Atslēgvārdi:

Informatīvais ziņojums par Publisko reģistru likumprojektu

Ziņojums iesniegts izskatīšanai MK sēdē 2003. gada 28. janvārī, izskatīšana pārcelta uz 4. februāra sēdi

2003 Tieslietu ministrijas Ministru kabinetā iesniegtais ziņojums par publisko reģistru likumprojekta izstrādes nelietderību

Iesaki citiem:

Informatīvais ziņojums

par publiskiem reģistriem



1999.gada 25.novembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", kuru Pārejas noteikumu 1.punkts paredzēja uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un sešu mēnešu laikā iesniegt Saeimai likumprojektu, kas reglamentē publisko reģistru darbību. Līdz šāda likuma pieņemšanai sabiedrisko organizāciju reģistra turētājs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, bet politisko organizāciju (partiju) reģistra turētājs - Tieslietu ministrija.

Publiskie reģistri ir nodibinoši (jeb konstitutīvi), jo šie reģistri nodibina cilvēka konstitucionālās tiesības uz īpašumu un apvienošanos, kā arī juridiskās personas savu tiesībspēju un rīcībspēju iegūst tikai pēc to ierakstīšanas reģistrā. Publiskajā reģistrā tiek reģistrēti arī citi juridiski nozīmīgi fakti, kuru reģistrēšana iegūst spēku attiecībā pret trešajām personām.

Publiskās reģistrācijas pamatprincipi ir:

1) obligātā ieraksta princips – publiskā reģistrā nostiprināmās tiesības ir atkarīgas no šī ieraksta (t.i., tikai ar reģistrācijas brīdi juridiskās personas iegūst savu tiesībspēju un rīcībspēju, kā arī juridiskie fakti kļūst saistoši arī attiecībā pret trešajām personām un trešās personas nevar aizbildināties ar šo ierakstu nezināšanu);

2) publiskās pieejamības princips – ieraksti publiskā reģistrā ir publiski pieejami,t.i., jebkurai personai ir tiesības iegūt informāciju no šī reģistra;

3) publiskās ticamības princips – ieraksts šajos reģistros ir uzskatāms par publiski ticamu, t.i., trešās personas var paļauties uz šo ierakstu pareizību un attiecīgi rīkoties.

Bez publiskiem reģistriem ir arī informatīvi reģistri (piemēram, Iedzīvotāju reģistrs, Sodu reģistrs, Jūrnieku reģistrs u.c.), kas nerada nodibinoša rakstura sekas, bet tikai sakārto noteiktu informāciju vienotā sistēmā.



Publiskie reģistri ir:

1) tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšana zemesgrāmatās (Zemesgrāmatu likums) – nostiprina tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus. Tiesības nostiprina uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma pamata, ierakstot nostiprināmās tiesības zemesgrāmatās;

2) uzņēmumu reģistrs (likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru") – reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles. Uzņēmums šajā likumā paredzētajos gadījumos iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;

3) komercreģistrs (Komerclikums un likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru") – analoģiski kā uzņēmumu reģistram.

Komerclikuma 12.pants nosaka, ka ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja minētās ziņas.

4) sabiedrisko organizāciju reģistrs (likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” un "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru") – ar dienu, kad sabiedriska organizācija vai sabiedrisku organizāciju apvienība reģistrēta, tā iegūst juridiskas personas tiesības.

- biedrību un nodibinājumu reģistrs (Biedrību un nodibinājumu likumprojekts);

5) reliģisko organizāciju reģistrs (Reliģisko organizāciju likums) –Reliģisko organizāciju likuma 13.pants nosaka, ka reliģiskās organizācijas ar to reģistrācijas brīdi Reliģisko lietu pārvaldē iegūst juridiskās personas statusu. Tikai reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām) vai diecēzēm ir tiesības izveidot garīgā personāla mācību iestādes, klosterus, misijas un diakonijas iestādes. Atbilstoši likuma 8.pantam to konfesiju un reliģiju draudzēm, kuras pirmo reizi uzsāk savu darbību Latvijas Republikā un kuras nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), pirmo desmit gadu laikā ir jāpārreģistrējas Reliģisko lietu pārvaldē ik gadu, lai šī institūcija pārliecinātos par attiecīgo draudžu lojalitāti pret Latvijas valsti un to darbības atbilstību likumdošanas aktiem.

6) laulāto kopmantas reģistrs (likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Civillikums) – Civillikuma 140.pants nosaka, ka ar laulības līgumiem noteiktās laulāto mantiskās attiecības, ciktāl tām jābūt spēkā pret trešajām personām, kā arī citas likumā norādītās ziņas ierakstāmas laulāto mantisko attiecību reģistrā. Laulāto mantisko attiecību reģistru kārto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Izraksti no ierakstiem laulāto mantisko attiecību reģistrā nekavējoties izsludināmi zināšanai oficiālā laikrakstā. Katrs var ieskatīties reģistrā un pieprasīt no tā izrakstus.

7) komercķīlu reģistrs (Komercķīlas likums un likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru)- komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta komercķīlu reģistrā. Komercķīlu reģistra ieraksti ir saistoši trešajām personām, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Komercķīlu reģistra ieraksti attiecībā uz trešajām personām uzskatāmi par pareiziem, un trešajām personām nav pienākuma pārbaudīt komercķīlu reģistra ierakstu atbilstību likumam.

8) patentu reģistrācija, kas nostiprina tiesības uz izgudrojumu vai dizainparaugiem (Patentu likums; Dizainparaugu aizsardzības likums) – ar patenta reģistrāciju Patentu valdē to reģistrējusī persona kļūst par izgudrojuma vai dizainparauga oficiālo autoru. Likumā ir noteikts izgudrojuma vai dizainparauga reģistrācijas prioritātes princips – ja vairākas personas ir radījušas izgudrojumu vai dizainparaugu neatkarīgi cita no citas, tiesības uz patentu ir personai, kura pirmā iesniegusi pieteikumu Patentu valdē. Patents nodrošina tā īpašniekam izņēmuma tiesības. Bez patenta īpašnieka atļaujas trešajām personām ir aizliegts veikt noteiktas darbības.

9) preču zīmju reģistrs (likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm”) - izņēmuma tiesības uz preču zīmi var nodrošināt ar Patentu valdē veiktu preču zīmes reģistrāciju vai reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju. Ir noteikts arī preču zīmes prioritātes princips.

10) kuģu reģistrs (Jūras kodekss) – saskaņā ar Jūras kodeksa 8.pantu Latvijas kuģis ir kuģis, kas saskaņā ar šo kodeksu ir reģistrēts Latvijā vai ir atbrīvots no reģistrācijas. Latvijas valsts kuģis ir Latvijas Republikas valsts īpašumā esošs kuģis, izņemot kuģus, kas ietilpst Latvijas Jūras spēku sastāvā. Latvijas Kuģu reģistrs ir Jūras administrācijas struktūrvienība, kas risina ar Latvijas kuģu reģistrēšanu saistītos jautājumus. Atbilstoši likuma 14.pantam Latvijas Kuģu reģistrā nedrīkst reģistrēt kuģi, iekams tas nav izslēgts no iepriekšējā reģistra vai kuram iepriekšējā reģistrā ir reģistrēta hipotēka, iekams nav saņemta hipotekārā kreditora rakstveida piekrišana. Kuģa reģistrācija tiek anulēta, ja atklājas, ka kuģis ir jau reģistrēts kādā ārvalsts reģistrā vai ir pazudis, vai iznīcināts.

11)Gaisa kuģu reģistrs (likums “Par aviāciju”) – saskaņā ar likuma “Par aviāciju “ 14.pantu Latvijas Republikas gaisa telpā lidojumi ir atļauti tādam gaisa kuģim, kurš reģistrēts Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai tā pielikumā, Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģu reģistrā vai citas valsts reģistrā un uz kura ir gaisa kuģa reģistrētājvalsts noteikumiem atbilstoša nacionālā zīme un reģistrācijas zīme.



Tātad Latvijā visi publiskie reģistri jau ir reglamentēti ar attiecīgajiem nozaru likumiem, kas regulē konkrēto attiecību jomu un kuru regulējums ietver arī publisko reģistru pamatprincipus. Līdz ar to Tieslietu ministrija uzskata, ka nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu Publisko reģistru likumprojektu, jo attiecīgos jautājumus jau regulē speciāli nozaru likumi.

Ievērojot minēto, ir nepieciešams izdarīt grozījumu likumā “Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"” un svītrot Pārejas noteikumu 1.punktā uzdevumu Ministru kabinetam iesniegt Publisko reģistru likumprojektu.



Tieslietu ministre I.Labucka



K.Nešpora

7036769 Kristine.Nespora@tm.gov.lv

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi