Raksts

IZM komentāri par sabiedriskās apspriedes “NAP. Kā nolikt cilvēku centrā?” dalībnieku priekšlikumiem


Datums:
13. jūnijs, 2006


Autori

Providus


Sabiedriskās apspriedes dalībnieku priekšlikumi par Nacionālā attīstības plāna sadaļu „Izglītots un radošs cilvēks”

Apspriede notika tiešsaistes režīmā portālā politika.lv
no 2006. gada 22. marta līdz 7. aprīlim

Priekšlikumi par pirmsskolas, pamata, vidējo un augstākās izglītības saturu un kvalitāti

Priekšlikums
1.Andris Anspoks, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija – Veicināt konkurenci augstākajā izglītībā un tās kvalitātes paaugstināšanos – mērķtiecīgi sagatavojot jaunu akadēmisko personālu, palielinot doktorantu un zinātnisko pētījumu skaitu tautsaimniecībai prioritārās jomās.

IZM komentārs
Lai sasniegtu doktorantu skaita krasu pieaugumu, mērķtiecīgi tiek iesaistīti Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) un (Eiropas Sociālā fonda) ESF līdzekļi (nacionālo programmu veidā).

Priekšlikums
2.A.S. – Nodrošināt spējīgākos un talantīgākos studentus ar pieeju bezmaksas kvalitatīvai augstākajai izglītībai.

IZM komentārs
Latvijā 2005./2006.ak.g. augstskolās un koledžās kopā studē 131 172 studenti, t.sk. 23 procenti ir studējošie par valsts budžeta finanšu līdzekļiem. Valsts budžeta studiju vietas tiek aizpildītas konkursa kārtībā. Lai palielinātu valsts finansētas augstākās izglītības pieejamību spējīgākajiem studentiem, jāpalielina valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits.

Priekšlikums
3.Jānis Rozenblats, Rīgas Tehniskā koledža; Sherlock –
Sekmēt pamata un vidējo izglītību ieguvušo skaita pieaugumu un pāriet uz obligātu pamata un vidējo izglītību Veikt preventīvu darbu ar nesekmīgiem skolēniem un viņu vecākiem pamatizglītības un vidējās izglītības apguves līmenī.

IZM komentārs
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi un iesniegusi apstiprināšanai Ministru kabineta izglītības politikas plānošanas dokumenta projektu „Izglītības attīstības pamatnostādnes 2006.–2010.gadam” (turpmāk – pamatnostādnes). Šis dokuments ir saistīts gan ar Nacionālo attīstības plānu (NAP), gan Nacionālo stratēģisko ietvardokumentu (NSID), gan IZM darbības stratēģijas 2007.–2009.g. projektu un nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmāko piecu gadu laikposmam. Minētais dokuments nosaka arī rīcības virzienus šo mērķu īstenošanai, kā arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas rādītājus.

Pamatnostādnēs ir iekļauts rīcības virziens „Pedagoģiskā procesa efektivitātes paaugstināšana pamatizglītības posmā”, kas paredz ieviest skolotāja palīga amata likmi atbalsta nodrošināšanai skolēniem ar mācīšanās grūtībām, nodrošināt papildu apmācību skolēniem ar zemiem mācību sasniegumiem mācību priekšmeta apguvei, radīt iespējas skolēniem ar zemu priekšzināšanu līmeni un mācīšanās grūtībām apgūt pedagoģiskās korekcijas un izlīdzinošās programmas.

Attiecībā uz vecāku iesaistīšanos ir plānots pilnveidot sadarbību ar vecākiem, izmantojot jaunas efektīvas skolas un ģimenes sadarbības formas, kā arī palielināt vecāku (ģimenes) līdzatbildību par mācību un audzināšanas procesu norisi izglītības iestādē.

Pamatnostādnes paredz noteikt obligātu vidējo izglītību.

