Ziņojumā ietverts situācijas raksturojums cilvēku tirdzniecības jomā, Latvijā iesāktie projekti tās apkarošanā un rekomendācijas valsts politikai.28.07.2003.
Informatīvais ziņojums “Cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības problēma Latvijā”
Situācijas raksturojums
Cilvēku tirdzniecība, īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecība, pasaulē tiek uzskatīta par trešo ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības. Latvijā tā nav jauna problēma. 90-tajos gados kriminogēnā situācija attiecībā uz sieviešu tirdzniecību Latvijā ir saasinājusies. Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru sūtītājvalsti, tranzītvalsti, un arī saņēmējvalsti. Starptautisku organizāciju pētījumi liecina, ka sociālā atstumtība un ekonomiskā migrācija, meklējot labāku dzīvi turīgākās valstīs, ir galvenie cilvēku tirdzniecību veicinošie faktori.
Vairums upuru ir jaunas sievietes, kuras individuāli pircēji, suteneri un cilvēku tirgotāji vervē, transportē, pārdod un izmanto seksuālas ekspluatācijas nolūkos. Daļa sieviešu, atsaucoties darba piedāvājumiem ārzemēs, apzinās, ka tiks iesaistītas seksuālu pakalpojumu sniegšanā. Tomēr arī šīs sievietes, nonākot nekontrolētas vardarbības situācijā bez jebkādām cilvēktiesībām, kļūst par upuriem jeb preci, kas nes milzu peļņu organizētās noziedzības grupām. Saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem 2001.gadā Rietumeiropā par cilvēku tirdzniecības un seksuālas ekspluatācijas upuriem kļuvušas vairāk kā 500 000 sievietes no Centrālās un Austrumeiropas. Tiek lēsts, ka gada laikā transnacionālās noziedzīgās struktūras gūst vairāk nekā 7 miljardu dolāru peļņu.
Lai gan statistikas datu par upuru skaitu Latvijā nav, jo nav institūcijas, kas šos datus apkopotu un sistematizētu, taču ir rādītāji, pēc kuriem var spriest par problēmas apjomu. Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem katru gadu par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst aptuveni 2000 Baltijas valstu iedzīvotāju.
Latvijas Krimināllikumā ir izdarīti vairāki grozījumi, kas paredz kriminālatbildību cilvēku tirdzniecības jomā – 18.05.2000 likumā iekļauti 165.1 un 165.2 pants par personas nosūtīšanu uz ārvalsti seksuālai izmantošanai, un 25.04.2002 – 154.1 un 154.2 pants par cilvēku tirdzniecību uz ārvalsti.
Statistika par ierosinātām lietām par noziegumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, liecina, ka 2000.gadā reģistrēta 1 krimināllieta, 2001.gadā – 12, 2002.gadā – 13. Pie kriminālatbildības sauktas vienpadsmit personas.
Starptautiskā sabiedrība ievieš dažādas starptautiskas cilvēktiesību normas un instrumentus un aktīvi vēršas pret cilvēku tirdzniecību. Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautiskiem līgumiem, kas attiecas uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu:
– 1990.gada 4.maijā apstiprināta ANO Konvencija par tirdzniecības ar cilvēkiem un citu prostitūcijas ekspluatācijas izskaušanu (02.12.1949)
– 1990.gada 4.maijā apstiprināta ANO Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (18.12.1979)
– 1992.gada 14.aprīlī pievienojusies ANO Konvencijai par bērna tiesībām (20.11.1989)
– 2001.gada 7.decembrī ratificēta ANO Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību (15.11.2000)
– 2002.gada 10.decembrī parakstīts ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokols par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to (15.11.2000)
– 2003.gada 23.aprīlī ratificēta ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokols pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem (15.11.2000);
– Latvijai saistoša ir arī Eiropas Padomes rekomendācija R(2000)11 Cilvēku tirdzniecība seksuālas izmantošanas nolūkos, pieņemta Eiropas Padomes Ministru komitejā 2000.gada 19.maijā
Cilvēku tirdzniecības upuriem ir nepieciešama profesionāla un koordinēta palīdzība, ietverot upuru tiesisko aizsardzību, juridisko palīdzību, sociālo, psiholoģisko un medicīnisko rehabilitāciju, palīdzību dzīves vietas nodrošināšanā, dokumentu atjaunošanā un tml.. Lai pildītu no augstāk minētajiem dokumentiem izrietošās saistības un panāktu situācijas uzlabošanos, nepieciešams vienots mehānisms, kas koordinētu valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju rīcību cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Atsevišķas valsts iestādes (Iekšlietu ministrija, īpaši Narkotiku apkarošanas biroja Tikumības policija, Ārlietu ministrija, Nodarbinātības Valsts dienests, Valsts robežsardze) pēdējos gados ir saskārušās un strādā ar cilvēku tirdzniecības jautājumu. Jau vairākus gadus sabiedriskās organizācijas īsteno projektus, kuru mērķis ir mazināt cilvēku tirdzniecību un sniegt palīdzību upuriem. Šādu sabiedrisko organizāciju ir salīdzinoši maz un projekti tiek realizēti ar ārvalstu finansējumu.
Latvijā uzsāktie projekti pret cilvēku tirdzniecību
Ar starptautisku organizāciju atbalstu un ārvalstu finansējumu vairākas sabiedriskas organizācijas Latvijā ir īstenojušas projektus, lai informētu sabiedrību par cilvēku tirdzniecības problēmu, ar to saistītajiem riskiem, kā arī sniegtu palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem.
1) Latvijas Dzimtes problēmu centrs “Genders” kopš 1998.gada ir īstenojis vairākus projektus, kuru mērķis ir paaugstināt sabiedrības, īpaši sieviešu, izziņas līmeni par cilvēku tirdzniecību, sniegt palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī veikt pētījumus situācijas noskaidrošanai. Projekti realizēti ar Eiropas Komisijas Kopienas programmas DAPHNE un STOP, Zviedrijas Ārlietu ministrijas, Nīderlandes karalienes Jūlianas fonda, Dānijas vēstniecības, u.c. atbalstu.
Pašlaik Eiropas Komisijas “Access 2000” programmas ietvaros ir uzsākts projekts “Kapacitātes celšana sieviešu tirdzniecības novēršanai Latvijā”, kurš ir domāts cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanai Latvijā dzīvojošām personām.
2) Latvijas Jaunatnes Veselības centru Padome aktīvi iesaistījusies divos projektos, kuru mērķis ir cilvēku tirdzniecības mazināšana:
– sadarbībā ar Starptautisko jaunatnes organizāciju (International Organization for Adolescents) no 2001.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.martam tika īstenots projekts “Par tavu drošību darbam ārzemēs”. Projekta mērķis bija, izglītojot un informējot sabiedrību, palielināt drošību jaunu cilvēku vidū, pieņemot lēmumus attiecībā uz darba piedāvājumiem ārzemēs, un pievērst viņu uzmanību cilvēku tirdzniecības un piespiedu darba iespējamībai. Šis projekts bija pirmais uz cilvēku tirdzniecības skaidrošanu vērstais projekts Latvijā, un tā aktivitātes bija mērķētas uz pusaudžiem un jauniešiem.
Projekts ietvēra: a) izglītojošas un informējošas kampaņas, b) izglītības moduļa (darbam ar jauniešiem par cilvēku tirdzniecību) izstrādi, c) karjeras seminārus, kuros jaunieši tika apmācīti, kā pārbaudīt savu izvēli un kas jāņem vērā dodoties uz ārzemēm.
– sadarbībā ar Starptautisko jaunatnes organizāciju (International Organization for Adolescents) un organizāciju “Starpsektoru risinājumi” (Cross-Sector Solutions) 2003.gada janvārī ir uzsākts projekts “Cilvēku tirdzniecības novēršana, izmeklēšana un upuru repatriācija”. Projekta mērķis ir palielināt Latvijas sabiedrisko organizāciju un Valsts institūciju efektivitāti cīņā ar cilvēku tirdzniecību, izmantojot saskaņotas novēršanas un izmeklēšanas tehnikas, sadarbojoties, lai repatriētu cilvēku tirdzniecības upurus.
3) Starptautiskā Migrācijas organizācija ir realizējusi vairākus projektus, kas aktīvi un publiski vēršas pret sieviešu tirdzniecību Latvijā un visās Baltijas valstīs.
– 2001.gadā ar Somijas un ASV valdības atbalstu tika izdots pētījums “Sieviešu tirdzniecība un prostitūcija Baltijas valstīs. Sociālie un tiesiskie aspekti”. Šim izdevumam sekoja socioloģiskais pētījums par sabiedrības informētību attiecībā uz cilvēku tirdzniecību. Abu pētījumu rezultāti nepārprotami apliecināja gan sabiedrības zemo informētības līmeni, gan problēmas aktualitāti.
– 2001.gada beigās ar Zviedrijas valdības finansiālu atbalstu visās Baltijas valstīs vienlaicīgi tika uzsākta plaša sabiedrības informēšanas kampaņa “Tevi pārdos kā lelli – netici vieglai peļņai ārzemēs”, kuras ietvaros tika sniegta vispusīga informācija par darba iespējām ārzemēs un ar to saistītajiem draudiem. Projekta ietvaros Latvijā darbojās palīdzības telefoni Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas birojā, Latvijas Dzimtes problēmu centrā “Genders” un Resursu centrā sievietēm “Marta”. Informācijas pārraidīšanai tika izmantoti gan plašsaziņas līdzekļi, gan komercreklāmas laukumi, gan drukāti dažāda formāta uzziņas materiāli.
– 2002.gada vasarā tika uzsākts Baltijas mēroga pilotprojekts cilvēku tirdzniecības upuru repatriācijai un rehabilitācijai. Projekta ietvaros līdz 2003.gada maijam Latvijā palīdzību saņēmušas 7 sievietes (dokumentu atjaunošana, patversme, medicīniskā un psiholoģiskā palīdzība, profesionālā apmācība u.c.). Rehabilitācijas pasākumu nodrošināšanā Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas birojs sadarbojas ar Resursu centru sievietēm “Marta” un Latvijas Dzimtes problēmu centru “Genders”. Projektu finansiāli atbalsta Somijas valdība.
– 2003.gada pavasarī tika uzsākts jauns Baltijas reģiona projekts cilvēku tirdzniecības novēršanai “Apmācības programma sociālajiem darbiniekiem un policistiem Baltijas valstīs”. Projekts ar Zviedrijas valdības finansiālu atbalstu turpināsies līdz 2004.gada septembrim. Tā ietvaros tiks sagatavotas rokasgrāmatas un video materiāli minēto speciālistu apmācībai, kā arī ieviestas praksē 2 dienu atsevišķas apmācības programmas 200 sociālajiem un policijas darbiniekiem.
– Sadarbībā ar Sorosa fondu–Latvija līdz 2003.gada beigām Latvijas mācību iestādēs, īpaši Latgales novada vidusskolās, arodskolās un vakarskolās, tiks organizēta informatīvu semināru sērija par cilvēku tirdzniecības problēmu. Semināru mērķis ir aktualizēt cilvēku tirdzniecības problēmu skolu jauniešu vidū un pievērst uzmanību pastāvošajam riskam.
4) Labklājības ministrija ar Ziemeļu Ministru padomes finansiālu atbalstu no 2002.gada februāra īsteno aktivitātes Ziemeļu un Baltijas valstu informatīvās kampaņas “Pret sieviešu tirdzniecību” ietvaros. Kampaņas mērķis ir, piesaistot valsts un nevalstiskās institūcijas, informēt sabiedrību par sieviešu tirdzniecību, īpaši sievietes un jauniešus, par risku, kas saistīts ar darbu ārzemēs, veicināt sabiedrības izpratni un rosināt diskusijas par šī jautājuma aktualitāti un veidot saikni par cilvēku tirdzniecības jautājumiem strādājošo speciālistu starpā.
Konferences “Sievietes un demokrātija” laikā (2001.gada jūnijā Viļņā, Lietuvā) Ziemeļu un Baltijas valstu atbildīgie ministri par dzimumu līdztiesības jautājumiem nolēma rīkot kopīgu Ziemeļu un Baltijas valstu informatīvo kampaņu “Pret sieviešu tirdzniecību”. Iniciatīvas autore bija Zviedrijas dzimumu līdztiesības ministre Margareta Vinberga (Margareta Winberg). Tā paša gada augustā arī Ziemeļu un Baltijas valstu tieslietu ministri pievienojās šai kampaņai.
2002.gada janvārī tika izveidota starptautiska darba grupa kampaņas plānošanai un realizēšanai, kurā tika uzaicināti piedalīties pārstāvji no katras valsts dzimumu līdztiesības un tieslietu ministrijām.
Latvijā projekta ietvaros notikušas: a) diskusijas TV un radio raidījumos; b) semināri dažādām mērķa grupām, kā arī c) izplatīti informatīvi materiāli. Semināri ir notikuši dažādām mērķa auditorijām – valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, skolu jauniešiem, sievietēm bezdarbniecēm un sievietēm ar zemiem ienākumiem, žurnālistiem, u.c.. 2002.gada novembrī Rīgā notika starptautiska konference par sieviešu tirdzniecību “Rīcība nākotnei”.
Informatīvā kampaņa, kura sākotnēji tika plānota līdz 2003.gada februārim, ar Ziemeļu Ministru padomes lēmumu ir pagarināta līdz šā gada decembrim.
Stokholmā 2003.gada 9.aprīlī notika Ziemeļu un Baltijas valstu ministru tikšanās, kurā piedalījās arī Latvijas labklājības un tieslietu ministri. Tikšanās laikā klātesošie ministri vienojās par kopīgu paziņojumu (skat. pielikumā) par sieviešu tirdzniecību Ziemeļu un Baltijas valstīs. Tajā iezīmēti nepieciešamās rīcības virzieni situācijas uzlabošanai, uzsvērta nepieciešamība attīstīt un stiprināt valstu sadarbību – izmeklēšanā, speciālistu izglītošanā, labās pieredzes apmaiņā, utt.. Visas pasākuma dalībvalstis apliecināja gatavību meklēt risinājumus situācijas uzlabošanai.
Starpministriju darba grupa cīņai pret sieviešu tirdzniecību
Darba grupa cīņai pret sieviešu tirdzniecību tika izveidota 2002.gada 26.aprīlī ar labklājības ministra rīkojumu Nr.78. Darba grupas locekļi pārstāvēja šādas institūcijās: Labklājības ministriju, Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja Tikumības policiju, Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Nodarbinātības Valsts dienestu, Rīgas Domes Labklājības departamentu, Kriminoloģisko pētījumu centru, Starptautisko migrācijas organizāciju, Latvijas Dzimtes problēmu centru “Genders”, Krīzes centru “Skalbes”, Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienību.
Darba grupas mērķis bija iesaistīties Ziemeļu un Baltijas valstu informatīvās kampaņas pret sieviešu tirdzniecību nacionālo aktivitāšu plānošanā un īstenošanā. Darba grupas darba rezultātā apkopoti priekšlikumi un rekomendācijas valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju rīcībai cīņā pret sieviešu tirdzniecību – likumdošanas pilnveidošanai, preventīvo pasākumu koordinēšanai, kā arī atbalsta sistēmas izveidei.
Galvenie secinājumi
Pagaidām tiesību un sociālās aizsardzības iestādes nav pietiekoši orientētas uz pasākumiem un rīcību, lai šo problēmu izzinātu, apkarotu un novērstu.
Sabiedrības izpratnes un izziņas līmenis par cilvēku tirdzniecības problēmu un tās cēloņiem joprojām ir ierobežots. Neizpratne un neziņa vērojama arī valsts institūciju speciālistu vidū. Pirms augstākminēto projektu uzsākšanas cilvēku tirdzniecības jēdziens bija pazīstams šauram personu lokam. Salīdzinot situāciju 2002.gada rudenī ar situāciju pirms pāris gadiem, Starptautiskās Migrācijas organizācijas veiktie pētījumi liecina, ka arvien vairāk jauniešu ir dzirdējuši par cilvēku tirdzniecības problēmas nopietnību. 90% no skolēnu semināru dalībniekiem uzskata, ka ir ļoti svarīgi izglītot viņu vienaudžus par cilvēku tirdzniecības jautājumu. Lai mainītu patreizējo situāciju, ir nepieciešama efektīva un mērķtiecīga rīcība.
Darba grupas priekšlikumi turpmākai rīcībai:
– nozīmēt atbildīgo koordinējošo ministriju cilvēku tirdzniecības jautājumos, lai panāktu un attīstītu vienotu pieeju un nodrošinātu iesaistīto institūciju savstarpēju sadarbību, t.sk. ANO Protokola Par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to prasību ieviešanu;
– izstrādāt valsts programmu cilvēku, jo sevišķi sieviešu un bērnu tirdzniecības novēršanai, apkarošanai un upuru tiesiskai un sociālai aizsardzībai, piešķirot tam finansējumu un paredzot valsts pasūtījumu pakalpojumu sniegšanai;
– iekļaut mācību programmās cilvēku tirdzniecības tematu, lai tādā veidā informētu skolu jauniešus par problēmu un ar to saistītajiem riskiem, vienlaicīgi strādāt pie pedagogu un skolu direktoru informētības līmeņa celšanas;
– turpināt sabiedrisko organizāciju uzsāktos prevencijas pasākumus, informējot sabiedrību par riskiem, kas saistīti ar darbu ārzemēs.
– veicināt ekonomiski mazāk attīstīto rajonu riska grupu (jaunu sieviešu un pusaudžu) iesaistīšanu profesionālo prasmju apgūšanas un pārkvalifikācijas procesos, kā arī piešķirt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības prasmju apguves un mazās uzņēmējdarbības veicināšanas programmām;
– nodrošināt sabiedrības, dažādu profesionāļu grupu un amatpersonu (prokurori, tiesneši, sociālie darbinieki, policisti, robežsargi, ārstniecības personāls, u.c.) informēšanu un izglītošanu par cilvēku tirdzniecības problēmu. Lai padziļinātu speciālistu izpratni par šī nozieguma nopietnajām sekām, veicinātu iecietību, izvairītos no aizspriedumiem un stereotipiem, saskaroties ar cilvēku tirdzniecības gadījumiem, izstrādāt un izplatīt metodiskus materiālus un veikt detalizētu papildus situācijas izvērtējumu;
– līdzekļus, kas iegūti par cilvēku tirdzniecību krimināli sodītu personu mantas konfiskācijas rezultātā, izmantot sociālās, medicīniskās, juridiskās un cita veida palīdzības nodrošināšanai upuriem;
– ierosināt grozījumus Krimināllikumā, definējot cilvēku tirdzniecību arī Latvijas valsts teritorijā, paredzot par to kriminālatbildību;
– izteikt politisku atbalstu un iekļaut cilvēku tirdzniecības jautājumus Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes un/vai Korupcijas, kontrabandas un organizētas noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas (Saeima) kompetencē;
– lemt par papildus cilvēkresursu un finansējuma materiāli tehniskajam nodrošinājumam piešķiršanu tām Valsts policijas struktūrvienībām, kuru kompetencē ir organizētās noziedzības (tai skaitā cilvēku tirdzniecības) apkarošana un juridisko personu, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas ārvalstīs pakalpojumu sniegšanu, uzraudzība un kontrole;
– lemt par līdzekļu piešķiršanu Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām konsulārās palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem.
Labklājības ministre D.Staķe
E.Celmiņa
7021616, elina.celmina@lm.gov.lv