Ilgi gaidām ātru tiesas spriedumu izpildi!

Igauņi pārņēma Latvijā izstrādāto Zvērinātu tiesu izpildītāju likumprojektu, ātri to apstiprināja un tagad jau ir pabeiguši šo reformu. Rezultāti? Piemēram, administratīvajās lietās 2000.g. jūnijā piedzīti 785 tūkstoši kronu, bet pēc gada – 3,2 miljoni.

Iesaki citiem:
Durvis 255x203
Foto:A. Jansons

Atvērtā sabiedrības institūta pētījums Tiesu varas neatkarības novērtējums Latvijā liecina, ka 75% no visiem spriedumiem civillietās būtībā netiek izpildīti. Taču Zvērinātu tiesu izpildītāju likums, lai gan Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemts pērn pirms Jāņiem, patlaban ir sagatavots tikai otrajam lasījumam, kā konferencē Tiesu sistēma Temīdas svaros minēja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš.

Zvērinātu tiesu izpildītāju korpusa veidošana ir viens stūrakmens Latvijas ceļā uz tiesisku valsti. Indivīdam nav jēgas iet tiesāties, maksāt valsts nodevas, honorāru advokātam, izšķiest laiku un nervus tiesas sēžu zālēs, ja nav iespējams pēc tam šo spriedumu efektīvi un ātri izpildīt.

Pašreiz spriedumu izpildi, kas ir jāveic tikai profesionāliem juristiem, īsteno personas, kuras stājas pie savu pienākumu pildīšanas nesagatavotas, bez zināšanām likumdošanas jautājumos. Lielā darba slodze, neatbilstošs atalgojums, kā arī paši darba apstākļi (piemēram, uz pieciem tiesu izpildītājiem ir viens dators) nerada nosacījumus augstas kvalifikācijas kadru piesaistīšanai, tātad arī ātrai un kvalitatīvai tiesas nolēmuma izpildei. Tagad apmēram 30% tiesu izpildītāju ir augstākā juridiskā izglītība, 30% - studē tiesību zinātni, pārējie nav juristi.

Pašreiz modē ir teikt, ka mēs nevajadzīgi skrienam uz Eiropu, taču mūsu Ziemeļu kaimiņi igauņi pārņēma Latvijas speciālistu izstrādāto likumprojektu, ātri to apstiprināja (spēkā kopš 2001.gada 1.marta), un Igaunijā tiesu izpildītāju reforma beidzās jau šā gada martā. Ko šī pieredze liecina? Piemēram, administratīvajās lietās, kas var būtiski palielināt valsts budžeta ieņēmumus, 2000.g. jūnijā piedzītā summa bija 785 tūkstoši Igaunijas kronu, bet tieši pēc gada jau 3,2 miljoni kronu, tātad pieaugums par 402%. Tāpat Igaunijas Tieslietu ministrija Tiesu izpildītāju kantoru uzturēšanai (algas, komunālie pakalpojumi, papīrs, u.c. izdevumi) 2000.g. iztērēja 18 miljonus, bet pērn plānotie izdevumi bija jau uz pusi mazāki.

Mūsu tiesu izpildītāju darba samaksa ir 93 lati pirms nodokļu aprēķināšanas, un papildus atlīdzības apmērs ir ne vairāk kā 5% no piedzenamās summas (vai mantas pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem, ja no pārdošanas iekasētā summa ir mazāka par piedzenamo). Šī 5% atlīdzība (sava veida honorārs) tiek maksāta tikai tajās lietās, kurās valsts nesedz sprieduma izpildes izdevumus. Lai gan sociālā nodokļa lielākā daļa jāmaksā darba devējam, Tieslietu ministrijai nav budžeta līdzekļu šim mērķim, un tāpēc šī likme gulstas uz tiesu izpildītāju nopelnītā honorāra. Faktiski, atrēķinot nodokļus, darbinieks saņem apmēram tikai vienu trešdaļu honorāra.

Saņemot tik zemas algas, tiesu izpildītāji strādā ar izpildu lietām, kas ir vairāku desmitu tūkstošu apmērā. 2001.gadā izpildei pieņemtās lietas bija kopsummā par 36,4 miljoniem latu, tika piedzīti 41,3 miljoni (vairāk, jo daudz bijis iepriekšējo gadu lietu). Katru mēnesi Tieslietu ministrijai ir jānorīko savi pārstāvji tiesas sēdēs, kurās izskata sūdzības par tiesu izpildītāju darbību. Līdz ar to attieksme pret sprieduma izpildi ir neatbilstoša.

Saskaņā ar jauno likumprojektu, zvērināts tiesu izpildītājs par katru amata darbību ņems tiesu izpildītāja takses un izpildes izdevumu samaksu, kas būs tieslietu un finansu ministra apstiprināta. Varu pilnīgi droši apgalvot, ka tiesu izpildītājiem kļūstot par pašnodarbinātām personām, palielināsies valsts ienākumi no nodokļu maksājumiem, kā arī prognozējamas papildus darbavietas tiesu izpildītāju birojos. Manuprāt, likumprojektā ietvertā obligātā civiltiesiskā apdrošināšana – risks par darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem vai bezdarbību – būtiski palielinās darba kvalitāti un efektivitāti.

Analizējot atklātības un caurskatāmības principu, atšķirībā no pašreizējās situācijas, kad tikai parādniekam un piedzinējam ir tiesības saņemt ziņas par veiktajām izpildu darbībām, likumprojekts šādas ziņas pēc rakstiska un pamatota pieprasījuma liek sniegt arī tiesai, prokuratūrai, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm – sakarā ar amata pienākumu pildīšanu, kā arī citām amatpersonām vai privātpersonām ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstisku atļauju. Zvērināts tiesu izpildītājs un viņa darbinieki nedrīkstēs trešajām personām sniegt ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām izpildu darbībām - šis noteikums būs spēkā arī pēc tiesu izpildītāja amata atstāšanas.

Viena paša Zvērinātu tiesu izpildītāju likuma pieņemšana neko nemainīs, ja netiks būtiski grozīts pašreizējais Civilprocesa likums, kas ir smagnējs, pretrunīgs un nekonkrēts. Tāpēc arī Saeimā ir iesniegti grozījumi vēl citos likumos, piemēram, pašreiz tiesu izpildītāji nav amatpersonas, bet saskaņā ar jauno likumprojektu kļūs par tādām, līdzīgi kā notāri, prokurori, tiesneši.

Tiesu izpildītāju reforma var nest, manuprāt, Latvijai tikai pozitīvus rezultātus – palielināsies valsts budžeta ieņēmumi nodokļu veidā no izpildītāju algām, turpmāk netiks izlietoti budžeta līdzekļi tiesu izpildītāju saimniecisko izdevumu vajadzībām - tos varēs ieguldīt tiesu namu sakārtošanā un modernizēšanā, kā arī droši varēsim sacīt, ka ir veikts solis pretī civilizētai, demokrātiskai un tiesiskai valstu saimei.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!