Priekšlikums
4.Jānis Rozenblats, Rīgas Tehniskā koledža; Raimonds Meikša –
Ieviest diferencētu mācību pieeju un iekļaujošu izglītības sistēmu pamata, vidējā un augstākā izglītībā – stiprināt pedagogu sagatavotību darbam ar neviendabīgu mērķauditoriju (bērniem /jauniešiem ar dažādu zināšanu apguves ātrumu, ar īpašām vajadzībām parastajās klasēs, ar citu dzimto valodu), stimulēt pedagogu darbu ar apdāvinātajiem un talantīgajiem bērniem.

IZM komentārs
Pamatnostādnēs ir noteikts izstrādāt metodiku darbam klasēs ar izglītojamiem ar atšķirīgu priekšzināšanu līmeni un mācīšanās grūtībām, uzlabot pedagoģiskās kompetences darbam ar dažādām mērķauditorijām (t.sk. cilvēki ar speciālām vajadzībām, personas no brīvības atņemšanas vietām, bēgļi, imigranti), palielināt atbalsta personāla – karjeras konsultantu, psihologu un sociālo pedagogu – lomu mācību un audzināšanas procesā.

Ir plānoti vairāki pasākumi izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanai izglītības sistēmā.

Priekšlikums
5.Ilze V. – Sekmēt sabalansētu un nesasteigtu bērnu intelektualizāciju pirmskolās.

IZM komentārs
Tiks veikts pētījums par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei, kā arī nodrošināta pirmsskolas izglītības satura un metodikas izstrāde piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai atbilstoši 1.klases izglītības saturam.

Priekšlikums
6. – Ilze V. – Sekmēt holistisku un integrētu mācību satura apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā, liekot uzsvaru uz spējas mācīties, patstāvīgas domāšanas un iniciatīvas attīstību; kā arī veselas, līdzsvarotas un radošas personības attīstību.

IZM komentārs
Ar 2005.gadu tika uzsākta jaunā pamatizglītības satura ieviešana, kas ir vērsts uz zināšanu praktisku pielietošanu un integrēta mācību satura ieviešanu īstenošana. Pēctecīgi plānots pilnveidot vidējās izglītības saturu.

Priekšlikums
7. Raimonds Meikša – Panākt kvalitatīvu vispārējo zināšanu un prasmju apguvi, tostarp dabas zinātņu, vides zinātņu un matemātikas mācību priekšmetos, pilnveidojot mācību saturu, metodiku, aprīkojumu un mācību materiālus; (..)

IZM komentārs
Viens no pamatnostādņu mērķiem ir paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu apguves kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot dabaszinātņu apguvei. NSID projektā ir paredzēta dabaszinātņu kabinetu iekārtošana visās vidusskolās, kā arī materiālās bāzes pilnveide kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei.

Priekšlikums
8. Juris Bogdanovs – Pirmsskolas, pamata un vidējā izglītībā veicināt tādu daudzpusīgu spēju kā atmiņas un uztveres, apzinīguma un mērķtiecības attīstīšanu.

IZM komentārs
Īstenojot mācību saturu, šo spēju attīstīšana jau notiek.

Priekšlikums
9.-Mārcis Sakalovskis – Regulāri izvērtēt un atjaunot mācību saturu, lai nodrošinātu tā atbilstību mūsdienu prasībām un jaunākajiem atklājumiem, un nodrošinātu tā sasaisti ar tālākā līmeņa mācību saturu. Mācību satura izstrādē iesaistīt skolēnu pārstāvjus un augstākās izglītības iestāžu pasniedzējus, kā arī darba devēju pārstāvjus profesionālās izglītības mācību satura izstrādē.

IZM komentārs
Ir plānots veikt pētījumu par jaunā pamatizglītības satura atbilstību izglītojamo spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim, kā arī pilnveidot vispārējās vidējās izglītības saturu, īpašu uzmanību pievēršot nepieciešamībai apgūt teorētisko zināšanu praktisku pielietošanu.

Mācību satura izstrādē tiek iesaistītas visas ieinteresētās puses.

Profesionālās izglītības programmas tiek veidotas atbilstoši attiecīgā profesijas standarta prasībām.

To atbilstība tiek izvērtēta programmu licencēšanas un akreditācijas procesā – regulāri, visu laika periodu.

