Igaunijas NVO pavasaris

Igaunijas Pilsoniskās sabiedrības attīstības koncepcija kļuvusi arī par starptautisku veiksmes stāstu, piemēram, kādā starptautiskā sanāksmē Kanādā viens no dalībniekiem triecis dūri galdā, sakot valdībai: "Ja nespējat to izdarīt kā igauņi, tad nedariet vispār!".

Iesaki citiem:

Igaunijas NVO sektoram ir iemesls svinēt milzu panākumu. 2002. gada decembrī Igaunijas parlaments Riigikogu vienbalsīgi pieņēma Igaunijas Pilsoniskās sabiedrības attīstības koncepciju. Tas ir ietvars, kas regulē Igaunijas NVO sektora un valsts attiecības, nosakot šīs sadarbības principus. Šis ir pirmais tāda veida sadarbības memorands, kas apstiprināts parlamentā, jo citās valstīs līdzīgi dokumenti pieņemti tikai valdības līmenī.

Tieši šādā aspektā koncepcija būtu jāvērtē – kā labās gribas žests un klimata maiņa, nevis specifiski noteikumi attiecību regulēšanai. Koncepcija vēl nenozīmē konkrētas izmaiņas, bet drīzāk paver tām ceļu.

Pieņemot šo dokumentu, parlamenta sēdes laikā skandētajās runās visi galvenie politiskie spēki izteica savu atbalstu projektam. Viens pēc otra politiķi cēlās kājās, lai apsveiktu koncepcijas pieņemšanu.

Nevalstiskajām organizācijām bija svarīgi dzirdēt šos atbalsta vārdus no politiķiem – un ne tikai tāpēc, ka tā bija pelnīta atslodze no ikdienas politiskajiem ķīviņiem parlamentā. Bija svarīgi rast politisku atbalstu un nopietnus protežē šai NVO izauklētajai idejai.

Koncepcijas izstrāde aizsākās 1999. gadā kā Igaunijas Bezpeļņas organizāciju tīkla (IBOT) projekts, ko atbalstīja Apvienoto Nāciju attīstības programma. Pirms dokuments tika nodots izskatīšanai Igaunijas parlamentā 2001. gadā, to apsprieda un akceptēja simtiem NVO, tiekoties reģionāla un valsts līmeņa apaļajos galdos, jo Igaunijā ar 1,4 miljoniem iedzīvotāju darbojas 17 tūkstoši NVO. Projekta vadītāji ceļoja pa Igauniju un tikās ar NVO pārstāvjiem atklātās diskusijās, lai ietvertu dokumentā milzīgu daudzumu ieteikumu un labojumu, ko izteica Igaunijas visattālākajos ciematos dzīvojošie cilvēki.

Koncepcija patiešām ir nevalstisko organizāciju viedoklis, nevis no biedru interesēm attālinātas “jumta organizācijas” veikums. Igauņu pieredze rāda, ka šāds “jumta organizācijas” variants vienkārši nestrādātu. Dokumenta gala versiju noslīpēja trīs parlamentārās komisijas: kultūras, sociālā un konstitucionālā.

Koncepcijas veidošanas, labošanas un pārrakstīšanas process ir kļuvis arī par starptautisku veiksmes stāstu. IBOT izpilddirektore Kristīna Menda (Kristina Mänd) atceras NVO pārstāvju, politiķu un ierēdņu tikšanos Kanādā, kurā kāds dalībnieks pielēcis kājās, triecis dūri galdā un teicis Kanādas valstsvīriem: "Ja jūs nespējat to izdarīt tā, kā igauņi, tad nedariet vispār!".

Pirms koncepcijas apstiprināšanas parlamentā Igaunijas NVO par projektu jau bija stāstījušas ASV, Kanādā, Japānā, Ungārijā, Ukrainā, Austrālijā, Dānijā, Čehijā, Vācijā, Polijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Dienvidāfrikā, Briselē un Strasbūrā. It visur tas tika atzīts par “veiksmīgu piemēru”. Dokumenta sastādīšana un tā pieņemšana parlamentā Igaunijas NVO kopienai ir kļuvis par milzīgu pašcieņas vitamīnu.

Šīs vispārējās sajūsmas vidū kritiskāk noskaņotos prātos rodas jautājumi. Vai uzvarēts karš vai tikai viena kauja? Jau pēc pāris mēnešiem Igaunijā notiks parlamenta vēlēšanas. Priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies un pilnā sparā tiek deklamēti saukļi par atbalstu pensionāriem, bērniem un vientuļajām māmiņām. Ja nu iepriekš piesauktās parlamenta sēdes laikā deputātu izteikumi ir tikai simptomi slimībai, kurai ir tieksme pāriet jau pirmajā pēcvēlēšanu rītā?

Jautājums "ko tālāk?" ir patiešām sarežģīts. Pamatojoties uz koncepciju tiks veidota kopēja Igaunijas valdības un nevalstisko organizāciju komiteja, kurai būs jālemj par konkrētiem soļiem Igaunijas pilsoniskās sabiedrības attīstīšanai. Paredzams, ka šī institūcija arī kļūs par koncepcijā definētās sadarbības reālāko kanālu, taču tā vēl ir jāizveido un pat tad vēl nevar gaidīt reālas pārmaiņas.

Var jau būt, ka dokumentu nevajadzētu uztvert šādā melnbaltā skatījumā. Šis sasniegums vēl nenozīmē, ka nevalstisko organizāciju bankas kontos tiks ieskaitītas n kronas vai likumam x tiks pieņemti grozījumi. Taču, neskatoties uz to, koncepcijas akceptēšana un viss process pirms lēmuma pieņemšanas parlamentā ir radījis nozīmīgas pārmaiņas. Lielākoties tas attiecas uz sabiedrības informētību. Šī lēmuma pieņemšana nozīmēja, ka visai politiskajai struktūrai bija jāapgūst NVO leksika – ne tikai juridiskā terminoloģija, bet arī jēdzieni, kas attiecas uz vērtībām un principiem. Koncepcijā minētie principi – cieņa, sadarbība, uzticamība – uz kuriem balstīsies NVO un valsts institūciju sadarbība, nav tikai retorika.

Kopējās terminoloģijas pārzināšana bija svarīga arī tad, kad NVO organizēja sabiedriskās diskusijas ar valsts politiskajām partijām Tallinā un reģionos, lai noskaidrotu politiķu viedokli par pilsoniskās sabiedrības veidošanos pirms pašvaldību vēlēšanām (tās notika 2002. gada 20. oktobrī) un parlamenta vēlēšanām (paredzētas 2003. gada 2. martā). Pēdējais šāds apaļais galds notika šā gada 1. februārī, kad Tallinā norisinājās trešais Igaunijas sabiedriskais NVO forums. Septiņu partiju pārstāvji kā paklausīgi skolnieki sēdēja solos un atbildēja uz tādiem jautājumiem kā "Vai jūs atbalstāt NVO finansēšanu no valsts budžeta?", "Kā jūs plānojat uzlabot finansēšanas shēmu?", "Kādos veidos NVO varētu iesaistīt likumdošanas procesos?". Pirms trīs gadiem, kad koncepcija vēl nebija nodota apspriešanai parlamentā, šādas debates būtu neiedomājamas. Un tieši tāpēc, ka trūka kopējas leksikas.

Tiesa gan, nav iespējams pateikt, kas tieši mainīsies tagad, kad koncepcija ir apstiprināta. Liekas, tas ir līdzīgi kā ar pavasari – gaiss smaržo nedaudz savādāk, ir vairāk gaismas un šur tur vēl kailajos kokos čivina pa putniņam. Pārmaiņas ir gandrīz nemanāmas, taču var nojaust to tuvošanos. Koncepcija ir izmainījusi attiecību klimatu, lēmumu pieņēmēju attieksmi. Un tas ir tikai apsveicami, ka partijām, kuras vēlas iekļūt parlamentā, ir jānopūlas ar nevalstiskajām organizācijām, skaidrojot, kāpēc NVO pārstāvjiem būtu jābalso par viņiem. Tāpēc koncepcijas pieņemšana varētu nozīmēt arī jaunas ēras aizsākšanos politikā, kurā partijas darbosies tikai kā pilsoniskās sabiedrības ideju paudēji.

Vienlaicīgi, koncepcija nozīmē arī to, ka NVO un arī daudziem Igaunijas iedzīvotājiem būs stingri jāpārdomā, ko īsti nozīmē termins "pilsoniskā atbildība". Līdzās daudzām citām valstīm arī Igaunijai ir tipiska zema vēlētāju aktivitāte un vispārēja vilšanās politikā. K.Menda saka, ka koncepcija ne tikai palīdzēja politiķiem saprast NVO ideju, bet arī ļāva NVO labāk izprast politiķus. Tātad atpakaļ pie politikas! "Tikai stiprs parlaments un valdība spēj uzturēt sekmīgu dialogu ar NVO sektoru," Igaunijas NVO Apaļā galda priekšsēdētājs Agu Laius komentēja koncepcijas pieņemšanu. Patiesi teikts! Un tikai stipra nevalstiskā organizācija spēj būt labs partneris. Vēl varētu piebilst, ka tikai aktīvs pilsonis pa īstam varēs izbaudīt iespējas, ko sniedz iesaistīšanās valsts procesos. Tagad Igaunijas NVO rokās ir šo labās gribas žestu padarīt par praktiski darbojošos instrumentu.


Raksta pilnā versija angļu valodā pieejama policy.lv


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!