Atslēgvārdi:

Ieteikumi nacionālā attīstības plāna (2007-2013) sadaļai "Esošās situācijas analīze"

Saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma 2. pantu, Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un Lisabonas stratēģiju, līdztiesība starp sievietēm un vīriešiem ir Eiropas savienības mērķis. Latvijai tāpat kā Eiropas Savienībai ir saistoša Pekinas Rīcības platforma, kas nosaka integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai visās politikas jomās. Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanai un jau saņēmusi ANO komisijas sieviešu diskriminācijas izskaušanai komentārus, kas ir jāievieš.

Iesaki citiem:

Līdz ar to jāsekmē dokumentā dzimumu līdztiesības perspektīvas iekļaušana, norādot to arī dokumenta ievadā pie NAP uzdevumiem (5 lpp.):

1. balstoties uz valsts sociālās, ekonomiskās, vides un dzimumu līdztiesības attīstības situācijas analīzi, noteikt stratēģiskos attīstības mērķus,...


Jebkura statistika, kas attiecās uz cilvēkresursiem ir jāuzrāda dzimumu griezumā, jo tādā veidā ir redzama problēma, kas nozīmē, ka vieglāk ir nosakāmas rīcībpolitikas, lai uzlabotu vīriešu un sieviešu atšķirīgo situāciju.

3. nodaļā (27 lpp.)
3.1. Demogrāfiskā situācija

Pie attīstību kavējošiem faktoriem ir jānorāda, ka valsts atbalsta politika ģimenēm ir vāja. Nav efektīvas darba un ģimenes savienošanas politikas, nepietiekošas bērnu un citu aprūpējamo iestādes, nav profesionālu aukļu dienestu. Patreizējā bērnu kopšanas pabalstu politika sekmē bērnu dzimstību tuvākajā laika periodā un lielākoties nelabvēlīgās ģimenēs.

Nav efektīvas rīcībpolitikas, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, puse sieviešu ir nogalinātas ģimenē no kopējā skaita gadā. Nav patversmes sievietēm, kas cietušas no vardarbības.

Pie attīstības perspektīvām, ņemot vērā patreizējo ģimeņu atbalsta politiku var norādīt, ka dzimstība paaugstināsies tuvākajā laika periodā un lielākoties nelabvēlīgās ģimenēs.

Ietekme uz horizontālām prioritātēm.

Sieviešu diskriminācija darba tirgū, vardarbība pret sievieti, nelabvēlīga darba un ģimenes dzīves savienošanas atbalsta politika nesekmē demogrāfiskās situācijas būtisku uzlabošanos.

3.2. Iedzīvotāju izglītības līmenis (29 lpp.)

3.2.1.Pie situācijas apraksta var norādīt, ka lielākoties zēni priekšlaicīgi pamet skolu, turpretī sievietes pabeidz augstākās mācību iestādes, pie tam sociālās zinātnes, kas tālāk sekmē dzimumu segregāciju darba tirgū.

(Vēlams būtu uzrādīt arī sekojošu statistiku par izglītības ieguvi, vēlamies informēt, ka kopumā vecuma grupā no 7-22 gadiem kādā no izglītības iestādēm mācījās 81% sieviešu un 77% vīriešu no visiem šajā vecuma grupā reģistrētajiem iedzīvotājiem. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija par 2004./05.m.g. liecina, ka sākumskolās no visiem skolēniem meitenes ir 47,9%, pamatskolā – 48,6%, bet vidusskolā jau 57,9%. Līdzīga ir arī beidzēju proporcija. Svarīgi atzīmēt, ka puiši daudz biežāk nekā meitenes pamet mācību iestādes tās nepabeiguši. Tā, piemēram, apsekojot jauniešus vecuma grupā no 18-24 gadiem, atklājās, ka 26,7% puišu ir tikai pamatskolas vai nepabeigta vidējā izglītība (no meitenēm – 12,2%). Pie tam nav pieejami apkopoti dati par jauniešiem, kas līdz 18 gadu vecumam nav apguvuši pamatizglītību.)

3.2.2 ir jāmin, ka viens no priekšnoteikumiem iedzīvotāju nodarbinātības paaugstināšanai un dzimumu segregācijas izskaušanai ir darba tirgus prasībām atbilstošu, kvalificētu un izglītotu speciālistu sagatavošana uz dzimumu nediskriminācijas pamata. Ilgstošu bezdarba viens no faktoriem ir nepietiekoša darba un ģimenes dzīves savienošanas atbalsta politika, kā arī nepietiekoši integrēta dzimumu līdztiesība izglītības vadošajos politiskajos dokumentos un izglītības iestādēs, kas sekmē dzimumu diskrimināciju.


Attīstību kavējošie faktori

Izglītības attīstības koncepcijas 2002.-2005. situācijas analīzē, rīcības virzienos, indikatoros un rekomendācijās netiek ņemtas vērā atšķirības starp dzimumiem. Tā, piemēram, pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas pilnveidošanā un pedagogu darba samaksas reformas turpināšanas, zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunināšanas jautājuma kontekstā šie jautājumi tiek pilnībā ignorēti.

Latvijā bezdarbnieku apmācība tiek finansēta no valsts budžeta, pieejamo finanšu resursu ietvaros. Procesu koordinē un pārrauga Valsts nodarbinātības aģentūra. 2003.gada laikā bezdarbnieku profesionālā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā tika iesaistīti 32,8% vīriešu un 67,2% sieviešu. Diemžēl jāatzīmē, ka bieži vien bezdarbnieku pārkvalifikācija netiek plānota veidā, lai mazinātu pastāvošo profesiju segregāciju.


Attīstības perspektīvas

Dzimumu segregācija darba tirgū mazināsies, ja izglītības iestādes ņems vērā atšķirības starp dzimumiem un dzimumu līdztiesības principu, pārtaucot kultivēt tradicionālo dzimumu stereotipu atražošanu, tādējādi sekmējot indivīda brīvu izvēli profesijas izvēlē.


Ietekme uz horizontālajām jomām

Segregācija darba tirgū (neformāls dalījums vīriešu un sieviešu profesijās) aizsākas formālās izglītības procesā. Mācību līdzekļu, pedagogu attieksmes, mācību priekšmetu satura vēstījums liek vienam vai otram dzimumam izvēlēties noteiktas profesijas vai darbības sfēras. Tā, piemēram, Latvijā zēniem un meitenēm gandrīz visās skolās vēl joprojām ir dažāds darbmācības priekšmeta saturs. Vidusskolā notiek “specializācija” t.s. humanitārajās un matemātikas klasēs. Skolēniem, kas vidusskolā izvēlējušies humanitāro mācību profilu, ir ierobežotas iespējas sekmīgi pieteikties eksaktajām, inženiertehniskajām augstākās izglītības programmām. Tādējādi arī augstskolās veidojas krass studiju virzienu dalījums pēc dzimuma. Sievietes studē vairāk sociālās un humanitārās zinātnes, kamēr vīrieši dabas zinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas.

Par izglītības saturu un mācību metodiku atbild Izglītības un zinātnes ministrija. Tās apstiprinātie mācību standarti vispārizglītojošajās skolās teorētiski paredz, ka bērniem un jauniešiem jāveido izpratne par dzimumu lomas ietekmi uz cilvēka uzvedību. Tomēr pedagogu augstākajās izglītības programmās studiju kurss dzimumu līdztiesībā nav paredzēts nevienā Latvijas augstskolā. Šādu kursu dažās augstskolās var apgūt izņēmuma kārtā kā izvēles priekšmetu. Līdz ar to paši pedagogi ir maz zinoši jautājumos par dzimumu lomām un stereotipiem, dzimumu tiešo un netiešo diskrimināciju, arī tādiem jautājumiem kā vardarbība, cilvēku tirdzniecība, reproduktīvās tiesības u.c. cilvēktiesību aspektiem. Pieredze liecina, ka pedagogi bieži vien neprot atpazīt tās situācijas un parādības, kur notiek indivīdu segregācija uz dzimumpiederības pamata. Bieži vien pedagogs savā darbā atražo un nostiprina dzimumam tipisku uzvedību un izvēli. Tas izpaužas atšķirīgā attieksmē pret bērniem uz dzimuma pamata, atšķirīgos vēstījumos abiem dzimumiem caur spēlēm, rotaļām, stāstiem (bērnudārzos, pamatskolā), mācību saturu (darbmācībā), mācību un metodiskajiem līdzekļiem (skolas mācību grāmatas un darba burtnīcas).

Patreiz Latvijā ES struktūrfondu finansējums tiek virzīts tieši inženiertehniskajām zinātnēm, taču jāraugās, lai šo zinātņu studijas izvēlas meitenes un puiši vienlīdzīgi. Šeit ļoti svarīga ir pedagogu attieksme un rīcība jau pamatskolā un vidusskolā.

3.2. Nodarbinātība un bezdarbs (31 lpp.)

Ja tiek izteikts apgalvojums, ka sieviešu nodarbinātībai ir tendence palielināties, tad tas jānorāda arī uzrādot atbilstošu statistiku. Tāpat ir jānorāda darba devēju dzimumu proporcija. Statistika liecina, ka sievietes darba tirgū ir mazāk izdevīgā stāvoklī kā vīrieši. Visspilgtāk tas ir redzams attiecībā uz darba samaksu un nodarbinātības jomu (skat.1.un 2.tabulu).

Arī darba devēju vidū vīriešu ir vairāk kā sieviešu. 2003.gadā Latvijā bija nedaudz vairāk nekā 32 000 darba devēju, no tiem 23 000 ir vīrieši, bet 9000 – sievietes.

1.tabula

Sieviešu un vīriešu vidējā darba samaksa (latos) dažādās nozarēs, 2003.gads



2.tabula

Nodarbinātās personas (% sadalījumā) pēc dzimuma dažādās nozarēs, 2003.gads



Ietekme uz horizontālajām prioritātēm.

Patreizējo tekstu 32 lpp. Aizvietot ar:

Sabiedrībā kultivētie priekšstati par dzimumu lomām sekmē atšķirības darba tirgū starp sievietēm un vīriešiem. Aizspriedumi nosaka profesiju dalījumu „vīriešu” un „sieviešu” profesijās, zemāk atalgotu sieviešu darbu, kā arī vīriešu dominanti lēmumu pieņemšanā. Sieviešu pakārtotais stāvoklis darba tirgū ir saistīts ar ģimenes un darba apvienošanu. Bērnu aprūpe un audzināšana ir neizbēgami saistīta ar pagaidu prombūtni no darba, kā rezultātā sieviete nonāk mazāk izdevīgā situācijā attiecībā uz karjeras attīstību. Profesionālo karjeru traucē bērnudārzu un aprūpes iestāžu fiziska un materiāla nepieejamība.

Augsts bezdarba līmenis, neatbilstošas profesionālās iemaņas un ierobežotas iespējas pārkvalificēties rada cilvēkos bailes aizstāvēt savas tiesības. Izplatīta ir nelegālā nodarbinātība jeb darba samaksa “aploksnēs”, taču Darba likumā noteiktās tiesības var īstenot tikai attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri strādā legāli. Uzticēšanās tiesām Latvijā ir ļoti zema, jo gandrīz puse iedzīvotāju uzskata tiesas par negodīgām (sabiedrības par atklātību „Delna” pētījums „Korupcijas seja Latvijā.)

Aptauju rezultāti liecina, ka 13% sieviešu un 8% vīriešu ģimeņu, draugu vai paziņu lokā ir bijuši gadījumi, kad sievietes grūtniecība ir bijusi par cēloni viņas atlaišanai no darba (SKDS, 2001).

Ierobežota informācijas pieejamība rada situāciju, kad cilvēki neapzinās diskriminācijas esamību, kā arī nezin, kur un kā aizstāvēt savas tiesības.

Nav pietiekoši atbalsta programmas cilvēkiem, kas ir sarežģītās situācijās, lai sekmīgi integrētos Latvijas darba tirgū, piemēram, cilvēku tirdzniecības upuriem.

3.4. Iedzīvotāju ienākumi un patēriņš (33 lpp.)

Pie situācijas apraksta trūkst dati dzimuma griezumā. Iepriekšējos gados veiktie pētījumi liecināja, ka sievietēm un jo īpaši reģionos ir viszemākie ienākumi.

Pie attīstību kavējošiem faktoriem ir jāpiemin atšķirīgs atalgojums sievietēm un vīriešiem par tādas pašas nozīmes darbu.

Ietekme uz horizontālām jomām

Sieviešu zemie ienākumi nosaka, ka sievietes ir vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši. Sieviešu grupas, kas ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, ir sievietes ar maziem bērniem un pirmspensijas vecuma sievietes, galvenokārt tādēļ, ka viņām kvalifikācijas un darba devēju dēļ ir problēmas atgriezties un pielāgoties darba tirgum. Savukārt, sieviešu sociāli ekonomiskā situācija lielā mērā nosaka viņu bērnu labklājību, jo sievietes joprojām ir galvenās bērnu aprūpētājas. Sievietes biežāk nekā vīrieši veic neatalgotu darbu mājās un zemāk atalgotu darbu ārpus mājas.

Dubultā nasta - rūpes par māju un bērniem un iztikas pelnīšana – sievietēm rada grūtības apvienot darbu un ģimenes dzīvi, mazina karjeras izaugsmes iespējas.

Izmisums liek sievietēm tiekties pēc darba ārpus Latvijas, un nereti sievietes iekļūst cilvēku tirdzniecības tīklos.

3.6. Dzīves kvalitātes vērtējums (35 lpp.)

Pie situācijas apraksta ir jānorāda sieviešu un vīriešu brīvā laika resursi. Pētījumi liecina, ka strādājošās sievietes darbā nostrādā 45 h, bet mājās – 29 h nedēļā, kamēr vīrieši atbilstoši 49 h darbā un 16 h mājās (Centrālā Statistikas pārvalde, 2001). Iekļaušanos darba tirgū saskaņā ar izvēlēto profesiju ierobežo aprūpes centru un valsts subsidētu pirmsskolas iestāžu trūkums, it īpaši bērniem, kas jaunāki par 3 gadu vecumu. Lauku rajonos ir ierobežota sabiedriskā transporta pieejamība, lai aizvestu bērnus uz aprūpes centriem vai bērnu dārziem, nokļūtu darbā vai mācību iestādē.

Sievietes ķermeņa ekspluatācijas publiskajā telpā ir bieži vien sievietes cieņu aizskaroša. Reklāma nereti tieši norāda uz vardarbību pret sievieti, rādot vīrieša pārākumu un varu pār sievieti. Šāda sievietes un vīrieša lomu atspoguļošana ierobežo gan politiskās, gan ekonomiskās, gan sociālās un tiesiskās iespējas abiem dzimumiem, kā arī veido atšķirīgu dzīves kvalitāti.

(Latvijas likumdošana specifiski neregulē sievietes tēla izmantošanu (lietošanu) publiskajā telpā, izņemot goda un cieņas aizskāruma aizliegumu Preses likumā (7., 27., 28. pants), diskriminācijas un aizskāruma aizliegumu Reklāmas likumā (3., 4., 10., 13., 14., 18. pants) un Radio un TV likumā (20.pants). Šobrīd MK ir iesniegti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz detalizētu atšķirīgas attieksmes (diskriminācijas) aizliegumu attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, taču tas vēl nav spēkā. )


Ietekme uz horizontālām jomām

Ierobežotie brīvā laika resursi, zemie ienākumi lielai daļai sieviešu kavē savu interešu aizstāvību, aktīvu iesaistīšanos politikā un uzņēmējdarbībā. Atšķirīgas sociālās vērtības noteikšana dzimumiem un dzimumu identitāšu konstruēšana mēdijos, kas bieži ir sievietes cieņu aizskaroša, sekmē vardarbību pret sievieti.

3.7. Sociālās atstumtības tendences (36 lpp.)

Pie sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām ir jāpiemin cilvēku tirdzniecības upuri, cietušie no vardarbības ģimenē. Uzrādot šo grupu dzimumu proporcijas būtu zināms kādas rīcībpolitikas ir nepieciešamas, lai uzlabotu vīriešu un sieviešu situāciju norādītām riska grupām, ņemot vērā sieviešu un vīriešu atšķirīgās situācijas.

Trūkst atbalsta pasākumu sociāli atstumto grupu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū, trūkst patversmes cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē un kas cietuši no cilvēku tirdzniecības seksuālai ekspluatācijai. Pakalpojumi nav pieejami katrā pašvaldībā.


Ieteikumi sagatavoti ņemot vērā Latvijas sieviešu organizāciju sadarbības tīkla sagatavoto Alternatīvo ziņojumu par Pekinas rīcības platformas ieviešanu Latvijā.



Iluta Lāce
Resursu centra sievietēm “Marta”
Valdes priekšsēdētāja
02.05.2005.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi