Iecietība + Jaunatne = ? 25

Sauklis “Domājiet un runājiet kā latvieši, vai arī ārā no Latvijas!”, homoseksuālas orientācijas cilvēku uzskatīšana par “deģenerātiem”, cilvēku ar skūtu galvu identificēšana ar noziedzniekiem, narkomāniem vai krieviem – lūk, tikai dažas no neiecietības izpausmēm Latvijas sabiedrības ikdienā.

Iesaki citiem:

“Ieraugi un Apstādini to!” ir uzsaukums, ar ko pagājušajā sestdienā sevi pieteikusi Eiropas nedēļa pret rasismu, kas turpināsies līdz 28. martam[1] un Latvijā tiek rīkota jau otro gadu. Tās laikā runāsim par rasisma un neiecietības izpausmēm mūsu ikdienas dzīvē.

21.marts ir Vispasaules visu veidu rasu neiecietības izskaušanas diena, kura tiek atzīmēta pēc asiņainajiem notikumiem 1960. gadā Dienvidāfrikā, Šarpelvillā, kur sadursmēs gāja bojā 70 demonstranti, kas vēlējās nodrošināt sev vienlīdzīgas tiesības līdz ar pārējiem valsts iedzīvotājiem. Katru gadu šajā laikā visā Eiropā tūkstošiem cilvēku iesaistās dažādās aktivitātēs, lai veicinātu iecietību un sapratni. Diemžēl jau otro gadu Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas piedalās šajā akcijā.


Kāpēc Latvijā notiek šīs aktivitātes?

Lai gan lielai Latvijas iedzīvotāju daļai rasisms nebūt nešķiet aktuāls, tomēr ir neadekvāti kā pamatojumu tam, lai nerunātu par šo problēmu, minēt citas ādas krāsas cilvēku nelielo pārstāvniecību Latvijā. Mazāk informētā sabiedrības daļa ar rasismu lielā mērā saprot tikai tumšas ādas krāsas cilvēku diskrimināciju, un galvenokārt saista to ar ASV un citām „attīstītajām” rietumu valstīm. Mīts! Izcils piemērs tam ir citāts, kas dienu pirms akcijas Rīgā atrodams internetā: “Mēs neizjūtam naidu. Bet apzināmies, ka Dievs mūs ir radījis atšķirīgus. Šajā atšķirībā ir skaistums un mēs vēlamies to saglabāt. Mēs nevēlētos šo cilvēku redzēt savas meitas guļamistabā, un pagaidām viņš pie tās arī neklauvē.”[2].


Kāda šķiet Latvijas jaunatne?

Situāciju ar jauniešu iecietību raksturo izteikts sociālās pieredzes trūkums. Latvijas jaunatne diemžēl nav radināta pie iecietības un sapratnes ne ģimenē, ne skolā, rezultātā nemitīgi nodalām atšķirības starp līdzcilvēkiem. Noteiktā vecumā cilvēkam rodas nepieciešamības iedalīt visu kategorijās jeb “salikt pa plauktiņiem”, bieži pirmie plauktiņi izveidojas ģimenē. Protams, vecāki nevēlas, lai bērni draudzētos ar “tiem”, kuri sāpinājuši vecākus vai varētu sāpināt bērnus. Tādejādi nonākam pie pirmajām neiecietības izpausmēm mūsu stereotipu piepildītajā baltajā vidusmēra sabiedrībā – nepatikas pret čigāniem[3]. Man diezgan grūti atcerēties kādu ģimeni, kur bērnam bijušas ciešas saites ar čigānu tautības cilvēkiem. Iemeslu varu minēt no savas pieredzes, vadot dažādus seminārus jauniešiem – proti, reiz ir gadījušās kādas nepatīkama rakstura sadursmes. Atklāts paliek jautājums par nepatīkamiem starpgadījumiem latviešu vidū, kuru dēļ taču bērni netiek mācīti nīst latviešus?

Nākošā izpausme sastopama visbiežāk – “Latvijā dzīvo latvieši, tāpēc vai nu domājiet un runājiet kā latvieši, vai arī ārā no Latvijas!”, kā arī “Latviju latviešiem, melnos atpakaļ uz Āfriku!”. Šādi citāti vai arī to daļas lasāmas nacionālistiski orientētās mājas lapās internetā un laikrakstos. Interneta čatos un komentāros pie rakstiem atrodami nacionālistiski uzskati, kas bieži slēpti aicina uz etnisko tīrīšanu, jo šādā komunikācijas veidā jaunieši – un ne tikai – jūtas spēcīgi un aizsargāti. Latvija nav monokulturāla, nekad tāda nav bijusi un nekad arī nebūs. Sabiedrībai ir jāatzīst, ka esam multikulturāli, ar ko mums jālepojas, kā arī jāattīsta ikkatra kultūra, kas sastopama Latvijā, tādejādi arī audzinot sapratni un iecietību.

Ar vārdiem “deģenerāti”, “slimnieki”, “necilvēki” utt. bieži tiek apzīmēti homoseksuāli orientēti cilvēki. Neskaitāmas reizes nācies saskarties ar jauniešiem, kuri sevi uzskata par ļoti iecietīgiem, bet tomēr atzīst, ka nevēlētos, lai šādi cilvēki mācītos līdzās ar viņiem vienā klasē vai arī būtu viņu draugu pulkā. Kāda gan ir atšķirība starp mīlestību? Vai tiešām esam bezspēcīgi pieņemt to, kas starp mums pastāvējis jau kopš cilvēka radīšanas? Homoseksualitāti izsvītroja no slimību saraksta 60-tajos gados, tomēr tās vietā ierakstīja homofobiju – bailes, nepatiku pret homoseksuāli orientētiem cilvēkiem.

Treniņbikses un skūtas galvas ir veselas diskusijas vērts temats, jo cilvēki ir raduši pielīdzināt šādus cilvēkus noziedzniekiem, narkomāniem un, pats neizprotamākais – krieviem. Vai tikai krievu tautības cilvēki ir tie, kas ikdienā valkā sportiska stila apģērbu, kā arī skuj galvu, izdara noziegumus vai lieto narkotikas? Starp citu, pašreizējās modes tendences uzsver sportisku dzīves stilu. Vai tas nozīmē, ka pašlaik modē ienāk noziedzība un narkomānija?


Kāpēc īpaši jāuzrunā jaunatne?

Ikkatru dienu sastopos ar jautājumu, kāpēc tiek pievērsta tik liela uzmanība jaunatnei un bērniem? Protams, varbūt paaudzei, kura pašlaik izdzīvo savus “labākos gadus” šķiet, ka “viņu” laikos jauniešiem pašiem vajadzēja rūpēties par visu sev nepieciešamo. Katrs bērns un jaunietis ir daļa no nākotnes valsts, neattīstot viņus, mēs nonākam pie nelabvēlīgas attieksmes pret valsti un smadzeņu aizplūšanas no valsts, bieži ar neatgriezeniskām sekām.

Nobeigumā vēlos pieminēt, ka mūsu sabiedrībai būtu jāsāk domāt par iecietības audzināšanu sevī un savos bērnos, faktiski pieņemot, ka šis darbs jāsāk uz vājiem un nestabiliem pamatiem. Katrs var izmainīt šo pasauli, sākot ar sevis mainīšanu un tādejādi cenšoties izmainīt valsti.


_______________

[1] Akciju rīko Eiropas Jaunatnes Cilvēktiesību sadarbības tīkls sadarbībā ar UNITED, kas ir Eiropas pret rasisma tīkls, kurā darbojas vairāk kā 550 dažādas organizācija no visas pasaules

[2] Citāts no raksta „Rīko akciju 'par toleranci pret citādajiem'” jaunatnes organizācijas „Visu Latvijai!” mājas lapā

[3] Vairāk informācijas par čigānu stāvokli Latvijā pētījumā „Čigānu stāvoklis Latvijā” – Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, 2003

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (25) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Nacionālpatriots 04.07.2004 14:52
Vioenīgais politiskais spēks, kas Latvijā konsekventi aizstāv tieši pamatnācijas intereses, krasi vēršas pret seksuālajām perversijām, sveštautiešu kundzību, imigrāciju un starptautiskā cionisma aktivitātēm, ir Nacionālā Spēka Savienība- www.nss.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Unabomber 22.04.2004 15:17
Vēlos norādīt, ka tāpat kā visos rakstoskas analizē ksenofobijas/rasisma/neiecietības problēmas un īpaši šo rakstu komentos ir viena liela problēma - tiek operēts ar jēdzieniem neiecietība rasisms etc, bet tie tiek attiecināti arī uz pilnīgi normālu lietu - imigrācijas politikas neatbalstīšanu.

Nav viens un tas pats, ja es uzskatu ka konkrēta grupa pēc kādas pazīmes ir zemāka, nevēlama Latvijā, vai es neatbalstu jebkādu imigrāciju atbalstošu politiku Latvijā, jo vēlos saglabāt latvisku Latviju. Turklāt ļoti pamatoti. Es nebaidos, no tā, ka atbrauks daži nēģeri, aziāti. Bet es baidos, ka šie daži kopā ar tiem nelatviešiem kuri jau ir Latvijā un nezina Latviešu valodu kopā radīs situāciju, ka tiek pārkāpstas manas Satversmē garantētās cilvēktiesības. Normālam cilvēkam nav pretenziju pret ķīnieti/arābu etc, ja viņš runā latviski, un ar savu attieksmi un uzvedību negrauj Ordre Public (Atvainojos ja neprecīza gramatika) bet man nav patīkami ja tas pats ķīnietis man jau otro gadu ķīniešu resotrānā izsniedzot čeku bubina lauzītā krievu valodā, un ja kaut kas jāsaka Latviski sauc pavāru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


JG 30.03.2004 09:18
Meklējot saukli "domājiet un runājiet kā latvieši" GOOGLE man uzrādīja vienīgi šo rakstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JG 29.03.2004 22:07
Pēdējā laikā dikti daudz smadzeņu skalotāju saradies. Visi izliekas par augstiem vadītājiem un svētiem komisāriem, kuru teiktais ir jāpielūdz. Manuprāt, šis raksts arī ir demagoģija.

Kas tā tāda par neiecietību vai iecietību? Ja kādam cilvēks patīk, tad patīk, ja nepatīk tad nepatīk.Vienam patīk māte otram meita, trešam kleita. Katram ir savs viedoklis, katram ir savas atziņas, sava dzīvesziņa. Es varu nepiekrist kādam viedoklim, bet noteikti vērsīšu savu naidu pret to, kurš teiks, ka Tev nav uz to tiesību. Kaut arī tas nosauktu savu aizliegumu par "labo, svēto iecietību".

Cilvēktiesības - sirdsapziņas brīvība, uzskatu brīvība, biedrošanās brīvība.

Pasakiet vēl tikai, ka nacionālistiem nav tiesību biedroties ar savu tautu!

Ja kāds sakās esam nacionālists - sveiks, draugs, es arī ļoti mīlu savu tautu. Ja kāds sakās esam kosmopolīts - man ļoti žēl un es Tevi neizprotu, bet, ja kāds mēģinās Tev aizliegt Tavu viedokli, vari droši saukt mani palīgā. Ja Tev ir godīga ģimene, man prieks, ka Tu dzīvo līdzās man. Ja Tev ir nefunkcionālas psihodzimumiskās iezīmes, bet Tu esi mans tuvinieks - kaut vai pēc tautas, es piecietīšu Tevi un man ir pienākums pret Tevi, jo ne jau no vienas īpašības sastāv cilvēks. Bet ja kāds, kaut arī no manas tautas, kropļos kādu neaizsargātu, kaut arī no svešas tautas, es viņu ienīdīšu. Un nestāstiet šajā sakarā man par "iecietību", ka nesāku ienīst arī šo stāstītāju. "Vārdi - tas ir zobens abpus griezīgs"

Jā, es ienīstu demagogus. Man sāp sirds par cilvēkiem, kurus ir nogalinājusi demagogija un akla ticība.

Uzskati var būt dažādi un cilvēki var būt dažādi. Likums nosaka katra cilvēka tiesības. Tās nedrīkst pārkāpt neatkarīgi no subjektu dažādības citās jomās. Likums nenosaka manu attieksmi pret cilvēkiem, parādībām un uzskatiem. Vēl vairāk, likums nosaka, ka man uz to ir tiesības, un uz to es arī atsaukšos, ja kāds "svēts" komisārs mēģinās mani nomelnot par kropli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 27.03.2004 18:22
Jā patiesībā jau visas šīs diskusijas ir diezgan nelietderīgas, vismaz tādos jautājumos kā etniskā pieredze...šajā ziņā manuprāt vislabāk līdz pieredze, kas ir vai nu pozitiva vai negatīva...katram no komentētājiem ir sava vērtību sistēma no kuras tas izdara savus tālākos spriedumus un argumentus, tāpēc arī sanāk, ka viens saka vienu, otrs atbild pavisam citu. Tāpat šeit, kas vienam ir rasisms un ksenofobija, citam pilnīgi normāls nacionālisms utt. Tādu universālu patiesību jau protams nav un tās jau arī kristalizējas prakses un mijiedarbības rezultātā un savā būtībā abas pieejas ir dziļi ideoloģiskas....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 26.03.2004 14:14
Krista,

Tev izrādījās taisnība - pie R.Dzintara nesenā raksta "Delfos" ir komentāri, kuri ir rasistiski arī precīzā šī vārda nozīmē, sk., piemēram http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=7792... Tomēr komentāros vairāk ir parastas ksenofobijas - t.i. komentētāji nesludina savu pārākumu un negrib uzkundzēties citu rasu cilvēkiem, bet vienkārši deklarē, ka ikvienam ir jādzīvo savā zemē.

Pašu R.Dzintaru, neraugoties uz viņa šībrīža tendenciozajiem apgalvojumiem un kļūdainajiem secinājumiem (piemēram, Latvijā nevar būt rasisma, ja ir maz citu rasu piederīgo), apvainot rasismā nebūtu pamatoti. Tā ir birkas piekāršana savam oponentam, lai izvairītos no diskusijas ar viņu. Kustībai "Visu Latvijā" ir visas iespējas kļūt arī par normālu labēju politisku spēku, kura programma ir nacionāli-patriotiska un vērsta pret imigrāciju. Varbūt pat līdzīgi Pim'a Fortuyn'a dibinātajai partijai Nīderlandē.

R.Dzintars, manuprāt, dara daudz vajadzīgu lietu un izsakās par tām problēmām, kuras valdošie politiķi nevēlas pieminēt un risināt. Apzinoties, ka šī politiskā spārna cilvēki dažkārt kļūst par provokatīvu uzbrukumu mērķi (atcerēsimies augšminētā nīderlandieša likteni), varbūt vismaz mēs latvieši varam atturēties no R.Dzintara nepamatotas lamāšanas. Viņa uzskati pelna nopietnāku analīzi un kritiku - tos nevar atspēkot ar pāris frāzēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


krista_b 26.03.2004 11:40
Aleksi,

nepiekrītu, jo Dzintars pauž rasisma eksistences noliegumu Latvijā, kas ir absurdi, ja vien viņš pats nav akls un kurls (un jo īpaši, ja palasa komentārus pats pie saviem rakstiem DELFI vai savas organizācijas mājaslapā).

Links uz puskailo cilvēku ir šeit: http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=152

Krista

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 26.03.2004 11:19
Krista:

Tevis minētajās divās rindiņās nav loģiskas pretrunas. No vienas puses R.Dzintars pauž anti-imigrācijas uzskatus (Latvijā nevajag būtiskā daudzumā ielaist citu rasu cilvēkus uz pastāvīgu dzīvi), no otras puses viņš ir pret citu rasu cilvēku diskriminēšanu, ja viņi, piemēram, Latvijā ciemojas vai studē. Es šādam uzskatam nepievienojos (jo esmu par saprātīgu imigrāciju), bet RDz paustā nostāja arī ir vismaz loģiski saskanīga.

Krista.B: Pasaki, lūdzu, linku uz to "Visu Latvijai" materiālu par puskailo cilvēku, kurš apdraud guļamistabu. Es neko tādu viņu mājaslapā neatradu (tur bija tikai viena represētā pensionāra fotogrāfija).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 26.03.2004 10:34
Ice,

man gan šķiet, ka ar tādiem ekstrēmistiem vai, saucot lietas īstajos vārdos -- rasistiem -- kā Raivis Dzintars un viņa līdzdomātāji iekš Visu Latvijai un latvians.lv, argumentēta diskusija īsti nav iespējama. Jo viņu "argumenti" pinas pretrunās ar dažu rindiņu starpību, citējot kaut vai to pašu Dzintaru:

"Rasisms Latvijā nav aktuāls un nebūs, ja nepalielināsies citām rasēm piederīgo īpatsvars Latvijā"
"Nav pieļaujama vēršanās pret citu rasu pārstāvjiem Latvijā"

Tad sekojot šai "loģikai" iznāk, ka rasisms Lartvijā nevar būt, jo nav "pietiekoši daudz" citu rasu pārstāvji (štrunts par to, ka tie daži kas te dzīvo, strādā un maksā nodokļus, regulāri tiek pazemoti, ka politiskas partijas izmanto rasismu savas platformas būvēšanai, ka tiek piekauti cilvēki, kas šeit iebrauc viesos), tajā pašā laikā šī vēršanās prat citu rasu pārstāvjiem neesot pieļaujama (tikai neskatieties Visu Latvijai mājaslapā, kur puskaila tumšādaina cilvēka bilde ielikta kā bieds, konkrēti, apdraudot meitas guļamistabu).

Dzintara argumentu virteni varētu rezumēt īsi: "neesmu rasists, bet vēlos, lai Latvijā dzīvotu tikai balti cilvēki ar tīrām latviešu asinīm". Loģika dzelžaina, nav ko teikt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ice 25.03.2004 18:21
Par to, ka Kasparam Zālītim sāk pietrūkt loģiski argumenti diskusijā ar Raivi Dzintaru un citiem mononacionālas Latvijas aizstāvjiem, katrs var pārliecināties pats: http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=158

Secinājumus izdariet paši!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

korman 24.03.2004 13:32
Šķiet, liela daļa iebildumu pret rasisma un citu neiecietības veidu izskaušanu ceļas no vienkāršas loģiskas kļūdas - pieņēmuma, ka neiecietības (naida) pretstats ir mīlestība. Vismaz kā es to saprotu, naids un mīlestība ir tikai divi iespējamie ekstrēmi starp kuriem ir daudz iespējamo starpstāvokļu. Neiecietības izskaušana nenozīmē, ka iepriekš nīstās grupas tagad nu būtu jāmīl un tām jādod īpašas priekšrocības, bet gan to, ka attieksmei būtu jāizriet no citiem kritērijiem, kas nav saistīti ar piederību grupai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verkko 24.03.2004 13:28
Mani sāk uztraukt cita veida stereotips un neiecietība, kas spilgti izpaužas šajā rakstā.

Es esmu latviete un kultūra pie kuras es piederu man ir ļoti dārga un nozīmīga, tāpat kā ļoti cienu tos cilvēkus, kas novērtē savu nacionālo piederību un kultūru (lai kura tā arī nebūtu). Pēdējā laikā aizvien biežāk vēroju to ka šādus cilvēkus ar vieglu roku automātiski komplektē ar etnisko neiecietību: ja tu jūties kā latvietis un tas tev ir svarīgi, tad jau arī droši vien esi par Latviju latviešiem, neiecietību pret krieviem utt. Latviskums = šovinisms. Pašlaik mani draugi vienmēr cenšas uzsvērt, ka viņi jau nav nekādi latvieši, jo redz viņos ir arī poļu, krievu, lietuviešu, vāciešu u.c. asinis, viņi svin gan latviešu, gan krievu Lieldienas utt. - un visas aizdomas par viņiem kā potenciāli neiecietīgajiem tiek novērstas. Bet ko man darīt - cik vien tālu savus senčus zinu (un zinu diezgan tālu) ir tikai latvieši. Ja nu kāds aizlaikos ir bijis ar citām asinīm, tas manu kultūras piederību šodien arī neietekmē un lai arī mani interesē citu tautu vēsture, kultūra un folklora krievu Lieldienas es nesvinu. Un tad nu es kā tāda absolūta latviete visās šajās iecietības diskusijās tieku uzlūkota ar bažīgu un pamācošu skatienu.

Man liekas, ka tie cīnītāji pret neiecietīgajiem (ieskaitot šī raksta autoru) nav pamanījuši, ka iecietība nu ir kļuvusi tik moderna, ka ir radījusi jaunu atzaru - neiecietību pret tiem, kas nav savādāki.

Nekādu agresiju uz ielas, protams neesmu sajutusi, bet nepārtraukti no masu medijiem, lekcijām un citiem avotiem tieku bombardēta ar netiešiem apvainojumiem, un mani nepārtraukti nepamet vainas apziņa un skumjas.. Tos īstos šovinistus šie apvainojumi nesasniedz - viņiem ir bieza āda, bet tādus kā mani, kas ieklausās, jo jūt interesi un simpātijas pret dažādajām nacionalitātēm un kultūrām tas ļoti dziļi skar.

Latviešu radikāļi nav vienīgie kas ir par vienveidību Latvijā. Iekāpjot tramvajā latviešu tautastērpā, lai dotos uz dziesmusvētku koncertu, visu ceļu dabūju klausīties kā krievu jaunieši ķiķināja. Viņus arī mulsina atšķirīgais. Spēlējot neiecietības pārmetumus vienos vārtos var panākt tikai pretestību. Nevar arī veicināt atteikšanos no jebkādas kultūras piederības, jo tas var neiecietību vērst pret tiem, kas tomēr jūt nacionālo piederību. Jāattīsta cilvēkos nacionālā pašapziņa un tas arī liks cilvēkiem saprast citu tautu vērtību. Spreižu pēc sevis..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 23.03.2004 19:21
Interesanta bija doma par iecietiigu sabiedriibu kaa konkureetspeejiigu pasaules tirguu. Muusdienaas fiziskajam darbam un izejvielaam cena ir nieciiga, galveno pievienoto veertiibu tachu veido preces dizains, un ne tikai maakslinieciskais noformeejums. Zinaatne un maaksla veido lielaako pievienoto veertiibu. Peerkot datoru mees tachu nemaksaajam par plasmasu un dzelzi. Speeja radoshi domaat un straadaat manupraat galiigi neatbilst sevii nosleegtai sabiedriibai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 23.03.2004 19:03
Bailes kaa taadas jau ir no nepaziistamaa, nezinaami procesi, motivaacijas, speeles noteikumi, cilveeks nejuutas droshi shaadaa nezinjaa... piemeeram standarta baalelinjsh krievu kompaanijaa. Un nezinot lietu butiibu, parasti sho nezinju aizpilda negatiivas fantaazijas, kuras izaug, no tantinjaam dzirdeeto briesmu staastu, augsnee. Ko veeleejos pateikt: ka iecietiiba naak caur izpratni, izpratne naak caur pieredzi, bet par pieredzi buutu jaaparuupeejas vecaakiem beernus audzinot, pieaugushu cilveeku no neiecietiiga ...foba par tolerantu pilsoni nepataisiit. Audzis savaa vienseetaa un neko citu kaa savu skolu/veikalu un traktoru neredzeejis cilveecinjsh taa arii buus kaa latvians.lv auditorijai papildinaajums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.03.2004 18:55
Pēc maniem uzskatiem, mēs dzīvojam vienā zemē, tas nozīmē, ka varam uzņemt cilvēkus, kuru dzīves apstākļi ir grūtāki nekā citur pasaulē, es domāju kara apstākļi vai arī dažādi dzīvībai draudoši apstākļi.

Imigrācijas atbalstītājiem parasti ir divu veidu argumenti: (1) imigranti ir izdevīgi tai zemei, kurā viņi iebrauc - tie parasti ir cilvēki darbaspējīgā vecumā, kuri ir izglītojušies savā mītnes zemē; mēs varam justies lepni par to, ka viņi izvēlējušies Latviju par savām mājām, un uzskatām to par izdevību savas valsts ekonomiskai izaugsmei; (2) tuvākmīlestība un visas cilvēces kopība paģēr, lai mēs dalītos savā labklājībā ar tiem, kuriem klājas grūtāk, lai mēs pasargātu kara posta piemeklētos bēgļus, dotu patvērumu tiem, kuriem dzimtenē draud nāvessods, "meiteņu apgraizīšana" (FGM) vai cita nehumāna apiešanās.

No Taviem izteikumiem var secināt, ka imigrāciju vajadzētu organizēt, vienkārši balstoties uz humāniem apsvērumiem, arī tad, ja tās ekonomisko efektu nevar pierādīt. Tomēr šajā gadījumā ir jārēķinās ar diviem iebildumiem: (1) Kā jau Tu minēji, Latviju neviens no mums atsevišķi nevar uzskatīt par savu privātīpašumu. Bet kaut kādā ziņā Satversme mūs visus padara par šīs valsts līdzdalībniekiem un "līdzīpašniekiem". Vai visi piekritīs, ja humānu apsvērumu vārdā šeit pieaicinās visas pasaules grūtdieņus un tādējādi radīs papildu slodzi mūsu valsts sociālajiem servisiem, kuri jau tā ir noslogoti? A.Čehovs rakstīja apmēram tā - "kā es varu mīlēt cilvēci, ja nepalīdzu cilvēkam, kurš varbūt cieš tepat līdzās?" Padomāsim par mūsu pašu ģimenes locekļiem, par mūsu novārtā pamestajiem bērniem un pensionāriem - vai arī viņiem nevarētu noderēt lielāka uzmanība, rūpes un resursi?

(2) Tas var izklausīties aizbildnieciski, bet ne vienmēr humānākais veids, kā palīdzēt grūtībās nonākušiem citu valstu pilsoņiem, ir piepildīt viņu vēlmi pēc patvēruma. Pažēlodami vienu cilvēku, mēs nepamanām, ka ir vēl daudzi simti, kuriem ar patvēruma piešķiršanu nevaram palīdzēt. Dažreiz var būt noderīgāka cita veida iejaukšanās, lai šie cilvēki arī savā dzimtenē nenonāktu bezcerīgā situācijā un uzņemtos atbildību par savas valsts savešanu kārtībā. Te ir vietā diskusija par ES lauksaimniecības subsīdijām, kuras regulāri rada lauksaimniecības pārprodukciju Eiropā, kura "atvērtā tirgus" apstākļos noved pie Āfrikas zemnieku izputēšanas. Tas nedaudz tika ieskicēts "AFROLAT" diskusijā: sk. http://www.politika.lv/board.php?id=108459&lang=lv&t=item&i=...

Rasisms nozīmē pārliecību, ka tādi faktori, kā rase, ādas krāsa, valoda, reliģija, valstiskā vai etniskā piederība, var būt par pamatu indivīda vai indivīdu grupas nicināšanai vai viedoklim, ka kāds indivīds vai indivīdu grupa ir pārāki par citu indivīdu vai indivīdu grupu.

Varbūt var tomēr pieturēties pie šaurākas un specifiskākas vārda "rasisms" definīcijas. R.Dzintars savā komentārā atsaucās uz Ašmani: "Rasisms ir antizinātniska uzskatu sistēma, saskaņā ar kuru dažādu rasu tautas neesot sabiedriski līdzvērtīgas, tādēļ "augstākās" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākās" rases tautām."

Ir taču arī citi specifiskāki vārdi dažādiem citiem "pārākuma sindroma" veidiem - "šovinisms", "reliģiskā neiecietība", u.c. Oliņš Boliņš no "Alises Aizspogulijā" gan teica, ka ikviens vārds nozīmē to, ko viņš grib, lai tas nozīmētu. (Un, ja kādam vārdam esot jānozīmē vairāk, nekā tas radis, tad O.Boliņš šim vārdam papildus samaksājot.)

Tomēr politiskās diskusijās parasti ir vērts pieturēties pie profesionāļu vidē pieņemtām definīcijām. Citādi vārds "rasists" (tāpat kā padomju laikmetā "fašists" vai "buržuāziskais nacionālists") ar laiku kļūs tāds kā universāls lamuvārds, kurā dēvēt diezgan nekonkrētu ļaužu kategoriju, kuru uzskati nesakrīt ar mūsējiem, vai kuri mūs vienkārši ir nokaitinājuši. Tā nav tikai abstrakta problēma - ASV jau tagad sabiedrībā pazīstamu cilvēku nosaukt par rasistu skaitās ļoti nopietns personisks apvainojums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsZ 23.03.2004 17:22
Bet cik daudz un kādus cilvēkus no citām valstīm te vajag laist iekšā?

Pēc maniem uzskatiem, mēs dzīvojam vienā zemē, tas nozīmē, ka varam uzņemt cilvēkus, kuru dzīves apstākļi ir grūtāki nekā citur pasaulē, es domāju kara apstākļi vai arī dažādi dzīvībai draudoši apstākļi. Tas, ka man Latvijā ir īpašums neuzskatu, ka latvija būtu man privātīpašums.

R.Dzintars šādi raksturo šībrīža situāciju - Latvijā ir ļoti maz rasu minoritāšu, un arī rasisma problēma tāpēc nav īpaši aktuāla.

Lai kā arī nebūtu uz šīs planētas ir tikai viena rase - cilvēka rase! Un Latvijā cilvēku ir daudz (vismaz man tā šķiet). Rasisma problēma ir aktuāla, ja apskatām rasisma jēdzienu.

Rasisms nozīmē pārliecību, ka tādi faktori, kā rase, ādas krāsa, valoda, reliģija, valstiskā vai etniskā piederība, var būt par pamatu indivīda vai indivīdu grupas nicināšanai vai viedoklim, ka kāds indivīds vai indivīdu grupa ir pārāki par citu indivīdu vai indivīdu grupu.

Kā tu vēlētos, lai kāds būtu iecietigs, pret tevi, ja tu cilvēkam dari pāri ar saviem izteikumiem? Arīdzan nesalīdziniet mani ar krieviem, vāciešiem vai citām tautām. Cilvēki, kuri dzīvo Latvijā bieži vien (īpaši t.s. ārzemnieki) palīdz attīstīties Latvijas ekonomikai, kā arī ārvalstu eksperti šeit māca lietas, kuras Latvieši nespēj pasniegt. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad vēršas un fiziski izrēķinās ar cilvēku, kurš šķiet savādāks.

Padibenes - droši vien definējami kā cilvēki, kuru dzīvesveidam ir acīmredzami destruktīvas iezīmes (noziedznieki, narkomāni, prostitūtas, u.c.). Protams, ne vienmēr tos var atpazīt pēc ārējām pazīmēm.

Neuzskatu, ka tevis nosauktie cilvēki ir padibenes. Protams, varbūt mani uzskati ir pārāk liberāli, bet pats redzi cik lielu lomu tev spēlē izskats.!!!

Paldies par Deglavu - skatīšos!

Redzi arīdzan par ģērbšanos - ja tavs klients prasīs, lai tu būtu treniņbiksēs, tad tās tu protams vilksi. Modes pārmērības - jā ļoti dārgi utt., ir pat ļoti dārgi treniņtērpi. Teorētiski mēs nonākam pie kompromisa par apģērbu, bet vēl joprojām apģērbam ir ļoti liela nozīme - tomēr nepatīkami ir cilvēki iedalīšana noteiktā kategorijā pēc viņa apģērba.

Man šķiet mēs nonākam pie kompromisa - tas tavs teiciens par zeltu, bieži jāpielīdzina jauniešiem - jo jauniešiem bieži jāpulas, lai savā dzīvē, ko panāktu, bet par japāņu sakāmvārdu - nu es varētu to izprast nedaudz savādāk, kas ir citas diskusijas vērts temats.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.03.2004 14:48
1. Ja ierodas cilvēki no citām valstīm, kuri nav tik iecietīgi, tad mūsu uzdevums ir iemācīt un ieaudzināt šo iecietību.

Bet cik daudz un kādus cilvēkus no citām valstīm te vajag laist iekšā? R.Dzintars šādi raksturo šībrīža situāciju - Latvijā ir ļoti maz rasu minoritāšu, un arī rasisma problēma tāpēc nav īpaši aktuāla.

2. Tas, ka mūsu dzīves līmenis ir cits, nenozīmē, ka mums 'jābūt savādaākai attieksmei pret cilvēkiem. Bet kā Tu atrodi šīs sabiedrības padibenes???

Vieglāk kļūt iecietīgam tur, kur citādie cilvēki ir pārsvarā tādi, no kuriem mēs paši gribam un varam mācīties; kuri mums nedara pāri. Piemēram, visi 19. gs. latvieši bija kontaktējušies ar vāciešiem. Bet Ansis Leitāns viens no nedaudzajiem bija vāciešiem konsekventi draudzīgs, jo vācu baznīckungi bija savulaik rūpējušies par viņa izglītību. Tāpat arī - ja latvietis ir krievus visā krāšņumā ir izbaudījis tikai armijas dienesta laikā, tad viņam visticamāk būs viena veida attieksme. Ja viņš ir studējis kādā Krievijas augstskolā - tad pavisam cita. Tātad - ja svešzemnieki mums saistīsies ar tiem, kuri mūs negrib izkalpināt vai apdraudēt, bet var mums dot iespēju nopelnīt, vai ko derīgu iemācīt, tad viss būs labi. Latvijā taču parasti nevēršas pret amerikāņiem un japāņiem - par spīti visām viņu atšķirībām no mums.
Padibenes - droši vien definējami kā cilvēki, kuru dzīvesveidam ir acīmredzami destruktīvas iezīmes (noziedznieki, narkomāni, prostitūtas, u.c.). Protams, ne vienmēr tos var atpazīt pēc ārējām pazīmēm.

3. Nē neesmu lasījis A.Deglava "Rīgā", bet pēc tava ierosinājuma noteikti izlasīšu.
http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/ADegl/ADa0109.htm

4. katram cilvēkam ir tiesības valkāt tādu apģērbu, kāds viņam šķiet tīkams. Ir cilvēki kuriem riebj uzvalki (nepatīk un viss) - uzskatot šādus cilvēkus par snobiem. Jautājums cik daudz latviešu runā parupjā krievu valodā, vai arī atvasinājumos no krievu valodas?

Tiesības izvēlēties un valkāt apģērbu, protams, mums ir. Arī par uzvalkiem Tev ir taisnība. Tomēr, ja reiz cilvēks grib, lai citi viņu pieņem, tad arī centīsies ģērbties atbilstoši. Jauniešu vidū, protams, ir arī dažas modes pārmērības, kur tikai ļoti dārgs un firmīgs apģērbs tiek par labu atzīts. Bet treniņtērpus un uzvalkus taču katrs var izvēlēties atbilstoši situācijai. Uzņēmumā, kurā es strādāju ir pat tāds princips - "ģērbšanās stilam jāatbilst tam, ko sagaida klients". Ar to ir domāts, ka santehniķis, protams, uzvalkā neģērbjas :))
Protams, ka ne jau visur savā dzīvē mēs esam saskarē ar klientu, un, iespējams, nākotnē cilvēki kļūs vēl pielaidīgāki pret ģērbšanās stiliem, ko lietojam sadzīvē. Rīgā tas jau tāpat ir faktiski noticis.

...tad vēlies, lai cilvēki kļūst par sabiedrības "pelēko masu"?

Ne obligāti - bet tiem, kuri grib būt citādāki, neizbēgami ir lielāka slodze - viņus vairāk vēro un kritizē. Daži no tā iegūst, un kļūst vēl labāki (ir sakāmvārds "krievam/ebrejam/utt. jābūt zeltam, lai to pieņemtu par sudrabu"), bet citi to neiztur. Japāņu sakāmvārds turpretī aicina uzbliezt ar āmuru tiem bambusa mietiņiem, kuri ir garāki par citiem (sēta var turēties tikai tad, ja visi ir vienādā garumā). Tā, ka viena pareizā ceļa nav - dažreiz ir jārespektē dažādība, un dažreiz jābliež ar āmuru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsZ 23.03.2004 13:50
Svx Aleksis!

1. Latvija vēl ilgi nebūs supertoleranta. Tas ir ilgs un grūts process, lai cilvēki saprastu, ka sadzīvošana ir labākais ceļš uz nākotni. Ja ierodas cilvēki no citām valstīm, kuri nav tik iecietīgi, tad mūsu uzdevums ir iemācīt un ieaudzināt šo iecietību.

