Atslēgvārdi:

Informācijas sabiedrības džentlmeņa komplekts partiju programmās 0

Cilvēki uz publisko pārvaldi skatās kā uz specdienestu - jo mazāk par to dzird, jo tas labāk strādā. Novēlu politiķiem neaizrauties ar bardaka elektronizēšanu, bet atbrīvot cilvēkus no liekas sazināšanās ar iestādēm.

Iesaki citiem:

Informācijas sabiedrības jēdzienu partijas savās programmās šogad min reti. Acīmredzot partijas atzinušas, ka vecas problēmas nevar atrisināt, tās nosaucot vien jaunā vārdā. Tādēļ notikusi atgriešanās pie tiem pašiem informācijas sabiedrības jautājumiem, kas skar privātpersonu un valsts pārvaldes attiecības – lieko birokrātiju, administratīvajām procedūrām, elektronisko pārvaldi un informācijas apriti pārvaldē.

Partiju programmās valda liela viedokļu vienprātība –jāsamazina birokrātija, jāvienkāršo administratīvās procedūras, jāievieš elektroniskā pārvalde un jāuzlabo informācijas aprite iestādēs. Šāda vienprātība valda pat labējo un kreiso partiju vidū. Visās programmās partijas pauž šādu attieksmi, bet tikai trīs – “Jaunais laiks” (JL), Latvijas Pirmā partija (LPP) un Tautas partija (TP) – min apsvērumus, ko un kā šajos jautājumos vajadzētu darīt.

Neviena no partijām neatklāj konkrētas jomas vai iestādes, kuru publiskos pakalpojumus tās secīgi uzlabotu, taču katra min atsevišķu publisko pakalpojumu, kurus būtu jāuzlabo, piemērus. Tas ļauj spriest par partijas nodomu nopietnību, kas gan palikuši ārpus partijas programmas.

Latvijas Pirmā partija

LPP piedāvā pārvaldes uzlabojumus galvenokārt jomās, kurās tai pēdējā laikā bijusi iespēja apzināt dienaskārtības jautājumus – ekonomika, tieslietas, kā arī bērnu un ģimenes lietas.

LPP labi orientējas pārvaldes organizēšanā un administratīvo procedūru sakārtošanā, un programmā piedāvātie pasākumi ir atbilstoši šodienas situācijai. Vairumā gadījumu tie ir jau iepriekšējām valdībām uzdotie uzdevumi (juridiskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem, sodu reģistra izveide, IT veselības aprūpes organizēšanai), kurus atliek vien izpildīt līdz galam (arī tas nav maz!). Katrā gadījumā programmā ir redzama partijas vēlme bez liekas klaigāšanas par bardaku pārvaldē sakārtot atsevišķus konkrētus pārvaldes jautājumus, piemēram, publisko iepirkumu, tiesu darbību.

Jaunais laiks

JL savu piedāvājumu birokrātijas mazināšanai un informācijas apritei ietur savā stilā: dekorēt ar labiem nodomiem, pēc tam – visus atmaskot un sodīt! Man šāda metode ir saprotama, vienīgi šaubos, vai tā ir noderīga ilgstošam, produktīvam darbam pārvaldes sakārtošanā.

JL programmā ir labi un skaidri norādīti mērķi birokrātijas mazināšanai – izskaust liekos posmus, palielināt efektivitāti, veikt funkciju auditu utt. Tie ir interesanti un pozitīvi -bezkaunīgi mērķi, taču piedāvājums ir pagājušās sezonas prece. Turklāt bez nekādām norādēm, kādēļ derīguma termiņš ir no jauna pagarināts. Tādi uzstādījumi jau iepriekš ir bijuši un šajā JL programmā tie parādās no jauna. No kurienes pārliecība, ka šoreiz izdosies tos sasniegt un realizēt? Galvenais uzsvars JL programmā – informācijas publiskošana un pieejamība sabiedrībai.

Tautas partija

TP šajā konsīlijā ir dakteris, kurš pacientam nosaka tādu ārstēšanas kursu, kāds pacientam faktiski ir nepieciešams, nevis kādu pacients vēlas dzirdēt. TP visprecīzāk identificējusi tos līdzekļus, ar kuriem jāuzlabo valsts iestāžu darba efektivitāti - pārvaldei jābūt ne tik daudz lētai, cik efektīvai, un papildus finansējumu jādod iestādēm, kuras spēj uzrādīt labus rezultātus; pārvaldes procedūru uzlabošana notiek vienlaicīgi un saskaņoti starp nozarēm un iestādēm sadarbojoties; pakalpojumu sniegšanā jāiesaista pašvaldības.

Patīkami, ka TP programmā elektroniskā pārvalde jeb informācijas tehnoloģiju izmantošana pārvaldē netiek pasniegta kā atsevišķa, no pārējiem pārvaldes procesiem atrauta disciplīna. TP piedāvā to pielietot noteiktās jomās un konkrētos pasākumos – izglītībai, konkurences veicināšanai, uzņēmumu elektroniskai reģistrēšanai. Līdz ar to, šajās jomās elektroniskās pārvaldes ieviešana ir krietni reālāka, jo netiek uzskatīta par kaut kādu piekariņu pārvaldes procesiem.

TP ir vienīgā, kas runā par universālā pakalpojuma ieviešanu. Universālais pakalpojums ir telekomunikāciju un datu pakalpojumu džentlmeņa komplekts, kuru telekomunikāciju operatoriem obligātā kārtā jānodrošina visā valsts teritorijā, turklāt par sociāli pieņemamu cenu. Tas ir pilnīgi nepieciešams solis tālākai sistemātiskai virzībai uz priekšu informācijas sabiedrības veidošanā.

Birokrātijas mazināšana

JL programmā ir daudz labu mērķu administratīvo procedūru uzlabošanai un birokrātijas mazināšanai. Konkrēti pasākumi minēti vienīgi par būvniecības, nekustamā īpašuma un pārtikas aprites jomām – samazināt atļauju skaitu, apvienot iesniedzamos dokumentus un tamlīdzīgi.

JL piedāvā izveidot Tiesībsarga biroju, lai uzklausītu sūdzības par birokrātu patvaļu, taču programmā trūkst piedāvājuma, kā iestāžu un to ierēdņu patvaļu ierobežot jau pašā administratīvā procesa laikā. Domāju, ka šāda pieeja pārvaldes sakārtošanai – caur sūdzēšanos kaut kādā papildu iestādē – tracinās ļoti daudzus komersantus. JL varētu ieteikt spaiņu šķindināšanas vietā meklēt laivā sūci, un novērst iestādēs birokrātiju savām rokām un vietās, kurā tā faktiski rodas.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) savā programmā izsakās par lielo birokrātiju tik aizkustinošā sašutumā, it kā uz pašiem tas nemaz neattiektos: „Valsts iestādes pieprasa pārāk daudz izziņu vai arī dokumentu, kuru nepieciešamību ir noteikušas valsts pārvaldes struktūras.” Punkts. Laiks savu sašutumu konvertēt reālos pasākumos pašas LZS pārvaldītajos resoros - Zemkopības un Labklājības ministrijās! Lauku atbalsta dienests, inspekcijas, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – tajās ir vēl tik daudz iespēju samazināt iesniedzamo dokumentu skaitu un vienkāršot procedūras. Diemžēl LZS programmā nav nekādu priekšlikumu vai solījumu uzlabot šo resoru darbu.

TP birokrātijas mazināšanai piedāvā vairākus noteiktus, tomēr vispārīgus pasākumus – normatīvo aktu stabilitāti, iesniedzamo dokumentu samazināšanu, vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu iestādēs, iespējas elektroniski reģistrēt komersantu. TP programmā nav norādītas jomas, kurās birokrātijas apmēri būtu samazināmi vispirms.

Pārvaldes aparāta samazināšanai JL ir vairāki piedāvājumi apvienot iestādes – zemesgrāmatas ar Valsts zemes dienestu, Probācijas dienestu ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi. LPP – gluži pretēji – ierosina izveidot jaunas iestādes – Sporta ministriju un Latvijas Ekonomikas institūtu. Diemžēl līdz ar jaunu iestāžu izveidošanu nekur nerodas jauni, talantīgi valsts pārvaldes kadri, tādēļ tos aizņemas no citām iestādēm un labu kadru trūkumu civildienestā tikai saasina. Pārvaldē iestāžu ir vairāk nekā nepieciešams, un jaunu iestāžu izveide neuzlabo pārvaldes kvalitāti. Iestāžu nespēja savstarpēji sadarboties to pierāda.

Informācijas pieejamība

Tiesu nolēmumu publiskošanu internetā piedāvā visas trīs partijas, un partijām būtu svarīgi apzināties, ko tās vēlas ar to panākt. Tiesas spriešanu nevajadzētu vienkārši pārcelt uz publisko telpu un padarīt to par valsts subsidētu pielikumu bulvāra presei.

Nolēmumu plašā pieejamība ir nevis gala produkts sabiedrībai, bet otrreizējais izejmateriāls pašām tiesām. Spriedumu pieejamība ir svarīga galvenokārt pašiem tiesu sistēmas dalībniekiem – tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem, lai tie spētu uzlabot tiesvedības kvalitāti, uzzināt labo praksi un paplašināt redzesloku. Tātad, gara spriedumu saraksta pieejamība internetā pati par sevi maz ko atrisinās. Pārvaldei tiesu nolēmumu jautājumā jāizpilda vēl vismaz divi uzdevumi: 1) jāturpina spriedumu analīzi, jāapkopo paraugprāvu materiālus, tēzes un tiesas atziņas (judikatūra), un – galvenais 2) praktiski jāmāca to tiesu sistēmas dalībniekiem. Ja viens vai otrs uzdevums nebūs izpildīts, darbs ar tiesu spriedumiem būs velts, un kalpos vien netīrās veļas publiskai mazgāšanai.

JL vispārējais noskaņojums programmā par informācijas pieejamību ir – publiskot cik vien iespējams daudz publiskās pārvaldes informācijas. Kad atklātībā nonāk informācija par nelikumībām, sodīt attiecīgos ierēdņus. Valsts informācijas apritē teorētiski šāda pieeja lietu sakārtošanai var noderēt, taču Latvijas praksē tas strādā savādāk – cilvēkam no ielas informācijas publiskošana nepadara dzīvi labāku, toties tā vienmēr noder politiķim, lai īstajā brīdī izrēķinātos ar politiskajiem pretiniekiem un tos kārtu pie lielā zvana.

Tikai ar informācijas publiskošanas pasākumiem vien JL kļūdaini cer tādā veidā sakārtot pārvaldes procesus pēc būtības. Tas drīzāk motivēs ierēdņus dziļāk nolīst pelēkajā zonā, padarīt lēmumu pieņemšanu un dokumentu plūsmu tik samudžinātu, lai ar visu atklātību neviens neko nesaprastu. Valsts informācijas publiskošana ir nepieciešama, taču pārvaldes aparāta visas kaites nevajadzētu ārstēt tikai ar to vien.

Elektroniskie pakalpojumi

JL piedāvā valsts atbalstu lietās, kurās tas nepieciešams visai minimāli, piemēram, elektroniskie norēķini. Nozare ir sakārtota, komercbankas to attīsta un valsts iejaukšanās šī jautājuma sakārtošanā nav nepieciešama.

JL sola popularizēt elektroniskos informācijas resursus. Te nu jābrīnās, vai patiešām šāda problēma masveidīgi skārusi Latviju, ka būtu tik daudz noderīgu informācijas resursu un par to esamību neviens nezinātu.

JL piedāvā izstrādāt jaunu (ceturto?) programmu interneta pieejamības nodrošināšanai visā valsts teritorijā. Vai šim nolūkam var noderēt jau trīskārtēja vispārējā Latvijas internetizācija - pašvaldībām, bibliotēkām un izglītības iestādēm – nav zināms.

Bez jau pieminētā TP ierosinājuma nodrošināt komersantu elektronisku reģistrāciju, citu praktisku piedāvājumu elektronisko pakalpojumu izveidošanā partijām nav.

Cilvēki neilgojas ne pēc elektroniskām veselības kartēm, ne informācijas par ES subsīdiju visu saņēmēju sarakstiem, ne pēc iespējām tos pašus lieko dokumentu kalnus iesniegt valsts iestādēs tikai elektroniskā formā. Cilvēkus interesē, lai tie savus pienākumus pret valsti varētu izpildīt pēc iespējas vienkārši, ātri un skaidri.

Lielā mērā tas prasa pārkārtot iestāžu iekšējo darbu, un šādas pārkārtošanas rezultāti sabiedrībai ir maz redzami. Tieši otrādi – samazinātā birokrātija un dažādu administratīvo šķēršļu neesamība ir iznākums, ar kuru politiķim grūti uzskatāmi lepoties. Sabiedrība pie labumiem ātri pierod un aizmirst neredzamos uzlabojumus.

Cilvēki uz publisko pārvaldi skatās kā uz specdienestu - jo mazāk par to dzird, jo tas labāk strādā. Novēlu politiķiem neaizrauties ar bardaka elektronizēšanu, bet atbrīvot cilvēkus no liekas sazināšanās ar iestādēm. Savstarpējās sadarbības rezultātā iestādes varēs novērst lieku dokumentu iesniegšanu gan papīra, gan elektroniskā formā, un ieguvēji no tā būs visi – gan tante Bauskā, kas no „e” lietām neko nes

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti