Atslēgvārdi:

Izņēmuma stāvoklis 9

Pēdējā laikā jaušams arvien lielāks nogurums no ikdienā jau tik ierastās atsauces uz ekonomisko krīzi. Nedrošības vietā biežāk parādās jautājums par to, ar kādu aktu tad ir konstatēta krīzes iestāšanās un vai tad kaut kas esot mainījies, lai varētu runāt par atkāpēm no ikdienas ieražām.

Iesaki citiem:

Salīdzinoši nesen atsevišķi politiķi rosināja izsludināt valstī ārkārtas situāciju finanšu jomā, lai varētu ierobežot izmaksas no valsts budžeta un izvairīties no Satversmes stingrā ietvara. Tajā laikā šī ideja neguva plašu atbalstu, jo sevišķi tādēļ, ka Satversmē paredzēti konkrēti gadījumi izņēmuma stāvokļa izsludināšanai – ārēja ienaidnieka apdraudējums, iekšēji nemieri vai to izcelšanās draudi.

Ir skaidrs, ka Satversmē runāts par klasisku izņēmuma stāvokli, kādu paredz daudzu valstu konstitūcijas, proti, speciālu tiesisko režīmu, ar kura palīdzību tiek novērsts bruņots pastāvošās valsts iekārtas apdraudējums. Tajā pašā laikā mūsdienās ir mazinājušies klasiskie valsts apdraudējuma gadījumi, kas prasītu izsludināt izņēmuma stāvokli. Pēc Otrā pasaules kara tiesību zinātnē tas bija par pamatu apgalvojumam, ka izņēmuma stāvoklis kā valststiesību institūts lielā mērā pieder pagātnei.

Interesantu viedokli gan ir paudis viens no autoritatīvākajiem šā jautājuma lietpratējiem – vācu profesors Karls Šmits. Savā 1921. gadā iznākušajā darbā „Diktatūra” viņš bija aplūkojis klasiskos izņēmuma stāvokļa režīmus. Gatavojot šā darba trešo izdevumu 1964. gadā, Karls Šmits priekšvārdā ietvēra pārdomas rosinošu norādi. Viņš rakstīja, ka klasiskie – policejiskie, kara un aplenkuma izņēmuma stāvokļi ir zaudējuši savu nozīmi, taču tas izņēmuma stāvokļa režīmu nepadarot par vēsturisku reliktu. Klasiskos izņēmuma stāvokļus, viņaprāt, aizvietojot finanšu, ekonomiskie un sociālie izņēmuma stāvokļi.

Doma par šādiem izņēmuma stāvokļiem Karlam Šmitam palikusi īsa komentāra veidā. Tāpat arī konstitucionālo tiesību teorijā tas līdz šim nav ticis aplūkots un diskutēts. Tomēr ļoti iespējams, ka šodienas situācija varētu veicināt Karla Šmita domas pārvēršanos modernā valststiesību koncepcijā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kurm 17.03.2010 08:32

mums jācīnās par to lai valdībā būtu mazāk cilvēku un vairāk no tā būtu jēgas.Nekā daudz partiju un daudz deputātu liekēžu.Kuri valsti noved uz bankrotu un par to vēl saņem visādas kompensācijas.Kāpēc uz taupības režīma daudzi tika atlaisti no darba un mūsu saimā neviens nav atlaists

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 01.09.2009 10:33

Neliekās, ka te saskatāma interese apspriest jautājumu par prezidentu ar ārkārtēju autoritāti. Bet virzu tēmu, jo apspriede par šo jautājumu ir neizbēgami priekšā.

Purvā iestigušu tanku var tur atstāj. Šis valsts mākslīgi radītais purvs ir Latvijas iedzīvotājiem labvēlīgs, jo valdība tur nogrims. Meliatori nav speciālisti, kas rīko purva sausināšanu, but iedzīvotāji, kam iespēja lemt vai iet rakt purvam noteku. Valsts iedzīvotāji sastāv no viss dažādākiem speciālistiem: māmiņām, skolotājiem, veikalniekiem,prečū pārvadātājiem, un citām micro interesēm.

Ja referendums nav par ārkārtas prezidentu uz 8 gadiem, tad kompromiss varētu grozīties ap 6 gadiem. 4 gadi ir par maz. Pēc 6 gadiem varētu atkal balsot par prezidentu, tā pagarinot ārkārtas autoritāti us 12 gadiem kopā.

Interesanta demonstrācija vakardien Bauskā. Vēl interesantāka valsts reakcija. Karsts rudens priekšā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 31.08.2009 22:25

Tik bieži parādās vārds "purvs", ka speciālisti, kas jāmeklē, saucami par melioratoriem.
Priekšlikums par diktatoru būtu apspriežams, bet ne uz 8 gadiem. Tas ir par ilgu, procesus var fiksēt agrāk, pēc 4 gadiem kontrole un tad gan, ja der, var turpināt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs > Andris_2 31.08.2009 21:24

Antiko demokrātiju? Kopš kura laika demokrātija ir antīka, ja runa ir par visai sabiedrībai taisnīgu politisku iekārtu?

Šodien taisnīga demokrātija Latvijā ir retorikas līmenī, jo tās patiesie baudītāji ir tie 2% (labākā gadījienā), kam tuvas saistības ar politiskām partijām. Šī heterogēniskā kārta noteic kārtību, kas ieveda Latviju krīzē no kuras tā tagad nespēj atrast izeju. Iespējamais iemesls: oligarhi (un pēc šī statusa tieksmotāji politiskās aprindās)uzsēdās uz novecojušas Rietumvalstu ideoloģijas.

Sistēmas krīze ilgi prasījās un ir klāt. Tagad ir nepieciešams referendums, kam par mērķi ir prezidents ar ārkārtēju autoritāti, un iespēja ekonomiskām partijām pārveidoties par patiesi politiskām partijām. Saprotams, nepieciešams ir ekonomisko apstākļu uzlabošana.

Nerunāju par diktatoru vai uzurpatoru, bet valsts iedzīvotāju demokrātiski ievēlētu prezidentu ar ārkārtas autoritāti uz astoņiem gadiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 > Jaņdžs 31.08.2009 17:39

Jūs aicināt uz antīko demokrātiju. Šī metode - diktatora nozīmēšanā uz ārkārtas pasākumu paveikšanu - kaut arī nav nekas jauns, bet jau kādus 2000 gadu netiek izmantota.
Bet Ulmanis, ja lietotu precīzāku vēsturisku terminoloģiju, varētu teikt, bija nevis diktators, bet uzurpators. Diktators ir demokratiski izvirzīta persona.
Daudzi saka, ka Latvija esot iepakaļ citām valstīm vairākus gadu desmitus, Bet Jums ir ienākusi prātā doma nolikt Latviju 2000 gadus tālā pagātnē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 31.08.2009 15:56

Latvijā tā sauktā "demokrātija" ir iebraukta purvā un pat tā, ka no tā ārā vairs netikt. Valsts iedzīvotāji manu prāt labi saprot, ka "izņēmuma stātoklis" ir tieši šis valsti un tur dzīvojošo kopienu nāvējošais notikums. Mūsu labklājība un valsts piedzīvo krīzi mūsu Saeimas un ministru pastāvošo sautīgo motivāciju dēļ.

Izņēmuma stāvokli vajadzētu deklarēt pašiem iedzīvotājiem ar referendumu. Proti, balsot par prezidentiem, uzvarētājam piešķirot "izņēmuma autoritāti" uz astoņiem gadiem. Ja balsotāji balso negatīvi, tad nekāds izņēmums nepastāv (uz purva virsmas kā piemineklis paliek cepure), bet ja nobalso "jā", tad tūlīt pēc vēlēšanām visi ministri atsakās no saviem amatiem, Saeima darbojās tikai padomdevēja lomā, bet jaunais prezidents uzņemās autoritāti sakārtot valsti ar pašizvēlētu jaunu ministru palīdzību.

Pēc astoņiem gadiem, tad redzēsīm kā būs un balsosim par jaunu Saeimu un jaunu prezidentu. Cerams, ka pēc astoņiem gadiem esošā Saeima būs kļuvusi par valstisku institūciju. Šajos pašos astoņos gados īpaša komisija varēs argumentēt un pārrakstīt Satversmi.

Saprotams, te tūlīt salīdzinājums ar K. Ulmaņa valdību. Tomēr K. Ulmanis netika ievēlēts kā izņēmuma autoritāte, un Padomijas iebrukums notika pirms astoņi gadi bija garām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 31.08.2009 15:52

Anna 31.08.2009 13:17
Ja tas ļautu pielikt pie sienas...
-----------------------------
Tipiska 17-tā vai 40-tā gada plintniece!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts 31.08.2009 15:26

Bet kas rada apdraudējumu? Vai tik ne paši politiķi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anna 31.08.2009 13:17

Ja tas ļautu pielikt pie sienas TP, LPP/LC, ZZS un TB/LNNK kliķi, es ar abām rokām par!

Citi autora darbi
Rokas

Vienā valodā 21 Autors:Jānis Pleps

Dzirnavas

Uz jauno krastu? 0 Autors:Jānis Pleps

Metamie kaulini 255x203

Meklējam tiesībsargu! 91 Autors:Jānis Pleps