Īrijas jautājums un Saeimas vēlēšanas

Pētījumā par darbaspēka migrāciju uz Īriju atklātā informācija un ieteikumi ļauj gan labējiem, gan kreisajiem politiķiem formulēt savus politiskos risinājumus problēmai, ja vien tā iekļūs politiskās elites dienaskārtībā, kurā Latvijas iedzīvotāju eksistenciālie jautājumi šobrīd nedominē.

Iesaki citiem:

Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, paredzams, ka pirmo reizi Latvijas politiskajā dienaskārtībā nozīmīga loma būs jautājumam par Latvijas darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm. Līdz ar to Īrija, kur strādā apmēram 20 000 Latvijas iedzīvotāju[1], kļūst arvien populārāks iekšpolitiskais temats, ko vēlēšanu gadā politiķi nevar ignorēt.
Lai gan tautieši uz Īriju darba meklējumos devās vēl pirms valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, tomēr Latvijas politiskā elite ilgi nespēja formulēt savu viedokli par šo procesu. Galvenais cēlonis tam bija atsvešinātība starp politisko varu un sabiedrību. Kamēr liela daļa iedzīvotāju (it īpaši reģionos) risina eksistenciālus jautājumus, politiskās elites pārstāvju dienaskārtībā ir vērtspapīru ieguldījumi ASV finanšu tirgos, īpašumlietu risināšana Šveices tiesās, biznesa darījumu kārtošana ārzonu valstīs vai taisnošanās par miljonu uzkrājumiem skaidrā naudā.

Sabiedrības un mediju uzmanība maina arī politiķu vērtējumus par emigrācijas jautājumu. 2000. gadā Aigars Kalvītis par aizbraucējiem atļāvās sacīt: “Lai bēg no Latvijas tie, kuri ir patērētāji pēc savas būtības, – no viņiem tāpat labuma nebūs”[2], bet 2005. gada nogalē sekoja A. Kalvīša atziņa, ka “Latvijas ekonomikas straujā attīstība var būt apdraudēta, ja turpināsies darbaspēka aizplūšana”.[3]

Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētījums “Latvija un brīva darbaspēka kustība. Īrijas piemērs” atklāj virkni cēloņu, kāpēc iedzīvotāji pamet savu valsti. Vienlaicīgi pētījuma pievienotā vērtība ir tā, ka atklātā informācija un ieteikumi ļauj politiķiem formulēt savus piedāvājumus atkarībā no kreisas vai labējas politiskās orientācijas. Jo vairāk būs šādu piedāvājumu, jo vairāk izredžu būs izvairīties no populisma, demagoģijas un stereotipu kultivēšanas politikā.


Kreiso politikas trūkums

SAK pētījums atklāj sociālo diskrimināciju starp darba devējiem un darbiniekiem, kas liecina par lielu potenciālu partijām kreisajā politiskajā spektrā, ja politiķi reaģētu uz sabiedrisko noskaņojumu un problēmām.

Tieši sociālo un darba tiesību nodrošināšana (nevis etniskie jautājumi) varētu būt eiropeiski orientētas kreisas partijas piedāvājuma pamatā. Šajā ziņā svarīgi ir attīstīt sociālo dialogu. Veiksmīga darbinieku, darba devēju un izpildvaras sadarbība sekmētu prognozējamu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sociālais dialogs ir veids, kā mazināt sociālo diskrimināciju, kas ir būtisks emigrāciju motivējošs iemesls.

Darba tiesību un darbinieku interešu aizstāvība Latvijā ir salīdzinoši zemā līmenī. Svarīgi ir attīstīt arodbiedrību ietekmi, it īpaši attiecībās ar darba devējiem, jo līdz šim Latvijā arodbiedrību aktivitātes saistās tikai ar prasībām pret valsti. Piemēram, arodbiedrībām ir iespējas efektīvāk iesaistīties darba algas un darba vides uzlabošanā. Būtiski ir veicināt kolektīvo darba līgumu praksi, aizstāvot darbinieku intereses un tiesības.


Izaicinājumi labējām partijām

SAK pētījums atklāj, ka arī labējās politiskās partijas, neraugoties uz varas pozīcijām, nav spējušas atrisināt tos jautājumus, kas vistiešāk un visvairāk skar uzņēmējus, darba devējus un biznesa pārstāvjus. Šajā jomā visām lielākajām labējām partijām ir iespēja formulēt savus piedāvājumus. Tiesa, atšķirībā no kreisajiem, liela nozīme ir politiskās atbildības faktoram par iepriekšējos gados (ne)paveikto.

Darba likumdošanas jomā svarīgi ir veikt izmaiņas nodokļu politikā, jo pašlaik katrs darbinieka algai pieliktais lats uzņēmumam nodokļu sistēmas dēļ izmaksā dubultīgi. Vienlaicīgi darba likumdošanas normās nepieciešamas izmaiņas, kas attiecas uz darbinieku saistībām, pienākumiem un sociālajām tiesībām. Darba devējiem nepieciešams valsts atbalsts investīcijām cilvēkresursu kvalitātes un kvalifikācijas uzlabošanā, ko var veicināt pašreizējā Darba likuma liberalizēšana un kas būtu labējo partiju interesēs.

Latvijai būtiski ir radīt lielāku jaunu darba vietu skaitu, īstenojot stratēģiju, kas balstīta uz uzņēmējdarbības izmaksu samazināšanu un elastīga darba tirgus veidošanu.
Labējas politikas ietvaros ir nepieciešams novērst galvenos šķēršļus, kas apgrūtina jaunu uzņēmumu dibināšanu, darbību un izaugsmi, lai veicinātu investīcijas un jaunu darba vietu veidošanu. Latvijai ir būtiski uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazinot birokrātiskos ierobežojumus, lai vairāk motivētu iedzīvotāju saimnieciskās iniciatīvas un vietējo ekonomisko izaugsmi.

Tas, ka Latvija starp citām ES valstīm ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem[4], liecina, ka citās valstīs pat kreisi valdošās partijas ir bijušas liberālākas par Latvijas labējiem. Iespējams, ka iemesli ir saistīti ar raksta sākumā minēto atsvešinātību, bet varbūt Latvijas politika ir tik slēgts process, ka tam nav vērts izvirzīt atklātas sabiedriskas politikas kritērijus?


____________________

[1] Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pētījums.12.12. 2005.

[2] Daukšte A., Problēmas turpinātība. Neatkarīgā Rīta Avīze, 20.01.2006.

[3] Nacionālo ziņu aģentūra LETA, 14.12.2005.

[4] Eurostat dati, 01.06.2005.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvija un brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs 3 Autors:Stratēģiskās analīzes komisijas pētnieki Ivars Indāns, Aija Lulle, Marika Laizāne–Jurkāne un Liene Znotiņa