Izmaiņas sapulču, gājienu un piketu regulējumā 5

Turpmāk būs jāpiketē klusējot, aizliegts rīkot pasākumus pilsētas domes, policijas un cietumu tuvumā, pašvaldības varēs noteikt savu kārtību sapulču, piketu un gājienu rīkošanai – šīs ir dažas no svarīgākajām izmaiņām sapulču likumā, kas tikko stājušās spēkā.

Iesaki citiem:

Novembra beigās stājušies spēkā grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”[1], kas paredz vairākus būtiskus jauninājumus līdzšinējā pulcēšanās brīvības regulējumā. Šajā rakstā aplūkosim būtiskākos no tiem, norādot arī uz iespējamām problēmām pamattiesību īstenošanā.


Piketēt turpmāk – klusējot?

Grozījumos papildināta piketa definīcija – papildus tam, ka piketā netiek teiktas runas, norādīts, ka tā laikā netiek arī mutvārdos izteikti atsevišķi saukļi, lozungi vai uzrunas. No tā izriet, ka turpmāk par piketu faktiski atzīstams tikai tāds pasākums, kas norit pilnīgā klusumā, idejas un viedokļus izsakot ar plakātiem, lozungiem, transparentiem vai citiem atribūtiem.

Lai gan šādas izmaiņas negroza piketa izpratnes pamatbūtību, tomēr liek aizdomāties par to, kā nākotnē piketa jēdziens tiks interpretēts praksē. Nebūtu saprātīgi uzskatīt, ka piketa laikā ir aizliegta jebkāda piketa dalībnieku savstarpējā saziņa, tomēr domājams, ka šī saziņa nedrīkst būt tik skaļa, lai pievērstu garāmgājēju uzmanību. Augot tiesību piemērotāju izpratnei par sabiedrības brīvībām, cerams, ka netiks nepamatoti ierobežotas piketa dalībnieku tiesības savstarpēji sazināties.


Pasākumu vadībā – bez sodu pagātnes

Ar grozījumiem papildināts atbildīgo personu loks, kurām sabiedrisko pienākumu pildīšanai sapulces, gājiena vai piketa laikā noteikti īpaši ierobežojumi. Līdz šim ierobežojumi bija noteikti vienīgi organizatoriem, bet tagad ierobežots arī to personu loks, kuras var būt minēto pasākumu vadītāji, vadītāju palīgi un kārtības uzturētāji.
Šīm personām jābūt rīcībspējīgām, pilngadīgām, likumīgi jāuzturas Latvijas Republikā un tās nedrīkst darboties Latvijā aizliegto organizāciju interesēs.

Papildināts arī to administratīvo pārkāpumu saraksts, par kuriem sodītas personas nevar pildīt visus minētos pienākumus, ievērojot sodāmības dzēšanas termiņu. Līdz šim šie ierobežojumi attiecās uz personām, kas agrāk pārkāpušas sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtību, kā arī sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumus. Tagad paredzēts arī, ka pasākuma organizators, vadītājs, tā palīgs vai kārtības uzturētājs pēdējā gada laikā nedrīkst būt administratīvi sodīti par sīko huligānismu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām. Šāds papildinājums sākotnēji šķiet pamatots, tomēr likums neierobežo tiesības personām, kas par šādiem nodarījumiem sodītas krimināli. Tas liecina par zināmu nekonsekvenci un liek domāt par grozījumu izdarīšanu ad hoc ar mērķi izvairīties no kādu iepriekš notikušu situāciju atkārtošanās, nevis vispusīgi izvērtējot izmaiņu nepieciešamību.


Nedrīkstēs piketēt pie domes, policijas un cietumiem

Likuma grozījumi papildina to ēku sarakstu, kuru tuvumā aizliegts organizēt sapulces un piketus. Šis uzskaitījums papildināts ar pašvaldību domju (padomju) ēkām, kā arī policijas un ieslodzījuma vietu ēkām. Vienlaikus noteikts, ka tuvāk par 50 metriem no šīm ēkām bez īpašas atļaujas aizliegts rīkot arī piketus.

Praksē minētie grozījumi varētu radīt sarežģījumus attiecībā uz policijas ēkām, jo tās ne vienmēr ir acīmredzami atpazīstamas, tāpēc arī pilnīgi nejauši un bez īpaša nodoma ir iespējama sapulces, gājiena vai piketa norise tuvāk par 50 metriem no tām. Pie tam, pašvaldības teritorijā parasti ir vairākas policijas ēkas, kā rezultātā faktiski tiek ievērojami ierobežotas personu tiesības pulcēties.


Pašvaldības var izdot savus noteikumus

Papildinātajā likumā ir ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās. Tādējādi pasākumu organizētājiem iepriekš būtu jāpārliecinās, vai attiecīgajā pašvaldībā ir pieņemti šādi saistošie noteikumi un kādi nosacījumi tajos ietverti.

Savukārt pašvaldībām, izdodot šādus noteikumus, būtu jāpatur prātā, ka saskaņā ar Satversmes 103. pantu valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču, gājienu un piketu brīvību. Šīs personu pamattiesības pieļaujams ierobežot vienīgi, ja šādam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un samērīgs.

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 49.pantu nelikumīgu domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu darbību ar motivētu rīkojumu var apturēt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

Satversmes tiesas likuma 16.panta 3.punkts paredz arī Satversmes tiesas kontroli pār normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, tādējādi gadījumā, ja pašvaldības izdotie saistošie noteikumi nepamatoti ierobežos personu pamattiesības, indivīdiem ir nodrošinātas pietiekamas iespējas aizstāvēt savas tiesības.


Rajona tiesas spriedums jāizpilda nekavējoties

Izdarītas arī būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā var pārsūdzēt pašvaldības noteiktos ierobežojumus vai atteikumu izsniegt atļauju pasākuma rīkošanai. Spēkā paliek tas, ka pašvaldības izdotais administratīvais akts joprojām ir pārsūdzams administratīvajā rajona tiesā, kas iesniegto pieteikumu izskata triju dienu laikā.

Jauninājums ir tas, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums šajos jautājumos ir izpildāms nekavējoties. Tātad, ja tiesa atstāj spēkā pašvaldības atteikumu vai uzliktos ierobežojumus, tad pasākums nevar notikt, kas ierobežo personu pulcēšanās brīvību. Savukārt, ja tiesa atzīst pašvaldības lēmumu par nepamatotu, pasākums var notikt neatkarīgi no tā, vai pirmās instances spriedums tiks pārsūdzēts.

Lietas izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā vairs nav noteikti saīsināti termiņi. Tātad, ja pirmās instances tiesa noraidījusi pieteikumu, bet otrās instances tiesa to pēc gada vai diviem apmierina, tad sapulces, gājiena vai piketa rīkošana, protams, vairs nav aktuāla, tāpēc vienīgais pieteicēja apmierinājums ir iespēja prasīt zaudējumu atlīdzību, kas šāda veida lietās varētu būt visnotaļ sarežģīti aprēķināmi. Līdzīga situācija veidojas gadījumā, ja pirmās instances tiesa pieteikumu apmierina, bet apelācijas instance, izskatot pašvaldības apelācijas sūdzību, noraida. Šādā gadījumā sapulce, gājiens vai pikets jau ir notikuši, un vienīgais ieguvums no apelācijas instances tiesas sprieduma ir pirmās instances tiesas sprieduma tiesiskuma izvērtēšana.

Ar šādu lēmumu likumdevējs apelācijas instances tiesai ir atvēlējis vienīgi „novērotāja” un „komentētāja” lomu, dodot iespēju izteikties par pirmās instances tiesas sprieduma tiesiskumu, taču neļaujot ietekmēt faktisko situāciju. Šāda veida lietu operatīvāka izskatīšana tiesās ir atbalstāma, taču, ja līdzšinējā kārtība tika atzīta par nepietiekami ātru, lietderīgāk būtu bijis noteikt Administratīvās rajona tiesas sprieduma nepārsūdzamību šajā lietu kategorijā, lieki nenoslogojot apelācijas instances tiesu, kuras spriedumam tik un tā nav praktiskas slodzes. Pirmās instances tiesas spriedumu tiesiskuma izvērtēšana tādējādi tiktu atstāta tiesību doktrīnas ziņā, kas varētu dot ieguldījumu tiesas prakses attīstībā un uzlabošanā.

Vienlaikus jāatzīst, ka šajā rakstā apskatītā jaunā sapulču, gājienu un piketu regulējuma problēmas un neskaidrības lielākoties ir iespējams atrisināt praksē, saprātīgi un ar izpratni par pamattiesībām piemērojot spēkā esošās tiesību normas.


Normas jāpiemēro samērīgi

Latvijas Republikas Satversmes 103.pants paredz, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Vienlaikus Satversmes 116.pants nosaka, ka šīs tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Rakstā apskatītie ierobežojumi neapšaubāmi ir noteikti ar likumu, un tiem ir leģitīms mērķis nodrošināt sabiedrisko kārtību, personām realizējot pulcēšanās brīvību.

Tomēr jāatzīst, ka gadījumā, ja tiesību normas tiks interpretētas burtiski, neiedziļinoties to jēgā un mērķī, varētu rasties problēmas attiecībā uz ierobežojumu samērīgumu.

Piemēram, ja persona tiks administratīvi sodīta par to, ka piketa laikā tā sarunājusies ar blakus stāvošo piketētāju, šāds tiesību ierobežojums nebūs atzīstams par samērīgu. Tāpat, ja personas, kuras sapulcējušās ar mērķi izteikt atbalstu kādam politiskajam spēkam, pašas to neapzinoties un netraucējot sabiedrisko kārtību, atradīsies 49 metrus no policijas ēkas, šo personu sodīšana nebūs samērīga un atbilstoša normatīvā akta leģitīmajam mērķim.

Lai no šādām situācijām izvairītos, tiesību normās būtu nepieciešams ietvert regulējumu, kas iestādēm un amatpersonām katrā konkrētā gadījumā ļauj izdarīt lietderības apsvērumus, novērtējot konkrētā pārkāpuma sabiedrisko bīstamību. Taču, arī iztrūkstot attiecīgai atrunai, tiesību normu piemērotājiem būtu jāņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta regulējums, saskaņā ar kuru gadījumā, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu. Vienlaikus jāatzīmē, ka tiesību normās nav iespējams izsmeļoši noregulēt pilnīgi visas dzīves situācijas, un visas neskaidrības lielākoties ir iespējams atrisināt praksē, saprātīgi un ar izpratni par pamattiesībām piemērojot spēkā esošās, objektīvi nepilnīgās, tiesību normas. Ceru, ka tā arī notiks.

___________________________________

[1] Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2005. 22.novembris, nr.186.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 12.12.2005 19:08
Līga: "Grozījumi ir policejiski un rāda arī to, ka amatpersonas nespēj interpretēt likumu un sabiedrības drošības interesēs noteikt samērīgus ierobežojumus (ko likums pieļāva arī līdz šim), bet gan vēlas visu burtiski noregulēt, lai likumu viegli varētu piemērot tikai pēc gramatiskās metodes."

Yada, yada, yada.. Vai no pašvaldībām tiek sagaidīts, ka tās - ieskaitot arī, teiksim, Beļavas pagastu - algos vienu konstitucionālo un un vienu cilvēktiesību juristu, lai būtu spējīgas "interpretēt likumu" un "noteikt samērīgus ierobežojumus"?

Hmm - interesanti, Kovaļevskas kundze ir amatpersona? Varbūt tad Saeimai vajadzētu līdzekļu taupīšanas nolūkos iešķiebt VCB tādu jaunu kompetenci (kompetence pēc pašu izvēles skriet pa priekšu tiesai jau laikam ir) - veikt visām Latvijas pašvaldībām masu pasākumu pieteikum izskatīšanu, un "noteikt samērīgus ierobežojumus"... Vienīgā problēma, kas paliek...: ko darīt man - pulcētieskāram "rednekam" no Beļavas pagasta, ja ir vēlēšanās saprast, vai un kad mana, kā arī nemainīgi "saprātīgus ierobežojumus noteicošās" Kovaļevskas kundzes rīcība būs Satversmes un cilvēktiesību rāmjos, un kad - ne. Jebšu man - "rednekam" arī šiem nolūkiem ir jālgo kāds samērīgumu "mērīt" protošs konstitucionālo un cilvēktiesību eksperts?

Līga: "Nepiekrītu, ka tas, ka piketa laikā vairs nedrīkstēs izkliegt sauklus, atbilst piketa būtībai."

Tam, ka likumdevējs ir tiesīgs noteikt, kas ir vārda "pikets" būtība Latvijas Republikā, - piekrītiet? Un vārda "laulība" būtība? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Līga 08.12.2005 09:25
Grozījumi ir policejiski un rāda arī to, ka amatpersonas nespēj interpretēt likumu un sabiedrības drošības interesēs noteikt samērīgus ierobežojumus (ko likums pieļāva arī līdz šim), bet gan vēlas visu burtiski noregulēt, lai likumu viegli varētu piemērot tikai pēc gramatiskās metodes.

Ir acīmredzams, ka ar likumprojektu grib atrisināt konkrētus gadījumus, kas praksē bijuši, kā arī, iesējams, ierobežot opozīcijas aktivitātes un vadošai koalīcijai nelojālu ideju paušanu. Bet tā jau ir vārda brīvības un pulcēšanās brīvības būtība demokrātiskā valstī!!!!

Un tādi it kā sīki un nevainīgi ierobežoojumi, kā piemēram, aizliegums lietot megafonus utml. varbūt arī nenodara milzīgu kaitējumu un būtiski neietekmē konkrētā pasāuma rezultātu, tomēr pa gabaliņam vien drupina pulcēšanās brīvību un atklāj policejisko tendenci.

Nepiekrītu, ka tas, ka piketa laikā vairs nedrīkstēs izkliegt sauklus, atbilst piketa būtībai. Runas teikt nedrīkstētu, bet, piemēram, izkliegt kādu konkrētu saukli, kas pasvītro pikteta mērķi, gan nebūtu pretrunā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Sherlock 05.12.2005 13:06
> Raksts ir likuma atstāstījums.

Jā, jā - tā ir.. ka jums līdzīgu rozīga, pūkaina pseidoliberālisma apoloģētu pulciņam politiski neitrāli faktu izklāsti un skaidrojumi pie sirds neiet :)

> Cerība uz to, ka policija sapratīgi piemēros nepamatoti stingru likumu ir naiva.

Ak tā?! :) Man atkal sķiet, ka naivi ir tie, kas tic no ārzemju grantiem iztiku pelnošu rozīga, pūkaina pseidoliberālisma apoloģētu pulciņa "iecietīgajai" čalošanai, neievērojot to, ka viņu elki vajā Latvijas pilsoņus - tai skaitā ar valsts pārvaldes apārāta starpniecību - par to vien, ka tie atļaujas paust pseidoliberaļuprāt "neiecietīgas" idejas un viedokļus.

Policija nav pēdēja indivīdam pieejamā tiesību aizsardzības instance Latvijā. Vēl ir, piemēram, ..tiesas.

Kā liecina "OSCE/ODIHR GUIDELINES FOR DRAFTING LAWS PERTAINING TO THE FREEDOM OF ASSEMBLY":

It is, however, recommended that, in addition to indispensable constitutional provisions guaranteeing the right to peaceably assemble, the State adopt a specific law regulating the exercise of this right. This approach is better suited to ensure overall consistency and transparency of the legislative framework concerning freedom of assembly, inter alia, since it establishes a clear hierarchy of legislation. Following the lex specialis rule, norms contained in the specific act would step in to replace the norms established elsewhere in the case of conflict.

It is, however, essential to bear in mind that any legislation concerning freedom of assembly should focus on what is forbidden rather than on what is allowed. It should clearly establish that what is not forbidden is permissible."

"Restrictions should have a formal basis in the law and be sufficiently precise for an individual to assess whether or not his or her intended conduct would constitute a breach and what consequences this conduct may entail. The need for a formal basis does not necessarily mean a single law but rather requires a clear linkage between a series of measures used to regulate the holding of assemblies.

As far as the required level of precision is concerned, the more specific the legislation is, the more precise the language needs to be (e.g., constitutional provisions, because of their general nature, may be less precise than other legislation )."
http://www.osce.org/documents/odihr/2004/10/3776_en.pdf

likumdevēja tieksme papildus pie konstitucionālajām normām un cilvēktiesību rāmjiem veidot precīzus, ar likumu noteiktus ierobežojumus (tā vietā, lai sagaidītu, ka vietējās padomes vai cilvēki uz ielas mācēs "pareizi" pielietot samērīguma principu), ir visnotaļ atbalstāma.

> Jūs taču zināt, kāda situācija ar kadriem ir policijā un kādēļ šie grozījumi tika pieņemti.---------

Nē, nezinu - to daļu, kas aiz "un". Varbūt padalīsieties savās zināšanās? :)

> Policeiskās valsts pazīmes attīstās.

Varbūt tad ir vērts nopietni apsvērt iespēju steigšus visā pilnībā izmantot pārvietošanās brīvību un pārvietoties kaut kur, kur pūkaina, rozīga-cum-varavīkšņaina iecietība ir sevišķi cieņā - teiksim Zviedriju? :) Ja tā kļūs par tendenci, kaut kur ES būs "iecietības" paradīze, kaut kur - tā, ko pseidoliberāļi sauc par "neiecietību", paradīze... Vienoti daudzveidībā!

> Žēl, jo pulcešanas brīvība ir ļoti svarīga demokrātijas attīstībai un politiskai atbildībai tautas priekšā.

Ir, ir svarīga. Vai un kādi ir iebildumi pret izmaiņām regulējumā - bez spekulācijāam un insinuācijām par tos īstenot nespējīgiem policistiem(ēm) slikteņiem(ēm)? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 05.12.2005 08:44
Raksts ir likuma atstāstījums. Cerība uz to, ka policija sapratīgi piemēros nepamatoti stingru likumu ir naiva. Jūs taču zināt, kāda situācija ar kadriem ir policijā un kādēļ šie grozījumi tika pieņemti.--------- Policeiskās valsts pazīmes attīstās. Žēl, jo pulcešanas brīvība ir ļoti svarīga demokrātijas attīstībai un politiskai atbildībai tautas priekšā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


EdgarsP 30.11.2005 21:31
Visnotalj cienot autores viedokli, tomer velos noradit uz 2 momentiem:

a) problema ir ar pasvaldibas tieisbam regulet gajienus un sapulces... ta ir butiska problema, kas var radit visvairak stridus, jo likuma loti detalizeti visu noregule, ka pat zemaka ranga aktam - pasvaldibas noteikumiem - bus gruti nenoakt pretruna ar likumu. pasvaldibam savukart bus liels kardinajums izkapt arpus tiesiskuma ramjiem jau pienemot normativo aktu

b) katrs gajiens nedrikst but tvuak par 50m no valsts iestazu ekam... loti gruti rikot gajienu, jo biezi vien var but jaiet garam 10-tiem iestazu un lidz ar to jaiegust katras tas piekrisana. nesamerigs ierobezojums.

c) nepamatota ir kritika, ka likumdevejs, nosakot tuliteju ARajona tiesas sprieduma izpildi, aprobezo apgabaltieas kompetenci. To aprobezo pati situacija, ka lieta jaskata 3 dineu laikaa. Laiks ir tas, kas nelauj apgabaltiesai lemt un kaut ko faktiski ietekmet. Savukart likumdeveja jaunievedums par tuliteju izpildi ir apsveicams, jo tad uz pasakuma laiku tiek ieguts galigs noregulejums. Lai ari spriedums ir izpildits, to var parsudzet un a) prasit zaudejumus vai b) lai ievirzitu tiesu praksi (ja, piemeram, rajona tiesa regulari lemj neadekvati). Noteikt, ka spriedums ir neparsudzams liegtu sasneigt sos pedejos 2 merkjus.

Saistītie raksti