Atslēgvārdi:

Ieteikumi partiju finanšu un priekšvēlēšanu regulējuma uzlabošanai

Iesaki citiem:
Atzinumi

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

Rekomendācijas priekšvēlēšanu aģitācijas likumiem

Fundamentāli jautājumi:

1)      Jāizdomā veids, kā samazināt partiju vajadzību pēc naudas. To var mēģināt izdarīt:

a.       Samazinot partiju tēriņu „griestus”;

b.      Partiju tēriņu „griestus” attiecināt uz vairāk partiju izdevumu kategorijām (piemēram, arī uz partiju laikrakstiem, reklāmas materiālu sagatavošanu u.tml.)

c.       Aizliedzot politiskās reklāmas;

d.      Ierobežojot politisko reklāmu apjomu (piemēram, cik stundu reklāmu kopapjomu partija drīkst izvietot televīzijā).

Nelieli uzlabojumi:

2)      Likumā jānosaka precīzāki noteikumi reklāmas materiālu apzīmēšanai – gan presē, gan raidorganizācijās 

3)      Likumā būtu jānosaka pienākums arī interneta reklāmas pakalpojumu sniedzējiem norādīt politisko reklāmu apmaksātāju.

4)      Saturiski jāizvērš ar likumu noteiktās prasības mediju izcenojumu publiskošanai – neļaujot publiskot intervālus, kas pieļauj selektīvu attieksmi pret partijām (vai maldināt KNABu sakot, ka kādai partijai bija īpaši zemi reklāmas izcenojumi un tādēļ tā varēja izvietot tik lielu reklāmas apjomu)

5)      Attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām: jānosaka partijām identiski pienākumi (piemēram, par reklāmas līgumu sūtīšanu KNAB) arī vēlēšanu apvienībām.

6)      Jāapsver iespēja attiecībā uz politiskām reklāmām aizliegt piemērot apjoma atlaides.

7)      Tā kā politisko reklāmu cenas ir ļoti augstas, būtu apdomājams arī Vācijas regulējums, kur politisko reklāmu cenas tiek piesaistītas kādam rādītājam (piemēram, komerciālo reklāmu cenām).

8)      Vides reklāmu izvietošanas pakalpojumu sniedzējiem ir jānosaka pienākums savlaicīgi publiskot uzcenojumus un aizliegums tos mainīt pēc publiskošanas.

9)      Vēlēšanu gadā būtu jānosaka minimāli atklātības pienākumi arī sociālo reklāmu izvietotājiem.

10)  Jāprecizē likums, skaidri pasakot, kāda veida aģitācija īsti ir aizliegta dienu pirms vēlēšanām (jānosaka, ka aizliegtas ir tikai politiskās REKLĀMAS).

11)  Jāprecizē regulējums attiecībā uz aģitāciju publiskajās vietās un aģitācijas ierobežojumiem valsts un pašvaldību iestādēs/uzņēmējsabiedrībās.

12)  Jāprecizē priekšvēlēšanu aģitācijas definīcija, nosakot, ka politisko reklāmu izvietošanas nosacījumi jāattiecina arī uz reklāmām, kuru saturs saskan ar partiju priekšvēlēšanu saukļiem vai kampaņas kopējo loģiku. 

13)  Likumā jānosaka pienākums medijiem, publiskojot aptauju datus par partiju popularitāti, norādīt aptaujas veicēju, pasūtītāju, aptaujas laiku, izlasi, metodi (piemēram, telefonsarunas), uzdoto jautājumu, kā arī statistisko kļūdu.

14)  Brīvā raidlaika sistēma būtu jāreformē, ļaujot partijām sadalīt sev piešķirto brīvo raidlaiku sīkākos nogriežņos (piemēram, minūtes, trīs minūšu garumā), piešķirt šiem klipiem labāku raidlaiku starp pārējām attiecīgās sabiedriskās raidorganizācijas reklāmām.

15)  Likumā skaidri pateikt, ka nav pieļaujama administratīvo resursu izmantošana partiju vajadzībām (aprakstot pašus ciniskākos pārkāpumus – piemēram, par valsts vai pašvaldību iestāžu/uzņēmumu līdzekļiem tiek izvietotas politiskās reklāmas)

16)  Likumā būtu jānosaka precīzāks regulējums gadījumiem, kad KNAB jāieskaita partijas tēriņos tādu personu izdevumi, kas ir savas aktivitātes koordinējuši ar partiju kampaņu organizētājiem.

17)  KNAB būtu jāuzliek pienākums savā mājaslapā publicēt informāciju par to, kuros medijos un par kādām summām partijām un trešajām personām ir noslēgti reklāmas līgumi. 

 

Rekomendācijas politisko organizāciju finansēšanas likumam

Fundamentāli jautājumi:

18)  Partiju tēriņu „griestos”jāiekļauj visas dārgākās partijas izmaksu kategorijas vai arī tie jāattiecina uz pilnīgi visiem partijas izdevumiem 4 mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

19)  Jāsamazina maksimālais ziedojuma apjoms, ko partijas gada laikā drīkst saņemt no 1 privātpersonas.

20)  Jāapsver iespēja attiecībā uz partiju finanšu pārkāpumiem, kuri pārsniedz kādu summu (piemēram, 100 000 latus), samazināt tiesu instanču skaitu vai arī noteikt tiesvedībai īsākus termiņus.

Nelieli uzlabojumi:

21)  Lai motivētu partijas piesaistīt nelielus ziedojumus, ziedojumiem varētu piemērot nodokļu atlaides vai arī ieviest valsts līdzmaksājumus (piemēram, ja ziedojums bijis līdz 100 latiem, tad arī valsts piemaksā partijai analoģisku naudas summu).

22)  Jānosaka, ka vienā juridiskā apvienībā esošajām partijām ziedotās summas summējas un nedrīkst pārsniegt 18000 latus gadā.

23)  Tikai pašvaldībām: jāpielīdzina vēlēšanu apvienību izdevumu tēriņu un ienākumu atklātības regulējums politisko partiju regulējumam.

24)  Tikai pašvaldībām: jānosaka konkrēti tēriņu limiti pašvaldību vēlēšanās tad, ja vienā pašvaldībā vienā sarakstā startē vairākas partijas.

25)  Likumā būtu jānosaka precīzāks regulējums gadījumiem, kad KNAB jāieskaita ar partijām koordinētu kampaņu reklāmu izdevumi partijas tēriņos.

26)  Priekšvēlēšanu monitorings jānosaka kā likumisks pienākums KNAB.

 

Rekomendācijas sankcijām (APK un Krimināllikumam):

27)  Beidzot jāievieš kriminālatbildība par nozīmīgiem partiju tēriņu „griestu” pārniegumiem

28)  Jāparedz atturošas sankcijas par pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijas jomā (tā, lai trešajai personai vai medijam nevarētu būt izdevīgi pārkāpt likumu).

29)  Jānosaka sankcijas par pašiem acīmredzamākajiem gadījumiem, kad partiju vajadzībām tiek izmantoti administratīvie resursi.

Rekomendācijas sniegtas saskaņā ar pētījumu "Kas būtu jāuzlabo Latvijas partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā?".

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!