Profesionālās izglītības programmu licencēšanas komisijā ir iekļauti Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts aģentūras, Kultūras ministrijas, veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Profesionālās izglītības Akreditācijas un atestācijas komisijā ir iekļauti Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts kultūrizglītības centra, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Profesionālas izglītības iestāžu un programmu akreditācijā kā eksperti izglītības procesa kvalitāti vērtē nozaru speciālisti.

2005.gadā ir akreditētas 128 profesionālās izglītības iestādes un 240 profesionālās izglītības programmas.

Eiropas Sociālā fonda finansētās Nacionālās programmas projekta

„Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru piesaistei un izglītošanai” ietvaros strādā darba grupa „Profesionālās izglītības programmas izveides metodikas izstrāde”, kuras viens no mērķiem ir izstrādāt metodiku, kādā veidā izglītības programmu izstrādē tiek iesaistīti sociālie partneri.

Priekšlikums
10. – Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija
Būtiska profesionālās augstākās izglītības pedagogu atalgojuma sistēmas reforma, paredzot algas nodrošinājumu līdzvērtīgu augstāko speciālistu algām atbilstošajā nozarē.
IZM komentārs
Tiks izveidota darba samaksas sasaiste starp pedagoģisko saimi un valsts sektorā nodarbinātajiem, kā arī pedagogu darba samaksa tiks tuvināta Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai.

Līdz 2010.gadam pedagogu vidējo darba samaksu paredzēts trīskāršot.

Priekšlikums
11. – Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija
Nodrošināt profesionālās augstākās izglītības pedagogus ar regulārām kvalifikācijas celšanas un tālākizglītības iespējām.

IZM komentārs
Šobrīd no valsts budžeta katram pedagogam tiek finansēti 36 stundu kursi reizi trijos gados.

Priekšlikumi par izglītības atbilstību darba tirgus prasībām

Priekšlikums
12. – Andris Anspoks, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija – Attīstīt valsts un privātās partnerības iniciatīvas izglītībā – mācību realizācijas, infrastruktūras un mācību bāzes uzturēšanas, prakses nodrošināšanas jomās.

IZM komentārs
Svarīga izglītības programmas sastāvdaļa ir kvalifikācijas prakse, tās īstenošana tiek atbalstīta caur ESF aktivitāti „Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem”, kuras ietvaros 2005.gadā atbalstīti 89 projekti un noslēgti līgumi par to īstenošanu.

Priekšlikums
13.- Juris Birznieks – Ieviest starp darba devējiem un izglītības iestādēm attiecības “pasūtītājs – izpildītājs – pasūtījuma pieņēmējs”.

IZM komentārs
Ierosinātās attiecības efektīvi darbojas tālākizglītības, pārkvalifikācijas u.tml. jomās, kā arī valsts ir veikusi vairākus pasūtījumus konkrētu atsevišķai nozarei nepieciešamu speciālistu sagatavošanai. Līdz šim tikai atsevišķi darba devēji ir izdarījuši šādu pasūtījumu.

Priekšlikums
14. – Jānis Bergs, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija
Veicināt uzņēmumu piedalīšanos profesiju standartu izstrādē un nozaru ilgtermiņa vajadzību plānošanā.

IZM komentārs
Profesijas standartus izstrādā un ekspertē nozares speciālisti, kurus nosaka Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome.

Priekšlikums
15. – Jānis Rozenblats, Rīgas Tehniskā koledža – Attīstīt elastīgu un darba tirgus prasībām atbilstošu pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības piedāvājumu.

IZM komentārs
Koledžu skaits un tajās īstenoto studiju programmu skaits katru gadu pieaug.

Priekšlikums
16.- Uldis Osis, SIA „Konsorts” – Organizēt mācību prakses, balstoties uz trīspušu sadarbību starp mācību iestādi, uzņēmumu un studentu, katrai no pusēm uzņemoties konkrētas saistības (students – apgūt mācības, mācību iestāde – to nodrošināt, uzņēmums – nodrošināt studentu ar praktiskām zināšanām, prasmēm, atalgojumu).

IZM komentārs
Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 15.augusta noteikumiem Nr.276 „Mācību prakses organizēšanas kārtība” profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, izglītības iestāde un prakses vieta noslēdz līgumu par prakses norisi. Minētajos noteikumos ir atrunātas pušu tiesības un pienākumi.

