Ziņojums iesniegts izskatīšanai MK sēdē 2003. gada 28. janvārī, izskatīšana pārcelta uz 4. februāra sēdi
INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS
par personas apliecību ieviešanas gaitu
Personas apliecību ieviešanas projekta normatīvais pamats.
1. Identifikācijas karšu koncepcija – 2000.gada 16.maijs.
2. Precizētā Identifikācijas karšu koncepcija – 2001.gada 11.septembris.
3. Personu apliecinošu dokumentu likums – 2002.gada 23.maijs, stājās spēkā 2002.gada 1.jūlijā.
4. Ministru kabineta noteikumi Nr.504 „Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām un nepilsoņu personas apliecībām” – 2002.gada 4.novembris.
Personas apliecību projekta virzības gaita.
1. Likumdevējs noteicis, ka Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem uzturēšanās atļaujas (identifikācijas kartes) jāsaņem līdz 2004.gada 1.janvārim, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem personas apliecības jāsaņem līdz 2005.gada 1.janvārim. Termiņš – 2003.gada 1.oktobris, kad jāuzsāk personas apliecību izsniegšana, noteikts Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumos Nr.507 “Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām un nepilsoņu personas apliecībām”.
2. Lai nodrošinātu personas apliecību izsniegšanu minētajos termiņos, ar Iekšlietu ministra 2002.gada 5.jūnija rīkojumu Nr.376 izveidota personas apliecību un to personalizācijas sistēmas iepirkuma komisija, kas uzsāka prasību izstrādi personas apliecībām un to personalizācijas sistēmai, par pamatu ņemot Identifikācijas karšu koncepciju un 2002.gada 23.maijā Saeimas pieņemto Personu apliecinošo dokumentu likumu.
3. Personu apliecinošu dokumentu likums personas apliecībām (identifikācijas kartēm) paredz paplašinātu funkcionalitāti attiecībā pret Identifikācijas karšu koncepcijā noteikto – informācijas par personas dzīvesvietu iekļaušanu personas apliecībā. Tāpat likums dod pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt personas apliecībās papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu. Līdz ar to galīgās prasības personas apliecībām un to personalizācijas sistēmai varēja noteikt tikai pēc attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas.
4. Projekta ieviešanai nepieciešami ne mazāk kā 9 mēneši no līguma noslēgšanas brīža, iepirkuma līgums par personas apliecību un to personalizācijas sistēmas ieviešanu jānoslēdz ne vēlāk kā 2003.gada februārī. Ievērojot minētos apstākļus, šim valsts iepirkumam saskaņā ar likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 27.pantā noteikto Iepirkumu uzraudzības birojs atļāva piemērot sarunu procedūru ar starptautiski pazīstamiem uzņēmumiem, kuriem ir pieredze šādu projektu realizācijā.
5. Iepirkumu uzraudzības birojs deva piekrišanu personas apliecību un to personalizācijas sistēmas iepirkuma sarunu procedūras organizēšanai 2002.gada 17.septembrī. Iepirkuma komisija 2002.gada 14.oktobrī Iepirkumu uzraudzības birojam nosūtīja paziņojumu par sarunu procedūru un informēja par sarunu procedūrai izraudzītajiem kandidātiem. Iepirkumu uzraudzības birojs paziņojumu par sarunu procedūru interneta mājas lapā publicēja 2002.gada 15.oktobrī.
6. Norādījumi pieteikuma sagatavošanai, kā arī prasības personas apliecībām un to personalizācijas sistēmai tika izstrādāti saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma un ar ministrijām saskaņotā, 2002.gada 26.septembrī Valsts kancelejā iesniegtā noteikumu projekta „Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām un nepilsoņu personas apliecībām” prasībām. Norādījumi sarunu procedūras kandidātiem tika nosūtīti 2002.gada 31.oktobrī. Ministru kabineta noteikumi Nr.507 „Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām un nepilsoņu personas apliecībām” tika pieņemti 2002.gada 4.novembra sēdē, kurā Ministru kabinets pretēji speciālistu viedoklim no projekta svītroja normu par informācijas par personas pirkstu nospiedumiem iekļaušanu personas apliecības mikroshēmā. Par šo faktu 2002.gada 8.novembrī tika informēti personas apliecību un to personalizācijas sistēmas iepirkuma sarunu procedūras kandidāti. Šobrīd Iekšlietu ministrijas rīcībā ir informācija, ka 2004.gadā būs izstrādāta Eiropas Savienības direktīva par biometriskās informācijas iekļaušanu personu apliecinošos dokumentos.
Sarunu procedūras kandidātiem tika izvirzītas šādas prasības:
- pieredze lāzergravētu viedkaršu vai pasu tipa dokumentu izstrādē;
- pieredze lāzergravētu viedkaršu vai pasu tipa dokumentu personalizācijas sistēmu izstrādē, ieviešanā un uzturēšanā;
- pretendenta pārstāvniecības atrašanās Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā vai līdzdalība projektu realizācijā Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā.
Uz sarunu procedūru uzaicinātas šādas firmas:
- Bundesdruckerei, Vācija,
- Canadian Bank Note Company, Kanāda,
- Datacard Group, ASV,
- Gemplus, Francija,
- Giesecke & Devrient (G&D), Vācija,
- Setec Oy, Somija,
- Siemens, Vācija,
- Trüb, Šveice.
Sarunu procedūras kandidātiem pieteikumi par piedalīšanos sarunās bija jāiesniedz līdz 2002.gada 20.novembrim. Pieteikumus par piedalīšanos sarunu procedūrā iesniedza šādi kandidāti:
- Bundesdruckerei, Vācija,
- Giesecke & Devrient, Vācija,
- Setec Oy, Somija,
- Siemens, Vācija,
- Datacard Group, ASV.
Ārpus uzaicinātajiem kandidātiem bija pieteikusies firma IBM no Latvijas kopā ar Gemplus no Francijas.
Savus piedāvājumus personas apliecību un to personalizācijas sistēmas iepirkuma komisijai iesniedza šādas firmas:
· Giesecke & Devrient (Vācija) ģenerāluzņēmējs,
+ ADI (Latvija) – sistēmas uzturēšana
+ SIA MicroLink Systems (Latvija) – datu savākšana
· Sagem (Francija) ģenerāluzņēmējs,
+ Setec Oy (Somija) – karšu sagatavotājs
+ Net 1 Nordic – uzturēšana un atbalsts
+ Tieto Enator (Latvija) – iekārtu un programmatūras piegāde
+ Proton World International (Beļģija) – mikroshēmas dizains un autentifikācijas atslēgas
+ Data Cards (ASV) – iekārtu izgatavotājs
· Siemens Bussiness Services (Austrija) ģenerāluzņēmējs,
+ Siemens SIA (Latvija) – tiešie sakari ar pasūtītāju
+ Siemens Informatica (Itālija) – mikroshēmu personalizācija
+ Trüb (Šveice) – karšu personalizācija
+ Mühlbauer (Vācija) – personalizācijas iekārta
+ Infineon Technologies (Vācija) – mikroshēmu izgatavošana.
Paredzamās projekta izmaksas, lai varētu nodrošināt pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu izpildi, ir vairāk kā 10 miljoni latu atšķirībā no 2001.gada 11.septembrī akceptētajā Identifikācijas karšu koncepcijā paredzētajiem 4,2 miljoniem.
Līdz ar to, lai Iekšlietu ministrijai būtu iespēja turpināt personas apliecību ieviešanas projektu, valdībai ir jālemj par papildus finansējuma piešķiršanu turpmākajiem četriem gadiem.
Personas apliecības loma elektroniskā paraksta lietošanā.
7. Elektroniskā paraksta lietošanu nosaka Elektronisko dokumentu likums, kas Saeimā tika pieņemts 2002.gada 31.oktobrī un stājās spēkā šī gada 1.janvārī. Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumu Nr.507 „Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām un nepilsoņu personas apliecībām” 5.punktā noteikts, ka personas apliecības mikroshēmu persona var izmantot par sava elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli. Šī norma noteikumos iestrādāta pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas, kas uzskatīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta sēdē akceptēto Latvijas e-pārvaldes koncepciju, personas apliecību tehniskajam risinājumam jānodrošina e-pārvaldes funkciju un e-pakalpojumu realizācija.
8. Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām izstrādātais Elektronisko dokumentu likums paredz liberālu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju vidi un brīvo tirgu. Tāpat likums paredz iespēju Latvijas iedzīvotājiem izvēlēties sava elektroniskā paraksta tehnisko nesēju, respektīvi, personas apliecība nebūs vienīgais iespējamais tehniskais līdzeklis, kuru iedzīvotāji varēs izmantot elektroniskā paraksta radīšanai.
9. Lai nodrošinātu Elektronisko dokumentu likumā noteikto, ka valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskām un juridiskām personām ne vēlāk kā no 2004.gada 1.janvāra, jāveic šādi pasākumi:
9.1. jāizstrādā un jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēti Elektronisko dokumentu likumā;
9.2. Datu valsts inspekcijai ir jāizvēlas eksperti, kas varēs veikt sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības pārbaudes un jāorganizē pats akreditācijas process;
9.3. jāizveido uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrs;
9.4. jāorganizē sabiedrības informēšanas pasākumi.
10. Igaunijas valdība ir izvēlējusies stimulēt elektroniskā paraksta ieviešanu un iedzīvotājiem izsniedz identifikācijas kartes kopā ar elektronisko parakstu. Lietuvā identifikācijas karti izsniedz kā personu apliecinošu dokumentu, kas atbilst Starptautiskās civilās aviācijas (ICAO) un Eiropas Savienības direktīvām. Lietuvas identifikācijas kartē elektroniskā mikroshēma nav iekļauta, bet ir rezervēta vieta divdimensiju svītru kodam. Somijas, Zviedrijas, Austrijas un citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka, paredzot elektronisko parakstu kā izvēles elementu, elektroniskā paraksta lietotāju skaits nesasniedz 5% no iedzīvotāju kopskaita.
11. Elektroniskā paraksta ieviešanas stimulēšanai personas apliecība ir labs, progresīvs, ērti pielietojams, bet dārgs instruments. Tādēļ, lai pieņemtu efektīvu lēmumu, jābūt precīzi noformulētai pozīcijai pret elektroniskā paraksta ieviešanu. Tas nozīmē, ka ir jābūt nolemtam, vai valsts vēlas stimulēt elektroniskā paraksta ieviešanu raksta ievievai tikai nodrošināt juridisko un tehnisko priekšnoteikumu esamību elektroniskā paraksta ieviešanai. Igaunijā, lai nodrošinātu elektronisko parakstu kartē, realizētā projekta pašizmaksa ir aptuveni 280 EKK (vai aptuveni Ls 10) uz vienu identifikācijas karti. Šis pakalpojums iedzīvotājiem tiek dotēts un kopējā projekta finansējumā piedalās Igaunijas banku un telekomunikāciju struktūras. Igaunijas iedzīvotāji par identifikācijas kartes izsniegšanu maksā 150 EKK (Ls 5). Latvijā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem izgatavotas personas apliecības varētu izmaksāt, saskaņā ar personas apliecību iepirkuma sarunu procedūrai iesniegtajiem piedāvājumiem, aptuveni Ls 5 uz vienu personas apliecību, neskaitot sertifikācijas izmaksas. Ja visiem iedzīvotājiem tiek izsniegtas personas apliecības ar elektronisko parakstu, sertifikācijas pakalpojumu izmaksas ir aptuveni Ls 1 uz vienu sertifikātu. Ja elektroniskais paraksts ir izvēles elements, tad tā izmaksas ir līdz Ls 10 uz vienu sertifikātu.
12. Identificētie šķēršļi efektīvai Personu apliecinošu dokumentu likuma ieviešanai:
- nav pieņemti Elektronisko dokumentu likumā noteiktie normatīvie akti;
- nav akreditēts neviens sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs;
- nav skaidri definēta valsts loma sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas stimulēšanā;
- nav paredzēta prasība iekļaut personas biometriskos datus par pirkstu nospiedumiem apliecības mikroshēmā.
Secinājums
Ievērojot iepriekš teikto, valdībai ir jāpieņem viens no trim lēmumiem:
a) turpināt personas apliecību projektu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,
- paredzot biometrijas elementu iekļaušanu personas apliecības mikroshēmā un
- paredzot projekta ieviešanai papildus finansējumu turpmākajos gados;
b) turpināt personas apliecību projektu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,
- papildos nosakot, ka reizē ar personas apliecību ir jānodrošina arī elektroniskā paraksta radīšana kartē, kā arī
- paredzot biometrijas elementu iekļaušanu personas apliecības mikroshēmā un
- paredzot projekta ieviešanai papildus finansējumu turpmākajos gados;
c) atlikt personas apliecību projekta ieviešanu uz noteiktu laiku līdz būs nodrošināti visi Elektronisko dokumentu likuma ieviešanas pasākumi, precizēt personas apliecības funkcionalitāti un iesniegt attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projektu atkārtoti valdībā.
Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes priekšnieks M.Bičevskis
Dz.Peneze, 7219149,