Atslēgvārdi:

Ikdienas ziņu slānis. Cik drošs? 10

Man neizprotamā atsevišķu mediju histērija rāda vien ļoti zemo tolerances līmeni un mediju pieradumu kontrolēt viedokļus.

Iesaki citiem:

Šis varētu būt viens no svarīgiem „bērnu” stila jautājumiem — kā žurnālisti uzzina, par ko stāstīt? Savukārt viena no ikdienišķākajām un patiesākajām atbildēm ir — viņi to uzzina no ziņu aģentūrām.

Divas ziņu aģentūras BNS un LETA veido lielāko daļu no ikdienas ziņu slāņa, ko saņemam, kas tiek apspriests, kas uztur interneta portālu galvenās lappuses. Šī informācija palīdz plānot darbus redakcijām un atgādina par notikumiem vai procesiem, kam jāpievērš uzmanība.



Vienādi par visiem

Patiesībā abām ziņu aģentūrām pieder liela vara un ietekme. Tāpēc būtisks ir jautājums par to piedāvātās informācijas kvalitāti. Aģentūras nedrīkst būt ietekmētas vai strādāt kāda interesēs, jo to sniegtā informācija nonāk visos medijos.

BNS ir starptautiska mediju koncerna Alma Media daļa, un acīmredzami īpašnieka faktors definē informācijas kvalitātes rādītājus un profesionālos principus. Aģentūrai ir viens no detalizētākajiem ētikas kodeksiem Latvijas mediju vidē un tā kā normālu definējusi redakcionālās neatkarības principu. BNS piedāvātās ziņas ir veidotas pēc klasiskajiem anglosakšu žurnālistikas skolas principiem — tās ir ļoti precīzas, neitrālas un sabalansētas. Šie principi attiecas arī uz valodu un viedokļu atspoguļojumu, tāpēc BNS ziņas izskatās sausas, bet tās ir informatīvi piesātinātākas un cenšas balstīties vairāk uz faktiem, nevis viedokļiem vai pieņēmumiem. Šīm ziņām var uzticēties kā patiesas informācijas avotam. Savukārt jau daudzus gadus padziļinātu informāciju piedāvā BNS žurnālistu veidotie analītiskie raksti un intervijas ar viedokļa līderiem. Var apbrīnot aģentūras redaktoru iekopto rutīnu sekot notikumiem, atgādināt par iepriekš notikušo un atgriezties pie tā, lai to vērtētu un ieraudzītu kopsakarības. Ja gribat redzēt klasiskas rietumu žurnālistikas paraugus arī ziņu atlasē un to veidošanas struktūrā (izvēloties, kas ir svarīgākais), tad BNS ziņas ir viens no labākajiem paraugiem.

Savukārt otra aģentūra LETA piedāvā daudz vairāk ziņu, un to atlases kritēriji ir saistīti ar vēlmi sniegt lielu informācijas apjomu. Arī šai aģentūrai ir savs profesionālās ētikas kodekss un ziņu pasniegšanas principi. LETA ziņu klāstā lielāka ietekme ir sabiedrisko attiecību profesionāļu piedāvātājai informācijai. Tā arī piedāvā vairāk ziņu, kuru pamatā ir viedokļi. Atšķiras LETA skatījums uz to, kas vispār ir ziņa un kas ir galvenais katrā notikumā — tas nosaka arī informācijas pasniegšanas kārtību un akcentus ziņu saturā. Daļa no LETA ziņu lentas ir informatīvi paziņojumi, kādu organizāciju piegādāta informācija, un daļai ziņu ir īsāks sagatavošanas laiks. Bagāts informācijas avots ir LETA arhīvs un aģentūras biznesa portāls Nozare.lv ar visai interesantu profesionāļu blogu sadaļu.

Abas aģentūras ir konkurentes ne vien savstarpēji, bet arī nemitīgā skrējienā ar laiku — kura būs pirmā un informāciju piegādās ātrāk, kā arī atradīs ko nezināmu. Domāju, ka abām aģentūrām var uzticēties — tās ir pierādījušas, ka spēj piedāvāt svarīgu informāciju un ka uz to radītajām ziņām var paļauties. Aģentūru kvalitāti jebkurš var vērtēt pēc diviem kritērijiem: kur tās iegūst informāciju un ko no tās izvēlas kā ziņas. Tad arī ieraugāmas katras prioritātes notikumu atlasē. No šīs atlases savu veic katrs medijs pēc sev svarīgiem kritērijiem. Parasti mediji izvēlas līdzīgas aģentūru ziņas, bet reizēm tikai virsraksta nomaiņa var liecināt par katras redakcijas mērķiem un prioritātēm.

