IECIETĪBA. ĪUMSILS paspārnē top virkne programmu sabiedrības iecietības veicināšanai

No 2004. līdz 2011. gadam Latvijā īstenotas vairākas valsts programmas iecietības jomā. Tomēr to ietekme uz atsevišķu mērķa grupu situācijas uzlabošanu līdz šim nav vērtēta. Tāpat līdz šim nav veikta nopietna Latvijas situācijas analīze, kas identificētu būtiskākās ar neiecietību saistītās problēmas. Programmas, kuru darbības termiņš ir beidzies, nav atjaunotas, bet to aptvertie jautājumi, daudzviet tikai deklaratīvi, iekļauti Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012. – 2018. gadam.

Iesaki citiem:
Iecietiba
Foto:Ovizi0n

2004. gada 25. augustā valdība apstiprina ĪUMSILS izstrādāto “Nacionālo programmu iecietības veicināšanai” 2004. – 2009.gadam.[ 1 ] Programmas mērķis ir iecietīgas Latvijas sabiedrības veidošana, neiecietības izskaušana un Latvijas daudzkultūru sabiedrības attīstība Eiropas integrācijas un pasaules globalizācijas apstākļos. Programmā izvirzīti šādi uzdevumi: iesaistīt sabiedriskās organizācijas iecietības veicināšanā; veicināt Latvijas plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanos iecietības veicināšanā; veicināt iecietību pret dažādām etniskajām grupām Latvijā; veicināt iecietību pret dažādām reliģiskajām grupām Latvijā; veicināt iecietību izglītības procesā. Diemžēl programmas ietekme uz iecietības veicināšanu nav analizēta.

2006. gada 18. oktobrī Ministru kabinets apstiprina ĪUMSILS izstrādāto valsts programmu „Čigāni (romi) Latvijā” 2007.-2009.gadam.[ 2 ] Šis ir pirmais valsts politikas dokuments, kura mērķis ir romu situācijas uzlabošana Latvijā. Programma nosaka trīs galvenos virzienus čigānu situācijas uzlabošanā: cīņa pret čigānu kopienas diskrimināciju izglītības jomā; diskriminācijas apkarošana un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana darba tirgū; sabiedrības iesaistīšana pretdiskriminācijas pasākumos un iecietīgas attieksmes veicināšanā pret čigāniem. Izvērtējot programmas īstenošanu, jāsecina, ka tās aktivitātes galvenokārt saistītas ar romu izglītības iespēju uzlabošanu un romu kopienas kultūras attīstības sekmēšanu un etniskās identitātes saglabāšanu. Trīs gadu laikā nav īstenots neviens no programmā paredzētajiem pasākumiem nodarbinātības jomā. Viens no iemesliem, kas traucē īstenot programmā plānotās aktivitātes, ir nepietiekamais valsts finansējums, kas nevienu gadu tā arī netiek piešķirts pilnā apjomā.

2008. gada aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izsludina projektu „Programma iecietības veicināšanai 2009-2013”.[ 3 ] Tās mērķis - veidot cieņpilnu, drošu, iekļaujošu un solidāru Latvijas sabiedrību. Kā programmas galvenie uzdevumi noteikti: veikt situācijas izpēti, apzināšanu un novērošanu iecietības jomā, mazināt naida noziegumus un neiecietības izpausmes, atbalstīt iecietību veicinošas prakses, izglītot un informēt sabiedrību, attīstīt diskusiju kultūru un argumentācijas prasmes sabiedrībā, kā arī pilnveidot tiesību aktus. Lai arī programmas projekts tiek apspriests ar NVO, lielāka ietekme uz tās saturu ir reliģiskajiem līderiem jeb Garīgo lietu padomei, pēc kuras iniciatīvas no programmas teksta svītro visas diskriminācijas pazīmes. Tas izsauc asu kritiku vairākās nevalstiskajās organizācijās, kuras norāda, - tā kā programmas projektā nav skaidri minētas diskriminācijas pazīmes, tā iegūst plašas interpretācijas iespējas, īstenojot programmā plānotos pasākumus.[ 4 ] Šādas izmaiņas programmā neatbalsta arī Tiesībsarga birojs, kas savā paziņojumā norāda, ka „tas, ka programmā netiek minētas konkrētas grupas, pret kurām tiek pausta neiecietība, padara to par deklaratīvu un neefektīvu dokumentu”.[ 5 ] Iecietības programmas projekts apstiprināšanai Ministru kabinetā netiek virzīts, par prioritāti izvirzot Sabiedrības integrācijas pamatnostādņu sagatavošanu.

2008. gadā ĪUMSILS izstrādā programmas projektu „Valsts atbalsts mazākumtautībām Latvijā 2009.-2013. gadam”.[ 6 ] Programmas mērķis - nodrošināt Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām valsts atbalsta pilnveidošanu un attīstību, veicinot tādu atbalsta instrumentu izveidi, kas atbilstu Latvijas starptautiskajām saistībām un valsts politikas prioritātēm etnopolitikas nozarē. Programmā tika iekļauti tādi uzdevumi kā: veicināt mazākumtautību līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesos; pilnveidot mazākumtautību NVO atbalsta mehānismus mazākumtautību etnisko identitāšu saglabāšanai un attīstībai; veicināt starpetnisko dialogu, mazinot stereotipus un savstarpējo neizpratni. Minētajos rīcības virzienos konstatēta nepieciešamība pilnveidot esošos un radīt jaunus atbalsta mehānismus, lai nodrošinātu valsts etnopolitikas elastīgumu un efektivitāti strauji augošajā pilsoniskajā līdzdalībā, kas ir instruments veiksmīgai un stabilai valsts sabiedrības integrācijas politikai. Programmas projekts apstiprināšanai Ministru kabinetā netiek virzīts.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi