Atslēgvārdi:

VIDEO: Diskusija 'Laba pārvaldība Latvijā – vai tālu līdz tam?' 3

Kā celt valsts pārvaldē pieņemto lēmumu kvalitāti un uzlabot dialogu starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem?

Iesaki citiem:
Kapnes

Diskusijas jautājumi ir - lēmumu pieņemšanas process Latvijā, vide un iespējas to uzlabot – vai valsts pārvaldē un Saeimā ir pietiekama ekspertīze, kā veicināt labu pārvaldi ar mediju un pilsoniskās sabiedrības iesaisti un kādas iespējas Latvijai var sniegt pievienošanās OECD[ 1 ]. Iespējas labas pārvaldības uzlabošanai Latvijā analizētas arī ar dažu piemēru palīdzību no enerģētikas un ceļu būves jomām.

„Prasība dialogam ar dažādām sabiedrības grupām lēmumu pieņemšanas laikā ir iestrādāta likumdošanā jau ilgākā laika periodā, taču praksē to ierobežo kapacitātes, laika, zināšanu trūkums gan organizēto sabiedrības grupu vidū, gan lēmumu pieņēmēju pusē. No vienas puses, politiķiem un valsts pārvaldei ir jāspēj reaģēt uz pārmaiņām ātri. No otras puses, kvalitatīva rezultāta sasniegšanai ir nepieciešams ilgāks laiks un lielāki resursi. Vai varam izdarīt kādus secinājumus par nepieciešamajām izmaiņām, lai veicinātu analītisko kapacitāti abās pusēs un efektīvāku sabiedrības iesaistes procesu?,” atzīmē Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts un diskusijas dokumenta „Kā labāk pārvaldīt Latviju un atgūt uzticību valsts un pilsoņu starpā?„ autors.

Diskusijas pirmajā daļā eksperti runā par uzticības atjaunošanu starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem. Sarunā piedalās Ministru prezidenta padomnieks Ints Dālderis, Latvijas Radio žurnālists Artjoms Konohovs un Sabiedriskās politikas centra „Providus” direktore Dace Akule.

Diskusijas otrajā daļā - eksperti analizē vēlamo labas pārvaldes vērtību ietvaru, kā arī tādu starptautisko organizāciju kā OECD un Starptautiskās enerģētikas aģentūras labas pārvaldes prasības dalībvalstīm. Piedalās Sorosa fonds – Latvija programmu direktore Ieva Morica, biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš un portāla Manabalss.lv dibinātājs Kristofs Blauss.

Diskusijas detalizētā programma

Diskusija notika 10. aprīlī.

Diskusiju materiālu „Kā labāk pārvaldīt Latviju un atgūt uzticību valsts un pilsoņu starpā?” sagatavojis Juris Ozoliņš. Tas ir pieejams šeit.

Diskusiju ciklu par dzīves kvalitāti Latvijā Sorosa fonds – Latvija uzsāka 2013.gada rudenī. Šis diskusiju cikls ir iecerēts kā sarunu platforma par aktuālajiem Latvijas attīstības jautājumiem, lai rosinātu diskusiju un izvirzītu piedāvājumus ilgtspējīgai un harmoniskai Latvijas attīstībai, iesaistot lēmumu pieņēmējus, politiķus, pilsonisko sabiedrību, uzņēmējus. Diskusijas norisinās aptuveni reizi divos mēnešos. Līdz šim rīkotas šādas diskusijas: Teritoriju attīstība sarūkošā Latvijā; Transporta sistēma Latvijas reģionos un ceļu infrastruktūra; Ko sagaidām no augstākās izglītības Latvijā?; Latvijas uzņēmējdarbības vide - batuts vai skrejceļš?

Diskusijas pārraide portālā politika.lv nodrošināta projekta "PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā" ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Normunds Grostins

Šodienas top ziņa: Reformu partijas politiskie līķi nelikumīgi nopirkuši sev sēru vainagu uz valsts rēķina :}

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gatis Priede

Visu cieņu SFL, bet... tā īsti nesapratu diskusijas jēgu. Apgrābstīja ceļus, apgrābstīja enerģiju.
Bet tā arī nepieskārās pašam būtiskākajam punktam un "labas pārvaldības principa" pamatam.
Vai tie ir sabrukušie ceļi vai "nesaprotamā" cena uz enerģiju - viss diskusijā dzirdētais ir sekas, nevis cēloņi.
Diskusijā vairākkārt tika pieminēta izglītība klasiskajā nozīmē. Bet ne tautas politiskā izglītošanās un savas - individuālās izglītošanās un atbildības uzņemšanās par valstī notiekošo.
Kamēr vēlētājs ar "sovjetisku" domāšanu uzskatīs, ka "labi, lai zog, bet dalās". Vai - "nu jā, korupcija, protams ir, bet vismaz prominādi uztaisīja" - tikmēr par sekām varēs diskutēt līdz paliksim zaļi.
Tās ir sekas. Bet normālu valsts pārvaldību var panākt tikai un vienīgi - parastam "homo latvietis" iemācot atbildību pār savu valsti.
Pats klātienē šinī diskusijā biju. Īpaši daudz sev neieguvu. To pašu var izlasīt jebkurā portālā ikdienā. Sekas.
Pēc būtības ir vairāki punkti, kurus būtu vērts apspriest, lai paceltos valsts pārvaldes kvalitāte. Līdz ar to ceļu segumi un elektrības tirgus caurredzamība.
1. Pilsoņu sabiedrības aktivizēšana lēmumu pieņemšanā un tās līdzdalība tanī. Lai arī apsveicami, bet manabalss.lv ir par maz.
2. Iesaistīšanās politiskajos procesos un LĪDZATBILDĪBA sekās. Līdz šim "homo vēlētājs" labākajā gadījumā aiziet līdz urnai. Un pēc tam lamā valdību. Sliktākajā - neaiziet līdz urnai, bet lamā tāpat. Paštaisnums, niknums pret vadošajiem. Pilnīgs, kapitāls paša "nevainīgums".
3. Jā, es saprotu, ka mana vecuma un uz "augšu" - esam PSRS produkts, kurš savā DNS ir ieprogrammējis, ka panākt neko pret "tiem tur valdībā" neko nevar. Bet...

Vai valstij nebūtu jāuzsāk līdzekļu izdalīšanu tās attīstībai - sākot ar to, ka skaidrot sabiedrībai par katra indivīda personisko attieksmi pret savu valsti? Un to, ka valdība, protams, ir jālamā. Bet valdības sastāvs, tomēr, ir pašu nihilisms un neizdarība?

Atklāti sakot - tieši šādu jautājumu apriešanu biju gaidījis SFL rīkotajā diskusijā. Un jūtos vīlies. Seku apsiešanu var uzrīkot arī delfi.lv līmeņa "diskusijās".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vērotājs

Valsts jau sen ir paguvusi vairāk vai mazāk izlaist no savām rokām tautsaimniecības svarīgākās nozares. Privātie turpina plēsties par savu kabatu piepildīšanu, mēģinot izvairīties no nodokļu maksas. Cilvēku sociālās problēmas paliek pašu slīcēju rokās. Latvija pat nav pievienojusies ES Sociālo tiesību hartai.

Citi autora darbi