Atslēgvārdi:

Iemesli būt tviterī 26

Zinu, ka iepriekšējā gadā ne vienam vien "sakritu uz nerviem" ar saviem uzmācīgajiem aicinājumiem pievienoties tviterim.

Iesaki citiem:

Ne vienmēr savu panācu. Tādēļ nolēmu izmēģināt jaunu metodi: aprakstīt iemeslus, kādēļ 2009.gadā skaitlisku eksploziju piedzīvojusī tvitera kopiena, manuprāt, ir labākais, kas pagājušā gadā Latvijā vispār ir noticis. Iemeslus skatīšu tikai un vienīgi caur savas personiskās pieredzes prizmu - stāstīšu tikai par tām lietām, kas tieši mani tviterī sajūsmina. Pati pievienojos tviterim pagājušā gada februārī vai martā, tieši tad, kad Latvijā sākās tvitera "bums."


  1. Plašāks redzesloks, kopīgi "atklājot pasauli"

    Tviterī sekojot līdzi vairāk nekā 400 cilvēkiem/organizācijām/medijiem, es katru dienu uzzinu vairāk man interesantas informācijas nekā iepriekš nedēļu laikā. Turklāt bez liela laika un enerģijas patēriņa - linki uz jaunām TED lekcijām, skandaloziem youtube klipiem, demokrātijas eksperimentiem dažādu valstu pašvaldībās, padziļinātu Latvijas ekonomikas analīzi kādā maz kam zināmā ārzemju blogā manā informācijas apritē ieplūst "pašas no sevis" , vienkārši tādēļ, ka es sekoju līdzi cilvēkiem, kas ar šo informāciju dalās. Ja iepriekš man bija apzināti jādomā par to, kā paplašināt savu interešu loku, lai neieslīgtu intelektuālā rutīnā, tad tagad kas tāds vairs nedraud. 400 galvām un acu pāriem ir daudz lielāka iespēja netīšām "uzbrist" interesantiem resursiem Interneta plašajās ārēs nekā vienam. Vai izlasīt kādu grāmatu un to īsi recenzēt. Vai atrast ko vērtīgu tradicionālajās medijos, par to pavēstot arī citiem. Vai būt klāt kādā notikumā (preses konferencē, publiskā lekcijā, flashmobā, Saeimas sēdē), kur notiek kas neparasts/skandalozs. Turklāt šie 400 katrs seko līdzi dažādiem citiem cilvēkiem un īpašos gadījumos pārsūta arī viņu atrasto informāciju.

    Ja ne tviteris, 2009.gadā būtu uzzinājusi vismaz uz pusi mazāk jaunas informācijas par zinātni, ekonomiku un starptautisko politiku, kā arī vismaz par 80% mazāk par tehnoloģijām un jaunām idejām pārvaldes organizēšanai. Pat vairāk: bez tvitera nebūtu pat iedomājusies, ka šajās jomās ir tik daudz jaunu ideju/inovāciju, par ko patiešām arī vērts zināt.


  2. Kopīga pasaules apspriešana

    Tik pat liels ieguvums no tvitera: iespēja apspriest kādu notikumu /klipu/ izteikumu/ datorprogrammu/ mediju materiālu un jebko citu ar cilvēkiem, kuru viedoklis man šķiet interesants. Tviterī šādu mini un maksi sarunu ir daudz. Pati esmu gan tās novērojusi, gan piedalījusies vai ierosinājusi.

    Sarunas saturiski var būt visādas. Arī triviālas: piemēram, ja ir ātri vajadzīgs laba angļu valodas zinātāja padoms vai atsauksmes par kādu notikumu. Bet tviterī bijušas arī izvērstas diskusijas par visai Latvijas sabiedrībai svarīgiem jautājumiem - kā spilgtākās atceros daudzās diskusijas ar un starp žurnālistiem par žurnālistikas ētiku un konkrētu rakstu/programmu saturisko kvalitāti, par nacionālisma un ksenofobijas jautājumiem, par Latvijas ekonomiku - atlabšanas iespējām, lata devalvāciju u.tml. Tās visas bija publiskas diskusijas, kuras ikviens varēja redzēt un vismaz teorētiski ikviens varēja tajās arī iesaistīties.

    Atšķirībā no citiem nemoderētiem pasākumiem plašs diskutētāju loks tviterī nemazina diskusiju saturisko kvalitāti vairāku iemeslu dēļ: 1) diskutētāji un vērotāji var izvēlēties, kurās sarunās klausīties ; 2) tviteris lielākoties nav anonīms "pasākums", tādēļ saturiski tie nav gluži delfu komentāri; 3) tviterī cits citam seko cilvēki, kuriem tomēr vairāk vai mazāk interesē, ko katrs no viņiem domā.

