Izglītība partiju priekšvēlēšanu programmās 0

Partiju programmas pirms 11.Saeimas vēlēšanām vērtē izglītības eksperte Marija Golubeva.

Iesaki citiem:

Vienotība

Vienotības piedāvājums izglītībā ir izstrādāts visdetalizētāk. Šīs partijas programmas uzstādījums attiecībā uz vispārējās izglītības mērķiem ir teicams — nav iespējams precīzi prognozēt, kādas zināšanas nākotnē būs vajadzīgas mūsu bērniem, tāpēc skolas uzdevums ir sagatavot cilvēku, kurš prot mācīties, radoši un kritiski domāt, ir uzņēmīgs, māk sadarboties, iegūt vajadzīgo informāciju, kas veidos jaunas zināšanas un pieredzi.

Nevar nepiekrist arī politikas mērķiem: „Vispārējā un vidējā profesionālajā izglītībā konsekventi īstenot finansējuma piesaisti skolēnam, vienlaikus palielinot skolu patstāvību. Nodrošināt labu izglītību ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas un ģimenes materiālā stāvokļa.” Ir jauki, ka partija piedāvā arī vismaz vienu auditējamu rādītāju, pēc kura mērīt panākumus šajā jomā, — panākt, ka, garantējot nepieciešamo pedagoģisko un materiālo atbalstu, vismaz 97% Latvijas bērnu iegūst pamatizglītību.

Tomēr ne visi Vienotības priekšlikumi pēc būtības atbilst izvirzītajiem mērķiem. No pasaules pieredzes zināms, ka early tracking jeb skolēnu virzīšana uz sagatavošanos arodizglītībai vai akadēmiskajai izglītībai salīdzinoši agrā vecumā var veicināt sociālo noslāņošanos. Tomēr Vienotība piedāvā tieši to — no 7. klases ieviest „proģimnāzijas programmu”, kuras uzdevums ir sagatavot skolēnu turpmākām mācībām augstskolā, un „ profesionāli orientēto programmu”, kura sagatavotu skolēnu mācībām profesionālās izglītības iestādē. Šāda sistēma Vācijā un Nīderlandē jau nodrošināja, ka mazāk izglītotu nabadzīgu vecāku un imigrantu bērni daudz retāk nekā vienaudži no izglītotās vidusšķiras ģimenēm nokļūst augstskolā. Ņemot vērā zemo vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanas līmeni profesionālās izglītības iestādēs Latvijā, tur nonākušajam bērnam vēlāk nāksies pielikt trīsreiz lielākas pūles, lai iestātos augstskolā.


Zatlera reformu partija

Skolām sola principa „nauda seko skolēnam” pilnvērtīgu ieviešanu un skolu lielāku autonomiju mācību procesā. Tas ir labi un kopumā atbilst izglītības sistēmas pārmaiņu vajadzībām, tomēr liberālu pieeju izglītības „tirgum” nepieciešams līdzsvarot ar kompensējošiem mehānismiem, kas ļauj kvalitatīvu izglītību baudīt arī tiem bērniem, kuru vecākiem pietrūkst sociālā un kultūras kapitāla, kā arī vienkārši naudas. Kā mēdz teikt viens no spožākajiem kreisajiem izglītības teorētiķiem Maikls Epls (Apple), „apkopējai atšķirībā no profesora nav brīva laika un zināšanu, lai izvēlētos sava bērna talantiem un vajadzībām atbilstošu skolu, un mašīnas, lai katru dienu turp aizvestu savu atvasi”[1]. Vaučeru esamību diez vai dos apkopējas bērnam lielākas izredzes. Pirmsskolas jomā ZRP piedāvājums ir skaidrāks un vienādās pieejas principam simtprocentīgi atbilstošs: „Nodrošināsim bezmaksas bērnudārzus saskaņā ar „nauda seko bērnam” principu no 1,5 gadu vecuma”. Protams, panākt to varēs tikai tad, ja partija būs koalīcijā un partneri piekritīs, kā šī ir prioritāte.

ZRP piedāvā drosmīgākus risinājums augstākās izglītības finansēšanas jomā, ierosinot finansēt augstāko izglītību ar valsts ilgtermiņa kredītiem, kuru atmaksa būs piesaistīta pie augstskolu beidzēju ienākumiem. Priekšlikums sakņojas liberālajā uzticībā cilvēku spējai pašiem izvēlēties savām un darba tirgus vajadzībām atbilstošu studiju virzienu, nevis paļauties uz valsts plānotāju it kā augstāku izpratni par lietām.


Šlesera reformu partija LPP/LC

Šai partijai izglītība pirmkārt un galvenokārt ir „eksporta prece” nevis cilvēku un sabiedrības attīstības instruments, līdz ar to tiek piedāvāts kaut kas labskanīgs un bez īpaša piepildījuma: „Kvalitatīva izglītība no pirmsskolas līdz augstskolai”. Tiem izglītības sistēmas klientiem, kas tomēr nav Latvijas eksporta patērētāji, tiek piedāvāts pieskaņot savas vēlmes šajā jomā vienīgi valsts plānam: „profesionālās izglītības programma ciešā saistībā ar valsts attīstības plānu”, bet nacionāli noskaņotajam vēlētājam tiek piesolīts vēl rūpēties par „kultūrvēstures zināšanām, kultūras objektu popularizēšanu, valsts valodas kultūru”.


Saskaņas centrs

Saskaņas centram, spriežot pēc programmas, bijis vēl mazāk, ko teikt par izglītības jomu. No divām tēzēm par vispārējo izglītību — „Valstij ir jāgarantē, ka visi skolas vecuma bērni apmeklē skolu” un „vidējās izglītības jautājumu (politikas) nodošana pašvaldībām” — pirmā ir tikai labu nodomu deklarācija, bet otrā ir drīzāk saistīta ar mājienu krievvalodīgajam vēlētājam, ka par dzimtās valodas klātbūtni skolā turpmāk varētu parūpēties pašvaldība. Pilnīgs konkrētības trūkums neļauj spriest, cik kvalitatīvi ir SC piedāvātie risinājumi izglītības jomā.


Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

Nacionālā apvienība šogad piedāvā nedaudz plašāku skatījumu uz izglītību nekā iepriekš ar dažām visai atbalstāmām, kaut ne īpaši konkrēti formulētām domām: izglītības birokrātiskā aparāta samazināšana, pilnvērtīga principa „nauda seko skolēnam” ieviešana pirmsskolas izglītībā, kritiskās domāšanas un radošuma attīstība skolās, nepieciešamība vērtēt mācīšanas un mācīšanās procesu, nevis tikai skolēnus. Un tomēr Ir tomēr blakus šīm labajām domām ir nedaudz dīvaini redzēt totalitāras domāšanas paliekas teikumā, ka „katram vidusskolas beidzējam jābūt skaidrai izpratnei un valstiski atbildīgai attieksmei par pienākumiem savas tēvzemes — Latvijas — priekšā”. Acīmredzot apvienības ideologi uzskata, ka par savām tiesībām un politiskās līdzdalības iespējām, kā arī par pienākumiem visas cilvēces priekšā vidusskolu beidzēji jau visu zina, vai arī viņiem par to nav jāzina. Pasaule tiem beidzas pie Latvijas robežām.

Viens no NA paustajiem nodomiem „nepieciešamības gadījumā apkarot strukturālo un individuālo diskrimināciju skolās” prasa izpratni, ko īsti nozīmē strukturāla diskriminācija attiecībā uz visām sabiedrības grupām. Ņemot vērā partijas pārstāvju izteikumus par imigrāciju un imigrantiem Eiropā, grūti iedomāties, ka šādu nostāju partijas pārstāvji ir gatavi uzturēt arī attiecībā uz imigrantu bērniem Latvijas skolās.


Zaļo un zemnieku savienība

ZZS vienkārši un neiedziļinoties detaļās sola „kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītības sistēmu”, no konkrētām lietām vārdā nosaucot tikai pedagogu darba samaksas pilnveidošanu un skolu „materiālas bāzes” pilnveidošanu par ES naudu. Par skolotāju balsīm vēlēšanās padomāts, par izglītības kvalitāti — visai nosacīti. Tas var nozīmēt tikai vienu — iepriekšējās izglītības politikas turpinājumu par spīti visām augstāk iezīmētajām problēmām.

________________________

[1] No lekcijas vasaras skolā Ohridā, 2011

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi