Atslēgvārdi:

Iesi pa labi - neatkarību neiegūsi, pa kreisi - arī nē 12

Vai cīņa pret terorismu palielina drošību pasaulē? Varētu teikt, ka, iznīcinot visus teroristus, arī terorisms izzudīs. Bet tas nav iespējams, jo netaisnība, ko ir radījusi pēdējā laika starptautiskā kārtība, radīs arvien jaunus teroristus.

Iesaki citiem:
Granatas 255x203
Foto:A. Jansons

Drošības jautājumi starptautiskajās attiecībās vienmēr ir bijuši aktuāli, un arī Latvijai kā starptautiskās sistēmas dalībniecei drošība jau tradicionāli ir bijusi ļoti būtisks jautājums. Patreiz kā viens no būtiskākajiem draudiem drošībai tiek minēts starptautiskais terorisms, tāpēc svarīgs ir jautājums, vai terorisms var būt attaisnojams un vai cīņa pret terorismu, kāda tā notiek pašreiz, palielina pasaules drošību vai nē?

Karš Čečenijā spilgti raksturo dažādās iezīmes, kas saistās ar visiem šiem jautājumiem. Krievija čečenu aktivitātes dēvē par teroristiskām un tāpēc Krievijai, līdzīgi kā ASV, nekāda veida terorisms nav attaisnojams. Patiesībā, tā ir mūsdienu pasaulē jau gandrīz vispārpieņemta norma – terorisms nav attaisnojams. Bet kas patiesībā ir terorisms? Terorisms ir spēka lietošana, lai sasniegtu kaut kādu mērķi. Kāpēc valstīm ir tiesības lietot spēku (būtībā, nogalināt cilvēkus), bet teroristiem šādu tiesību nav, lai gan abiem spēka lietotājiem mērķi var būt vieni un tie paši? Atšķirība starp valsti un teroristiem slēpjas starptautiskajās tiesībās, kur valstis joprojām ir galvenie aktieri, kam atļauts lietot spēku. Tāpēc var saprast valstu vienoto cīņu pret terorismu, kas apdraud valstu īpašās tiesības lietot spēku.

Ja salīdzinām čečenu un latviešu vēlmes pēc tiesībām uz pašnoteikšanos, redzama būtiska atšķirība – latvieši neseno pašnoteikšanās centienu laikā nelietoja spēku, savukārt čečeni to dara. Ja iedomājamies, ka latvieši šodien būtu bez savas valsts un vēlētos atgūt neatkarību, tas būtu daudz grūtāk izdarāms, ja tiktu lietots spēks. Jo, izņemot valsti, visi, kas lieto spēku, tiek atzīti par teroristiem. Tātad, teroristiem nav tiesības uz savu valsti. Var teikt, ka latviešiem paveicās, bet čečeniem joprojām nē.

No Krievijas puses cīņa pret teroristiem tiek pastiprināta ar argumentu, ka teroristu mērķis ir nevis atdalīšanās (seperātisms) un savas valsts izveidošana, bet gan centieni vērsties pret Krieviju kā valsti, pret tās varu. Krievijas nostāju šajā jautājumā skaidri iezīmēja ietekmīgās sabiedriskās organizācijas SVOP[1] pārstāvis Sergejs Karaganovs kādā Krievijas TV raidījumā pagājušā gada novembrī: “Atšķirības starp seperātismu un terorismu nav. Ja agrāk bija, tad šodien nav. Seperātisms ir tas pats terorisms, ja tiek lietoti ieroči.”

Iznāk, ja čečeni vēlas nodibināt savu valsti, viņiem ir jānoliek ieroči, un tādējādi Krievija automātiski viņus vairs neuzskatīs par teroristiem. Taču jājautā, vai čečeni iegūtu neatkarību, ja ieroči vairs netiktu lietoti. Atbilde drīzāk ir negatīva gan politisku, gan juridisku iemeslu dēļ, bet pāri visam ir arī militārais iemesls – Krievijas armija joprojām atrodas Čečenijā.

Pirmkārt, mūsdienu Krievija cīnās par valstiskās varas nodibināšanu, kas ir iemesls nevis cīņai pret terorismu, bet gan tieši atdalīšanās centieniem, lai arī abi ir saistīti. Otrkārt, Krievijas prezidentam uz čečenu neatkarību ir viena atbilde, kas Krievijas TV 1. kanālā izskanēja decembrī: “Kad 1996.gadā pēc pirmā Čečenijas kara beigām Krievija piešķīra čečeniem neatkarību, tūlīt sekoja čečenu iebrukums Dagestānā, un iemesls šādam iebrukumam ir islāmiskā fundamentālisma izplatīšana visā pasaulē”. Tas nozīmē, ka Krievija saskata Čečenijas neatkarības centienos ne tikai draudus valstiskumam, bet arī valsts drošībai. Treškārt, starptautiskajās tiesībās ir ierobežota iejaukšanās valsts iekšējās lietās (šis konflikts jāraksturo kā iekšējs, nevis starpvalstu), un, pat ja ANO Drošības Padome izlemtu par spēka lietošanu Čečenijā (kas liekas neiespējami, jo Krievija ir padomes pastāvīgā locekle un šāds lēmums jāpieņem vienbalsīgi), lai novērstu draudus starptautiskajam mieram un drošībai, valsts suverenitāte ir augstāka par Drošības Padomes lēmumu. Ceturtkārt, nedrīkst aizmirst, ka abu Čečenijas karu laikā ir notikuši plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumi. Arī cilvēciskajam faktoram ir nozīme, lai Krievijas prezidents varētu paskatīties acīs tām krievu mātēm, kuru dēli ir gājuši bojā karā.

Tādējādi arī apgalvojums, ka čečeni iegūtu neatkarību, ja noliktu ieročus, arī nav patiess. To liecina arī izskanējušās iespējas izbeigt konfliktu Čečenijā, rīkojot referendumu par kara pārtraukšanu vai pieņemot Konstitūciju. Kā vienīgo risinājumu šo Konstitūciju redz arī Krievijas prezidents, izsakoties, ka “slikts miers ir labāks par karu”. Tomēr jāuzsver, ka šajā Konstitūcijas projektā nav runa par Čečenijas neatkarību, tieši otrādi – ir priekšlikums skaidri norādīt, ka Čečenija ir pilntiesīga Krievijas Federācijas sastāvdaļa. Tātad, čečeniem nav nekādu iespēju iegūt neatkarību, jo šie centieni nevar īstenoties nedz lietojot ieročus, nedz tos noliekot. Izrādās, abi apgalvojumi nav patiesi.

Ko Latvijai vajadzētu mācīties no Čečenijas? Ir jāņem vērā divi faktori: pirmkārt, starptautiskā situācija kopumā, un otrkārt, lielvalstu nostāja. Tāpēc viss, ko tik maza valsts kā Latvija var darīt – ir nepalikt viena, kā arī nepieļaut vardarbīgu konfliktu savā teritorijā. Tamdēļ ir nepārtraukti jārūpējas, lai kādas (vismaz vienas) lielvalsts atbalsts Latvijas neatkarībai tiktu nodrošināts un stiprināts, kas nozīmē nepārtrauktu diplomātisku darbu NATO ietvaros, jo pati iestāšanās kā tāda ir tikai viens no drošības palielināšanas līdzekļiem.

Vēl par sākumā uzdoto jautājumu – vai cīņa pret terorismu palielina pasaulē drošību? No vienas puses, var teikt, ka, iznīcinot visus teroristus, arī terorisms izzudīs (tāda, šķiet, bija gan ASV politika Afganistānā, gan Krievijas – Čečenijā). Bet vai tas ir iespējams? Drīzāk jau nē viena vienkārša iemesla dēļ – netaisnība, ko ir radījusi pēdējā laika starptautiskā kārtība, radīs arvien jaunus teroristus. Tāpēc jācīnās nevis pret terorismu, bet gan pret ekonomisko un politisko netaisnību. Arī tas gan šķiet neiespējami, jo dominējošās ir valstu intereses, nevis rūpes par netaisnības novēršanu. Tātad, nav pamata viennozīmīgi apgalvot, ka cīņa pret terorismu palielina drošību pasaulē, kā to varētu vēlēties lielvalstu līderi, lai attaisnotu cilvēku nogalināšanu.
___________________

[1] Совет по внешней и оборонной политике, latviski Ārējās un drošības politikas padome.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

janis1 01.02.2003 11:59
protams, atbalstu, ka studenti censas rakstit, bet man liekas butiski, lai tiktu ieveroti divi kriteriji saja procesa: pirmkart, jaunrade, otrkart, domas skaidriba un saistiba ar temu. diemzel tos abus saja raksta neatradu.

Terorisms musdienu pasaule ne tuvu nav tik vienkarsi tverams ka raksta apskatits, un atrunas, ka autors zina, ka vina pieeja ir vienkarsota neko nemaina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsl 30.01.2003 16:54
atbilde Trollis

paldies par komentu!

svarīgi man likās apskatīt čečenu piemēru skatījumā, kāpēc Latvija ieguva neatkarību, savukārt Čečenija vēl joprojām neiegūst!

otrkārt, vienmēr ir pastāvējusi iespēja un pastāvēs (ar uzsvaru, ka tā ir iespēja), ka Krievija varētu apdraudēt apkārt esošo valstu neatkarību. tāpēc ir jāsaprot, cik apgalvojums - Krievija ir drauds Latvijas neatkarībai - ir pamatots! liekas, ka šis jautājums ir par maz diskutēts.

tāpēc, liekas, ka uzsvars uz terorismu nebija vienīgā šī raksta doma!

cieņā

ivars liepnieks

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsl 30.01.2003 16:50
paldies par komentu!

es vēlējos vienīgi vēl ieskicēt to, ko autore komentārā saka, ka gan Bin Ladens tiek saukts par teroristu, gan Bušs.

kāda ir galvenā atšķirība: Bin Ladens nav leģitīma (gan iekšpolitiski, gan starptautiski) amatpersona, savukārt Bušs ir! un tas arī visu izsaka. valstīm attiecīgos gadījumos ir tiesības nogalināt, teroristiem nav. valstu vadītāji var neatbildēt par saviem nodarījumiem (maz ticams, ka Bušs varētu sēdēt uz apsūdzības sola par pārkāpumiem Afganistānā, vai potenciāliem pārkāpumiem Irākā), savukārt teroristus pat nesēdina uz sola (katrā ziņā, ne Putins, ne Bušs), bet gan nošauj uz vietas!

tur arī atšķirība. un tas, vai cilvēki arī Bušu sauc par teroristu, nav būtiski šādā skatījumā. tas ir būtiski tikai no uztveres viedokļa, no identitātes veidošanās viedokļa!

cieņā

ivars liepnieks

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kamiltons 30.01.2003 16:41
Pietiekami daudz komentāru, rakstu un publikāciju ir veltīti lielvalstu ‘dubultmorāles’ tēmai, kas, manuprāt, savu apogeju sasniedza 2.Pasaules kara laikā, kad propaganda uzsāka savu uzvaras maršu.

Tomēr apskatot lielvalstu ‘spēles’ ieročus starptautiskajā arēnā, nevar viennozīmīgi pieņemt, ka lielvalstis tikai un vienīgi cenšas iegūt vairāk varas un tādus jēdzienus, kā “komunisms”, “kapitālisms”, “seperātisms”, “terorisms” utt, lieto tikai tāpēc, lai vairotu savu varu.

Terorisma izplatība ir cieši saistāma ar masu mediju globālo ekspansiju un vispārzināmo patiesību, ka sliktas ziņas pārdodas labāk, par neitrālajām. Terorisma būtība slēpjas simbolismā un bailēs. Terorisms ir orientēts galvenokārt pret civiliedzīvotājiem un tā mērķis ir gan tieši, gan netieši tos iebaidīt. Mērķis ir radīt paniku un nedrošību, kas aizsniegtu cilvēkus, kas savādāk atrodas tālu no ārpolitikas.

Tieši šī iemesla dēļ terorisms varēja kļūt par tik pateicīgu starptautiskās sistēmas “atslēgas vārdu”, ko pielietot daudzās situācijās.

Un tādēļ nevar viennozīmīgi apgalvot, ka čečeni ir ‘cietēji’, aizmirstot viņu “aktivitātes” pret civiliedzīvotājiem.

Latvijas vēsturnieku, Latvijas valsts vīru, kā arī ASV propagandas Aukstā kara laikā rezultātā, Latvijā ir radušās simpātijas pret ‘brīvības cīnītājiem’ un visiem tiem, kas vēršas pret Krieviju.

Cilvēku noslepkavošana, iebiedēšana un terorizēšana nav attaisnojama un ir jāsaprot, ka Krievijas armijas aktivitātes Čečenijā ir tikpat apzināta rīcība, kā čečenu izvēle uzsākt ‘terorismu’.

Terorisms nav kliedziens pēc palīdzības. Tā ir viena no mūsdienu kara tehnoloģijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 30.01.2003 15:22
vispar liekas, ka tas teroristu lietas ir biki tadas ta ka popsigas un pamatigi parspiletas. tagad visiem visur regojas teroristi (vai vismaz tie ir sadi un tadi jaapspriez un japiekabina visam, kam vien kaut ka var piekabinat ..), jo ta prasa labais stils un mode.. tada ievilkusies princeses dianas nave...

pirms tam ari bija un joprojam ir teroristi (kaujinieki, separatisti, revolucionari) un dauzija un spridzinaja dazadas pasaules malas ne mazak jusmigi un efektivi, ka sodien.

nelaime tada, ka trapija pa mediju metropoli un vienvirziena (no centra uz laukiem un ne otradi) mediju informacijas plusma padarijusi to par topa (popa) gabalu. tas radijis apburto loku - visi it ka cinas ar teroristiem, jo centralie mediji par to runa, bet mediji runa, jo visi cinas. un tauta ari tic, ka ta ir svarigaka problema. rezultata teroristi jau ir aizmirsti un merki ari - svarigakais ir cinities un vel svarigak - pieradit, ka esi visaktivakais cinitajs...

un ko mes latvija vispar isti jedzam no kaukaza vai islama fundamentalistiem, lai teretu savu energiju un par tiem spriedeletu... vai mums tas ir svarigakais un aktualakais, ja ir daudzi citi mus tiesak ietekmejosi jautajumi neizpetiti un neatrisinati (piem, kads es nakotnes modelis izdevigaks latvijai, vai ko darit ar darba speka trukumu pec 20 gadiem utt)?

tas ta - garam ejot aiz gara laika..

bet prieks, ka studenti raksta un censas. ta turpinat!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 30.01.2003 12:58
Autors savaa rakstaa vareja pieminet nacionaalaas atbrivoshanaas kustiibas. Ir tachu piemeri iz vestures, piemeram, FRELIMO.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sandra 29.01.2003 22:54
Pastav viedoklis, ka terorisms ir 21.gadsimta 'global agendas' problema nr1. Rakstaa piemineetais Krievijas - Chechenijas konflikts, kaa arii notikumi Afganistaanaa un Iraakaa sho viedokli stiprina.

Tachu, sheit ir zinaama problema

Manupraat, te savu lomu speelee shii jedziena neviennoziimiigaa izpratne. Sabiedriibai lielos vilcienos shis termins - terorisms asocieejas ar draudiem pret vinju droshibu, valsti. Tatad - terorisms tiek uztverts kaa sabiedriibai biistamu indiviidu veikto aktivitaashu kopums, kas, lielos vilcienos runajot, ir neatbalstama paraadiiba. Bet, kad indiviids kljuust par teroristu? Lielaakoties tas notiek tad, kad valsts amatpersonas kaadas personas riiciibu pasludina par biistamu. Tatad, politiskaa vara definee terorismu un pec tam attieciigi - metodes, kaa pret to ciiniities.

Balstoties uz lidzshineejiem piemeeriem, rodas iespaids, ka politiskaa vara biezhi vien veic apzinaatas manipulacijas ar sho terminu, jo tas garantee sabiedriibas atbalstu (no leksikologjijas viedoklja shim vardam ir neparprotami negativa nokrasa) un politikju reakcijas, taalaako aktivitashu legjitimizaaciju.

Domaju, reaali praksee kaa sinoniimus vaardam terorisms varam lietot arii taadus jeedzienus kaa 'sabiedribas protests', 'pilsoniskaas sabiedribas iesaistiishanaas politikas procesaa', tiesa gan, ar zinamu ekstremisma piedevu - speka, ierochu pielietoshanu.

Kaa autors noraadiijis, terorisms sagrauj valstu monopolstavokli uz speka, ierochu pielietoshanu. Un tieshi tas padara problemu daudz komplicetaku, jo - biezhi vien valstu reakcija shai gadiijumaa ir nevis terorisma jeb sabiedribas individu ekstrema protesta celonju analize un novershana, bet gan fiziska protesteetaju izniicinaashana, kas peec buutibas ir nelogjisks un neracionals, skatoties no ilgterminja perspektivas.

Tapec, jautajums par to, vai terorisms ir vai nav attaisnojams, atkarigs no ta, vai esam ieintereseti meklet problemas celonjus un risinat to.

Piemeram, jau vairakus gadus zinaam, kas ir Bin Ladens un ko par vinju domaa Bush. Bin Ladens ir terorists, kas grib apdraudet droshibu pasaulee. ASV reakcija - vinjsh ir jaanotver un jaanoshauj. tas pats jaadara ar vinja sabiedrotajiem. Bet, cik biezhi esam dzirdejushi to pashu Bushu un vinja komandu spriezham, kaapeec uzrodas visaadi binladeni un dara to, ko vinji dara?

Manuprat, terorisms ir jauztver kaa ekstreems sabiedriibas protesta sauciens, uz ko ir jareagjee, to nevis likvidejot, bet gan analizejot ta celonjus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Keita 29.01.2003 19:19
Diskusija par terorismu ka attaisnojumu jebkadam valsts organizetam speka pielietosanas aktivitatem man liekas esam vieta, jo tiesam aizvien vairak liekas, ka terorisma definicija ir tik abstrakta (ieteiktu autoram paanalizet terorisma definicijas un to lietojumu), ka zem ta var palikt viskaut ko, vienlaicigi saglabajot so analogiju "terorisms ir slikts - visi, kas cinas pret terorismu ir labi".

Kas tad ir ceceni? Pirms 11.09. tie bija banditi. Pec 11.09. tie kluva par teroristiem. Loti izdevigi. Tapat ari Vasingtonas snaiperis zinas figureja ka terorists, tatad - ari tads, kas personisku apsverumu (pat ne politisku merku vadits, kas tomer, manuprat, ir viens no terorisma definicijas kriterijiem) izdara slepkavibas. Tatad, nav skaidribas. Krievija ari gruzinus sauc par teroristiem (vai atbalstitajiem) un mes varam sagaidit, ka ari uzbrukuma akts krieviski runajosam individam no latviski runajosa individa puses no kadas tresas puses var tikt nosaukts ka terora akts. Tatad, publisks nosodijums un publisks tiesas spriedums bez tiesnesiem un advokatiem.

Uzskatu, ka problema ir terorisma definicija un ta plasa izmantosana ka attaisnojums gandriz jebkurai valsts organizetai vardarbibai pret citu valsti vai tai kaut kada veida piederosu iedzivotaju vai iedzivotaju grupu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Keita 29.01.2003 19:18
Diskusija par terorismu ka attaisnojumu jebkadam valsts organizetam speka pielietosanas aktivitatem man liekas esam vieta, jo tiesam aizvien vairak liekas, ka terorisma definicija ir tik abstrakta (ieteiktu autoram paanalizet terorisma definicijas un to lietojumu), ka zem ta var palikt viskaut ko, vienlaicigi saglabajot so analogiju "terorisms ir slikts - visi, kas cinas pret terorismu ir labi".

Kas tad ir ceceni? Pirms 11.09. tie bija banditi. Pec 11.09. tie kluva par teroristiem. Loti izdevigi. Tapat ari Vasingtonas snaiperis zinas figureja ka terorists, tatad - ari tads, kas personisku apsverumu (pat ne politisku merku vadits, kas tomer, manuprat, ir viens no terorisma definicijas kriterijiem) izdara slepkavibas. Tatad, nav skaidribas. Krievija ari gruzinus sauc par teroristiem (vai atbalstitajiem) un mes varam sagaidit, ka ari uzbrukuma akts krieviski runajosam individam no latviski runajosa individa puses no kadas tresas puses var tikt nosaukts ka terora akts. Tatad, publisks nosodijums un publisks tiesas spriedums bez tiesnesiem un advokatiem.

Uzskatu, ka problema ir terorisma definicija un ta plasa izmantosana ka attaisnojums gandriz jebkurai valsts organizetai vardarbibai pret citu valsti vai tai kaut kada veida piederosu iedzivotaju vai iedzivotaju grupu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsl 29.01.2003 14:25
paldies par iebildumu,

šajā rakstā ar terorismu tiek saprasta spēka lietošana salīdzinājumā ar valsti. skaidrs ir arī tas, ka terorismam var būt dažādi nodomi, dažādi mērķi. taču visu mērķu terorismi ir ar vienu iezīmi - cilvēku nogalināšana. lai varētu tikt nogalināts cilvēks, ir jālieto spēks. slepkava kā noziedzinieks, protams, nevar tikt uzskatīts par teroristu. tāpēc, līdzīgi kā tad, kad valsts lieto spēku, tā ir vairāk vai mazāk masveida nogalināšana. un teroristi pretendē uz šīm tiesībām, kas valstij pastāv, nogalināt (masveidā) cilvēkus!

protams, ka terorisma definīcija nav skaidra, tā ir arī plaša. tur ir iespējamas dažādas interpretācijas. bet ir saskatāmas arī kopīgas pazīmes. un liekas, ka jebkuram ir skaidrs, ka Purvciema bulterjers, kas sakodis zēnu, nav terorists!

un ASV un Krievija terorismu interpretē tā, lai tas atbilstu šo valstu interesēm! un tā ir viena no terorisma interpretācijām. turklāt, šīs valstis tā dara tāpēc, ka teroristi pretendē uz valstu tiesībām lietot spēku. jo spēcīgāka valsts, jo vairāk tā cīnās pret terorismu. tā tas ir jau tradicionāli, ka valstīm ir leģitīmas tiesības lietot spēku visos tajos gadījumos, kas ir paredzēti ANO ietvaros!

cieņā

ivars liepnieks

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kamiltons 29.01.2003 14:11
Terorisma definīcija šajā rakstā ir nepietiekoša. Pēc šīs definīcijas arī Purvciema bulteljers, kas sakodis mazu zēnu, lai atņemtu tam pīrādziņu ir uzskatāms par teroristu. Arī lielais puisis, kas mani 2.klasītē pagrūda un atņēma maku, ir terorists. Šajā rakstā piedāvātā terorisma definīcija savā nepilnībā un aprobežotībā var droši sacensties ar turpat kritizētajām ASV un Krievijas masu medijos paustajām terorisma definīcijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laima_K 29.01.2003 08:18
Diezgan sapraatiigi! Kaut kaads stuks jau tajaa visaa ir. Protams uz visu var paskatiities arii no citas perspektiivas, bet politiskaa domaahana raxtaa ir juutama. Baigais malacis dzeks.

Citi autora darbi
Mmadej 255x203

Rietumu drošība 0 Autors:Ivars Liepnieks