Foto: N.Mežiņš © AFI
Igaunijas skolu informatizācijas “tīģerlēciena” lozungs – nodrošināsim datorus un process turpināsies pats no sevis, ir izrādījies avantūrisks. Latvijas izglītības sistēmas informatizācijas projekts izceļas ar kompleksu pieeju: skolotāju apmācību, interneta pieslēgumiem, mācību materiāliem.
Arvien biežāk presē parādās ziņojumi par jaunas, tā saucamās, informācijas sabiedrības veidošanos, kas nomainīs šodienas industriālo sabiedrību. Tās galvenā iezīme ir informācijas lomas straujš pieaugums visdažādākās cilvēku darbības sfērās. Mainās ražošanas struktūra, vienkāršie darbi tiek uzticēti robotiem, bet no cilvēka tiek prasītas aizvien dziļākas zināšanas un augstāka kvalifikācija. Arvien mazāk darba laika un resursu nepieciešams tam, lai nodrošinātu katra atsevišķa indivīda fizisku izdzīvošanu. Pasaulē turpinās noslāņošanās: dažiem pieder un daudziem nepieder, daži prot un vairums neprot, dažiem ir pieejama informācija un daudziem tā nav pieejama. Bagātība un nabadzība ir šādas nevienlīdzības sociālās sekas. Augsts izglītības līmenis ir viens no faktoriem, kas var palīdzēt novērst draudošo nevienlīdzību.
Latvijas sabiedrība tradicionāli ir bijusi orientēta uz plašu vidusslāni – labi izglītotu un čaklu tautu. Nevis atsevišķas personības un bagātnieki, bet vispārēja tautas izglītotība un darba spējas var nodrošināt pārticīgu materiālo un aktīvu garīgo dzīvi. Par to liecina straujais studentu skaita pieaugums Latvijas augstskolās, galvu reibinoši konkursi perspektīvās specialitātēs, entuziasms, ar kādu mācās gan vidusskolu beidzēji, gan agrāk skolas beigušie, pat kādreizējie zinātņu kandidāti atgriežas augstskolu maģistratūrās, vēlēdamies papildināt savas zināšanas.
Un tieši no šāda viedokļa gribas vērtēt Informācijas tehnoloģiju (IT) apmācības nepieciešamību skolās. IT plaša lietošana ir viens no jaunās informācijas sabiedrības vēstnešiem, šodien blakus angļu valodas zināšanām populārākā prasība darba tirgū. Varbūt tieši tāpēc skolu audzēkņi tik vienprātīgi tiecās pēc zināšanām IT jomā. Kā apliecina socioloģiskais pētījums 2001. gada beigās, praktiski visi jaunieši (95%) atzina, ka IT apmācība jāpaplašina un tas jāsāk jau agrīnās pamatskolas klasēs. Jāatzīst, ka arī skolas ir reaģējušas adekvāti – vairums skolās ir uzsākta IT apmācība bez spiediena “no augšas”.
Šajās dienās paiet 5 gadi kopš Latvijā tika uzsākts izglītības sistēmas informatizācijas projekts – LIIS. Atšķirībā no daudzām valstīm, tas izceļas ar kompleksu pieeju problēmas risinājumam: “Datoru kopā ar lietojumu sagatavotam lietotājam”. Ne tikai datoru piegāde skolām var nodrošināt IT ieviešanu skolu dzīvē. Ir jāapmāca skolotāji, lai tie spētu mācīt skolēnus, datori jāpieslēdz internetam, lai atvērtu pieeju plašajam informācijas tīmeklim. Apgūtās iemaņas nekavējoties jāpielieto, piemēram, informācijas meklēšanai internetā, savstarpējā saziņā ar e-pasta palīdzību un arī citu priekšmetu apmācībā. Tam savukārt jāsagatavo mācību materiāli, kurus lietot strādājot ar datoriem citu priekšmetu apguvē.
LIIS saņem finansējumu no valsts budžeta: 1997. gadā 0,3 miljonus latu, 1998. gadā – 1,06 miljonus, 1999. gadā – 2,46, savukārt 2000. gadā un pērn pa 2,43 miljoniem, bet šogad 3,43 miljonus latu (vidēji viena Latvijas mēroga skandāla apjoms gadā). Izrādās, ka LIIS projektā infrastruktūra – datori un interneta pieslēgumu ierīkošana “apēd” 80% no visiem līdzekļiem, kas ieguldīti projektā, savukārt skolotāju apmācība un mācību līdzekļu izstrāde pa 6%, izglītības sistēmas pārvaldes automatizācija un skolvadība 8% no visiem LIIS līdzekļiem. Būtiski, ka bez šiem relatīvi nelielajiem ieguldījumiem skolotāju apmācībā un mācību materiālu izstrādē, ieguldījumi infrastruktūrā var izrādīties neefektīvi, ko apliecina nesenā publikācija “Dienā” par priekšlikumu apturēt Igaunijas skolu datorizāciju, vērtējot to kā neveiksmīgu. Igaunijas skolu informatizācijas projekta “tīģerlēciena” lozungs – nodrošināsim skolas ar datoriem un process turpināsies pats no sevis, ir izrādījies avantūrisks.
Par galveno skolu informatizācijas rezultātu šobrīd jāuzskata tie jauniešu tūkstoši, kuri skolā ir apguvuši IT. To apliecina jau minētais socioloģiskais pētījums, kurā 95% no aptaujātajiem atzina, ka IT apgūst skolās un 62% piekļūst internetam skolās. Tieši skola ir tā vieta, kur jaunatnei ir pieejamas IT, tā nav vairs atsevišķu bagātu vecāku bērnu privilēģija. Kaut arī pēc pašu skolnieku atzinuma IT lietošana skolās ir jāpaplašina, tomēr jāatzīst, ka pirmo nopietno soli IT ieviešanā skolās valsts ir spējusi spert.
Kāda ir skolu datorizācijas perspektīva? Var censties panākt attīstītākās Eiropas valstis tādos skaitliskos rādītājos kā audzēkņu skaits uz vienu datoru skolā, kaut arī nav lielas cerības to sasniegt. Manuprāt, līdzsvaroti ir jāturpina veiksmīgi uzsāktais process, nepārspīlējot dažu skaitlisku indikatoru nozīmi. Nevajag pārvērst visu skolu par datorklasi, jo ir lietas, kuras nevar un nekad nevarēs nodot skolniekiem tikai ar datoriem – attieksme pret notikumiem, komunikācija starp cilvēkiem, personīgā parauga ietekme u.c. Dators ir palīgs skolotājam, ne tā aizvietotājs. Jāstrādā pie vienota skolā apgūstamo IT zināšanu un iemaņu standarta, kas atbilstu starptautiskā darba tirgus prasībām, jāaudzina jauni IT speciālisti, kuri spētu izveidot Latvijā konkurētspējīgu IT ražošanu. Protams, tam nepieciešami ir datoru tūkstoši un pieslēgumi internetam un … daudz, daudz naudas.
Informācijas sabiedrības izveide jāuztver kā process, kura rezultātā izveidojas augsti kvalificētu indivīdu sabiedrība un tautsaimniecība, kas bāzēta uz zināšanu ietilpīgas produkcijas ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Izvirzītā mērķa sasniegšanā Latvijas izglītības sistēmas informatizācijai ir izšķiroša loma.