Atslēgvārdi:

Izglītības reforma: zināšanas ir otršķirīgas 13

Būtiskā izglītības kvalitātes pazemināšanās krievu skolās ir novedusi gan pie straujas skolēnu skaita samazināšanās, gan pie otrgadnieku skaita pieauguma. Pirms pieciem gadiem valsts finansētās skolās krievu valodā mācījās 33% no visa skolēnu kopskaita, bet šajā mācību gadā - 28%.

Iesaki citiem:

Izglītības kvalitāti Latvijas mazākumtautību skolās šobrīd neapspriež tikai sliņķi. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) visiem spēkiem cenšas pierādīt, ka darbojas tikai un vienīgi jaunās paaudzes labā un ka uzsākto reformu vienīgais mērķis ir krievu skolu absolventu konkurētspējas paaugstināšana. Tai pat laikā reformas pretinieki, kā arī liela daļa skolēnu un viņu vecāku aizstāv citu viedokli: viņuprāt, pēdējo gadu jaunievedumi ne tikai pievienojuši mācību procesam politikas elementus, bet arī noveduši pie nopietnas izglītības kvalitātes pazemināšanās. Grūti pateikt, kam taisnība šajā, jau sākotnēji politiskajā, nevis zinātniskajā strīdā: ministrijai vai tiem, kurus māca? Pats reformas ieviešanas mehānisms – bez zinātniskas aprobācijas un lokāla eksperimenta – abām pusēm atņem galveno argumentu, dokumentāli pierādīt savu taisnību nevar nedz vieni, nedz otri.

Un tomēr attiecībā uz reformas nozīmi un mērķiem dažus secinājumus izdarīt var. Pirmais jautājums, uz kuru būtu jāatbild: kādi tad īsti bija mazākumtautību skolu reformas ideologu mērķi laikā, kad tās pamatu formulēšana bija tikko uzsākta? Galvenās reformas ideoloģes – Baiba Pētersone, Baiba Kinstlere un Ina Druviete – 90-to gadu vidū atklāti paziņoja, ka reformas pamatmērķis ir pāriet uz latviešu mācību valodu krievu skolās un mainīt etnodemogrāfisko situāciju valstī, ar tās normalizēšanu saprotot to iedzīvotāju skaita palielināšanos, kas uzskata sevi par latviešiem[1]. Proti, galvenais izglītības politikas mērķis ir mērķtiecīga sveštautiešu, pirmām kārtām, krievu lingvistiskā mazākuma pārstāvju, asimilācija, un nevis izglītības kvalitātes paaugstināšana.

Arī neatkarīgo aptauju rezultāti liek apšaubīt apgalvojumu, ka skolēnu konkurētspējas paaugstināšana ir reformas galvenais mērķis. 1999. gadā veiktajā Baltijas Datu nama pētījumā[2] aptuveni trešdaļa skolēnu, kas mācījās krievu skolās pēc bilingvālās metodes, uzskatīja, ka bilingvālā metode kavē priekšmeta apgūšanu (24%), apgrūtina uztvert skolotāja teikto (27%), pasliktina zināšanas priekšmetos (29%). Aptuveni puse skolēnu (43%) apgalvoja, ka viņiem palielinās uztraukums, atbildot uzdoto vielu latviešu valodā.

Pie līdzīgiem secinājumiem 2002. gadā pētījumā „Bilingvālās izglītības ieviešanas analīze” nonāca Baltijas Sociālo Zinātņu institūts[3]. Saskaņā ar šo pētījumu, līdz ar bilingvālās izglītības principu ieviešanu, krievu skolēnu izglītībai tiek nodarīts acīmredzams kaitējums. 33% aptaujāto skolotāju un 46% aptaujāto direktoru uzskata, ka bilingvālā apmācība negatīvi ietekmē dzimtās valodas apguvi. Pēc skolotāju un skolu direktoru domām vēl negatīvāk bilingvālās izglītības ieviešana ietekmē mācību priekšmetu apguvi (šāds viedoklis ir 51% skolotāju un 64% direktoru) un skolēnu psiholoģisko pašsajūtu (62% skolotāju un 72% direktoru). Rezultātā 52% skolotāju, puse aptaujāto direktoru un 48% vecāku 2002.gadā neatbalstīja IZM politiku, kas paredzēja sākot ar 2004. gada 1. septembri krievu vidusskolās pāriet uz mācībām pamatā latviešu valodā.