    Diskusiju emocionālā noskaņa ir ļoti dažāda: dažreiz "tur iet" ļoti augstos toņos, citreiz - izteikti draudzīgi.


  3. Interesantu cilvēku atrašana

    Es esmu pazīstama ar ne vairāk kā 20% no cilvēkiem, kam sekoju tviterī. Par pārējiem vai nu iepriekš biju tikai dzirdējusi vai arī viņus uzgāju netīšām (piemēram, kāds bija pārsūtījis (retvītojis) kādu interesantu tekstu vai arī šie cilvēki bija piedalījušies kādā tvitera diskusijā u.tml.)

    Ceru, ka nepārspīlēju ar patosu, sakot, ka pateicoties tviterim, manī ir atgriezies optimisms par Latvijas cilvēkiem. Jā, droši vien, ka tviterī uzturas Latvijā progresīvākā (nozīmē - pārmaiņām atvērtākā) cilvēku daļa, bet man iepriekš šķita, ka viņu nav pat tik daudz. Tviterī uzzināt to, kā viņi domā un ar kādu informāciju vēlas padalīties, gluži vienkārši ir INTERESANTI.

    It sevišķi tad, kad sākas kāda diskusija, kurā kā līdzīgs ar līdzīgu piedalās visi, kas to vēlas: neatkarīgi no pamatnodarbošanās (žurnālisti, partiju cilvēki, ekonomisti, nvo aktīvisti, ITišņiki, PRščiki, studenti un visa cita daudzveidīgā, bet intelektuāli ļoti augstvērtīgā tvitera publikas daļa, kas interesējas par politiku).

    Tviteris jau pēc tā uzbūves nodrošina ļoti egalitāru un neformālu vidi. 140 rakstu zīmju ierobežojums darbojas kā garantija tam, lai diskusijā nebūtu iespējams dominēt ar " apjomu," bet vienlaicīgi ar to pietiek, lai kodolīgi pateiktu svarīgāko domu (kādam diskusijas dalībniekam sākot " pludināt" daudzas ziņas pēc kārtas, viņš/a riskē, ka sekotāji nevēlēsies visu šo informāciju lasīt un pārstās viņam/i sekot).


  4. Informācijas operativitāte

    Ja Latvijā vai pasaulē notiek kaut kas patiešām interesants, tad tviteris man ir pirmā Interneta vietne, kurp doties. Jo varu būt droša, ka tur mani gaidīs vismaz daži " ātrāku cilvēku" iemesti linki uz interesantākajiem web materiāliem par šo tēmu, varbūt būs retvītoti aculiecienieku novērojumi un atrodamas cilvēku pirmās reakcijas.

  5. Viedokļu daudzveidība

    Viena no tvitera priekšrocībām - cilvēki, kas viens otram seko, ne obligāti ir viens otram arī domubiedri. Tas izskaidro nereti agresīvās diskusijas par īpaši politiski jūtīgiem jautājumiem. Lai gan teorētiski ir iespējams tvitera vidē "norobežoties" tā, lai nemanītu netīkamus viedokļus, taču šādi lietotāji daudz zaudē, jo: 1) ar vairāk "apsekojamiem" tviterim aug pievienotā vērtībā (lielāka iespēja uzzināt ko jaunu un aktuālu); 2) zaudēta iespēja reaģēt brīžos, kad tiek skarta lietotājam svarīga tēma (kas ietekmē pārējo tvitera lietotāju viedokļus); 3) lietotājs var nepamanīt, ka pats/i tiek apspriests.

    Nepieciešamība sekot ļoti daudziem viedokļu paudējiem var arī izrietēt no darba vajadzībām - piemēram, es sekoju gandrīz visu Latvijas tviterī atrodamo partiju un to jauniešu organizāciju profiliem+ cilvēkiem, par kuriem zinu, ka viņiem ir saistība ar politiku. Neatkarīgi no tā, kāda ir mana attieksme pret viņu sniegto informāciju, - tas man ļauj būt labāk (visaptverošāk) informētai par situāciju katrā partijā zem-partijas elites līmenī un partiju komunikāciju ar sabiedrību.


  6. Saikne ar pasauli

    Tviteris noder ne tikai tam, lai ar citiem Latvijas cilvēkiem dalītos informācijā par to, kas labs notiek pasaulē. Tviterī ļoti daudz ko var noskaidrot arī par notiekošo visur citur atbilstoši tieši manām interesēm. Piemēram, ja es vēlos ieskatu tajā, par ko šobrīd norūpējušies Eiropas Parlamenta dažādu valstu deputāti, man tikai jāieskatās sarakstā (tviterlistē), kur apkopotā veidā nonāk viņu visu jaunākie ziņojumi (bet kas " nemaisās" starp manis ikdienā saņemtajiem tvītiem). Katru dienu no 3-4 avotiem saņemu informāciju par to, kā jaunās tehnoloģijas pasaulē tiek izmantotas demokrātijas padziļināšanai, kas ir šobrīd mani visvairāk interesējošā tēma. Ja kaut kas interesants notiek zinātnē, par to noteikti tvītu formā uzzināšanu no Scientific American twitter konta un citiem resursiem. Daudz pārskatāmākā un intuitīvi saprotamākā formā nekā RSS. Par notikumiem valstīs, kur starptautiskajiem medijiem nav korespondentu tīkla (pagājušā gadā - Irānā) dažreiz ļoti operatīvu informāciju var uzzināt, klikšķinot uz tvitera hashtagiem. Globālajā tviterī ar katru dienu aizvien vairāk var atrast vērtīgus tvītotājus jebkurām interesēm, kas operatīvi piegādā pašu vērtīgāko informāciju vai linkus uz padziļinātu analīzi.Par dažām jomām tā ir pasaulē viskvalitatīvākā informācijas agregācijas sistēma (kas turklāt joprojām ir bezmaksas)


  7. Kopīgu akciju plānošana

    Tviteris ir fantastiska vietne kopīgu aktivitāšu/akciju plānošanai, ja vien ierosinātāja ideja "rezonē" ar vismaz vēl dažiem citiem tvitera lietotājiem. Pagājušā gada publiski pamanāmākā labdarības akcija Lielie.lv piedzima un attīstījās tviterī. Bez tvitera tehniskajām komunikācijas un cilvēku entuziasma mobilizācijas iespējām (kopā ar Latvijas specifiskās tvitera kopienu: žurnālisti + PR cilvēki, kas ir ļoti spēcīgs savienojums sabiedriskās domas veidošanai) kaut kas tik apjomīgs noteikti nebūtu sanācis . Šī akcija pierādīja, ka tvitera akcijas, kas pārsniedz nelielu flashmobu apmērus, principā ir iespējama ne tikai "kaut kur citur" , bet arī Latvijā. Ceru, ka šī akcija un BKUS skandāli nav izsmēlusi Latvijas tvitera pilsoniski aktīvākās daļas entuziasmu, un 2010.gadā tvitera piedāvātās iespējas ļaus mobilizēties arī citām aktivitātēm.


  8. Izmaiņas politiskā/pārvaldes komunikācijā

    Lai gan daudz lēnāk, nekā, teiksim, Lielbritānijā, bet aizvien plašākā skaitā tviterī ir sākuši ieplūst Latvijas politiķi. Pagaidām vairākuma pamatmotivācija, šķiet, ir ziņkāre un iespēja izteikties, taču ar laiku, domāju, ka vairāk politiķu sapratīs, ka vairs nevar atļauties neiesaistīties tviterī notiekošajās diskusijās vai nereaģēt uz tviterī par viņiem paustajiem viedokļiem. Latvijas īpatnība ir tāda, ka tviterī ir salīdzinoši liels procents " kvalitatīvas publikas" , proti, cilvēku, kas interesējas par sabiedriski politiskām norisēm. Daudzi no viņiem ir arī tā saucamie viedokļu veidotāji. Tādēļ "cena" par neiesaistīšanos kļūs tikai augstāka. Labums no iesaistīšanās būs ne tikai pašiem politiķiem, bet arī katram cilvēkam, kas interesējas par Latvijas politiku, jo politiķu "atnākšana" paver iespēju tiešai un publiskai savstarpējai komunikācijai. Nedomāju, ka pat teorētiski var būt labāks veids kā pārvarēt plaisu politiķi/tauta,kā vienlīdzīga, publiska, ne-anonīma saruna.

    Paralēli politiķiem, tviterī palēnām ienāk arī pārvaldes cilvēku progresīvākā (pārmaiņām atvērtākā) daļa, kas, līdzīgi kā tas šobrīd notiek citās demokrātijās, sākuši domāt par to, kā var izmantot jaunākās tehnoloģijas pārvaldes procesu atvēršanai plašākai cilvēku līdzdalībai. Informācijas apmaiņa par to, kas šajā jomā sekmīgi un mazāk sekmīgi notiek dažādās pasaules valstīs, vismaz man ir viens no lielākajiem twitter ieguvumiem. 23.janvāra Govcamp, kur tiks apspriestas dažādās idejas, varētu izrādīties viens no 2010.gada pirmās puses vērtīgākajiem notikumiem.




Šie tad arī galvenie iemesli personiski man būt tviterī. Protams, ka ir arī savas problēmas: piemēram, 400+ apsekojamie IR par daudz. Kāda stunda dienā man "aiziet" tviterim, dažreiz vairāk. Man žēl, ka nespēju sekot līdzi vēl vairāk cilvēkiem - cenšos aptvert visus, kas ikdienā raksta interesantas lietas par politiku, taču atrakstos tad, ja informācijas apjoms no 1 cilvēka/organizācijas kļūst NEIZLASĀMI liels vai arī tur ir pārāk liels sadzīves/specifisku interešu informatīvais īpatsvars. Ar ļoti retiem izņēmumiem nesekoju anonīmiem tvītotājiem.

Es pati vēl nemāku tviteri lietot tik labi, cik gribētu - zinu, ka pārspīlēju ar ziņu apjomu un dažreiz lieku iekšā pārāk sadzīvisku informāciju. Bet jebkurā gadījumā 2009.gadā tviteris padarīja manu informatīvo telpu daudz krāsaināku. Noteikti bija vērts pievienoties. Ceru, ka 2010.gadā būs vēl labāk.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (26) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pinka 15.01.2010 10:50
Kāpēc cilvēkus vienmēr interesē citu domas? Nu tiešām paši esam tik nāvīgi truli?

Kur paliek visi tie krutie teksti, ka man neinteresē citu viedoklis, jo esmu personība... Blā, blā, blā...

Vsi ir aizmirsuši tos teicienus - cik cilvēku tik viedokļu; kur divi latvieši tur trīs viedokļi; utt.

Ar šo gribu pateikt, ka beidziet balstīt savus argumentus uz to, ka "interesē citu viedoklis".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunda 15.01.2010 10:43
Nu sorry, es neskatos TV, jau 3 gadus pat neesmu ieslēgusi TV...
Es uzskatu, ka nevaru aizrauties ar kko vēl dziļāku, jo ja man nav laiks atbildēt man mīļajiem uz meiliem. Varbūt atbildēt ir laiks, bet vienmēr laiku paņem uzrakstīt pirmajai...
Ja es brīvajā laikā būšu tviterī, tad man dzīvē būs darbs & tvīteris - kur paliek viss, kas man ir svarīgs & mani mīļie?

Neciešu tehniku izlasu to, kas mani interesē, lietoju cik minimāli iespējams.
Paklačoties es varu ar brāļa blondo draudzenīti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

http://www.pearsonhighered.com/showcase/levinson1e/assets/levinson_ch8.pdf 12.01.2010 17:01
Twitter vs. the Mullahs in Iran

People took to the streets in protest about what they saw as fraudulent conducting
of the Presidential election in Iran in June 2009. This is an old story in dictatorial
regimes––people protesting in public squares––and often has unhappy results for
democracy, as was the case in Tiananmen Square in China in 1989. But people and
democracy had new tools at their disposal in 2009.


Iranian authorities could and apparently did use
Twitter to send out misleading information. When I was asked on an interview on
KNX Radio out of Los Angeles on June 16, 2009, how anyone could know if tweets
coming out of Iran were true or disinformation, I replied that the aggregate of
Twitterers, just like the many reader/editors on Wikipedia, provided some checks
and balances on the accuracy of the information (Levinson, 2009, “New New
Media vs. the Mullahs”). And, indeed, tweets suspected of being planted by the
government were identified and denounced (see Grossman, 2009).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

wiwis 06.01.2010 11:10
un cik daudz spontānu,lielisku ideju nav attīstītas, sākot ar 140 zīmēm!?!?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Džerijs Šterns 06.01.2010 08:25
Budzim -
Liekas, Jūs ne īsti precīzi izprotat tvitera būtību. Protams, eksistē daudzi cilvēki, kas to izmanto "prastam čatiņam", bet katrā jomā pastāv savi graudi un savas pelavas, arī blogos pietiek un pat pāri paliek tukšu muldētāju. Savukārt, tvitera kvalitatīvajā daļā tieši parādās daudz linku uz Jūsu minētajiem informatīvajiem blogiem, par kuru eksistenci Jūs, iespējams, bez tvitera pat neuzzinātu - jo, kā jau raksta autore minēja, Tviteri lieto daudz tādu cilvēku, kas labprāt dalās ar vērtīgiem atradumiem informācijas laukā, norāda uz aktualitātēm gan virtuālajā, gan "parastajā" realitātē, etc.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

budzis 06.01.2010 08:25
P.P.S. Un vispar, tviteris ir tads makenit modernaks peidzera veids, kad komunikacija notiek vienpuseji un ierobezota apjoma :) Peidzeri, ka zinams, ir mirusi :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Džerijs Šterns 06.01.2010 08:21
Agrim -
1) google tu informāciju meklē, tviterī tā pati nāk pie tevis - attiecīgi, ir iespēja uzzināt tiešām jaunumus, nevis kaut ko senu
2) google tev dod milzu apjomu, tviteris runā īsi un skaidri - tad tu vari novērtēt un atmest lieko un jau daudz precīzāk meklēt savā mīļajā google tieši to, ko gribi
3) google tev dod info no grūtāk pārbaudāmiem avotiem, tviterī tu skaidri zini, kas to raksta un kam prasīt precīzāk - kaut vai paceļot telefoniņu un attiecīgajam cilvēkam (piemēram, tvītojošam kādas ministrijas ierēdnim) uzzvanot
4) twitter pieradina cilvēkus izteikties kodolīgi, nevis liet ūdeni cerībā, ka viņu īstos motīvus nomaskēs skaisti vārdi
5) "pēc gadiem LV neko nav atklājuši", Twitter visā pasaulē eksistē tikai dažus gadus

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

budzis 06.01.2010 08:20
P.S. Autorei ieteiktu pameginat shito info dabut cauri tviteri, tad varbut vinja saprastu ta bezjedzibu daudz maz sakarigas informacijas izplatisana

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

budzis 06.01.2010 08:19
Tviteris nu galigi nav derigs redzesloka paplasinasanai! Informacijas taja nav vispar, kaut kadas pusdomas medz but, kur nav turpinajuma...
Ja tiesam ir velme "paplašināt galvā ienākošas informācijas daudzveidību", ne apgrabstit pa 1 teikuma, tad jalasa blogi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Džerijs Šterns 06.01.2010 08:13 http://twitter.com/Dzherijs/status/7413998403

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Agris 06.01.2010 01:49
Nekā tāda, ko nevar atrast, ja vajag, tur nav. Nevajag pārbāzt galvu ar to, ko nevajag.
Pietiek ar Google. Punkts.
Pēkšņi LV pēc gadiem atklājuši twitteri...
Piezvani labāk mammai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liena 05.01.2010 22:39
Forši, ka Tu tā uzrakstīji! Varu piekrist! :) Turklāt, man interesē, ko cilvēki domā, viņu komentāri, bet ziņu portālu (un ne tikai ;)) komentārus nav vērts lasīt, cik vienveidīgi tie ir un pārsvarā negatīvi, kamēr tviterī komentāri un cilvēku viedokļi ir domāt rosinoši un bieži 140 zīmēs saprotami argumentēti :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 05.01.2010 09:54
Iveta Kažoka 04.01.2010 18:04 ...Iesaku skeptiķiem...
-----------------------------------
"...Twitter can tell you what kind of netbook you should buy for your wife for Christmas..."

Skeptiķis ieteikumu ņēma vērā. Un ?! :))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 04.01.2010 18:04
Tikko tviterī tika iemests links uz lielisku rakstu par tviteri New York Times. Iesaku skeptiķiem: http://www.nytimes.com/2010/01/03/weekinreview/03carr.html?s...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 04.01.2010 17:08
šīs diskusijas sakarā - ir vērts Intervijā KF viņš saka "Neesmu fundamentālists, kas noraida tehnoloģijas, bet gribu teikt, ka mums – informācijas tehnoloģiju iz­mantotājiem – jāuzlūko to progresa radītais blakus efekts kā sava veida vides problēma – kā piesārņojums. Informā­cijas tehnoloģijas piedāvā nekad nenonākt kontaktā ar sevi pašu"
(visa intervija ar viņu - te http://www.apollo.lv/portal/life/articles/38929

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 04.01.2010 13:49
Iveta Kažoka 03.01.2010 19:40 ...Andris_2,
Ātrums nav tvitera vienīgā pozitīvā iezīme...
...Kas ir "parasta intelektuāļa parastā sadzīve"?...
---------------------------
Laikam biju neprecīzi izteicies - manuprāt, ātrumi, ko nodrošina tehniskais līdzeklis vai tehnoloģija ir pārāk acīmredzami un tāpēc garlaicīga lieta, lai to apspriestu vai kritizētu - ir un viss. Man nepieņemama ir steiga domās un domāšanā vai dīzak pat tās trūkums, ko pieprasa un kultivē tvītošana.
Bet "parasta intelektuāļa parastā sadzīve" ir vēlme un spēja lēni un smeķīgi domāt - smadzeņu "slow food" kā sacīt jāsaka

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 03.01.2010 23:39
klikt,
Vienmēr laipni! Droši vien variants 2 strauji tuvojas, jo Indijā bez mobilā jau būts, bet pazušana no ierastās vides uz 3-4 nedēļām ar mugursomu man raksturīga katru gadu.

Iemesls tā darīt gan ir tas pats, kas lietojot tviteri - paplašināt galvā ienākošas informācijas daudzveidību. Nu ir man frīkaina personība: atpūšos, uzzinot ko jaunu, un krītu depresijā, ja ir garlaicīgi vai ja ir rutīna.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klikt 03.01.2010 23:01
Iveta, paldies par labu iedvesmu ierobežot galvā ienākošās informācijas daudzumu. Jo viens parastākais scenārijs, kas seko šādam dzīvesveidam, ir downshifting, mugursoma, Indija, mobilais izmests mistkastē. Otrais variants ir vēl daudz nepievilcīgāks. Laimīgu, mierīgu un samērīgu jauno gadu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 03.01.2010 19:40
Skeptiķim,



Ir atšķirība: man "grāmatzīmēs" ir ielikti vismaz 20 blogi, kuross kaut kad vēlējos ikdienā ieskatīties, bet, izrādījās, ka ikdienas "apgaitas" veikt ir pārāk laikietilpīgi. Ja es tomēr kādā no tiem pasaktos, tur varbūt starp 10 ierakstiem ir kādi 2, kas mani interesē: jāpatērē ilgs laiks, lai līdz tam aizraktos. Tviterī informāciju par interesantiem resursiem var saņemt no cilvēkiem, kuru "gaumei" uzticos vai arī no pašiem blogeriem ar ļoti īsi iezīmētu bloga tēmu (ļaujot man saprast, vai gribu tur ielūkoties vai nē). RSS uz daudzām mājas lapām = neērts haoss (ļoti daudzas ziņas bez prioritizēšanas)
Turklāt tviterī ir lielāka iespēja atrast kaut ko negaidītu, bet vērtīgu (ārpus resursiem par kuriem zinu un kuros ikdienā ieskatos)



Ideālā gadījumā tviterī saņēmu īsu info par grāmatu izlasījušā cilvēki attieksmi ar saīsinātu linku uz pašu grāmatu/pagarinātu recenziju blogā/medijā. Man GAN ir vajadzīgas saites uz vērtīgiem blogu ierakstiem - jo pat Latvijā blogosfēra ir tik liela, ka nevaru un negribu ielūkoties visos.


Ne visas TED lekcijas ir vērts skatīties. Labprātāk saņemu sajūsminātus tvītus par PAŠIEM LABĀKAJIEM.


Andris_2,
Ātrums nav tvitera vienīgā pozitīvā iezīme. Kas ir "parasta intelektuāļa parastā sadzīve"?

Kakjis,
Man ir bijušas vairākas datoratkarības: droši var apgalvot, ka tviteris ir ievērojami labāka atkarība nekā čati, videospēles, rakstu komentēšana vai vienkārši bezmērķīga sērfošana Internetā. :) Labāk atkarībās, protams, nekrist. Bet nedomāju, ka man tāda attiecībā uz tviteri izveidojusies. Tas vienkārši šobrīd ir veids, kā es meklēju informāciju par pasauli un kā informācija atrod mani :)

Kalvi,
Pilnīgi piekrītu par mediju dzelžainā tvēriena vājināšanu. Web2.0 motivē cilvēkus kontaktēties ar plašāku cilvēku loku un domāt ar savu galvu, nevis akli paļauties uz to, kas teikts medijos.

linda.
Man atkal ir otrādi: satiekoties ar draugiem, ir daudz vairāk par ko runāt, jo tviteris atver cilvēkos iepriekš nezināmas šķautnes (intereses, nodarbes, attieksmes utt.) :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. Aleksim 03.01.2010 17:41
tviteris ir forša lieta, pati to izmantoju gan lai būtu up-to date par to, kas notiek LV un pasaulē, gan lai nebūtu jārakņājas internetā, lai uzietu labus blogus, recenzijas, pētījumus etc. - kāds parasti caur twitter par to palielās/retvīto. Sekoju arī dažiem foršiem tvītotājiem, kas ieliek foršas, smieklīgas lietas, ar ko vērts padalīties. Bet vai bija vērts par 15 min ātrāk kā to ziņoja interneta ziņu portāli uzzināt par, piemēram, ST spriedumu? Man nē.
Twiteris kā jau teicu ir forša lieta, bet tas nozog laiku. Nozog reālas lietas, par ko runāt ar draugiem, jo tu jau visus jaunumus esi ietvītojis. Reāli izmantojot twiter iespējas, domāju, ka nepietiek laika cilvēcisku attiecību veidošanai, ģimenei. But this is so-this century :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis > Andris_2 02.01.2010 15:36
Cien. Andri_2. Ja Tev ir Viasat un Tu sistemātiski skaties citus TV kanālus (ārpus populārākajiem 5-6), ja regulāri lasi ziņas svešvalodās, tad uz Tevi šāds secinājums par informācijas monopolu visdrīzāk neattiecas.

Diemžēl, daudzi cilvēki, it īpaši laukos (un arī kabeļu klienti pilsētās), skatās vienas un tās pašas nedaudzas TV programmas - g.k. latviski un krieviski. Bet arī viņi taču piedalās vēlēšanās - un nereti nobalso par tiem pašiem, kuri noveda mūsu valsti tur, kur tā šobrīd ir... Ivetas viens no hobijiem ir vēlēšanu finansēšanas reforma. Nedomāju, ka ar likumiem vien tur daudz ko grozīs - jo likumus var neievērot. Toties ja TV kanālu informācijas monopols pamazām tiks sadrupināts, tad sāksies citi laiki arī politikā. Mūsu politiskajai elitei vairs nebūs to naudas un administratīvā resursa sniegto priekšrocību, kas viņiem ir tagad. Viens pats YouTube bija par maz (jo ne visi zināja kā sameklēt interesantas lietas, ko tur skatīties). Savukārt, Twitter te ļoti palīdz.

Informācijas izplatīšanas veids reizēm visai būtiski iespaido politiskos notikumus. Eseja "Hus, Luther, and Gutenberg" (sk. http://www.geocities.com/savitz_1999/husluthgut.htm ) paskaidro, kādēļ Janu Husu sadedzināja, bet Mārtiņu Luteru - vairs nē. (Viņus atdala viens gadsimts un grāmatu iespiešanas izgudrošana.)

Televīzija, (un lielā mērā arī Web 1.0 - centralizētas Web vietnes, kur ziņu autori/redaktori ir nodalīti no lasītājiem) ir par centralizētu varas modeli. Tas varbūt ir izdevīgs oligarhiem, kuri var finansēt savus mēdijus. Savukārt Web 2.0 lietotnes (blogi, YouTube, Twitter) - nostāda visus uz līdzīgākiem pamatiem. Informāciju šajā vidē var izplatīt ikviens. Ikviens, kuram ir labas idejas, var tikt sadzirdēts.

Cita lieta, ka bez pamatīgākas integrācijas ar publiski pieejamām datu kopām (linked data jeb semantic web), ierindas cilvēks arī Internetā neko daudz nevar izdarīt - ja viņam nav datu par to, kas notiek valstī, viņš nevar patstāvīgi daudz neko izpētīt. Tādēļ Internets ir jāattīsta paralēli ar lielāku valsts pārvaldes caurspīdību.

Jābūt pieejamām nevis tikai smukām valsts iestāžu mājaslapām, bet arī daudzveidīgiem datiem par visu ko. Tādēļ "datu atbrīvošana" (par budžeta izlietojumu, par demogrāfiju, par tiesu spriedumiem, u.c.), visticamāk, būs nākamais solis Interneta lietojumu attīstībā. Lai katrs var viegli atrast to, ko viņam vajag - un arī pats uzbūvēt savus meklēšanas un pārlūkošanas rīkus pa virsu šiem datiem. Tas ir tieši tas, ko Hanss Roslings (un Tims Berners Lī) aizstāv savās TED uzrunās. Varbūt izsakos kā IT cilvēks un tehnokrāts - bet ticu, ka TP/oranžistu varas monopolu visvairāk apdraud izglītota tauta, kuras rīcībā ir piemēroti informācijas apmaiņas instrumenti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 02.01.2010 15:08
...Twitter ir kārtējais Interneta attīstības solis, lai salauztu Ā.Kleckina, A.Ēķa, Ē.Stendzenieka...
-------------------------------
Paranojas izprovocēts marasmatisks seklums!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 02.01.2010 12:54
Lai arī mana sajūsma par Twitter ir drusku mazāka, es pamatos piekrītu Ivetas argumentiem.

Vairumam cilvēku laika zaglis #1 joprojām ir televizors. Caurmēra Latvijas iedzīvotājs "zilā ekrāna" priekšā KATRU DIENU pavada vairākas stundas.

Savukārt Internetu pirms-Twitter laikos cilvēki lietoja apmēram tāpat kā dienišķo avīzi pusgadsimtu agrāk - t.i. apmeklēja dažas ziņu vietnes (manā gadījumā tās ir www.aldaily.com, www.nytimes.com, www.la.lv, www.politika.lv) - izlasīja to, kas tur jauns. Reizēm kaut ko pameklēja ar Google. Un tas ir apmēram viss.

Twitter ir sava veida Interneta "nervu sistēma". Kopš izplatījās re-tweet (pārtvītošana - interesantāko ziņu pārpublicēšana), katrs Twitter cilvēks ir kļuvis par vienu sinapsi globālā nervu tīklā. Un caur viņu kā releju/filtru gāžas kaut kāda informācija. Domāju, ka Twitter varētu papildināties ar satura filtriem - lai nebūtu jālasa visi ieraksti no dotā cilvēka.

Jebkurā gadījumā - ja ir kaut kādas tehnoloģijas, kuras var palīdzēt plašākām iedzīvotāju masām izrauties no televizora gūsta, ja cilvēki masveidā pieradīs sameklēt un skatīties 5-minūšu YouTube klipus (nevis garus TV raidījumus), tad radīsies labs sociālais efekts: Nevienam (ne Šķēlem, ne Stendzeniekam, ne Putinam) nebūs monopola uz informāciju. Cilvēki paši atradīs skatīsies to, kas viņiem patīk un noder.

Pārcelšanās no TV pasaules uz Twitter/YouTube pasauli ir līdzīga tam, kā industrializācijas laikmetā cilvēki pārcēlās no laukiem uz pilsētām. Ja laukos cilvēks pastāvīgi kontaktējās ar dažiem desmitiem cilvēku (un ikviens laucinieks bija spiests rēķināties ar sava muižnieka, pagastveča, kolhoza priekšsēdētāja viedokli); tad nonākot pilsētā dažāda veida kontaktu skaits krasi pieauga - un nebija vairs atkarības no viena "galvenā veča". Pilsētnieks savus kungus var izvēlēties pats.

Domāju, ka Twitter ir kārtējais Interneta attīstības solis, lai salauztu Ā.Kleckina, A.Ēķa, Ē.Stendzenieka dzelžaino tvērienu attiecībā uz tām politiskajām ziņām, ko cilvēkam ļauts redzēt. Protams, tas jāiemācās lietot, lai tas netaptu par jau minēto laika zagli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kakjis 02.01.2010 12:14
Tieši tā - visi šie argumenti ir nenormāli laika zagļi. Pats esmu bijis "internet addicted", kad liekas, ka visur jātur roka uz pulsa, jāzina vissvaigākās ziņas, jāseko visam līdzi utt... pēc laika saproti, ka esi informācijas karuselī, kurš atņem visu tavu brīvo laiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 02.01.2010 12:12
Kaismīgs slavinājums I-neta FastFood-am!
Vai šī būtu pirmā reize, kad eksaltēti karstgalvji gavilē kaut kam tādam, ar ko kaut ko var izdarīt ātri?!
Pagājušā gadsimta 40-tos - 50-tos gados progresīvākajos apavu veikalos uzstādīja jaudīgus Rentgena staru aparātus, ar kuriem mazam bērniņam ātri varēja apskatīt, vai kājiņa jaunajā zābaciņā jūtas ērti. Progresīvas māmiņas bija sajūsmā.
Ar ātomsprādzieniem grasījās ātri pagriezt ziemeļu upes uz dienvidiem un paaugstināt gigantisku platību ražīgumu.
Šie divi piemēri tikai ieskicē mērogu intervālu no vistuvākā privātam indivīdam līdz visgrandiozākajam, kurā ir ālējušies visādu "FastAll" entuziasti.
Vai tiešam cilvēkiem, kuri sevi uzskata par intelektuāliem un izglītotiem, vēl nepiemīt imunitāte pret šādiem ātrajiem surogātiem jebkurā cilvēces darbības sfērā?!
Pat nedetalizējot, par kuru Cilvēces darbības jomu iet runa, ir sen jau aksiomātiskas šādas formulas:
1) ātrums = apšaubāma kvalitāte + paaugstināts risks
2) ātrums = ja palaimējas izvairīties no "1)", tad liela peļņa

Nu un kas no šā būtu tas, kas vajadzīgs parastam intelektuālim, parastā sadzīvē?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Skeptiķis 02.01.2010 11:22
Principā visu, kas šeit aprakstīts varētu palikt zem virsraksta "Iemesls kādēļ lietot RSS un lasīt blogus". Protams, latviski par Tevi interesējošām tēmām rakstošu blogeru ir tā pamaz, taču man grūti saprast kā tvitera mākslīgi ierobežotajā runas telpā varētu, piemēram, recenzēt grāmatu. Daudz labprātāk grāmatas recenziju izlasu bloga ierakstā, nekā tviterā. Lai saņemtu saiti uz blogu, man tviters nu galīgi nav vajadzīgs.

Kas attiecas uz sarunām un apspriedēm, tad priekš tā acīmredzami ērtāki ir forumi vai Usenet, taču tie gan ir "so last century", ka modernie tehnoloģiju fani tajos plašos pulkos neapgrozās.

Personīgi es nekādu tvitera pievienoto vērtību neredzu, tik vēl viens laika zaglis, fona troksnis, kurā ik pa laikam gadās sadzirdēt kādu jaukāku melodiju. Da, tās pašas TED lekcijas man RSS plūsmā stāv.

Citi autora darbi