Pētījuma mērķis ir apskatīt iedzīvotāju ārējās migrācijas situāciju un ietekmi uz etniskajām attiecībām Latvijā ES paplašināšanās kontekstā. Tajā izvērtēti un prognozēti situācijas attīstības scenāriji, noskaidroti ekspertu viedokļi un iedzīvotāju attieksme pret migrāciju, kā arī piedāvāti ieteikumi politikas veidotājiem.
Latvija šobrīd nav imigrācijas valsts – ārzemnieki veido aptuveni 1,4% no iedzīvotāju kopskaita. Pēc iestāšanās ES migrācijas plūsmas palielināsies, taču iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaits varētu būt līdzīgs, jo patvēruma meklētāji parasti izvēlas ekonomiski attīstītu valsti, bet Latvijā sociālās garantijas ir minimālas.
Kā liecina pētījuma ietvaros veiktā sabiedriskās domas aptauja un masu mediju satura analīze, palielinoties imigrācijas procesiem, etniskās attiecības Latvijā var saasināties. Jāņem vērā, ka situāciju var izmantot radikālākie politiskie spēki, lai veicinātu savu popularitāti. Etnisko attiecību jomā Latvijai būs lielāka uzmanība jāpievērš arī valodas politikai, attieksmei pret reliģiskajām organizācijām un sabiedrības integrācijai, lai neradītu draudus valsts stabilitātei.
Pētījuma organizētajās ekspertu fokusgrupu diskusijās noskaidroti vairāki ieguvumi saistībā ar migrācijas procesiem un Latvijas dalību ES:
- Latvijas darbaspēks varēs baudīt brīvas kustības tiesības un doties strādāt legālu darbu ES dalībvalstīs;
- Latvijas iedzīvotāji zaudēs lētā darbaspēka statusu;
- Galvenie ieguvēji būs specializēto nozaru pārstāvji;
- Ieguvēji būs “eiroierēdņi”.
Fokusgrupu diskusijās tika noskaidrotas arī problēmas saistībā ar migrācijas procesiem un Latvijas dalību ES:
- Emigrēs sabiedrības izglītotākā daļa, to skaitā kvalificētais darbaspēks;
- Latvijā ieplūdīs darbaspēka masas, kas izraisīs bezdarba pieaugumu Latvijā;
- Latvijā ieplūdīs mazkvalificēts darbaspēks — imigranti un bēgļi, kas apdraudēs drošību;
Imigrācijas ietekme uz etniskajām attiecībām Latvijā ES paplašināšanās kontekstā