Informācijas divistabu dzīvoklis 1

Jāatzīst, ka krieviski izdotajā presē netrūkst materiālu arī par “vienkāršajiem” latviešiem. Tas ir īpaši zīmīgi tāpēc, ka latviešu presē materiāli par nelatviešiem kā normāliem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem parādās ļoti reti. Piemēram, cik bieži Karjeras Dienā tiek stāstīts par kāda nelatvieša karjeru?

Iesaki citiem:

Ir pieņemts runāt par divām informatīvajām telpām Latvijā – latviešu un krievu. Protams, muļķīgi būtu šīs telpas iztēloties burtiski kā divas istabas, starp kurām atrodas siena. Tomēr tieši to iztēloties ir visvieglāk, toties izskaidrot, kā šī telpas metafora būtu jātulko, nav nemaz tik vienkārši. Teiksim, vai telpas robežas nosaka notikumi un personības, par kurām informācija tiek sniegta, apmainīta un vākta? Bet tādā gadījumā nošķirt krievu un latviešu informācijas telpu būtu visai grūti, jo kopīgu interešu netrūkst. Vai uzmanība jāpievērš tam, kas nav kopīgs? Bet tādā gadījumā, manuprāt, nav iespējams uzturēt spēkā arī ideju par latviešu vai krievu informatīvo telpu, jo skaidrs, ka tie, kas, piemēram, lasa Dienu, bet nelasa Privāto dzīvi, un tie, kas lasa Lauku avīzi, bet nelasa Delfus, nedzīvo vienā informatīvajā telpā. Vai robežu nosaka valoda? Kaut kādā ziņā varbūt, bet vai patiešām mēs pārstātu runāt par divām informatīvajām telpām, ja visas latviešu avīzes tiktu tulkotas krieviski un visas krievu – latviski? Diez vai. Tāpēc pastāv iespēja, ka šī metafora jau pati par sevi ir klišeja un stereotips, vai vismaz viegli par tādu var kļūt.

Es, protams, nevēlos teikt, ka tā ir bezjēdzīga klišeja. Nav šaubu, ka atsevišķu diskusiju kontekstā tai ir nozīme, proti, to diskusiju, kas tiešā veidā skar jautājumu par konkrētu etnosu tiesībām un statusu. Manuprāt, informācijas telpu nošķirtība izpaužas ne tik daudz kā informācijas trūkums, bet drīzāk nespēja saprast otras puses skatījumu un viedokli, veidu, kā informācija tiek interpretēta, un kontekstu, kurā tā tiek ielikta. Protams, etniskie stereotipi savstarpējo izpratni neveicina, bet veicina informatīvo telpu nošķirtību. Tomēr stereotipu uzrādīšana un nosaukšana var veicināt savstarpējo izpratni tikai tad, ja savstarpējā neizpratne ir nezināšanas rezultāts un nevis apzināti izvēlēta taktika cīņā par varu un dominēšanu.

Manuprāt, nav pamata apgalvot, ka preses izdevumi, kas ir šīs rakstu sērijas uzmanības centrā, ir bāztin piebāzti ar etniskiem stereotipiem un aizspriedumiem. Atšķirības veidā, kā dažādas avīzes atspoguļo notikumus, protams, pastāv, bet, kā jau teicu, ar to nepietiek, lai runātu par informatīvo telpu nošķirtību vai vienotas latviešu vai krievu valodas telpas pastāvēšanu. Piemēram, caurskatot pēdējā laika presi, var pamanīt, ka krievu avīzēs vairāk nekā latviešu bija pievērsta uzmanība vandālisma gadījumam Pokrova kapos – gluži dabiski. Nebija vienāds skatījums uz juridiskajām problēmām ap Martijana Bekasova atsaukšanu no Briseles. Krievu avīzes vairāk izcēla ziņu par domes īpašumu pārvaldes vadītāja Oļega Burova atstādināšanu (Teļegraf, Čas, 2003. gada 3. novembris), kaut gan arī Neatkarīgā rīta avīze informāciju par to ievietoja pirmajā lapā (2003. gada 1. novembris). Ja salīdzinām, kā par Krievijas ebreju organizāciju vēstuli Šāronam informēja Teļegraf (2003. gada 4. novembris) un Neatkarīgā rīta avīze (2003. gada 3. novembris), tad atvēlētā laukuma ziņā ir acīmredzama atšķirība un lielāka uzmanība sūdzībai par nacisma reabilitāciju Baltijā bija pievērsta krievu avīzē, bet ja salīdzinām ar Čas (2003. gada 3. novembris), tad kontrasts nav tik liels. Vesti segodņa (2003. gada 8. novembris) vēstīja par to, kā ekonomikas policija konfiscējusi viņu datorus, kas tika interpretēts kā uzbrukums “brīvajai presei”. Paziņojumam līdzās atradās deputāta Nikolaja Kabanova izteikums, kurā viņš atzina, ka šis “ir pats nekaunīgākais un ciniskākais uzbrukums krievu presei Latvijas jaunākajā vēsturē”. Protams, Diena un Neatkarīgā rīta avīze šo notikumu pasniedza savādāk, proti, kā izdevniecību nama Fenster nespēju laikus pierādīt izmantoto datorprogrammu legālo izcelsmi, bet jāpiebilst, ka tikpat atturīga bija arī, piemēram, Čas.

Tomēr, ja skatāmies uz preses materiāliem kopumā, tad ir vērojamas tendences, kuras diez vai sekmē etnosu savstarpēju sapratni, lai gan gluži par etniskiem stereotipiem tās nevar dēvēt. Tas, ka latviešu prese vairāk raksta par latviešiem, un krievu valodā izdotajās avīzēs vairāk tiek runāts ne par latviešiem, bet citu tautību cilvēkiem, nav nekas pārsteidzošs. Bet tagad palūkosimies, kādā sakarā krievu presē tiek pieminēti latvieši, – latvietis te pirmām kārtām parādās kā politiķis un ierēdnis. Latvieši ir tie, kas lemj, realizē institūciju varu, atbilstoši arī pielaiž kļūdas un izrāda ierēdņiem raksturīgo stūrgalvību, galu galā – neuzklausa pilsoņu vēlmes. Nelatvietis ir pirmām kārtām pilsoniskās sabiedrības pārstāvis – cilvēks, kas strādā, cenšas nopelnīt naudu, rūpējas par savu labklājību, ir radošs, apveltīts ar veselo saprātu, kas ierēdņiem un politiķiem, protams, nepiemīt. Pretstats ir klasisks un universāls, droši vien nav tādas sabiedrības, kurā politiķi netiktu lamāti un ierēdņus neuzskatītu par idiotiem, vienīgi krievu preses un Latvijas gadījumā pretstatam piemīt etniska nokrāsa.

Protams, šis apgalvojums ir drīzāk hipotēze nekā pierādīta likumsakarība, tās pamatojums būtu iespējams tikai pēc ilglaicīgas un precīzas avīžu satura analīzes. Kaut vai jāatzīst, ka krieviski izdotajā presē netrūkst materiālu arī par “vienkāršajiem” latviešiem. Tas ir īpaši zīmīgi tāpēc, ka latviešu presē materiāli par nelatviešiem kā normāliem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem parādās ļoti reti. Piemēram, cik bieži Karjeras Dienā tiek stāstīts par kāda nelatvieša karjeru? Ne īpaši bieži, bet gandrīz katrā krievu avīzē ir pieminēts kāds latvietis, kas strādā skolā, nodarbojas ar biznesu, dzied vai dejo. Līdzīga informācija latviešu presē droši vien veicinātu savstarpējo izpratni, un, ja ir vēlēšanās, esošo situāciju var viegli labot. Grūtāk varētu būt ar politiķu un ierēdņu latvisko identitāti, bet tas jau ir varas un nevis stereotipu jautājums.

Šī publikācija ir tapusi projekta "Mazākumtautību balsis vienotā informācijas telpā" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un Sabiedrības integrācijas fonds nav atbildīgs par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu un tās tālāku izmantošanu

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Bralis 15.11.2003 18:31
Jā, patiešām pastāv divas dažādas informācijas telpas. Es paņemu no rīta avīzes, visās latviski rakstošajās - ziņas viena un tās pašas. Vienām skatu punkts Ventspilī, citām - Valmierā, bet ziņas (messages) - vienas un tās pašas. Es paņemu krievu avīzi un lasu tā, it kā tā avīze būtu par citu valsti - nekādu atkārtojumu no latviešu preses.

Acīm redzami, ikdiena un saimnieciskajā dzīvē ļoti liela nozīme ir personu piederība vienam vai otram etnosam. Paskatieties savu tālruņa grāmatiņu, cik tur ir krievu uzvārdu? Paskatieties savu uzņēmumu klientu sarakstus - cik kur ir firmu, kam direktors ir krieviski runājošs? Liekas, nauda nesmird, taču izrādās tā tomēr bieži nav. Pragmatiski spriežot, saimnieciskos darījumos ir vienalga, kādu etnosu tu pārstāvi. Taču fakstiksā aina ir citāda.

Līdz ar to etnosiem trūkst nepieciešamsības iebāzt degumu otra etnosa informācijas telpā. Savukārt informācijas trūkuma dēļ, vienam etnosam nav komunikāciju ar otru. Apburtais loks.

Masu mediji var daudz darīt lietas labā. Sākot ar to, ka savā kolektīvā pieņemt darbā otra etnosa cilvēkus, lai tie ar savu skatījumu piedalītos informācijas gatavošanā. Viņi dos arī atslēgu uz to "otru infomrācijas telpu". Tas arī vairos uzticību medijam no citu etnosu puses, jo materiālu būs gatavojuši ne tikai vienas "partijas" pārstāvji. Tas, protams, viss diezgan idializēti, bet tōmēr, manuprāt tas būtu virziens...

Kur "Politika.lv" ir iespēja palasīt materiālus krievu valodā? "Vot takije piraziņi"...

Saistītie raksti

Divas vienpusības politika.lv

Citi autora darbi