2005. gada februārī, t.i., piecus mēnešus pēc reformas uzsākšanas, Krievu skolu aizstāvības štābs veica vecāku aptauju, lai novērtētu izglītības kvalitāti krievu skolās pēc 2004. gada 1. septembra. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 250 cilvēku, kas pārstāvēja 70 skolas. Rezultāti kopumā apstiprina reformas pretinieku bažas. Izrādījās, ka, līdz ar bilingvālās izglītības ieviešanu, bērns vairāk laika velta mājasdarbu izpildei (to apstiprināja 75% respondentu), reizumis vispār netiek galā ar uzdoto (73%), viņam pazeminājušās sekmes (67%) un viņš vairāk nogurst (73%). Vairāk kā 70% vecāku, kas piedalījās anonīmajā aptaujā, apstiprināja, ka krievu skolās īstenotais „bilingvisms” noved pie viņu bērnu sekmju pazemināšanās[4].

Būtiskā izglītības kvalitātes pazemināšanās krievu skolās ir novedusi gan pie straujas skolēnu skaita samazināšanās, gan pie otrgadnieku skaita pieauguma. Ja 1999./2000. mācību gadā valsts finansētās skolās krievu valodā mācījās 120 925 skolēnu jeb aptuveni 33% no skolēnu kopskaita, tad 2004./2005. mācību gadā krievu valodā mācās vairs tikai 84 559 bērni jeb 28% no skolēnu kopskaita[5].

Vienlaicīgi ir strauji pieaudzis otrgadnieku skaits. Pēc IZM sniegtajiem datiem, 2002./2003. mācību gadā visās Latvijas skolās bija 2629 otrgadnieku, bet 2003./2004. mācību gadā jau divreiz vairāk – 5856.

Ir vēl citi zīmīgi piemēri. Valsts neizrādīja nekādu reakciju uz Latvijas asociācijas krievu skolu atbalstam (LAŠOR) un Krievu skolu pedagogu apvienības (OPRŠ) prasību atjaunot Latvijas augstskolās pedagoģisko kadru sagatavošanu mazākumtautību skolām. Un patiesi – kādēļ gan reaģēt, ja jau tuvā nākotnē krievu skola tikai sauksies par krievu, bet viss vai gandrīz viss mācību process notiks latviešu valodā?

Šī situācija ārkārtīgi negatīvi atspoguļojas arī pedagogu sabiedrībā.

2000. gadā pedagoģijas centrs „Eksperiments” ar Sorosa fonda - Latvija finansiālu atbalstu veica pētījumu par krievu skolu problēmām un perspektīvām. Aptaujas anketas tika izsūtītas 189 krievu un 133 divplūsmu skolām. Atbildes pienāca tikai no 26 skolām, kas pats par sevi ir interesants aktivitātes rādītājs. Saņemto anketu analīze ļāva izdarīt šādus secinājumus: 1) šobrīd nav skaidrības, kāda ir krievu skolas misija un 2) diemžēl vairs nav tās saliedētās pedagogu sabiedrības, kam iepriekšējos gados patiesi rūpēja izglītības liktenis Latvijā, tostarp izglītība krievu valodā. Diemžēl skolu direktoriem patlaban vairāk rūp nevis tas, kādā valodā viņiem jāmāca bērni, bet gan, kā salabot jumtu vai kanalizāciju.[6]

____________________

[1] “No valdības puses nepieciešama ļoti stingra nacionālā politika..., un šai jautājumā nedrīkst būt nekādas piekāpšanās padomju okupācijas gados sabraukušajiem kolonistiem, migrantiem... Jāpārtrauc šī slāņa reproducēšanās nākotnē... Sekojošais un viens no galvenajiem jautājumiem, kas attiecas uz asimilāciju un integrāciju, ir valodu politika. Dabiski, ka šiem cilvēkiem, kas palikuši Latvijā, jāpiemēro vēl stingrāka politika, un faktiski tas nozīmē pāreju uz apmācību... skolās valsts valodā, un jo ātrāk, jo labāk”. No Baibas Pētersones runas konferencē „Latvija – dzimtene kam?”, kas notika 1994. gada 29. aprīlī un 1. maijā Gētes institūtā Rīgā.

“Pēc okupācijas atjaunotā Latvijas Republika ir saņēmusi mantojumā sarežģītu demogrāfisko situāciju, kuras īpaša pazīme ir ievērojams daudzums iedzīvotāju, kas imigrējuši uz valsti padomju varas laikā, nav integrējušies Latvijas sabiedrībā un nepārvalda latviešu valodu, kas arī ir sabiedrības sašķeltības pamatā. Viens no sašķeltības avotiem un spilgtākajiem piemēriem ir paralēli darbojošos latviešu un krievu skolu sistēma, kas atšķiras ne vien pēc mācību valodas, bet arī ar vērtību orientāciju, pedagoģisko kadru sastāvu un citām pazīmēm.” No programmas par pakāpenisko pāreju uz vidējās izglītības iegūšanu valsts valodā un valsts valodā pasniedzamo priekšmetu skaita palielināšanu pamata izglītības programmās līdz 2005.gadam. Programmas sastādītājas – Baiba Pētersone un Baiba Kinstlere.

“Sabiedrības bilingvisms ir nepieciešams priekšnoteikums valodas nomaiņai... Latvijai ļoti vērtīga ir basku un kataloniešu pieredze imigrantu lingvistiskajā asimilācijā, pusaudžu lingvistiskajā apmācībā, valodas zināšanu līmeņa un to pārbaudes kritēriju noteikšanā”. Ina Druviete. Latvijas valodas politika Eiropas Savienības kontekstā. – Rīga, 1998. - 26., 30. lpp.

[2] Latviešu valodas apguve skolās ar krievu apmācības valodu. Atskaite. Jūnijs 1999.

[3] Pētijums "Bilingvālās izglītības ieviešanas analīze. – Rīga, 2002

[4] Kirils Rezņiks-Martovs. Štābisti min argumentus. Telegraf, 2005. gada 9. februārī

[5] T.Aršavska, V.Guščins, I.Pimenovs. Izglītība krievu valodā Latvijā. Situācijas analīze. – „Izglītība un Karjera”, 2000. gada 14.-17. jūnijs, Nr.12(063)

[6] Broņislavs Zeļcermans. Kāpēc krievu skolu direktori sekmē to iznīcināšanu? – „Izglītība un karjera”, 2000. gada 16. – 29. augustā , Nr.14 (065)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 08.03.2005 18:21
AK:

Es nevaru saprast, kaapeec krievi grib dziivot Latvijaa. Krievija ir milziiga zeme, un tur vinji var buut pashi savi cilveeki. Kaapeec vinjin grib uzspiest sevi uz mums? Un kaa es ieprieksh teicu, krievi nav latvieshu tauta!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 08.03.2005 01:35
agdams Pārmaiņas izglītības sistēmā ir iesāktas ar skaidri zināmiem mērķiem, bet to sasniegšanu varēs izvērtēt tikai ilgākā laika periodā

Bilingvālismu ievieš jau vairāk par 5 gadiem - ir laiks vērtējumiem pat pēc jūsu aprēķiniem.

Pārmaiņu mērķi PCTVL aktīvistam AK var šķist noziedzīgi, taču lielākai daļai Latvijas tautas (uz kuru viņam ir tāda tieksme atsaukties) tie šķiet pilnīgi pieņemami

Nemanu sev tieksmi atsaukties uz lielāko tautas daļu - es neesmu no tiem, kas uzskata, ka sievietēm ir tiesības nošaut visus vīriešus...

lielākā daļa Rīgas krievu tautības vecāku (arī tie, kas nav Latvijas tautas daļa - proti, nepilsoņi, jo AK, kā jurisprudences sekmīgam studentam, noteikti ir zināms, ka konstitucionālās tiesībās ar jēdzienu Latvijas tauta saprot Latvijas pilsoņu kopumu) savus bērnus pirmajā klasē sūta latviešu mācībvalodas sākumskolā

Šādu atklājumu būtu labi sniegt publikai kopā ar avotiem... Starp citu, "Latvijas tauta" pašreizējās tiesību tradīcijas izpratnē nebūt nav vienīgā definīcija - Atēnās, piemēram, tautā ieskaitīja tikai vīriešus. Likumi mainās - tā ir cilvēku (kas reāli pastāv) griba, nekas vairāk.

PCTVL izmisums ir saprotams - viņu politiskā bāze ievērojami sarūk... šīs bāzes (vīlušies, ar Latviju sevi nesaistoši, paveci "nelatvieši")...

Jaunas PCTVL atbalsta izmaiņas pagaidām novērtēt nevar - bet ja runāt par veco, kas Saeimas vēlēšanās saņēma 19 % un EP vēlēšanās - 17%, tad šis kritiens ir mazāks nekā JL (un mazāks nekā pieaugums Rīgā 2001.-2002. g.), bet par JL izmisumu kaut kā nekliedz (bet par PCTVL to dara gadiem ilgi - vai nejauc vēlamo ar reālo?). Par vecumu - skatieties kaut vai rakstā par PCTVL aptaujas rezultātus - milzīgs skaits tieši jauniešu. Kas vada jaunatni sabiedriskajās aktivitātēs? Salīdziniet KSA štāba, kur darbojas PCTVL pārstāvji, un citu jaunatnes organizāciju darbības mērogus!

Visvaldis kaadi krievi ir dzimushi Latvijaa, bet lielaakaa dalja ir tie, kuru vecaaki ar varu ienaaca Latvijaa. Taatad, vinjiem nekaadas tiesiibas Latvijaa nav!

Hm... Ja ne katrs balts var pierādīt, ka balti šurp nāca ar somugru piekrišanu, jāatņem tiesības baltiem? Un visiem pārbaudīt - vai senčos nav vācu, zviedru, poļu iekarotāji un miera laiku iebraucēji?

Ja vinji grib krievu kultuuru, veesturi, un valodu maaciities, tad tieshaam Krievija ir labaakaa vieta, vai nee?

Ja Krievijā noteiktās tiesības pārkāpj mazāk nekā Latvijā, var emigrēt, bet cienīgāk ir cīnīties par līdztiesību šeit.

Latvieshi ir maza tauta, un nevar atljauties uznjemt daudz sveshtautieshus. Un kaapeec krievi grib dziivot Latvijaa? Vinjiem tak ir milziiga zeme - kaapeec vinji grib muusu mazo zemi?

Tikpat jūsu, cik krievu. Un Krievijas zeme arī nav tikai krieviem, bet Krievijas tautai. Latvieši neuzņem "sveštautiešus" [cik daudz par cilvēku runā vārdu izvēle!] - ar šiem vārdiem jūs cenšaties radīt ainu, kurā saimnieki ir tikai latvieši. Latvieši, krievi u.c. sadzīvo kopā Latvijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 07.03.2005 18:33
AK: Latvijas tautai - gan latviešiem, gan krieviem jāuztur savas skolas - gan latviešu, gan krievu. Un dzimtene šeit ir gan latviešiem, gan krieviem.

Latvieshu tauta ir latvieshi, ne krievi. Un jaa, es saprotu, ka kaadi krievi ir dzimushi Latvijaa, bet lielaakaa dalja ir tie, kuru vecaaki ar varu ienaaca Latvijaa. Taatad, vinjiem nekaadas tiesiibas Latvijaa nav! Ja vinji grib krievu kultuuru, veesturi, un valodu maaciities, tad tieshaam Krievija ir labaakaa vieta, vai nee? Latvieshi ir maza tauta, un nevar atljauties uznjemt daudz sveshtautieshus. Un kaapeec krievi grib dziivot Latvijaa? Vinjiem tak ir milziiga zeme - kaapeec vinji grib muusu mazo zemi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 07.03.2005 15:48
Pārmaiņas izglītības sistēmā ir iesāktas ar skaidri zināmiem mērķiem, bet to sasniegšanu varēs izvērtēt tikai ilgākā laika periodā (tāda ir izglītības sistēmas specifika). Paši pirmie rezultāti būs redzami pēc trim gadiem, taču patiesi novērtēt reformas mērķu sasniegšanas pakāpi varēs tikai pēc sešiem - astoņiem gadiem.

Pārmaiņu mērķi PCTVL aktīvistam AK var šķist noziedzīgi, taču lielākai daļai Latvijas tautas (uz kuru viņam ir tāda tieksme atsaukties) tie šķiet pilnīgi pieņemami. To apliecina jau tas vien, ka lielākā daļa Rīgas krievu tautības vecāku (arī tie, kas nav Latvijas tautas daļa - proti, nepilsoņi, jo AK, kā jurisprudences sekmīgam studentam, noteikti ir zināms, ka konstitucionālās tiesībās ar jēdzienu Latvijas tauta saprot Latvijas pilsoņu kopumu) savus bērnus pirmajā klasē sūta latviešu mācībvalodas sākumskolā, kaut arī šo izglītības posmu neviens negrasās reformēt.

PCTVL izmisums ir saprotams - viņu politiskā bāze ievērojami sarūk un atbalstītāju skaits pēc desmit gadiem būs vismaz uz pusi mazāks kā tagad. Izglītības sistēmas pārmaiņas šīs bāzes (vīlušies, ar Latviju sevi nesaistoši, paveci "nelatvieši") mazināšanos tikai veicina, taču nav galvenais to katalizators. Un tas PCTVL izmisumu palielina vēl vairāk - cilvēku miršanu tie aizkavēt nevar, bet vārgie mēģinājumi mazināt patieso integrāciju (ar to es nedomāju naturalizāciju, bet gan iebraucēju vērtību sistēmas maiņu un piederības sajūtas Latvijas nostiprināšanos) ir beigušies ar neveiksmi.

Tāpēc AK, kā jaunam un daudzsološam studentam, es ieteiktu nelikt uz to zirgu, kas vēl ne reizi nav ticis līdz finišam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 07.03.2005 13:17
Visvaldis Kaapeec Latvijaa ir krievu skolas? Krievijaa vajag buut krievu skolas, un Latvijaa vajag buut latvieshu skolas. Kaapeec mums vajag krievus uztureet? Ja vinji gribeetu kljuut par Latvijas pilsonjiem, un briivaa Latvija to atljaus, tad tas ir labi. Citaadi, lai vinji iet atpakalj uz savu rogjinu, un krieviski runaa, un saviem beerniem maac krievu veesturi, utt.

Latvijas tautai - gan latviešiem, gan krieviem jāuztur savas skolas - gan latviešu, gan krievu. Un dzimtene šeit ir gan latviešiem, gan krieviem.

agdams Kā var pamatot kaut kādus iebildumus tikai uz datiem, kuri iegūti pirms pieciem, desmit gadiem, vai arī ja tos ir savācis viens no politikas aktieriem ("štābs")

Ir te arī IZM dati, un citi - 3-6, nevis 5-10 gadus veci...

kaut kādus nopietnus secinājumus par reformas gaitu varēs gūt tikai pēc trim gadiem, kad šogad mācības 10. klasē uzsākušie kārtos centralizētos eksāmenus.

Reforma, kuras gaitu nevar kontrolēt, jau ir vismaz ļoti riskanta, bet ja to neprasa akūta vajadzība - drīzāk noziedzīga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 07.03.2005 12:27
Obrazovaņija i Karjera ir izteikts šovinistisks lielkrievu izdevums, ko sponsorē privātuzņēmēji - Baltijas krievu institūts, lai nodrošinātu sev potenciālu klientūru - jaunus studentus (laikraksts visu laiku uzstāj uz to, ka krievu skolu beidzēju latviešu valodas prasme esot slikta, zināšanas sliktas un Universitātē tādi diezin vai iestāsies - proti, viņiem ceļs tikai uz "savu" augstskolu. Tādā veidā Buka un Ņikiforovs jau ir kļuvuši par miljonāriem).

Autora raksts ir vājš, neargumentēts un tukšs. Kā var pamatot kaut kādus iebildumus tikai uz datiem, kuri iegūti pirms pieciem, desmit gadiem, vai arī ja tos ir savācis viens no politikas aktieriem ("štābs"). Datiem ticamība ir ļoti zema.

Gribētos piekrist izglītības ministrei, ka kaut kādus nopietnus secinājumus par reformas gaitu varēs gūt tikai pēc trim gadiem, kad šogad mācības 10. klasē uzsākušie kārtos centralizētos eksāmenus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 07.03.2005 07:54
Kaapeec Latvijaa ir krievu skolas? Krievijaa vajag buut krievu skolas, un Latvijaa vajag buut latvieshu skolas. Kaapeec mums vajag krievus uztureet? Ja vinji gribeetu kljuut par Latvijas pilsonjiem, un briivaa Latvija to atljaus, tad tas ir labi. Citaadi, lai vinji iet atpakalj uz savu rogjinu, un krieviski runaa, un saviem beerniem maac krievu veesturi, utt. Krieviem nav nekaadas tiesiibas Latvijaa. Latvieshi ir balti un krievi ir slaavi, un mums nav nekaadas kopiibas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 05.03.2005 08:23
AK: "Rakstā runa it kā ir par to, ka nogurums pieaug līdz tādam, kas traucē mācībām." Nav gan runa par to. Ir tikai mineets, ka no 250 aptaujaa piedalijusamies vecakiem 73% uzskata, ka vinju beerni vairak nogurst. Autors nekadu viedokli par siem skaitljiem nesniedz un arii citaadi tos nepaskaidro. Es pieljauju, ka vairums no attiecigajiem berniem macas vienu klasi augstak, neka iepriekseja gadaa. Tas savaa zinjaa ir normali, ka bernam ar katru gadu slodze pieaug. Bez taa, ka aptauja ir subjektiiva (vecaku viedoklis tiek noskaidrots), jautajums par nogurumu neljauj nekadi interpretet izglitibas reformas rezultatus. Vienigais, ko var teikt ir tas, ka bernu vecakiem sogad skiet, ka berni nogurst vairak, neka viniem (ari sogad) skiet, ka berni nogura pagajusajaa gadaa. Iemesli nav zinaami. Novelt visu uz izglitibas reformu ir vienkarsoti un aplami. Raksta beigaas ir mineeta arii aptauja, kuras rezultati ari ne uz ko nenorada. Aptaujas anketu atpakal atsutijusas tikai ap 20 skolas (normals raditajs tada tipa aptaujai). Secinajumi arii, protams ir tadi-nekadi. tomer beigas ir pavisam divains: "Diemžēl skolu direktoriem patlaban vairāk rūp nevis tas, kādā valodā viņiem jāmāca bērni, bet gan, kā salabot jumtu vai kanalizāciju". Kapec tas ir 'diemzheel?" Kapec direktoriem butu jauztraucas vairak par valodu? Bet galu galaa - kaut ko jau autors gribeeja pateikt. Piemeeram, ka direktoriem vajadzeetu vairaak uztraukties par to, kaadaa valodaa notiek maaciibas, pat tad, ja jumts caurs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 05.03.2005 00:02
bezvardis Ir jauki, ja berns juutas labi skolaa, bet ja vins nenogurst, tad jautajums - ko vins vispar dara?

Rakstā runa it kā ir par to, ka nogurums pieaug līdz tādam, kas traucē mācībām.

Diemzel sekmes liela mera atkarigas no skolotaju iemanam. Dalja Latvijas krievu skolotaju nav spejusi apgut pietiekosi labi latviesu valodu, lai varetu pasniegt savu prieksmetu

Bet problēmas ar mājasdarbiem rāda, ka ar to problēmas noteikti neierobežojas. Un to, ka ir apšaubāma pati vajadzība pasniegt šos priekšmetus latviski.

trusis Nesaprotu, kāpēc nopietnam portālam jāpublicē tāda pati informācija, kādu tiražē "objektīvā" krievvalodīgā prese

Nu nevar taču publicēt tikai tādu pati informāciju kādu tiražē "objektīvā" latviešu prese - tas jau nebūtu nopietns portāls... Starp citu, krievu preses lasītājam vairāk rūp krievu skolēnu izglītība, tāpēc subjektīva pieeja ir saprotama - rūpes par bērniem, kas prasa arī būt piesardzīgam eksperimentos, ja ticēt šādai "reformas" izpratnei! Un lai labāk noteiktu, kas bērnam vajadzīgs, tieši krievu preses lasītājs stingrāk pieprasīs no preses faktus! Bet valdības viedoklis tiek atspoguļots vienalga - citādi nebūtu saprotams, pret ko iebilst. Salīdziniet to ar regulāriem izteicieniem latviešu presē (Ne tikai DDD vai Latvietī Latvijā - arī LA un oficiālajās Rīgas domes avīzē) par to, ka štābs cīnoties ar latviešu valodu...

Vai kārtējo reizi ieteiks palielināt latviešu valodas stundu skaitu?

Ir arī citi priekšlikumi - piemēram, šais stundās sadalīt arī mazākas klases grupās. Šo PCTVL priekšlikumu 2005. g. budžetam noraidīja "latviskuma aizstāvji" - par labu militārismam.

kā var iemācīties valodu, to tikai mācoties konkrētās valodas stundās, bet nelietojot citā kontekstā mēs jau zinām no tā, kā padomju laikā mācījāmies svešvalodas.

Un kā tagad tās mācās? 60% priekšmetu angliski, citādi absolvents nespēj stāties ASV augstskolā? Tā nav - manas klases beidzēji stājās gan angļu, gan vācu, gan krievu, gan latviešu augstskolās, kaut gan mums bija 100% slodzes, nevis 240%. Un padomju laikā prata mācīt latviešu skolās krievu valodu kā priekšmetu.

Marexs kāpēc krievu vecāki izvēlas bērnus sūtīt latviešu skolās, nevis krievu skolās. šķiet, domā par savu bērnu konkurētspēju

Un agrāk vēl nospiedošāks vairākums sūtīja tos krievu skolās... Varbūt lieta nav mācībvalodā, bet apstāklī, ka valdība cenšas padarīt krievu skolas nekonkurentspējīgākas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marexs 04.03.2005 18:36
Piekrītu komentētājiem, ka pagaidām nav bezkaislīgi skaitļi un procenti (vidusskolas un pamatskolas eksāmenu rezultāti), lai pateiktu, vai reforma ir veiksmīga vai nav. Turklāt jājautā: kāpēc krievu vecāki izvēlas bērnus sūtīt latviešu skolās, nevis krievu skolās. šķiet, domā par savu bērnu konkurētspēju :-) Un neskatoties uz reformas pretinieku saukļiem boikotēt un neatbalstīt, vecākie "klusi" rīkojas un bērnus sūta tur, kur tie uzskata par vajadzīgu. Pēc kādiem gadiem 10-15 domāju problēma būs atrisināta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 04.03.2005 15:26
Trusis: Nesaprotu, kāpēc nopietnam portālam jāpublicē tāda pati informācija, kādu tiražē "objektīvā" krievvalodīgā prese.

Reformas gaitu jau iespaido arī krievu sabiedrībā pastāvošais reformas subjektīvais vērtējums. Tāpēc ar bezkaislīgu objektivitāti vien nepietiek.

Trusis: Turklāt kā var iemācīties valodu, to tikai mācoties konkrētās valodas stundās, bet nelietojot citā kontekstā mēs jau zinām no tā, kā padomju laikā mācījāmies svešvalodas. Tā ka statiska latviešu valodas mācīšana tikai latviešu valodas stundās nav pieļaujama. To var iemācīties tikai brīvi runājot par visdažādākajām lietām, tātad dažādos priekšmetos.

Šādus uzskatus pauž pašreizējā ministre Ina Druviete. Nez kāpēc daudzās labās skolās (Rīgas 1.ģimnāzija, Rīgas 40.vidusskola) svešvalodas tomēr pasniedz galvenokārt kā atsevišķus priekšmetus? Iesākumam nemaz nav tik slikti valodas pamācīties akadēmiski. Un pēc tam praktizēt tās dzīvē - darbā, ar draugiem, interešu izglītībā un citur. Es šādā veidā esmu apguvis vairākas svešvalodas (krievu, angļu, vācu) - un nekāda vaina!

Trusis: Tā ka statiska latviešu valodas mācīšana ... nav pieļaujama.To var iemācīties tikai ...

Dikti kategorisks tonis cien.Trusim, vai ne? Vai viņa/viņas profesionālā darbība gadījumā nav saistīta ar garīgi atpalikušiem bērniem, vai varbūt ar pašu Druvietes vadīto ministriju? ;-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trusis 04.03.2005 14:32
Nesaprotu, kāpēc nopietnam portālam jāpublicē tāda pati informācija, kādu tiražē "objektīvā" krievvalodīgā prese. Secinājumi par izglītības kvalitātes krišanos radušies tikai no aptaujām, bet kur ir reālie kvalitātes rādītāji? Tas, ka paliek grūtāk mācīties, nenozīmē, ka kvalitāte krītas. Varbūt olimipiskajam čempionam sprintā arī: jo viņš ātrāk skrien, jo grūtāk paskriet, bet reālais rezultāts ir uz tablo, nevis viņa vaimanās par to, ka grūti, la sirds 35 metrā gandrīz apstājās un tā tālāk.

Un ko tad autors liek priekšā: atteikties no latviešu valodas mācīšanās vispār, lai tikai bērni nenogurtu? Vai kārtējo reizi ieteiks palielināt latviešu valodas stundu skaitu? Tad jājautā: vai no garākas mācību dienas bērns tāpat?

Turklāt kā var iemācīties valodu, to tikai mācoties konkrētās valodas stundās, bet nelietojot citā kontekstā mēs jau zinām no tā, kā padomju laikā mācījāmies svešvalodas. Tā ka statiska latviešu valodas mācīšana tikai latviešu valodas stundās nav pieļaujama. To var iemācīties tikai brīvi runājot par visdažādākajām lietām, tātad dažādos priekšmetos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 04.03.2005 09:19
Butu labi, ja autors ari kaadu secinaajumu buutu piesviedis. Taa - tikai skaitlji un fakti, bet ko tas viss noziimee? Dalja no petijumiem uzdod jautajumus par skolenu passajutu un to, cik vini nogurusi... Bet skolas uzdevums nav uzlabot skolena passajutu. Ir jauki, ja berns juutas labi skolaa, bet ja vins nenogurst, tad jautajums - ko vins vispar dara? Labi, ka ir pamanits, ka sekmes no (vecaku subjektiva viedokla) ir samazinajusas. Diemzel sekmes liela mera atkarigas no skolotaju iemanam. Dalja Latvijas krievu skolotaju nav spejusi apgut pietiekosi labi latviesu valodu, lai varetu pasniegt savu prieksmetu. Turklat tagad ir ljoti viegli noslept neprofesionalismu aiz apgalvojuma, ka pie visa vainiga reforma. Vainigi ir arii skolotaji. Skoleniem lidz vidusskolai jau butu jazina vismaz latviesu valodas pamati. Tam papildu apgut dazus terminus nav nemaz tik gruti. Kada gan starpiba starp 'ogljudeni' un 'ugljevodu' ja abi termini ir pilnigi svesi? Neliela adrenalina deva skoleniem atbildesanas laika tikai palidzes (skat. datus par to, ka skoleni vairak uztraucas atbildot latviski).

Saistītie raksti
Refromatspulg 255x203

Vai saruna? Par ko? Autors:Providus.lv