Eiropas Savienības institucionālais ietvars balstās uz smalku līdzsvaru starp mazajām, vidējām un lielajām ES dalībvalstīm, balansu, kas ir ES nākotnes un paplašināšanās procesa būtībā.
Pētījums aplūko attiecības starp mazajām dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, izaicinot jautājumu, vai tā ir mazo dalībvalstu labākais draugs. Fokusējoties uz Beļģijas, Grieķijas, Somijas un Ungārijas pieredzi, tiek norādīts, ka mazo valstu un Eiropas Komisijas attiecības nav tik vienkāršas, kā labāko draugu analoģija liek domāt. Ar jēdzienu labākais draugs, tiek saprasts lielāks jūtīgums salīdzinot ar citām dalībvalstīm attiecībā uz drošības principu un vienlīdzību valstu vidū, novēršot lielo dalībvalstu dominanci, lielāka jūtība attiecībā uz šo valstu nacionālām interesēm, kā arī politiskā gatavība un spēja nodrošināt piekāpšanos neatkarīgi no valsts lieluma.