Atslēgvārdi:

Izglītība priekšvēlēšanu programmās pirms 2010.gada vēlēšanām 0

Partiju programmas pirms 10.Saeimas vēlēšanām vērtē Marija Golubeva

Iesaki citiem:

Saskaņas centrs

Solījumi izceļas ar vispārīgumu un izteikti zemu interesi par izglītības jomu. Acīmredzot izglītības ministra amats nav starp SC mērķiem pēcvēlēšanu valdībā. Ir tikai miglaini vārdi par „prioritāro atbalstu” izglītībai un zinātnei, bet no konkrētiem solījumiem — vienīgi obligātā vidējā izglītība, taču nav minēti politikas instrumenti, piemēram, skolotāju darba kvalitātes uzlabošana caur atalgojumu reformu, kas nodrošinātu visu skolēnu palikšanu skolā vai arodskolā līdz vidējās izglītības iegūšanai. Vēl SC prioritāte ir pieejama bezmaksas augstākā izglītība. Lieki minēt, ka „pieejamības” kritēriji nav nosaukti.

PCTVL

Sola: „Mēs paplašināsim iespējas augstākās izglītības eksportam krievu un angļu valodā”, kas vistiešāk atbilst izplatītajiem priekšstatiem par PCTVL vēlētāju, kam augstākā izglītība arī krievu valodā šķiet ļoti aktuāls jautājums. Diezgan progresīvs ir solījums, ka „katrs strādājošais iegūs tiesības izmantot daļu no sava ienākuma nodokļa medicīnas pakalpojumu, veselības apdrošināšanas un izglītības apmaksai”. Pareizāk gan būtu teikt „tiesības novirzīt”, jo mūsu nodokļi jau pašlaik tiek izmantoti daļēji medicīnas un izglītības sistēmas uzturēšanai. Pēc būtības ideja par katra pilsoņa tiesībām lemt, kur novirzīt daļu no saviem nodokļiem, atbilst demokrātijas attīstības tendencēm ar pieaugošu lēmumu decentralizāciju, bet to būtu grūti (varbūt neiespējami) īstenot pēckrīzes gados, kad turpinās budžeta konsolidācija.

Par labu Latviju

Par svarīgiem atzīst augstākās izglītības konkurētspējas jautājumus un arodizglītību, bet ne skolu dzīves decentralizāciju, tieši otrādi — šajā jomā PLL piedāvā stingrāku valsts kontroli pār izglītības saturu. PLL sola, ka „pamata, vidējā un vidējā profesionālā izglītība būs patiesi bezmaksas, izslēdzot vecāku un jebkādu citu līdzmaksājumu, sponsorēšanas u.tml. nepieciešamību”, gan nepaskaidrojot, ar kādiem politikas instrumentiem to var panākt samazinātā finansējuma un budžeta konsolidācijas apstākļos.

Visai dīvains ir šis solījums: „Izglītības politiku pilnīgā pakļausim stingrai valsts kontrolei, tajā skaitā arī pieļaujamo pamata mācību līdzekļu ziņā. Ierobežosim skolās izmantojamo mācību grāmatu skaitu — katrā mācību priekšmetā pieļausim tikai vienu oficiālu mācību grāmatu.” Mācību līdzekļu izvēle demokrātiskajās valstīs parasti ir brīva, savukārt mazāk demokrātiskās valstīs, piemēram, Krievijā dažos priekšmetos ir atļauta tikai viena „pareizā” mācību grāmata.

Vēl PLL plāno „veikt padziļinātu analīzi un rosināt plašākas diskusijas skolotāju un bērnu vecāku starpā par līdzšinējo reformu efektivitāti.” Tas, ka solījums aprobežojas ar „analīzi un diskusijām”, ir tālredzīgi, jo, lai diskusijām sekotu pārmaiņas, būtu nepieciešams atrast līdzekļus skolotāju izglītības un atalgojuma reformai, uz ko PLL acīmredzot nav gatava parakstīties. Tas pats ir nepieciešams, lai pildītu labo nodomu, kas pausts solījumā „prasīsim, lai skolotāju un augstskolu pasniedzēju darbā galveno lomu ieņemtu mentora, konsultanta, analītiķa, aktīva moderatora, projektu vadītāja un trenera funkcijas.”

Savukārt PLL solījumos par augstāko izglītību ir ietvertas dažas labas idejas. Virziens ir uz augstākās izglītības internacionalizāciju kā konkurētspējas celšanas veidu. Tālredzīga ir doma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, atvieglojot procedūru ārzemju studentiem vīzu un uzturēšanās atļauju iegūšanai, lai studētu Latvijā. Nedaudz vienkāršots ir skatījums, ko ietver solījums „uzsāksim stingrāku augstskolu realizēto studiju programmu kontroli, nodrošinot augstākās izglītības atbilstību darba tirgus prognozēm”. Darba tirgus vajadzības ir tikai daļa no augstākās izglītības mērķiem. Tikpat svarīga ir zinātnes izaugsme, un tai arī jāpieskaņo augstskolu realizētās programmas.

Vienotība

Pievērš uzmanību augstākās izglītības reformas mērķiem un piemin uz radošumu un zināšanu ekonomiku vērstu izglītību, kā arī pilsonisko izglītību, tomēr. izņemot augstākās izglītības jomu, konkrēti risinājumi netiek nosaukti. Augstākajā izglītībā Vienotība vienīgā kā būtisku principu nosauc resursu un kompetences koncentrāciju kā vienu no kvalitatīvas izglītības priekšnosacījumiem, nebaidoties arī no vārdiem „jānovērš augstākās izglītības un zinātnes fragmentācija”. Būtisks ir solījums palielināt budžeta finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Vienotības priekšlikumi nodrošināt stingru akreditācijas procedūru augstākajā izglītībā un nodrošināt starptautisko ekspertu vairākumu visos vērtējumos ir tālredzīgi un atbilst izvirzītājiem mērķiem. Tomēr „pacelt izglītības kvalitātes līmeni virs Eiropas vidējā” un nodrošināt, lai vismaz viena Latvijas augstskola nokļūtu Eiropas Komisijas universitāšu reitinga pirmajā desmitniekā četros gados nav iespējams. Pašlaik neviena no Latvijas augstskolām nav pasaules augstskolu reitingu augšdaļā, un, lai tur nonāktu, papildus pie resursu koncentrācijas un krietni lielāka finansējuma nepieciešams izvirzīt citus akadēmiska darba standartus, saskaņā ar kuriem bez darba uzreiz paliktu liela daļa Latvijas augstskolu pasniedzēju arī tādās Vienotības programmā par prioritārām atzītās nozarēs kā letonika. Lai aizpildītu šīs vietas ar jauniem mācībspēkiem, kas nepieciešamā skaitā ģenerētu publikācijas starptautiski atzītajos zinātnes žurnālos, ir vajadzīgi vairāki gadi.

Zaļo un zemnieku savienība

Sola „pilnvērtīgi īstenojot finansēšanas principu „nauda seko skolēnam”, panākt pedagogu darba samaksas pieaugumu”. Kā jau esmu norādījusi rakstā, principa „nauda seko skolēnam” pilnvērtīga īstenošana ir iespējama, tikai ļaujot vecākiem pašiem izlemt, kurai skolai tiks valsts finansējums viņu bērna izglītībai. Tieši šo risinājumu ZZS ministre Tatjana Koķe līdz šim nav atbalstījusi. Savukārt sakars starp „nauda seko skolēnam” un skolotāju algām ir visai nosacīts. Ja atceļ dažus birokrātiskus ierobežojumus un samazina skolotāju skaitu atbilstoši mazākam skolēnu skaitam, algas var pacelt jau tagad. Savukārt solījums skolu ēku labākai izmantošanai veidot daudzfunkcionālas izglītības iestādes ir atbalstāma ideja.

Attiecībā uz augstāko izglītību ZZS sola „nodrošināt kvalitatīvu, efektīvu un pieejamu augstāko izglītību atbilstoši valsts un tās reģionu vajadzībām.” Reģionu pieminēšana šajā kontekstā dara uzmanīgu, jo izskatās pēc dažu reģionālo augstskolu interešu lobēšanas augstākās izglītības reformas priekšā. Ņemot vērā uz Eiropas zinātnes lielvalstu fona salīdzinoši zemo finansiālo un akadēmisko kapacitāti, nav īpaši tālredzīgi pieskaņot augstāko izglītību reģioniem. Svarīgāk ir panākt resursu koncentrāciju 1-2 zinātnes universitātēs, reģionos atstājot tikai dažas augstākās izglītības programmas.

Iespējams, ņemot vērā ideoloģisko pieprasījumu, ko savulaik pauda Latvijas Avīze, ZZS sola „kā patstāvīgu mācību priekšmetu visās skolās ieviest „Latvijas vēsturi”. Kā jau pieminēts agrāk, Latvijas vēstures mācīšana atrauti no pasaules vēstures ir drīzāk ideoloģiska prasība, kas neko daudz nemaina saturā, bet traucē apgūt likumsakarības starp Latvijas un pasaules vēsturi. Šim solījumam, tāpat kā solījumiem attiecībā uz patriotisku izglītību, ir izteikti retorisks raksturs.

Visu Latvijai!-TB/LNNK

Sola: „Padarīsim konkurētspējīgu Latvijas augstāko izglītību”, bet nepaskaidro, kādai augstākās izglītības reformu stratēģijai tā dod priekšroku. Tikpat vispārīgs ir solījums „skolotāja arods būs cienīts un ar atbilstošu atalgojumu”. Cieņa nav vienīgais skolotāja motivācijas kritērijs, svarīgs ir skolotāju profesionālais radošums un prasmes, ko var panākt tikai ar kvalitatīvāku skolotāju izglītību un tālākizglītību. Bija sagaidāms, ka apvienība savos solījumos ietvers arī „patriotisko audzināšanu”, kas ir postkomunisma valstīm raksturīgs konstrukts, kuram ir maz sakara ar mūsdienu pilsonisko izglītību. Savukārt pilsoniskā izglītība VL!-TB/LNNK solījumos nav pieminēta.



No „mazajām” partijām adekvātu augstākās izglītības un zinātnes problēmu risinājumu piedāvā Pēdējā partija. Labas idejas ir atrodamas nevis 4000 zīmju programmā, bet garākā dokumentā ar nosaukumu Loģiski politisks traktāts. Pilnīgi atbalstāms ir princips, ka „no valsts budžeta ir jāfinansē starptautiski konkurētspējīgi zinātnes un augstākās izglītības projekti”, turklāt ir jāizveido starptautiska augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes kontroles komisija, kas īsteno caurskatāmu budžeta līdzekļu sadalījumu augstākajā izglītībā un zinātnē. Tāpat kā Vienotība, arī Pēdējā partija uzskata, ka šajā komisijā ir būtiska liela ārvalstu speciālistu klātbūtne. Priekšlikums ir konstruktīvs, jo tikai tā var izvairīties no mazas akadēmiskās kopienas būtiskas problēmas — „savējo” atbalsta uz akadēmiskās kvalitātes rēķina. Labs ir priekšlikums īpaši atbalstīt studiju virzienus ar starptautisku partneru piesaisti un ārvalstīs atzīta bilaterāla grāda (joint degree) iegūšanu. Tāpat ir jāatbalsta arī pētniecības projekti, kuros iesaistīts starptautiskais intelektuālais potenciāls.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi