Foto: AFI
Ilgais ceļš uz integrētu sabiedrību vēl nav galā, taču valdības pieņemto fonda nolikumu var salīdzināt ar jauna dzīvokļa atslēgām
Latvijas valdība, akceptējot Sabiedrības integrācijas fonda nolikumu, ir spērusi vēl vienu soli, lai veicinātu integrācijas politikas valstisko nodrošinājumu, taču kopumā sabiedrības integrācijas process Latvijā norisinās lēni. Igaunijā, piemēram, Sabiedrības Integrācijas fonds darbojas jau kopš 1998. gada, kamēr Latvijā tikai 1999. gadā šī ideja tika iekļauta Sabiedrības integrācijas koncepcijā. Šajā dokumentā tika paredzēts “izveidot Sabiedrības integrācijas fondu, kura uzdevumos ietilptu sabiedrības integrācijas idejas popularizēšana, sabiedrības plašāka iesaistīšana integrācijas procesā, finansu līdzekļu (ziedojumu, dotāciju) piesaiste un finansu līdzekļu (tostarp integrācijas mērķiem paredzēto valsts budžeta līdzekļu) sadale”. Fonda nolikums stāsies spēkā šī gada septembrī, kas nozīmē, ka tā praktiskā darbība — vēl vēlāk.
Integrācijas fonda pamatuzdevums būs sabiedrības integrācijas pasākumu un projektu atbalstīšana un finansēšana. Fonda izveidošanai būtu iekšpolitiski un ārpolitiski ieguvumi. Iekšpolitiski svarīgi ir integrācijas procesam piesaistīt pēc iespējas vairāk dalībnieku: pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, izglītības iestādes, privātuzņēmējus, veicinot varas vai ietekmes izkliedēšanu. Valsts uzdevums ir radīt integrācijai atbilstošu vidi un izveidot pozitīvus priekšnosacījumus. Igaunijas pieredze liecina, ka ar fonda starpniecību ir iespējams piesaistīt nevalstiskā sektora un uzņēmēju interesi par sabiedrības integrācijas procesu. Jo plašāks būs iesaistīto dalībnieku loks, jo daudzveidīgāka būs arī sabiedrības atgriezeniskā saikne, un tādējādi var cerēt uz pozitīviem rezultātiem. Nevalstiskajām organizācijām piedalīšanās integrācijas projektu īstenošanā nozīmētu arī jaunas sadarbības iespējas un nostiprināšanos sabiedrībā, kas savukārt tālāk attīstītu Latvijas demokrātiju.
Integrācijas fonda darbības uzsākšanai būtu arī ievērojama ārpolitiska nozīme. Eiropas Savienība integrācijas jomā no Latvijas turpmāko gadu laikā gaida aktīvu rīcību. Eiropas Komisijas progresa ziņojumos ir norādīts, ka sabiedrības integrācijai ir jābūt prioritātei, kur svarīga ir valsts iesaiste. Sabiedrības integrācijas fonda izveidošana un darbības uzsākšana būtu praktisks solis, kas ārpolitiski apliecinātu Latvijas mērķus, intereses un vēlmi risināt iekšpolitiskos problēmjautājumus atbilstoši mūsdienu Eiropas principiem un vērtībām.
Fondam, uzsākot darbību, būs jārēķinās ar vairākiem riska faktoriem. Ilgais fonda veidošanas process un atšķirīgās politiskās intereses liks tam maksimāli īsā laikā pierādīt savu praktisko lietderību un spēju piesaistīt ārvalstu un vietējos līdzekļus. Integrācijas fonda darbība lielā mērā būs atkarīga no prioritāro un sekundāro interešu un mērķu noteikšanas. Pretējā gadījumā fonds var iestigt maza mēroga projektu atbalstīšanā, zaudējot stratēģiskās intereses. Latvijas situācijā fondam ir jārēķinās ar to, ka arī nevalstisko organizāciju kapacitāte bieži ir ierobežota. Tātad integrācijas fondam nāksies izvērst darbību arī sabiedrisko attiecību un izglītošanas jomā. Tas, vai fonds spēs reaģēt uz šiem izaicinājumiem, ir atkarīgs no administrācijas un budžeta apjoma un plānojuma.
Ilgais ceļš uz integrētu sabiedrību vēl nav galā, taču valdības pieņemto fonda nolikumu var salīdzināt ar jauna dzīvokļa atslēgām. Atslēdzot durvis, skatam paveras apsaimniekojamās telpas. Svarīgi ir šīs telpas iekārtot un nodrošināt tā, lai būtu skaidras ilgtermiņa ieceres, lai līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi un neizšķiesti sīkumos. Cerams, ka sabiedrības integrācijas fonda veidošana pēc nolikuma pieņemšanas notiks konstruktīvāk un straujāk, ievērojot sabiedrības un valsts ilgtermiņa intereses.