Tā kā šis teksts ir otrais stāstā par Latvijas mediju kvalitāti, pēc dažu lasītāju ierosinājuma jāatbild uz jautājumu,



kā tiek vērtēti mediji?

Manu vērtējumu pamatā ir mediju normatīvās teorijas, kas analizē mediju, sabiedrības un kultūras mijiedarbību, ieraugot tajā saistību un konfliktus. Šajā skatījumā būtiska ir mediju neatkarība un autonomija, jo tā var nodrošināt patiesas informācijas piegādi sabiedrībai. Vienlaikus realitātes atveidojumu un zināšanu izplatīšanu sabiedrībai ietekmē dažādi faktori: mediju materiālā situācija, kultūras tradīcijas un profesionālisma izpratne. Liberāli plurālistiskā perspektīva savukārt skata katru sabiedrības pārstāvi kā pilsoni, kam informācija nepieciešama svarīgu lēmumu pieņemšanai, un uzsver atbildību, kas saistīta ar mediju ietekmi. Savukārt ziņu socioloģija analizē, kā mediju profesionāļi pieņem lēmumus par saturu, kā viņus ietekmē īpašnieki, ziņas veidošanai atvēlētais laiks un nauda.

Šo procesu var izvērtēt, arī skatoties, kas kopumā tiek uzskatīts par vērtīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu, kā arī pēc tā, kā profesionāļi mediju vidē paši nosaka savus uzdevumus, mērķus un misiju. Šīs teorētiskās pieejas piedāvā daudzus kritērijus, tās ir saistītas arī ar mediju funkcionālismu, kas gan no sociālā, gan indivīda viedokļa analizē tos mērķus, ko sabiedrībā piepilda mediji. Šajā kontekstā ļoti nozīmīga ir mediju īpašnieku un satura daudzveidība, mediju pieejamība, redakcionālā neatkarība.

Vairākas teorijas piedāvā plašu kritēriju un koncepciju sistēmu, savukārt atsevišķas ir vairāk sociāli centrētas, salīdzinot ar citām, un uzsver mediju efektus. Toties citas — vairāk saistītas ar žurnālistikas kvalitātes vērtējumiem, tāpēc mani ļoti izbrīnīja sasteigtā reakcija uz visai marginālu publikāciju. Lai arī pirms nedēļas publicētajā rakstā Neatkarīgs un uzticams. Kurš? bija gan solīts turpinājums, gan piebilde, ka slejas apjoma dēļ saraksts nav pilnīgs, mani pārsteidza vairāku mediju skaidrā pašidentifikācija: ja es neesmu šajā sarakstā, tātad esmu pretējs, slikts, neuzticams, tāpēc man karsti jācīnās pret šādu vērtējumu (lai gan šāds vērtējums nav dots).

Pārlasot savu tekstu, nekur neatradu šādas sevis veiktas norādes par tiem, kas netika pieminēti. Mana sleja pilnībā atspoguļoja tās mērķi — pārvarēt publiskajā diskusijā notverto vērtējumu, ka „visi mediji vienādi, neuzticami, pērkami”, ko raisījusi atsevišķu piemēru un kritisku izteikumu vispārināšana. Manis minētie piemēri kvalitātei un uzticamībai nebūt nenozīmē, ka nav citu piemēru. Slejas pirmais virsraksts, ar kādu tā tika iesniegta Politika.lv redakcijai, bija Labo mediju saraksts nr. 1.

Kur gan teikts, ka nevar veidot citus sarakstus? Kas teicis, ka vienu piemēru minēšana automātiski izslēdz citus? Man neizprotamā atsevišķu mediju, piemēram, Dienas un Radio 101, histērija rāda vien ļoti zemo tolerances līmeni un mediju pieradumu kontrolēt viedokļus. Es to uztvēru kā vēlmi pakļaut manis izteiktās domas. Vienlaikus man liekas pieņemami, ka kolēģi kaismīgi interpretē manis teikto, bet nevaru uzņemties atbildību par visām interpretācijām un to patiesajiem cēloņiem. Nevienam nav aizliegts izvirzīt saturā neesošu apgalvojumu par manu tekstu un to kaismīgi apkarot!

Tomēr daudz skumjāks ir domāšanas modelis, ko demonstrēja cīņa pret it kā negatīvo vērtējumu, kura tekstā gan nebija. Svarīgas šajā domāšanas līmenī bija skaidri definētās aizdomas par manu it kā apmaksāto, izdevīguma vadīto, kaut kā ietekmēto viedokli. No vienas puses katrs var spriest pēc sevis vai savas pieredzes. No otras — šāda pārliecība nozīmē, ka cilvēki netic, ka var būt indivīda brīvi paustas domas, jo jebkuru viedokli vada kaut kādas savtīgas intereses. Tas parāda, kā tiek iegūti un atlasīti publiski redzamie viedokļi. Šāds domāšanas modelis ekspertus un citus viedokļu paudējus automātiski sadala labajos un sliktajos, savējos un svešajos, pareizajos un nepareizajos.

Šāda pieeja bija raksturīga avotu atlasei, piemēram, laikrakstā Diena pirms tā pārdošanas un pirms Anitas Braunas kā redaktores perioda. „Mūsējo”, „pareizo” viedokļu paudēju izlases veidošana izveidojas gan nejaušības dēļ, jo žurnālisti izvēlas parocīgākus, ērtāk pieejamus, pārbaudītus avotus, gan tāpēc, ka ceļā uz patiesības noskaidrošanu atsevišķi mediji cenšas nevis meklēt atbildes, bet mērķtiecīgi piemeklēt apstiprinošus viedokļus jau iepriekšpieņemtai pārliecībai. Tas samazina viedokļu daudzveidību, jo „izvēlētie” eksperti tiek izmantoti vienveidīgi, savukārt citiem viedokļiem pieeja publiskajā diskusijā ir ierobežota. Diena pēdējā laikā bija pārvarējusi šo avotu izvēles

principu. To vēl senāk ir pārvarējusi arī Latvijas Avīze, kas dažādus viedokļu paudējus konfrontē ar savu stingro pārliecību, taču pieļauj to parādīšanos un cenšas uzklausīt sev nepieņemamu uzskatu argumentāciju. Savukārt atsevišķos jautājumos Neatkarīgās un arī telekompānijas LNT ziņu avotu izvēle raksturo pasauli, kurā cilvēki ir sadalīti grupās, kad it kā piederība pie vienas grupas nodrošina medija labvēlību, bet piederība pie citas grupas — automātisku izslēgšanu, kritizēšanu, neatkarīgi no paustajām domām, patiesās rīcības un reālas piederības kaut kādām kādu citu definētām grupām.

Tas ir stāsts, ko gadiem ilgi stāsta politoloģe Vita Matīsa. Stāsts par kliķēm. Arī viņas reiz pieminētajām redakciju kliķēm. Tas ir stāsts par mediju brīvību, redakcionālo neatkarību un tās avotiem. Šādā domāšanas modelī patiess, neitrāls un objektīvs tiek aizstāts ar patiess „mūsu” vajadzībām, neitrāls no „mūsu” viedokļa, objektīvs, ko „mēs” par tādu nosaucam. Gribu uzsvērt, ka šāda profesionālā prakse visbiežāk ir neapzināta, tā pieder pie redakciju kultūras, ko savukārt nosaka profesionālisma raksturlielumi un mediju profesionāļu pasaules uztveres modeļi.

Lai nu kā — arī šādā praksē ir gan uzticami mediji, gan patiess un neietekmēts saturs tajos medijos, par kuru satura veidošanās brīvības pakāpi var diskutēt gan īpašnieku struktūras, gan definēto mērķu un citu satura daļu analīzes rezultātā.



Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips > Sanitai Jembergai 23.04.2011 11:33
Klau, ja kādreiz nudien izdosies sarunāt tikšanos ar cilvēku, kurš ir pietiekami gļēvs, lai sarunā piedalītos tikai ar burtiņu "x," dod ziņu, atnākšu arī es. Pat ļoti gribētos aplūkot to, kurš tur slēpjas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Argo - x 23.04.2011 08:58
Ko nu tur cepies? Prasīt žurnālītim "Ir" objektivitāti ir tas pats, kas to prasīt tādam "izdevumam" kā DDD. Abi vienā maisā bāžami - totālas angažētības piemēri. Un abiem maza saujiņa fanātisku atbalstītāju. Žēl, ka starp tiem ierindojusies un sevi līdz ar to pilnībā diskreditējusi A. Rožukalne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x - jemberga 22.04.2011 19:33
shitas saucas vinja "viedoklis"? viena izkjeeziita rindkopa...
"Šleseram patīk uzsvērt, ka valdēs un padomēs iecelti savi cilvēki, jo tie ir ļoti atbildīgi amati. Nav gan dzirdēts, ka kāds no pieminētajiem būtu atbildējis par savām kļūdām. Komerclikuma formulējumi ir tik izplūduši, ka, ja vien nav skaidri saskatāmas kriminālnozieguma pazīmes, valžu un padomju locekļiem no atbildības izvairīties nav grūti."
ai ai ai. gan jau arii aviizee toreiz pateica, vai ne? ;) kaa vispaar vareeja neiedomaaties paprasiit vinja komentaaru - mazinsh teksboksinsh no cilveecinja, kas nekad nevienam neatsaka parunaaties, vai tur jemberga vai puupols.
universitaatees juusu raksts buutu jaaraada kaa nekompetentas (vai peerkamas) zhurnaalistikas piemeers.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jemberga - X 22.04.2011 19:16
Ak par būtību nerunājat, bet par formu? Man, redziet, forma ir daudz sekundārāka. Ja jūs interesētu būtība, tad arī zinātu, ka Rail Baltica ir bijis LV prioritārs projekts jau ilgi pirms Auguļa atnākšanas un izpētes sākšanas.
Par IR akcionāru draugiem - atkal pēc savas mēraukliņas velkam, vai ne? Es kā IR akcionārs zinu, kas ir mani draugi, bet pārējo IR akcionāru draugi mani neinteresē, jo mēs ar akcionāriem par atspoguļojamajiem tematiem nerunājam. Rail Baltica visai dabiski iekrīt man zināmajā transporta laukā, un tur tobrīd notika pietiekami interesanti notikumi, lai tam pievērstos.
Par Šlesera viedokli - rakstā par astoņkāji viņa viedoklis bija. Esmu to jums teikusi jau vairākas reizes un, satiekoties personiski, varu ar pirkstu iebakstīt tekstā, ja citādi nav ieraugāms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x - jemberga 22.04.2011 10:46
nerunaaju par buutiibu (man personiigi interesantaaks buutu vilciens uz R-Eiropu), bet formu - tas bija citaats no juusu teiktaa, ka veel pirms izpeetes pabeigshanas augulis nepauzh atbalstu rail baltica. imho, nozheelojams spiediens.
skaidrs, ka ar jums lobiji ir pastraadaajushi. skaidrs, ka juus dzimumattieciibaas labaak staajaties ar akcionaaru draugiem lietussargiem, nevis krieviem. nav tachu probleemu, viss ir ok un pareizi. kas maksaa, tas pasuuta muuziku. probleema nav juusos, bet AR, kas pasludina juus par sveetajiem, bet, piemeeram, LNT, no kuras vinju izmeta, nepaartraukti kritizee, lai arii zinjas tur ir ok.

P.S. kaa tur bija ar to balkji un rakstu astonjkaajis, kur "aizmirsaas" shlesera viedokli paprasiit? milziigs epic fail :D

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es 22.04.2011 09:47
Tāpat kā Anda Rožukalne nesaprot atsevišķu mediju histēriju, es nesaprotu Andas aizvainoto toni šajā publikācijā. Ko sēsi, to pļausi - ir tāds zināms sakāmvārds. "Piedāvāju sarakstu Nr 1." Komunikāciju speciālistei jau vajadzētu apzināties un uzņemties atbildību par šāda apzīmējuma potenciālo interpretāciju. Nr 1 - nav jābūt semantika guru, lai saprastu, kā cilvēki šādu apzīmējumu iztulkos - Nr1. - pirmais, labākais, tāds, ar kuru jārēķinās pirmām kārtām... Un vēl jo vairāk, teikt, ka citiem nav ko apvainoties, jo nepieminētie taču nav nosaukti par sliktajiem... Padomājiet par virsrakstu! "Neatkarīgs un uzticams! kurš?" Tātad - tie kas ir nosaukti. Pat, ja nav skaidras, citējamas norādes par pārējiem, šāds uzstādījums jau automātiski liek saprast kontekstu. Tāpēc nevajag apvainoties uz interpretētājiem, ja pati pret sava teksta interpretējamību neesat nopietni attiekusies..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

.... 22.04.2011 09:32
Par aģentūrām - man BNS ir par sausu, man patīk, ka ziņās parādās viedokļi. Tātad LETA patīk vairāk. Protams, ziņu tur ir daudz un arī no PR, bet nu katram jāmāk pašam atrast, ko vajag. Man ir savi viedokļu līderi un, protams, man patīk, ka viņu viedoklis parādās biežāk. Man interesē, ko viņi domā jebkurā jautājumā. Protams, tas neizslēdz citus :)

Anda, nu nepārliecināji ....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jemberga - X 21.04.2011 22:04
1)izpēti aecom lielos vilcienos ir pabeidzis un Auguļa padotie rezultātus zina.
2) tas,ka Maskavai vispār nebija uzpētes,bet Augulis to pasludina par svarīgāku,jūs,protams,nemulsina.
3) tos EK cilvēkus mēnesi pirms raxta es atsūtīju?naudu arī projektam sanazināju?tas nu tā,profilaksei par histēriju.
Tā kā cienītais/-ā,aizejiet līdz spogulim un paskatieties,kas acī.izskatās pēc baļķa

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 21.04.2011 14:50
"Savukārt atsevišķos jautājumos Neatkarīgās un arī telekompānijas LNT ziņu avotu izvēle raksturo pasauli, kurā cilvēki ir sadalīti grupās, kad it kā piederība pie vienas grupas nodrošina medija labvēlību, bet piederība pie citas grupas — automātisku izslēgšanu, kritizēšanu, neatkarīgi no paustajām domām, patiesās rīcības un reālas piederības kaut kādām kādu citu definētām grupām" - shitas ir kaa kulaks uz acs... par NP un Ir. kaut vai piemeers par rail baltica un Ir sacelto histeeriju. jemberga paarmet augulim, ka vinsh nepauzh atbalstu rail baltica projektam maskavas vilciena vietaa, pirms veel eksperti sniegushi savu atzinumu. ieklausieties - pirms eksperti sniegushi atzinumu. logjiski tachu buutu, ja vinsh uzklausiitu ekspertus un tad sniegtu gala veerteejumu. nee, Ir taa nedomaa. un nav tachu briinums, njemot veeraa, kas to projektu lobee (lietussargs linkaits, kursh nelaimiigaa kaartaa gulj ar "neatkariigo" "zhurnaalisti" baibu, kura raksta daudz ko par satiksmi). un tas ir tikai viens no piemeeriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 21.04.2011 14:15
Precīzi, nevar jau nepiekrist, mediju, ziņu dalīšana kategorijās - mans, tātad drošs, cits, tādad nedrosš, tiešām ir izplatīta prakse, nomācoši izplatīta. Bet tai pat laikā, nevaram ignorēt autors viedokli veidojot kādu nebūt sarakstu, tas taču ir izaicinājums uz diskusiju. Man personīgi patīk sausa informācija, kur iespējams pašam apstrādāt un pieņemt lēmumus, bet ko darīt, ja tāds neaizskaramais etalons Ir šķiet arī tāds kā savējo pulciņš? Gribot negribot autore cilvēkus turpina pati iedalīt, no sērijas, pirms reformācijas, pēc reformācijas. Galu galā, doma jau pareize, bet rezultāts tāda kontrolēti liberāla mediju analīze.

Saistītie raksti
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Mugurkauli 255x203

Pildspalvu bizness 15 Autors:Dita Arāja

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

Bleuman 6514421669

Roka roku (ne)mazgā 0 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 63 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 29 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 45 Autors:Anda Rožukalne