dumjāki vai nolemti mūžīgai atpalicībai. Tikko šīs sabiedrības iemācās strādāt pietiekami efektīvi (un nonāk kaut vai tikai pasaules caurmēra līmenī darba ražības un dzīves līmeņa ziņā), tad viņi saņems proporcionāli lielāku pasaules resursu daļu.

Varam, protams, cerēt, ka pasaulē pieejamo labumu skaits pieaugs vēl daudz straujāk nekā pieprasījums pēc tiem (piemēram, cilvēki iemācīsies iegūt enerģiju no kodoltermiskās sintēzes; vēl daudz lētāk saražot pārtiku, apģērbu un dažādas preces; atrisināt transporta un vides piesārņojuma problēmas). Bet pie pašreizējā tehnoloģiju līmeņa - lai nodrošinātu visiem tādu dzīves kvalitāti kā ASV un Rietumeiropā, esot vajadzīgas kādas četras Zemeslodes... (Protams, tas attiecas nevis uz itin visiem dabas resursiem, bet uz sava veida "limitējošiem" resursiem - piemēram fosilo kurināmo, pārtiku, utml.).

Autores secinājumam es piekrītu - Eiropas valstīm (t.sk. Latvijai) nav cita ceļa, kā vien padarīt preču un pakalpojumu ražošanu vēl efektīvāku un inovatīvāku. Līdz šim latviešu iecienītie "ekstensīvie" bagātību gūšanas veidi (kokmateriālu eksports, spekulācija ar nekustamajiem īpašumiem, u.c.) spēja padarīt bagātus tikai nedaudzus cilvēkus. Mums ir vajadzīgas inovācijas. Bet produkcijai IR jāpaliek lētākai, un ļoti iespējams, mēs šeit Latvijā dzīvojam pārāk pārticīgi (ņemot vērā līdzīgas kvalifikācijas cilvēku dzīves līmeni Indijā, Latīņamerikā un Ķīnā, vai kaut vai tepat blakus - Baltkrievijā un Ukrainā). Kā grāmatā "Alise Aizspogulijā" teica Melno karaliene - "Pie mums ir jāskrien divtik ātri, lai paliktu uz vietas" ;))

Saistītie raksti

Fwd: Eiropa politika.lv