Ir vai nav pēcsvētku mieles? 7

Runā, ka Rīga nav visa Latvija. Daži gan izturas tā, ka liekas, ka ir. Šogad pat svinēšanā tika satuvinātas divas jubilejas ļoti tuvu. Rīgas 800 gadi ar daudz plašākiem svētkiem tika sākti svinēt 17. augustā. Toreiz Rīgas svētki nebija "ielikti" tik tuvu visas valsts svētkiem. Toreiz tos varēja vienkāršāk "aizmirst" un "neievērot". Kaut tas "apaļais" skaitlis ir gan vieniem, gan otriem svētkiem.

Iesaki citiem:

Latvieši esot dziedātāju tauta. Rīgas pilsētas svētkos dziedāja uz nebēdu. Daudz. Skaisti. Vareni. Lai skaisti un vareni dziedātu, vajadzīgs liels darbs. Latviešu tauta gan ir tikai dziedātāju tauta. Darbs aizmirsies. Vai palikts zem akmeņa, kā tā bēda?

No vienas savienības izdziedājās, citā iedziedājās. Tagad varbūt tās bēdas no zemakmeņa izvilktas vai pašas izvilkušās.

Laikam Ivars Godmanis, atceroties Brīvības ceļa laiku, teica - pamatus esam ielikuši mēs, tagad, lai jaunie strādā. Dīvaini. Pamatu licējs pats var arī neredzēt, ka pamati nemaz nav droši, ka tie ir drūpoši vai šķībi... Celtnes būvētājam pamati varbūt vispār jānojauc un jāceļ no jauna, lai būve būtu stabila..

Ķuža teiktais, ka valsts policistiem jāzin krievu valoda, izraisījis diskusijas. Ir viņu aizstāvošs arguments - pārejas laikā krievu valoda ir jāzin. Pārejas laiks uz ko? Cik ilgs ir pārejas laiks? Ja pārejas laiks ir kādi 100 gadi, tad pirmie 20 tik tāds nieks vien ir. To laikā Rīgas jubilejas svinētāji var arī aizmirst, ka bez visas Latvijas rīdzinieki vieni Rīgu nepiediedātu, neapdziedātu.

Rīgas svētkos godināja vecos brāļus Kokarus. Gods un slava viņiem. Bet vai Rīgas gudrajām galvām nav ienācis prātā, ka sūri un grūti strādājot daudzus gadus, nogalē var tikai apskatīt vecuma nevarību? Kas nākotnē paliks no stikla pilīm, ko šodien sūri un grūti ceļ Rīgā? Pat pilsdrupu nebūs. Vecās apjūsmojam, saglabājam šodien.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 24.08.2011 20:29
Cik tad liela daudziem cilvkiem ir pārākuma sajūta! Tie neiebilst, kad tiek prasīts nodrošināt Latvijā pakalpojumus viņu dzimtajā latviešu valodā (un pareizi - jo tas ir iespējams, un pieprasījums pastāv), bet kad to pašu aicina atttiecināt uz citiem, prasa sev privilēģijas - būtībā tiesības neapgūt un nelietot citas valodas (Rīgā, Daugavpilī - vairākuma valodu), kuras citiem cilvēkiem šie indivīdi neatzīst.

Absurds - vienlaicīgi prasīt tiesības lietot latviešu valodu Daugavpilī (kas pats par sevi ir pareizi) un noliegt šīs tiesības, piemēram, krievvalodīgiem Jēkabpilī, kuru % ir augstāks nekā latviešvalodīgiem Daugavpilī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

puansons 24.08.2011 18:29
AK un Andris laikam no latviešu interesēm ir atsvešinājušies un jau prāto par cik grašiem nodot Latviju.Vai arī aizbraukt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_ 24.08.2011 14:58
...Kurā valstī vēl ir valsts skolas nevalsts valodā?...
----------------------
Kurā valstī vēl tie, kuriem Valsts valoda ir dzimtā, nespēj nopelnīt līdzekļus skolām šajā valodā?!!!

Latvijā ir apmēram 3/4 miljona strādājošo. Ja nav pamata domāt, ka latvieši nav mazspējīgaki par parējiem, tad strādājošo poporcijai pēc tautības jābūt tādai pašai, kā visu iedzīvotaju sadalījumā - apmēram 60:40
Tātad ir apmēram 450 tūkstošu darbā ejošu latviešu un apmēram 350 tūkstoši censoņu cittautiešu.
Valsts sektorā, kas nevis reāli veido nopelnīto naudu, bet tērē nodokļos iekasēto, strādā apmēram 1/4 miljona - un šeit 90% ir latvieši. Arī laukos ar faktiski naturalo saimniecību dakša-govspups-mute un badaalgām 2/3 vai vairak ir latvieši.
Naudu Latvijā veido apmēeram 1/2 miljona cilvēku un no tiem sanāk, ka 2/3 ir cittautieši.
Savukārt naudu patērē 2 miljoni, no kuriem 60% pieprasa latviešu skolas sev tikai latviski un parējiem 40% iedzīvotaju pieprasa lai, 60% macības arī notiktu latviski.

Latvijā ir iedibināta situācija, ka kliķe, kas saražo 1/3 naudas, pieprasa 85% izglītības savā valodā !
Kurā pasaules valstī vēl tā ir?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 24.08.2011 12:02
Par to valodu naciķiem derētu iedomāties situāciju, kad sakaujas naciķis ar osipovieti un krieviski nerunājošais policists naciķim saka: piedod, vecīt, bet es nevaru neko noskaidrot, jo krieviski neprotu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 24.08.2011 00:36
AK - kādas gan ir latviešu valodas statusa priekšrocības Latvijas valstī, kurā valsts valoda ir latviešu valoda?
---
Valsts valodas statuss ir priekšrocība salīdzinot ar citu valodu statusu. Nepamanīt to, kad paši to rakstāt, ir smiekīgi. Daļa no šajā statusā ietilpstošām priekšrocībām, starp citu, ir pamatotas - vairākuma valodai ir iespējams nodrošināt plašākas funkcijas nekā citām. Tāpat pamatojama arī atšķirīga plašuma pielietojums krievu un igauņu valodai.

Krievu valodas apgūšana Latvijā nav nekas nereāls. Tikpat nereāli šajā valstī nav plaši apgūt ķīniešu, japāņu vai mongoļu valodu.
----
Nav "tikpat" - krievu valodu lielākā daļa iedzīvotāju jau prot, ir mācību grāmatas, skolotāji. Un, kas ir būtiskākais, pakalpojumiem krievu valodā ir lielāks pieprasījums.

Kurā valstī vēl ir valsts skolas nevalsts valodā?
-----
Šajā jautājumā izpaužas nejēdzīga loģika - jūs piedāvājat vadīties nevis no pieprasījuma, bet gan no tiesiskā statusa, kuram jāatspoguļo cilvēku vajadzības, ja piekrītat, ka valstij jākalpo cilvēkiem. Pieņemsim, ka Latvija tiek pievienota Lietuvai un par vienīgo valsts valodu kļūst lietuviešu valoda. Vai tāpēc kļūtu taisnīgi nefinansēt latviešu skolas? Nē - jo tām būtu pieprasījums.

Vēl šajā atbildē ir vietā pretjautajums: kurā valstī trešdaļas iedzīvotāju valodu neatzīst par valsts valodu? Vienīgais šaubīgais piemērs Eiropā varētu būt Ukraina (atkarībā no statistikas datu avotu). Ir gan daudz pretēju piemēru, kā Somija, kur zviedru valoda ir valsts valoda (zviedriem neesot pat 6%).

Galu galā, šis jautājums parāda labākajā gadījumā nekompetenci, jo ir daudz publisko skolu arī valodās, kurām nav valsts valodas statusa: Itālijā, Dānijā un Beļģijā (vācu), Lielbritānijā (velsiešu), Vācijā (dāņu), Slovākijā un Rumānijā (ungāru), Ukrainā (krievu)... Beidzot, daudzās valstīs oficiālās valodas vispār nav (ASV).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 23.08.2011 21:24
AK - kādas gan ir latviešu valodas statusa priekšrocības Latvijas valstī, kurā valsts valoda ir latviešu valoda? Krievu valodas apgūšana Latvijā nav nekas nereāls. Tikpat nereāli šajā valstī nav plaši apgūt ķīniešu, japāņu vai mongoļu valodu. Tikai kam un kāpēc tas jādara plaši? Pie tam Latvijā joprojām ir valsts skolas, kurās apmācība notiek krievu valodā. Kurā valstī vēl ir valsts skolas nevalsts valodā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.08.2011 20:04
Ķuža teiktais, ka valsts policistiem jāzin krievu valoda, izraisījis diskusijas. Ir viņu aizstāvošs arguments - pārejas laikā krievu valoda ir jāzin
---
Šis gan tiešām ir slikts arguments. Bet vai autore izteiks savu nostāju par nopietnākiem argumentiem, kas balstās uz fakta, ka organizēt plašu krievu valodas apgūšanu Latvijā nav nekas nereāls, un principa, ka valstij, ieskaitot tās amatpersonas, pēc iespējas labāk jākalpo ne tikai latviešvalodīgajiem, bet arī citu valodu nesējiem? Vai autore noliegs minēto faktu, vai minēto principu? Vai apgalvos, ka krievu valodai nevajagot piešķirt "privilēģijas", - un tādā gadījumā vai būs konsekventa un prasīs atcelt arī latviešu valodas statusa priekšrocības?

Citi autora darbi
Gunta 165x152

Mūža meža maldi Autors:Gunta Leona

Gunta 165x152

Ir jādara 1 Autors:Gunta Leona

Gunta 165x152

Mans zelts ir mana tauta 3 Autors:Gunta Leona