Raksts

Izglītība ar dievpalīgu


Datums:
22. jūlijs, 2003


Autori

Indra Dedze


Foto: A. Jansons © AFI

Ieviešot obligātu izvēli starp ētiku un kristīgo mācību skolā, tiek radīts precedents bērnu segregācijai reliģiskās pārliecības dēļ. Ko darīs skolēni, kuru ģimenes reliģija ir dievturība, islams vai vēl kāda cita?

Demokrātisku valsti raksturo sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā. Tas ir īpaši svarīgi izglītības jomā, jo tajā tiek skartas visas sabiedrības intereses. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pieteikusi grozījumus valsts pamatizglītības standartā, kas rada bažas par to, vai tiek ievērotas plašākas sabiedrības intereses. Pirmkārt, grozījumi tiek piedāvāti vasaras vidū – laikā, kad skolās ir brīvdienas un arī lielākā daļa vecāku ir atvaļinājumā. Otrkārt, rodas iespaids, ka piedāvātie grozījumi ir pieņemti steigā, bez dziļākas situācijas izpētes un prognozēm par iespējamām sekām.

Grozījumi rada bažas četros punktos:

  1. Pāreja no bezatzīmju vērtēšanas sistēmas sākumskolā uz atzīmju vērtēšanu;
  2. Mācību priekšmeta “sports” pārdēvēšana par “fizisko audzināšanu”;
  3. Ētikas izņemšana no integrētā sociālo zinību kursa, kā alternatīvu piedāvājot izvēlēties kristīgo mācību;
  4. Kristīgajām privātskolām piedāvājot piešķirt divreiz lielāku valsts budžeta finansējumu skolotāju algām nekā citām privātskolām.

Tuvāk pievērsīšos katram no šiem punktiem.

Bezatzīmju vērtēšanas sistēma pamatskolā ir jāaplūko kā neatņemama mūsdienīgas izglītības sistēmas sastāvdaļa. Vairums Eiropas valstu pamatskolā jau ilgstoši izmanto bezatzīmju vērtēšanas sistēmu. Latvijā ieviestā bezatzīmju vērtēšana sākumskolā ir piedzīvojusi nopietnas problēmas. Kā rāda analīze[1], iemesls šai problēmai ir standartizētu vērtēšanas kritēriju trūkums un vecāku neizpratne par mācību sasniegumu aprakstiem, ko skolēni saņem skolā, vērtēšana ir izolēta no mācību procesa. Šīs problēmas varētu novērst, izstrādājot pārdomātākus un sabiedrībai saprotamākus vērtēšanas kritērijus un pilnīgāk informējot vecākus par bezatzīmju vērtēšanas sistēmas priekšrocībām. Atsakoties pilnībā no bezatzīmju vērtēšanas sistēmas sākumskolā, radīsies grūtības realizēt integrēto, uz bērna spēju attīstību vērsto mācīšanās pieeju, kas šobrīd strauji ienāk Latvijas skolās un ir ietverta daudzos jaunajos mācību līdzekļos, metodiskajos norādījumos, skolotāju tālākizglītības kursos. Ja skolotājs organizē darbu grupās, kā viņš ar atzīmi var novērtēt katra konkrētā grupas dalībnieka darbu? Ja mācības rit pēc integrētas pieejas un skolēni apgūst dažādas prasmes vienā un tajā pašā laikā, tad kurā priekšmetā likt atzīmi? Tādejādi, šī šķietami vienkāršā vērtēšanas izmaiņa var radīt nepieciešamību atkal mainīt mācīšanas pieeju un mācību materiālus.

Kritiku neiztur izglītības ministra Kārļa Šadurska apgalvojums, ka bezatzīmju vērtēšanu var atmest ātrāk, jo skolā ienāks skolēni, kas būs izgājuši obligāto sagatavošanas kursu piecus un sešus gadus veciem bērniem. Proti, kā teikts pirmsskolas izglītības programmā, šī sagatavošana skolai neprasa īpašu vērtēšanu, jo programmas apguves vērtējumu bērnam izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un mudinot pilnveidot prasmes un iemaņas. Vecākiem faktiski nav regulāri jāsaņem vērtējums par savu bērnu sasniegumiem pirmskolas posmā. Tāpēc ir svarīgi pilnveidot esošo bezatzīmju vērtēšanas sistēmu sākumskolā, lai saglabātu mūsdienīgu mācību pieeju.

Neizpratni rada mācību priekšmeta “sports” pārdēvēšana atkal par “fizisko audzināšanu”, – tāpat kā šo priekšmetu sauca padomju laikos. Ja pievērš uzmanību tam, ka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija sagatavo sporta skolotājus, tad rodas jautājums, kas mācīs fizisko audzināšanu skolā? No piedāvātajiem grozījumiem nekļūst skaidrs, kāpēc šāda priekšmeta nosaukuma maiņa ir nepieciešama un vai tā ietekmēs saturu. Tapāt nav skaidrs, vai augstskolai būs atkal jāpārskata savas mācību programmas, vai esošajiem sporta skolotājiem būs jāiegūst cits diploms par izglītību?

Divu gadu laikā izstrādātais un aprobētais sociālo zinību standarts paredz četrus mācību priekšmetu – ētikas, civilzinību, ievada ekonomikā un veselības mācības – integrētu apgūšanu. IZM piedāvātie grozījumi, ar kuriem ētika tiek izņemta no sociālo zinību bloka un tās vietā pēc izvēles tiek ieviesta kristīgā mācība, lielā mērā padara par nederīgu divus gadus ilgušo sagatavošanas un aprobācijas darbu. Faktiski šis priekšlikums prasa skolām nodrošināt divus skolotājus – ētikas un kristīgās mācības skolotāju. Cik daudz jaunu skolotāju vajadzēs? Vai skolas spēs šādu situāciju nodrošināt visos gadījumos? Līdz šim valstī tika sagatavoti sociālo zinību skolotāji, kas mācītu integrēto sociālo zinību bloku. Speciāli ētikas skolotāji netika gatavoti. Kā augstskolām būs jāreaģē uz šīm izmaiņām?

Kā zināms, etniskā piederība un reliģiskā pārliecība ir vieni no jūtīgākajiem jautājumiem ikvienam cilvēkam un bieži ir dažādu konfliktu pamatā. Latvijas izglītības sistēmā līdz šim nav bijuši konflikti reliģiskās pārliecības dēļ, taču ir vērojama diezgan liela sabiedrības šķelšanās mācību valodas dēļ. Ieviešot kristīgo mācību kaut vai kā obligātu izvēles priekšmetu, Latvija skolas riskē nonākt jaunās konfliktsituācijās un nav pārliecības, ka IZM spēs tās sekmīgi risināt. Faktiski, piedāvājot obligātu izvēli starp ētiku un kristīgo mācību skolā, IZM rada precedentu bērnu segregācijai reliģiskās pārliecības dēļ. Nav jau nekādas skaidrības, kā šī izvēle starp ētiku un kristīgo mācību notiks. Ko darīs tie skolēni, kuru ģimenes reliģija ir dievturība, islams vai vēl kāda cita? Šķiet, ka reliģisko audzināšanu lietderīgāk tomēr būtu atstāt ģimenes pārziņā.

17. jūlijā IZM ierosināja divreiz lielāku finansējumu kristīgo privāto skolu pedagogiem nekā pārējo privāto skolu pedagogiem. Šo lēmumu K.Šadurskis pamato ar to, ka kristīgās privātās skolas ir bezpeļņas organizācijas, kam nav sava biznesa plāna un tām ir ļoti zema mācību maksa. Taču tā arī nekļūst skaidrs, kāpēc tieši šīs skolas tiek izceltas pārējo privāto skolu vidū. Cik lielus līdzekļus no valsts budžeta tas prasīs?

Visas piedāvātās pārmaiņas ir vērstas uz prāva papildus finansējuma nepieciešamību no valsts budžeta, tomēr konkrēti skaitļi vēl nekur nav minēti. Laikā, kad rit 2004. gada budžeta plānošana un visām ministrijām draud budžeta samazinājums par 2 – 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kur IZM ņems līdzekļus, lai realizētu piedāvātos grozījumus?

Viena no galvenajām mūsdienu izglītības sistēmas raksturīgajām iezīmēm ir sabiedrības informētība un atgriezeniskā saite. Taču šobrīd IZM piedāvātās pārmaiņas rāda, ka lēmumi tiek pieņemti spontāni, nebalstoties uz pētījumiem un neapspriežoties ar sabiedrību. Katra atsevišķi piedāvātā izmaiņa šķiet diezgan neliela, taču aplūkojot tās kopumā, ir skaidrs, ka būs nepieciešamas lielas izmaiņas gan izglītības saturā, gan mācību metodēs, gan augstskolu piedāvātajās programmās.

Rodas jautājums, vai Latvijas izglītības sistēmas attīstības tendences nodrošinās tai mūsdienīgumu un konkurētspēju ar citām Eiropas valstīm? Mūsdienās aizvien pieaug vajadzības pēc cilvēkiem, kas brīvi pārvalda vairākas valodas, spēj piemēroties straujajām izmaiņām tehnoloģijās, spēj strādāt komandā un sadarboties ar citādi domājošajiem. Šādas iemaņas un prasmes ir jāiemācās skolā.

_____________

[1] Liepiņa, L., Sūniņa, V., Reķe V. (2003). Bezatzīmju vērtēšanas sistēma pamatizglītībā. Pārmaiņas Latvijas izglītībā: izaicinājumi sistēmas vadībā. Pārskats par izglītību Latvijā 2001. / 2002., Soros fonds – Latvija, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, Rīga.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!