INN+PCB+DDT=es 8

Bīstamās ķīmiskās vielas nekur nepazūd — pat vairākus gadu desmitus pēc to izmantošanas pārtraukšanas tās var atrasties kaut kur vidē, nokļūt atmosfērā un cilvēka organismā.

Iesaki citiem:

Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēki ir radījuši 80 tūkstošus jaunu ķīmisko vielu. Bez šādām vielām nebūtu iedomājama mūsdienu dzīve, jo mēs tās izmantojam medicīnā, pārtikas un sadzīves priekšmetu ražošanā — visās dzīves sfērās. Tomēr daudzas no šīm vielām nav pietiekami izpētītas un var radīt neatgriezeniskas negatīvas sekas gan mūsu veselībai, gan videi.

Zobu pastas sastāvā esošais triklozāns ir antibakteriāls līdzeklis, kuru ilgstoši lietojot, var tikt bojāta cilvēka organisma imūnsistēma un izstrādāties izturība pret antibiotikām. Ftalāti, kas atrodami plastmasas izstrādājumos un kosmētikā, nokļūstot mātes organismā, var traucēt jaundzimušo zēnu hormonālo sistēmu un dzimumorgānu attīstību. Polihlorētie bifenili (PCB) — ķīmiskās vielas, kas aizliegtas jau vairāk 30 gadu — joprojām tiek atrasti cilvēku un dzīvnieku organismos.

Tie ir tikai daži bezatbildīgas ķīmisko vielu izmantošanas piemēri. Līdzīgu piemēru ir simtiem. Vienīgais veids, kā panākt to, lai apkārtējā vide un cilvēku organismi nākotnē netiek vēl vairāk piesārņoti ar ķimikālijām, ir stingri ķīmisko vielu pārbaužu un lietošanas noteikumi. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka, pieņemot stingru ķīmisko vielu likumdošanu, 30 gadu laikā uzlabotās cilvēku veselības dēļ vien sabiedrība ietaupīs 50 miljardus eiro.



Ietekme uz veselību

Ķimikāliju ietekme uz cilvēka organisma nav tūlītēja. Bīstamās ķīmiskās vielas, kas ir noturīgas un bioakumulatīvas, cilvēka organismā uzkrājas pamazām. Bīstamākās ir tās, kas ir toksiskas, kancerogēnas vai negatīvi ietekmē mūsu nervu un hormonālās sistēmas, ir noturīgas un var uzkrāties mūsu audos.

Šīs vielas ietekmē ne tikai mūs, bet arī citus dzīvos organismus. Ātes tēviņi, kas Kalifornijas krastos barojas pie notekūdeņu izplūdes vietām, maina dzimumu. Zinātnieki uzskata, ka pie tā visdrīzāk ir vainojams oksibenzons (INN), ķīmiskā viela, ko plaši izmanto sauļošanās krēmu ražošanā. Paralēli veikts pētījums liecina, ka šī parādība ir novērojama visām piekrastē mītošajām zivīm. Šī viela no cilvēku ķermeņiem tiek noskalota pludmales dušā, no kurienes tā caur notekūdeņiem nokļūst ūdenī un zivju barībā.

Ziņu aģentūras ziņo, ka Nestles Rowntree ražotās pasaulē populārās konfektes Smarties ir izrādījušās kaitīgas veselībai. Kompānija būs spiesta no ražošanas izņemt zilās Smarties konfektes, jo to ražošanā izmantotās krāsvielas nav pietiekami drošas. Lielbritānijas Astmas un alerģijas asociācijas 2002.gada veiktajā pētījumā tika atzīts, ka krāsvielas briljantzilais (E133), E104 (dzeltena), saullēkta dzeltens (E110), magoņkrāsa 4R (E124) un E122, kuras arī tiek izmantotas Smarties ražošanā, var izraisīt dusmu lēkmes, hiperaktivitāti un samazināt bērnu koncentrēšanās spējas. Briljantzilais, kas ir zilo Smarties konfekšu sastāvā tiek saistīts ar hiperaktivitāti bērniem un ādas izsitumiem. ASV Vides aizsardzības aģentūra šo krāsvielu ir ievietojusi potenciālo kancerogēno vielu sarakstā. Līdzīgas bažas ir arī par citām sintētiskajām krāsvielām. Nesenā Liverpūles universitātes pētījumā tika atklāts, ka sintētiskās krāsvielas un pārtikas piedevas atsevišķi nav tik kaitīgas, bet tās var būt bīstamas cilvēku nervu sistēmai tieši to savstarpējā kombinācijā.



Ķimikāliju kokteilis asinīs

Lai pievērstu lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik būtiski ir stingrāk regulēt ķīmisko vielu izmantošanu, Pasaules Dabas Fonds ir veicis vairākus asins analīžu pētījumus. Pēdējā pētījumā tika iesaistītas ģimenes no 12 Eiropas valstīm, arī Latvijas. Tajos piedalījās 12 līdz 92 gadus vecas sievietes — vienas ģimenes vecmāmiņa, māte un mazmeita. Asinīs tika meklēta ļoti neliela daļa no visām apgrozībā esošajām cilvēka radītajām ķīmiskajām vielām. No meklētajām 107 vielām atrastas tika kopumā 73. Nevienai pārbaudes dalībniecei nebija izdevies izvairīties no ķimikālijām — katrā organismā atrada vismaz 18 vielas.

Latvijā analizētās ģimenes asinīs tika atklātas ķīmiskās vielas no visām meklēto ķīmisko vielu grupām. Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijas ģimenes mazmeitas asinīs tika atklāts vairāk ķīmisko vielu (kopā 24), nekā viņas mātes asinīs (22). Vecmāmiņas asinīs tika atklātas 27 vielas, kas kopumā ir nedaudz mazāk, nekā Eiropas vidējie rādītāji. Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, vides ķīmijas doktors Kārlis Valters atzina, ka līdzīga asins aina varētu būt katram Latvijas iedzīvotājam.



Bīstamo vielu avoti

Ķīmiskās vielas, kas atrastas cilvēka asinīs, ir no dažādām vielu grupām, to skaitā ir pesticīdi, no kuriem daļa jau sen ir aizliegti, piemēram, DDT vai tautā pazīstams kā dusts vai polihlorētie bifenili (PCB), kas tika izmantoti elektroiekārtu ražošanā, bet ir aizliegti jau kopš 1970. gadiem, bromētie liesmu novērsēji, kurus izmanto, lai novērstu mēbeļu un elektroiekārtu aizdegšanos, perfluorētās pretpiedeguma vielas (PFC), kas ir nepiedegošo pannu, mēbeļu un apģērba sastāvā, sintētiskie muskusi, kas izmantoti kā aromatizatori gaisa atsvaidzinātājos, tīrīšanas līdzekļos un kosmētikā, bisfenols A, kas ir polikarbonāta plastmasas (PC7) sastāvā, antibakteriālais līdzeklis triklozāns, kas tiek izmantots zobu pastā un citos ķermeņa kopšanas līdzekļos, plastmasas mīkstinātāji — ftalāti, kas atrodami plastmasas izstrādājumos un kosmētikā, un daudzas citas vielas.

Pasaules Dabas Fonda pētījumu rezultāti parāda, ka vecāku cilvēku organismos atrodas jau sen aizliegtas vielas, piemēram, agrāk lietoti pesticīdi un jau pieminētie polihlorētie bifenili. “Jaunās” ķīmiskās vielas, piemēram, mēbelēs esošie bromētie liesmu novērsēji un mākslīgais muskuss, kas tiek izmantots kosmētikas ražošanā, biežāk un lielākās devās tika atklāti jaunākajā paaudzē. Savukārt, pētījumā lielākais perfluorēto pretpiedeguma vielu (PFC) daudzums tika atrasts Latvijas ģimenes mātes asinīs.



Ko darīt?

Ievērojot vienkāršus pamatprincipus, iespējams samazināt savu saskarsmi ar potenciāli bīstamajām ķimikālijām:


  • Kad vien iespējams, iegādājies dabīgu produkciju.

  • Pirms ēšanas augļus un dārzeņus nomazgā un nomizo.

  • Izvairies no pesticīdu un herbicīdu izmantošanas mājās vai dārzā.

  • Nelieto konservētu pārtiku. Tās vietā izvēlies svaigus vai žāvētus produktus.

  • Lietot polikarbonātu (PC7) nesaturošas bērnu barošanas pudelītes, vai, vēl labāk, baro ar krūti.

  • Izvairies no apģērba, paklājiem un mēbelēm, kas apstrādātas ar prettraipu un pretaizdegšanās vielām.

  • Tā vietā, lai izmantotu gaisa atsvaidzinātājus, atver logus.

  • Izmanto videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus.

  • Iegādājies ziepes, šampūnus un kosmētiku, kas nesatur sintētiskas aromātvielas, triklozānu vai parabēnus.

  • Nevajadzīgo kosmētiku, zāles, sadzīves ķīmiju, elektropreces, lakas un krāsas neizmet sadzīves atkritumu konteinerā, bet nodod bīstamajos atkritumos tam īpaši paredzētās vietās.

  • Izmanto krāsas, lakas un līmes ar zemu GOS[1] saturu vai tādas, kas ražotas uz ūdens bāzes.



_____________________
[1] Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ir ķīmisko vielu grupa, kas plaši tiek izmantota krāsās un tīrīšanas līdzekļos. Tās piesārņo iekštelpu gaisu un var radīt astmu un citas elpošanas problēmas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hvz 15.02.2008 14:56
visdrošāk tomēr lietot no krīta pagatavotu pastu (akurāt kā celtniecībā taisa špakteli). Nebūs dikti garšīga, takš būs gana veselīga. Ūdens vietā var piejaukt stipru piparmētru tēju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sise - Hvz- pp 15.02.2008 11:06
Zobu pastas var pirkt aptiekās, tur ir drošāk, var parunāties ar saprātīgu zobārstu. Pati daudzus gadus lietoju šādas: Homeodent (Francija), Ļesnoj Balzam (Krievija) vai arī Baldones dūņu pastu (bet pirms gadiem 5 tā bija gan labāka), arī Welleda ir labas (ja brauc uz Vāciju, var iepirkt tur, būs krietni lētāk). Kāda "briesma" jau kādā no tām arī ir, bet kopumā nav salīdzināms ar tām šausmīgajām pastām, ko reklamē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hvz - pp 14.02.2008 22:42
es biju iebridis vienā ekoloģisko preču veikaliņā cēsu ielā pirms pāris gadiem. Tur ir atrodamas zobu pastas. Dārgi gan plēš. Senākos laikos lietoja vienkāršu zobu pulveri, kas bija aromatizēts krīts.

Tā ka zobus varētu tīrīt vienkārši ar krīta pulveri :) Nelsā laikam n kilogramu maisu var nopirkt akurāt tādā pašā cenā, kā zobu pastas tūbiņu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hvz - vida 14.02.2008 22:39
droši ej uz maksimu un pērc parastās saimniecības ziepes.

Jo ziepes mazāk smaržo, jo tās ir dabīgākas un mazāk ķīmijas.

Skolā takš mācīja ķīmijā par to kā taisa ziepes. Taukus sajauc ar sārmu (kālija vai nātrija hidroksīdu) taukskābes veido sāli ar nātriju vai kāliju, un no taukiem izdalās šķidrumā glicerīns. tad nu lūk tas taukskābes sāls ir tās ziepes. Dabiski, ka pliki tauki un sārms nevar neko diži smaržot :D

citas ziepes ir vienkārši izmantoti citi tauki (piemēram dažādu augu eļļas), kam piejauktas smaržvielas, un varbūt kaut kādi konservanti. lai ziepes nepelē vai citādi nebojājas. Kā mitrinošā viela var tikt izmantots tas pats glicerīns (tam ir tieksme piesaistīt mitrumu)

bet nu mūsdienās laikam patīkamākas smaržas un lielākas peļņas nolūkos neizmanto dzīvnieku vai augu taukus ziepēs. Taukvielas var iegūt no naftas produktiem, tauku vietā var izmantot stearīnu, parafīnu, vai kādas citas zemākas taukskābes (tos kur mazāk oglekļa atomu molekulā)

var katrs mēģināt vārīt savas ziepes :) Jāsavāc koka pelni, varētu piejaukt bišķi nedzēsto kaļķu, pieliet ūdeni, un pielikt dzivnieku taukus vai augu eļļu un to visu pavārīt. Tā šķiet mūsu senči taisīja ziepes.
Nebūs diezko smaržīgi, toties veselīgāk gan.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


pp 14.02.2008 09:43
Varētu kāds dentists pateikt, ar ko lai tīra zobus, ja jau nevar lietot tās antibiotiskās zobu pastas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gerda - vida 13.02.2008 16:19
Nav jāiet drogās, vienīgais ko var ieteikt, drogās ziepes, šampūnus utml ikdienas ķīmiju nevar nopirkt, bet ir tādi veikali kā Nat plus, biotēkas utml, kur arī LV šo to var atrast

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Sise 13.02.2008 13:28
Par šo tēmu esmu domājusi daudz, un nākusi pie secinājuma, ka izvairīties no briesmīgām vielām pilnībā ir prakstiski nereāli, jo ražotāji tomēr pamanās piemest pa kādai briesmai gandrīz visur. Par Drogām un lielveikaliem vispār nav jēgas runāt, jo tur gandrīz visas preces sastāv no briesmīgām vielām. Nu, Neutral pulveri Drogās var nopirkt.

Otra lieta ir atkritumu apsaimniekošana. "Bet nodod bīstamajos atkritumos tam īpaši paredzētās vietās." Cik daudz ir šādu punktu? Es patiešām nezinu, kur šāds punkts atrodas ne Rīgā, ne citur Latvijā, vai turpat, kur var nodot šķirotos atkritumus? Bet rīdzinieki par to var tikai sapņot, pat apzinīgākajiem ir krietni pie tā jāpiedomā.

Lai arī visu šo lietu ļoti atbalstu, esmu nonākusi pie secinājuma, ka mūsdienās no daļas ķimisko vielu vienkārši nav iespējams izvairīties, tad ir jāmaina prasības ķīmiskajai rūpniecībai un daudzu preču standarti. Jā, arī jāizglīto sabiedrība nepārtraukti, bet, nezinu, cik daudz ir gatavi meklēt km tālu bīstamo atkritumu novietni u.tml. un pētīt preču sastāvu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


vida 13.02.2008 10:42
Es ar prieku uzklausītu konkrētus piemērus, kuras piem. ziepes Drogās , man būtu jāpērk, jo ne es atcerēšos, kuriem burtiem jāpievērš uzmanība, ne būs laika

Saistītie raksti

What's In You: Online Test insidebayarea.com

Chemical Cocktail chemical-cocktail.org

Tox Town nih.gov

Zaļais ceļvecis zb-zeme.lv

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga