Atslēgvārdi:

Īsziņa no Taleban 1

Dažreiz valdība spiež žurnālistiem nodarboties ar pašcenzūru, taču kopumā mediji Afganistānā ir brīvi, jo mediju likums paredz, ka ikviens var brīvi publicēt ziņas un kritizēt valdību.

Iesaki citiem:

Radio Azadi tulkojumā nozīmē Radio Brīvība, un tā ir Radio Brīvā Eiropa izveidota raidorganizācija Afganistānā. Žurnālists Brešna Nazari (Breshna Nazari) Radio Azadi strādā jau vairākus gadus un ir viens no tās spilgtākajiem korespondentiem. Viņš atzīst, ka žurnālistika valstī joprojām ir viena no bīstamākajām profesijām — viņa kolēģi ne tikai regulāri saņem draudus gan no talibiem, gan no valdības, bet arī ir gājuši bojā, pildot savus profesionālos pienākumus.

Radio Afganistānā ir būtiskākais medijs, ko klausās arī visnomadākajos ciematos ļaudis, kuri neprot nedz rakstīt, nedz lasīt. Tieši tādēļ, lai reportāžas būtu maksimāli objektīvas, B.Nazari ir gatavs uzklausīt arī talibus.

Cik daudz cilvēku šodien Afganistānā dzird Radio Azadi? Vai to var uztvert, piemēram, tādā tālā dienvidu provincē kā Kandahārā?

Jaunākie Āzijas fonda dati liecina, ka Radio Azadi klausās daudz cilvēku — mums ir vairāk nekā 5 miljoni klausītāju nedēļā.[1]

Ņemot vērā daudzas dažādās Afganistānas īpatnības — ekonomisko stāvokli, augsto lasīt nepratēju skaitu, arī sarežģīto reljefu un ģeogrāfiju, radio noteikti ir galvenais medijs valstī?

Jā, tieši tā. Daudzviet valstī nav elektrības, vai ir citi iemesli, kāpēc cilvēki var klausīties vienīgi radio. Protams, ir arī televīzijas kanāli — vairāk nekā 20, bet radio joprojām ir pats labākais informācijas avots par to, kas tieši tagad notiek.

Vai jūs klausās arī talibi?

Jā, jo mēs katru dienu saņemam ziņas no talibiem, kas apliecina, ka viņi klausās. Talibiem ir savs vērtējums par dzirdēto, viņi sūta mums ziņas e-pastos vai mobilā telefona īsziņās. Dažreiz viņi mums piezvana, lai nodotu vēstījumu. Viņi uzmeklē mūsu reportierus provincēs. Mums ir 25 reportieri dažādās Afganistānas provincēs, un talibi grib, lai Radio Azadi pārraida viņu idejas. Dažkārt mēs to arī darām, jo mums ir vajadzīga objektīva reportāža par Afganistānas situāciju. Dažkārt mēs programmās pārraidām talibu runas vīra balsi. Mēs raidām visur valstī — mūs dzird cilvēki, talibus ieskaitot.

Vai jūsu reportieri dodas pie talibiem un ieraksta viņu sacīto?

Nē, nē. Mums nav tiešas pieejas Taleban, bet mums ir viņu telefonu numuri. Viņi zvana mums un mēs — viņiem. Talibi allaž uzstāj, ka viņu operācijas ir labas, ka viņu aktivitātes palielinās, taču mēs vienmēr pārraidām sabalansētas ziņas.

Sabalansēts — tas nozīmētu gan talibu, gan valdības viedoklis.

Jā, tieši tā — talibi un valdība. Piemēram, ir noticis sprādziens Kandahāras provincē, daudzi cilvēki gājuši bojā. Valdības amatpersonas apgalvo, ka to pastrādājuši talibi. Mēs sakām, ka talibu runas vīrs Radio Azadi apliecināja, ka tas bija uzbrukums starptautiskajiem spēkiem.

Vai jūs galu galā varat atrast taisnību, kas patiesībā konkrētajā gadījumā ir noticis?

Lielākā daļa informācijas, ko saņemam no valdības vai starptautisko spēku komandieriem, ir precīzāka. Talibi lielākoties ar radio palīdzību grib paust savu propagandu, un tādēļ vairumā gadījumu viņu informācija nav patiesa.

Kā ir ar starptautiskajiem spēkiem? Vai jums ir labi kontakti? Vai varat viegli iegūt informāciju?

Mums ir cieši kontakti ar NATO spēkiem, ar viņu runas vīru Kabulā, kuram katru pirmdienu regulāri ir preses konferences, arī ar komandieriem, kas strādā provincēs — dienvidos, ziemeļos, austrumos un rietumos. Mēs varam viegli sasniegt starptautiskos spēkus, un viņi allaž mums sūta ziņojumus par aktivitātēm, operācijām un pat par kļūdainajām operācijām, kas izraisījušas civiliedzīvotāju bojā eju.

Jūs esat viens no tiem Afganistānas žurnālistiem, kurš strādā patiešām neatkarīgā medijā, kas nav saistīts ar valdību. Ir dzirdēts, ka mediji, kurus finansē valdība, nebūt nav simtprocentīgi brīvi, jo tiem ir liegts publiskot varu kritizējošu informāciju. Kā jūs izjūtat šo Karzaja valdības attieksmi? Vai kādreiz esat jutis spiediena mēģinājumu?

Dažreiz valdība spiež žurnālistiem nodarboties ar pašcenzūru, taču kopumā mediji Afganistānā ir brīvi, jo spēkā ir mediju likums, kas paredz, ka ikviens TV kanāls, ikviena avīze var brīvi publicēt ziņas un kritizēt valdību. Taču valsts medijos pastāv dažas grūtības un ierobežojumi.

Piemēram?

Piemēram, nacionālajai TV un radio ir savi likumi ziņu pārraidīšanai. Tādi ir arī avīzei, kas pieder valdībai. Šie mediji drīkst publicēt tikai oficiālās ziņas un nekādā gadījumā ne talibu viedokli vai opozīcijas grupu idejas.

Vai, jūsuprāt, tā ir problēma?

Es nedomāju, ka tā ir liela problēma, jo bez šiem valdības medijiem Afganistānā ir ļoti daudz brīvo mediju, kas atspoguļo opozīcijas grupu viedokļus un cilvēkiem parāda īsto situāciju valstī. Ja oficiālie mediji kaut ko cenšas noslēpt, tad neatkarīgie to pavēsta.

Cik bīstami šajās dienās ir būt žurnālistam Afganistānā?

Afganistānā žurnālisti joprojām sastopas ar briesmām un grūtībām. Jaunākais pētījums, ko veikušas deviņas afgāņu organizācijas, vēsta, ka aizvadītajā gadā nogalināti vismaz 4 afgāņu žurnālisti, bet 54, lielākoties sievietes, saņēmuši draudus gan no dažādām opozīciju grupām, gan no valdības. Ir arī divi franču žurnālisti, kas Afganistānā, Kabulas ziemeļos, tiek turēti gūstā vairāk nekā gadu, un šis ir arī iemesls, kāpēc afgāņu žurnālisti nevar būt pietiekami aktīvi nemierīgajās provincēs, piemēram, Kandahārā, Helmandā, Paktikā, kas atrodas uz Pakistānas robežas.

Kāpēc šajos ārkārtīgi grūtajos apstākļos cilvēki Afganistānā joprojām izvēlas būt žurnālisti?

Tas tiešām ir labs jautājums. Patlaban mēs redzam ļoti jaunu žurnālistu paaudzi. Afganistānā patlaban dažādiem medijiem strādā vairāk nekā 2000 ārštata, līgumdarbu žurnālistu. Mums ir vairāk nekā 500 dažādu mediju — avīzes, nedēļas un mēneša žurnāli un tā tālāk. Lai arī ir bīstami, jaunākā paaudze grib strādāt par žurnālistiem.

Ko jūs sagaidāt no šā gada Afganistānā? Starptautiskie Drošības atbalsta spēki[2] un NATO sola, ka šis būs pārbaudes gads, kad pakāpeniski sākt izvest karavīrus no Afganistānas.

Situācija Afganistānā joprojām ir ļoti smaga. Lielākā daļa afgāņu analītiķu un arī žurnālistu domā, ka, ja spēki priekšlaikus tiks izvesti no valsts, tad Afganistānā atgriezīsies haoss un tā atkal būs teroristu vai dažādu Al Qaeda grupējumu rokās. Pasaules sabiedrībai vajadzētu nekavējoties uz šīm afgāņu bažām atbildēt, cenšoties labāk sagatavot afgāņu armiju un atjaunojot afgāņu institūcijas.

Tātad jūs uzskatāt, ka arī turpmākajos, teiksim, divos gados izvest karavīrus no Afganistānas nebūtu prātīga ideja?

Nē, tā nav laba doma, jo afgāņu spēki vēl nav spējīgi paši no sabiedrotajiem pārņemt lielāko drošības aizsardzības atbildību. Tā ir ļoti smaga situācija. Es domāju, ka ārvalstu spēkiem un starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina atbalstīt Afganistānu, lai neļautu teroristiskajiem grupējumiem atkal sagrābt valsti.

_______________________

[1] Afganistānā dzīvo ap 30 miljonu iedzīvotāju

[2] ISAF, http://www.isaf.nato.int/

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 16.02.2011 10:59

_Lielākā daļa afgāņu analītiķu un arī žurnālistu domā, ka, ja spēki priekšlaikus tiks izvesti no valsts, tad Afganistānā atgriezīsies haoss un tā atkal būs teroristu vai dažādu Al Qaeda grupējumu rokās._
=========
Kurš "eksperts" uzskata, ka Afganistāna jebkad ir bijusi teroristu rokās?
Atkal melošana?

Citi autora darbi
Lv intereses

Latvijas intereses Eiropas Savienībā 2013/3 2 Autors:Redaktori: Žaneta Ozoliņa, Artjoms Konohovs, Daunis Auers, Andris Gobiņš, Māris Graudiņš, Guna Japiņa, Mindaugs Jurkins, Anna Marija Legloaneka, Imants Lieģis, Fabricio Tasinari, Bens Tonra

Iebrauc 255x203

"Krīze ir avīzēs" 70 Autors:Ina Strazdiņa

Skabarga aci

Skabarga Rietumu acī 3 Autors:Ina Strazdiņa

Lido 255x203

Latvju godi Eiropā 3 Autors:Ina Strazdiņa