2. Tas, ka mūsu dzīves līmenis ir cits, nenozīmē, ka mums 'jābūt savādaākai attieksmei pret cilvēkiem. Bet kā Tu atrodi šīs sabiedrības padibenes???

3. Nē neesmu lasījis A.Deglava "Rīgā", bet pēc tava ierosinājuma noteikti izlasīšu.

4. katram cilvēkam ir tiesības valkāt tādu apģērbu, kāds viņam šķiet tīkams. Ir cilvēki kuriem riebj uzvalki (nepatīk un viss) - uzskatot šādus cilvēkus par snobiem. Jautājums cik daudz latviešu runā parupjā krievu valodā, vai arī atvasinājumos no krievu valodas? Par homoseksuāliem cilvēkiem - paliek atklāts jautājums par to vai heteroseksuāli cilvēki nejūtas apdraudēti, ka homoseksualitāte šādi tiek nostādīta - arīdzan vēlos pieminēt, ka bieži homoseksuāli orientēti cilvēki cieš no heteroseksuālas propogandas. ja runājam par mainstream grupām - tad vēlies, lai cilvēki kļūst par sabiedrības "pelēko masu"?

par sekmīgu komunikāciju tev taisnība, bet labākais komunikācijas veids ir panākt atgriezenisko saiti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.03.2004 13:32
Atšķirībā no Zemgales komentāra, pieļauju, ka raksta autoram vai viņa domubiedriem tomēr interesē Latvijas nākotne. K.Zālītis, piemēram, raksta:

Katrs bērns un jaunietis ir daļa no nākotnes valsts, neattīstot viņus, mēs nonākam pie nelabvēlīgas attieksmes pret valsti un smadzeņu aizplūšanas no valsts, bieži ar neatgriezeniskām sekām.

Ja pareizi sapratu ideju par visvisāda veida cilvēku pieņemšanu, tad tas varētu būt aicinājums Latvijā veidot sava veida Sanfrancisko. Tur intelektuālajā dzīvē dominē Bērklija universitātes ultraliberālisms, cilvēka rasei un tautībai (pat tam vai dzimtā valoda ir angļu vai spāņu) neviens nepievērš lielu vērību, un valda liela iecietība pret homoseksuālistiem. Pieņemot, ka dzīvesstila ziņā Kalifornija ir ASV nākotne, un ASV ir visas pasaules nākotne, būtu pievilcīgi kaut ko līdzīgu sākt veidot arī Latvijā. T.i., lai Latvijā katrs cilvēks justos pieņemts un gaidīts, lai ksenofobi un homofobi ar saviem izlēcieniem neapdraudētu investīciju klimatu - galu galā, lai šeit veidotos zinātņietilpīga ražošana, kura no visas pasaules piesaista talantīgākos cilvēkus, kuri te kuplinās mūsu tautsaimniecību un brīvajā laikā "svinēs savu dažādību".

Tomēr, K.Zālītis atstāj neatbildētus vairākus jautājumus:
(1) Vai šāds supertolerants dzīvesveids visas valsts mērogā spēj atražot sev darbaspēku. (Amerikā tomēr ir ne tikai Sanfrancisko, bet arī t.s. "Bībeles josla", kur reliģiozi vecāki boikotē amorālās Volta Disneja multenes, kā arī nejūt nekādu dziļu respektu pret reliģiskām, rasu un seksuālām minoritātēm.) ASV un daļēji arī Rietumeiropas liberālie novadi tomēr balstās uz nemitīgu darbaspēka pieplūdumu - turklāt šie cilvēki ierodas no tādām valstīm (vai reģioniem tajā pašā valstī), kuri nemaz nav tik toleranti.

(2) Latvijā tomēr nav tāds dzīveslīmenis kā Kalifornijā (un pat Nīderlandē). Līdz ar to, runas par respektu pret citādajiem iegūst pavisam citu nokrāsu. Te nav tik daudz runa par respektu pret garmatainiem programmētājiem, mormonu misionāriem, japāņu biznesmeņiem, vai homoseksuāliem māksliniekiem. Drīzāk mums vajadzēs respektēt tos, kuru apģērbs un izturēšanās pauž viņu piederību sabiedrības padibenēm.

Vai K.Zālītis ir lasījis, ko A.Deglava "Rīgā" konsuls Rābemanis saka savam krustdēlam Pēterim - "Šitāds manās acīs vairs nerādies!". Un tas jauneklim pieleca daudz labāk un palīdzēja ātrāk nostāties uz savām kājām, nekā stunda liberālas vāvuļošanas par sliktajiem cara žandarmiem, kuri šo pašu Pēteri bija izlikuši uz ielas. Mīlēsim savus tuvākos, bet neflirtēsim ar tām viņu nepilnībām, kuras ir viņu spēkos novērst.

Tie, kuri ģērbjas treniņtērpā, var iegādāties normālas drēbes. Tie, kuri runā tikai parupjā krievu valodā, var mēģināt iemācīties runāt savam sarunbiedram pieņemamā veidā. Tie, kuriem ir "netradicionāla orientācija", var neafišēt savu orientāciju tādā vidē, kur tas izraisīs neizpratni. Iespējams, ka tādējādi šie cilvēki atvieglos paši sev dzīvi. Vidusmēra cilvēks, kurš nejūtas piederīgs minoritāšu grupām (mainstream pārstāvis) taču allaž būs labāk pasargāts pret nepieņemšanu un nicinājumu no citu cilvēku puses.

Sekmīgas komunikācijas pamatā ir spēja saprast to kas otram ir svarīgi. Ja biklai meitenei no laukiem pienāks klāt treniņtērpā ģērbies skūtgalvis un sāks ar viņu runāties cietumnieku žargonā, turklāt svešā valodā, neviens nebūs pārsteigts, ja saruna neizdosies, un būs skaidrs, kurš izraisījis "neizpratni pret citādo".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


KasparsZ 23.03.2004 13:11
Redzi Ice! Tavas terminoloģijas zināšanas aprobežojas ar vispārīgiem uzskatiem, kā arī šajā rakstā nerunāju tikai par rasismu, bet arī par neiecietību. Ksenofobija nav tikai bailes no ārzemniekiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ice 23.03.2004 13:08
Zālītis faktiski pasaka, ka "nacionālisms = radikālisms". Lūk, cik aprobežots skats uz nacionālismu! Vai šādos aprobežotos idiņos maz ir vērts klausīties. Vēl K. Zālītis apgalvo, ka arī neiecietība pret citām tautībām (ne rasēm) esot "rasisms". Zālīti, pirms ķeries pie šādiem apgalvojumiem, papēti terminoloģiju. Bailēm un neiecietībai pret cittautiešiem (ārzemniekiem) ir savs termins - "ksenofobija".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edzabeen 23.03.2004 11:09
Jautājumā par trenniņbiksēm un ar to izraisītām asociācijām negribu īsti piekrist autoram. Tiesa, ka modes tendences tiecas uz sportisku apģērbu, bet, manuprāt, sportisks apģērbs un sporta apģērbs (šajā gadījumā trenniņbikses) nav viens un tas pats. Cilvēks, kas redzams trenniņbiksēs, skrienot pa sporta laukumu, mežu vai veicot kādas citas sportiskas aktivitātes, man ar noziedzību neasociējas, neatkarīgi no tā vai vinam ir skūta galva vai nav, bet tas tomēr nav ikdienas apģērbs, un pilsētas vidē tas neiederas (šeit es nedomāju 'veselīgu skrējienu pa parku vai apkārt kvartālam). Jājautā vai šie cilvēki ar šādu stilu tomēr nevēlas demonstrēt, kādus savus uzskatus, zinot, ar kādām asociācijām saistās šāds apgērbs. Nedomāju, ka šādi ģērbti cilvēki uzreiz ir pieskaitāmi noziedznieku kategorijai, bet apburzītas trenniņbikses un pavalkāts T-krekls kā ikdienas apģērbs liek tomēr padomāt.

P.S. Cik gadījies augstāk minētos cilvēkus dzirdēt, krietnu daļu no viņu leksikas sastāda vienzilbīgie krievu valodas laumu vārdi, kas galīgi nenorāda uz augstu kultūras līmeni, bet varbūt man vienkārši nav iznācis satikt īstos cilvēkus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsZ 23.03.2004 10:43
Sveiki!

Par organizācijas "Visu Latvijai!" atbildes rakstu - šķiet arī ir daudz diskutējama paša Raivja atbildēs! Kā jau teicu nacionālisti paliek nacionālisti jeb ekstrēmisti paliek ekstrēmisti!

Man tiešām patiess prieks, ka sākusies diskusija arī tajā frontē, jo varbūt pienāk laika, kad cilvēki nāks pie prāta! Būt par patritotu nenozīmē izslēgt cilvēktiesību ievērošanu un iecietību pret visiem.

Kā arī piebilstot pie pirmā arakstītāja - mēs vienmēr varam izvēlēties draugus, kādus vēlamies, neviens mums neko nespiež, bet mēs nedrīkstam noniecināt citus!

Kaspars

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zemgale 22.03.2004 22:47
Raivis Dzintars apvienības "Visu Latvijai!" mājas lapā www.visulatvijai.lv manuprāt lieliski nokomentēja šo rakstu. Nav ko pielikt, nav ko atņemt. Pirms kaut ko runāt, vajag vispirms saprast, par ko runā. Bet tas, ka Kasparam Zālītim nerūp latviešu tautas nākotne, tas apbēdina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.03.2004 18:27
Ar vārdiem “deģenerāti”, “slimnieki”, “necilvēki” utt. bieži tiek apzīmēti homoseksuāli orientēti cilvēki. Neskaitāmas reizes nācies saskarties ar jauniešiem, kuri sevi uzskata par ļoti iecietīgiem, bet tomēr atzīst, ka nevēlētos, lai šādi cilvēki mācītos līdzās ar viņiem vienā klasē vai arī būtu viņu draugu pulkā. Kāda gan ir atšķirība starp mīlestību? Vai tiešām esam bezspēcīgi pieņemt to, kas starp mums pastāvējis jau kopš cilvēka radīšanas? (K.Zālītis)

Autors, manuprāt, jauc kopā divas morāliski dažādas lietas:
(1) spēju būt iecietīgam - neapsaukāt un neapdraudēt citus cilvēkus par to, ka viņi ir savādāki;
(2) homoseksuālas uzvedības pieņemšanu.

Te rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti, pieķertu laulības pārkāpšanā, un to vidū nostādījuši, Sacīja Viņam: Mācītāj, šī sieviete tikko pieķerta laulības pārkāpšanā. Bet Mozus bauslībā mums pavēlējis tādu sievieti nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?
To tie sacīja, Viņu kārdinādami, lai varētu Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus, uz priekšu noliecies, ar pirkstu rakstīja smiltīs. Kad nu tie turpināja Viņam jautāt, Viņš piecēlies sacīja tiem: Kas no jums bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu! Un Viņš, atkal noliecies, rakstīja zemē.
Bet tie, to dzirdējuši, sākot ar vecākajiem, cits pēc cita aizgāja. Palika Jēzus viens un sieviete, vidū stāvot. Tad Jēzus piecēlies sacīja viņai: Sieviet, kur ir tie, kas tevi apsūdzēja? Vai neviens tevi nepazudināja? Viņa sacīja: Neviens, Kungs! Tad Jēzus teica tai: Arī es tevi nepazudināšu. Ej un negrēko vairs! (Jņ 8, 3-11).

Ko Jēzus mums māca, teikdams "Ej un negrēko vairs!"? Vai līdz ar to nav iezīmēts vidusceļš - mīlēt pašu cilvēku bet ne viņa nodarījumus? Atšķirību starp "nediskrimināciju" un "pieņemšanu" tīri labi var ilustrēt arī, neizmantojot reliģiskus tekstus. Bet, ja nu autors raksta, ka homoseksuālisms "starp mums pastāvējis jau kopš cilvēka radīšanas", tad lai nu paliek kā ir.

Gluži tāpat arī par klasesbiedriem un draugiem, kurus savā rakstā piemin K. Zālītis. Par to, ka vienā klasē var mācīties visdažādākie cilvēki, nekādu šaubu nav. Bet draugus, cerams, arī turpmāk varēsim izvēlēties tādus, kuru dzīvesveids mums patīk, un ar kuriem mums ir kopīgas vērtības.

Saistītie raksti
Citi autora darbi