Priekšlikums
17.- Uldis Osis, SIA „Konsorts” – Attīstīt mācību iestāžu sadarbību ar studentu darba devējiem (veicināt studentu darba savietojamību ar mācībām un konsultēt darba devējus, kā labāk organizēt studentu ikdienas darbu).

IZM komentārs
Studējošā darba savietojamība ar studijām ir iespējama tikai nepilna laika studijās, kas ir izglītības piedāvājums strādājošām personām.

Priekšlikums
18. Uldis Osis, SIA „Konsorts” – Atbrīvot no nodokļiem uzņēmumu izmaksas, kas saistītas ar visu līmeņa augstākās izglītības studentu sagatavošanu.

IZM komentārs
Īpašas izmaksas uzņēmumos var būt saistītas ar studējošo prakses nodrošināšanu uzņēmumos. Lai uzlabotu prakšu nodrošinājumu tiek iesaistīti ESF līdzekļi – atklāto projektu konkursi prakšu īstenošanai.

Priekšlikums
19.- Harijs Jordāns, Latvijas Kokrūpniecības federācija – Veicināt augstākās un vidējās profesionālās izglītības prakses integrāciju.

IZM komentārs
Lai uzlabotu prakšu nodrošinājumu tiek iesaistīti ESF līdzekļi – atklāto projektu konkursi prakšu īstenošanai.

Priekšlikums
20. – Harijs Jordāns, Latvijas Kokrūpniecības federācija – Nodrošināt augstākās un vidējās profesionālās izglītības speciālistu sagatavošanas atbilstību nozares attīstības vajadzībām.

IZM komentārs
Profesionālās izglītības programmas tiek veidotas atbilstoši attiecīgā profesijas standarta prasībām.

Atbilstība tiek izvērtēta programmu licencēšanas un akreditācijas procesā.

Priekšlikums
21 – Harijs Jordāns, Latvijas Kokrūpniecības federācija -Tradicionālās konservatīvās sistēmas pārveide atbilstoši Eiropas augstākās izglītības telpas shēmai (iesaistot uzņēmējus izglītības partnerībā, prakses vietas nozaru kompetences centros u.c.).

IZM komentārs
Tā būtu atzinīgi vērtējama uzņēmēju iniciatīva.

Priekšlikums
22. – Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija – Pilnveidot augstākās izglītības piedāvājumu darba tirgum, izstrādājot starpdisciplināras un starpaugstskolu studiju programmas un nodrošinot ar elastīgu mācību programmu piedāvājumu vismaz pirmajos divos mācību gados.

IZM komentārs
Atbilstošas tiesiskās normas ir iestrādātas jaunajā likumprojektā „Augstākās izglītības likums”, kas ir izstrādāts un tiek gatavots iesniegšanai Saeimā.

Priekšlikumi par mūžizglītību

Priekšlikums
23. – Andris Anspoks, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija – Pieaugušajiem ar zemām pamatprasmēm nodrošināt elastīgu un pieejamu izglītības piedāvājumu, kompaktu kursu veidā veicot pēc iespējas praktisku mācību vielas apguvi.

IZM komentārs
Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā plašu klāstu pirmā, otrā, trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju apguvei, paredzot laiku sociālās atstumtības risku novēršanai.

Detalizēti priekšlikumi izglītības kvalitātes uzlabošanai

Priekšlikums
24. – Andris Anspoks, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija – Lai uzlabotu mācību saturu, ir jāievēro pāris principi:

1) Saturam jābūt kvalitatīvam un saistošam. Reāli tas bieži ir sauss, akadēmisks, atrauts no reālās dzīves un neizraisa nekādu interesi. Reti kura mācību grāmata izraisa interesi. Ja nerada motivāciju, tad nesekos arī apgūšana.

2) Lai rosinātu domāšanu, mācību procesam jābūt interaktīvam, kurā apmācāmais nav pasīvs klausītājs. Tas prasa revolūciju skolotāju saimē, jo tā ir cita loma – pāreja no priekšā stāvoša guru uz palīgu un padomdevēju.

