Foto: Foto - © AFI

Būtu pārspīlējums teikt, ka jaunās tehnoloģijas atrisina visas invalīdu problēmas, taču daudziem tās var būt palīgs komunikācijā, informācijas ieguvē, izglītībā, darba tirgū un atpūtā. . Lielākajos rajonu centros nākotnē būtu jāveido Invalīdu IT centri.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par invalīdu jeb cilvēku ar speciālām vajadzībām integrāciju sabiedrībā. Ir pagājis tas laiks, kad tika uzskatīts, ka šādu cilvēku mūsu sabiedrībā nav vai arī tie mākslīgi tika nošķirti no pārējās sabiedrības. Šodien, lai arī ne pilnībā, tomēr situācija ir uzlabojusies. Rodas aktīvas invalīdu organizācijas, parādās izglītības iespējas šiem cilvēkiem. Daudzas problēmas tomēr paliek: darbu atrast ir grūti vai praktiski neiespējami, daudzās iestādēs cilvēki ratiņos vienkārši nevar iekļūt, daudzi grimst depresijā, neredzot jēgu savai dzīvei.

Kādu lomu šajā situācijā varētu spēlēt jaunās informācijas tehnoloģijas (IT)? Pārspīlētu, ja teiktu, ka tās atrisina visas invalīdu problēmas, taču kā palīgs ļoti daudziem tas var kļūt pavisam noteikti. Uzskaitīšu tikai dažas lietas, ko cilvēkiem ar invaliditāti paver datori un internets:

• komunikācija un sadarbība ar IT līdzekļiem – sevišķi aktuāla dzirdes invalīdiem;
• invalīdiem ļoti aktuāla informācijas ieguves iespēja – presi pasūtīt var atļauties ne katrs invalīds un ne jau pietiekamā apjomā, toties Internetā to var iegūt pietiekamā daudzumā;
• izglītības iegūšana ar IT palīdzību (par to nopietni jādomā jau tagad un ar skatu nākotnē);
• darba iespējas IT jomā;
• brīvā laika pavadīšana ar IT līdzekļu palīdzību;
• dalība dažādos projektos;
• talantu izmantošana, piemērs: http://ipunkts.auce.lv/ASIPP/ozols/ivara_ozola.htm

Jā, var iebilst, ka nav daudz tādu invalīdu, kam šīs lietas patreiz būtu pieejamas. Domāju, ka nākotnē lielākajos rajonu centros būtu jāveido šādi Invalīdu IT centri, kuros būtu cilvēks, kas varētu darboties ar invalīdiem. Vēl man var iebilst, ka šī varētu būt kārtējā sistēma, ar kuras palīdzību sasēdināt visus invalīdus pie datoriem un interneta, lai nebūtu jāpielāgo skolas un citas iestādes cilvēkiem riteņkrēslos. Nē, nē un vēlreiz nē! Uz IT bāzēta invalīdu izglītība var būt tikai viens no izglītības veidiem. Invalīdam ir jāvar mācīties jebkurā skolā un iegūt izglītību, kādu viņš vēlas, viņam ir jāvar konkurēt darba tirgū ar savām zināšanām, utt.

Tagad mazliet pastāstīšu par projektiem, ko pēdējo divu gadu laikā kopā ar domubiedru grupu ir izdevies realizēt. Mūsu projektu galvenā prioritāte ir “IT – draugs un palīgs cilvēkiem ar invaliditāti”.

1999. gadā notika Sorosa Fonda – Latvija projektu konkurss “Datora Draudzīgais Atbalsts”. Tā rezultātā Aucē izveidojas invalīdu datorlaboratorija. Šī projekta galvenais mērķis ir dot cilvēkiem ar speciālām vajadzībām pamatzināšanas darbā ar datoru un internetu. Jebkuram invalīdam, kam ir vēlme darboties ar datoru, šeit ir iespēja nākt un apgūt nepieciešamās iemaņas. Pateicoties Sorosa fonda atbalstam un projektā iesaistīto cilvēku (Frīdis Sarcevičs, Juris Valdovskis, Ģirts Aizstrauts, Arnis Jermaks) milzu entuziasmam, Aucē notika arī invalīdu – operētājsistēmas tehniķu pieredzes apmaiņas seminārs un nometne cilvēkiem, kuri Republikas Rehabilitācijas Centrā divu mēnešu kursos ir ieguvuši operētājsistēmas tehniķa sertifikātu un strādā ar IT saistītus darbus.

Domājot par nākotni, saviem projektiem gribam piesaistīt aizvien jaunus un jaunus cilvēkus. Šī mērķa realizācijai ir doma veikt pētījumu par invalīdu interesi un zināšanām par datoriem un internetu. Patreiz veicam priekšaptauju, ar kuras palīdzību vēlamies apzināt iestādes un organizācijas, ar kuru palīdzību būtu iespējams veikt plašākus pētījumus, kas ļautu piesaistīt līdzekļus invalīdu IT nometņu organizēšanai Latvijas novados. Pasākuma mērķis būtu rosināt invalīdu datorcentru izveidi Latvijas novados un rajona centros, kuros invalīdi varētu apgūt datora un interneta iemaņas un izmantot tās savā labā.

Rezumējot visu iepriekš sacīto varu secināt:

• Lai arī par maz un varbūt lēnāk nekā gribētos, par invalīdu problēmām Latvijā tiek domāts arvien vairāk.
• Mums pašiem jākļūst aktīvākiem un aktīvāk jāiesaistās sabiedriskajā dzīvē, jāizsaka savas vēlmes, jāpamato tās, jāizmanto mums jau dotās iespējas.
• Lai cik arī tas nebūtu skumji, mums jāmaina sabiedrības reizēm maldīgais uzskats par mums, ka esam tikai tie, kam vajag dot un ka mēs neko nevaram. Mums tikai vajag dot iespēju pierādīt, ka mēs varam.