3) Mācību process ir jāmodernizē. Joprojām mācību materiāli un metodikas ir orientētas uz to, ka ir papīrs, krīts un tāfele. Bet ir taču dators un internets!

4) Talantiem jādod iespēja attīstīties – tehniķu nami, pulciņi, mākslas skolas. Investīcijas šajās lietās atmaksājās 100x, jo tās ir investīcijas spējīgākajos.

IZM komentārs
1) Jaunais pamatizglītības saturs ir veidots kā kvalitatīvs un saistošs.

2) Mācību satura ieviešanas metodika paredz rosināt skolēna domāšanu, radošumu, paust savu attieksmi utt.

3) Tāpat mācību procesā arvien ienāk jaunās informācijas tehnoloģijas. Paredzēts veidot uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstītus mācību un metodiskos materiālus.

4) Šobrīd pastāv plašs dažādu interešu pulciņu, mākslas skolu, sporta skolu, Bērnu un jauniešu interešu centru organizēto nodarbību piedāvājums.

Tiek domāts par šīs jomas paplašināšanu.

Priekšlikums
25. – Guntars Ratenieks – Lai uzlabotu mācību saturu, ir nepieciešams veikt sekojošas lietas:

1) Iedalīt naudu Izglītības inovāciju fondam, kurā kopš 2002. gada likuma pieņemšanas nav iedalīts neviens santīms.

2) Atjaunot Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projektu, kura ietvaros tika izstrādātas ļoti labas mācību līdzekļu elektroniskās versijas, kas piesaista skolēnus.

3) Izsludināt valsts pasūtījumu mācību līdzekļu izstrādei ne tikai eksaktajos priekšmetos, bet arī valodās, humanitārajos priekšmetos u.c.

IZM komentārs
1) Izglītības inovācijas fonda darbības bāzes finansējums nav apstiprināts likumā „Par valsts budžetu 2006.gadam”.

2) Visi izstrādātie elektroniskie mācību līdzekļi ir pieejami ministrijas mājas lapā.

3) Par valsts budžeta līdzekļiem pamatā izdod mācību grāmatas skolēniem ar speciālām vajadzībām gan eksaktajos, gan humanitārajos mācību priekšmetos. Savukārt, mācību grāmatas vispārējās izglītības programmu apguvei izdevniecības izdod tirgus ekonomikas apstākļos un to izdošanai budžeta līdzekļi nav nepieciešami, jo budžeta līdzekļi tiek piešķirti grāmatu iegādei.

Priekšlikums
26. – Guntars Ratenieks – Lai nodrošinātu skolas ar profesionāliem skolotājiem:

1) Jāpanāk, ka valsts pilnībā finansē skolotāju tālākizglītību, jo tā nav skolotāja privāta lieta. Skolotājs veic sabiedrības pasūtījumu.

2) Straujāk jāceļ skolotāju atalgojums, vienlaicīgi cenšoties ierobežot skolotāja maksimālo slodzi. Šobrīd skolotāji bieži strādā vairākās skolās kopā savācot 45, 50 un vairāk stundas. Par kādu kvalitāti un inovācijām var būt runa?

3) Mācību satura jautājumi jāapspriež ar skolotājiem rajonu metodiskajās apvienībās. Tas novērstu situāciju, kas ir šobrīd vērojama – mācību saturu IZM veido viens cilvēks vai tam pietuvinātu izredzēto skolotāju loks. Tas veicinātu arī skolotāju apziņu, ka no viņiem šajā valstī arī kaut kas atkarīgs.

IZM komentārs
1) Šobrīd no valsts budžeta katram pedagogam tiek finansēti 36 stundu kursi reizi trijos gados.

2) Pamatnostādnēs plānots, ka tiks izveidota darba samaksas sasaiste starp pedagoģisko saimi un valsts sektorā nodarbinātajiem, kā arī pedagogu darba samaksa tiks tuvināta Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai.

Līdz 2010.gadam pedagogu vidējo darba samaksu paredzēts trīskāršot.

3) Mācību satura jautājumu risināšanā Izglītības un satura eksaminācijas centrs (ISEC) iesaista rajonu Metodisko apvienību vadītājus, kā arī citus skolotājus.

Priekšlikums
27. – Juris Bogdanovs – Mūžizglītības saturam jāietver sekojošas tēmas: psiholoģija, valstiskie un sabiedriskie jautājumi, praktisku zināšanu un spēju apgūšana

IZM komentārs
Mūžizglītības satura jautājumus risina izglītības programmu veidotāji atbilstoši saturu reglamentējošiem dokumentiem.

Priekšlikums
28. – Jānis Bergs, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija – Ieteikumi izglītības kvalitātes uzlabošanai:

1) Aktīvi jāaicina labāko rietumu universitāšu pasniedzējus strādāt mūsu universitātēs un jāsūta mūsu pasniedzējus stažēties.

2) Skolotāju „pozitīva” diskriminācija, nosakot lielākas algas to jomu skolotājiem, kuri trūkst.

3) Obligāto eksāmenu sarakstā jāiekļauj eksaktie priekšmeti (skolēniem ir grūti pašmotivēties izvēlēties šos eksāmenus).

4) Eksaktajos priekšmetos jāsagatavo pieņemamas kvalitātes mācību materiālus (ņemot vērā tirgus apjomu, labu mācību grāmatu tulkošana ir vienīgais reālais risinājums).

5) Jāiegulda fizikas, ķīmijas mācību kabinetu aprīkojumā un laboratoriju izveidē universitātēs.

6) Jāatjauno skolu un augstskolu informatizācija.

7) Mērķtiecīgi jāstrādā pie elites veidošanas un jāpārtrauc nonivelēšanas prakse. Labāk mācīt mazāku skaitu, bet kvalitatīvāk.

IZM komentārs
1) Pasniedzēju mobilitāte notiek starptautisko programmu un projektu ietvaros. Starptautiskā sadarbība un augstskolu starptautiskie kontakti tiek izvērtēti kā viens no kvalitāti raksturojošiem lielumiem akreditācijas procesā.

2) Pamatnostādnēs ir paredzēts pilnveidot pedagogu studiju kreditēšanas sistēmu valsts prasībām atbilstošu pedagogu nodrošināšanai, kā arī motivēt augstskolu beidzējus strādāt par dabaszinātņu, mājturības, svešvalodu skolotājiem, dzēšot studiju kredītu.

3) Paredzēts ieviest obligāto eksāmenu matemātikā 12.klasēm ar 2008./2009.m.g.

4) Mācību grāmatas eksaktajos mācību priekšmetos izdod tirgus ekonomikas apstākļos. Mazās tirāžās izdodamu (nerentablu) grāmatu izdošanai nepieciešamie līdzekļi būtu jāpiešķir no valsts budžeta vai citiem finansējuma avotiem.

5) NSID projektā ir paredzēta dabaszinātņu kabinetu iekārtošana visās vidusskolās, kā arī materiālās bāzes pilnveide kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei.

6) Pašlaik ministrija īsteno „Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācijas” projektu, kura ietvaros tiek turpināta skolu informatizācija. Šī projekta ietvaros ir piegādāti 1780 datorkomplekti skolām, kā arī jūnijā tiks izsludināts konkurss par interneta pieslēgumu izveidošanu skolās.

Projekta 2. aktivitāte paredz skolu portāla izstrādi, 3. aktivitāte pedagogu apmācību un 4.aktivitāte speciālās programmatūras izstrādi skolu vajadzībām.

7) Šobrīd pastāv plašs dažādu interešu pulciņu, mākslas skolu, sporta skolu, Bērnu un jauniešu interešu centru organizēto nodarbību piedāvājums, kas attīsta bērnu radošās spējas un talantus.

Skolās pedagogi uzmanību pievērš talantīgu bērnu spēju attīstībai.


Izglītības un zinātnes ministrija

Nacionālais attīstības plāns

Nacionālais attīstības plāns 2007-2013. 1. redakcija

Nacionālais attīstības plāns. Kā nolikt cilvēku centrā?

Tiešsaistes sabiedriskās apspriedes dalībnieku priekšlikumi par NAP


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!