Diena, 11.03.2003.

Šīm cīņām ir visai atšķirīga būtība. Vienas ir ekstrēmas, destruktīvas, otras — tiesiskas, civilizētas, konstruktīvas. Svarīga ir gaisotne: nedemokrātiskā vai demokrātiskā sabiedrībā.

Vācijas žurnāla Internationale Politik und Gesellschaft šā gada 1.numurā ievietots Uves Halbaha plašais raksts Nafta un identitāte Kaukāzā, kas skata etniskās un reliģiskās identitātes šķautnes pie mums maz ievērotā, neakcentētā rakursā. Proti, U.Halbahs, pamatojoties uz savu pētījumu un analīzi, parāda, ka dažādās Kaukāza zemēs identitātes karogu nemitīgi vicina visādi, bieži pretēji, savstarpēji naidīgi politiski un militāri klani, var teikt arī, kriminalizētas elites, kuras tā gūst lielu ietekmi. Vācu autors secina, ka faktiski identitātes nosargāšanas, aizstāvēšanas saukļi piesedz destruktīvo spēku centienus sagrābt dabas bagātības, tapt par to izmantošanas galvenajiem kontrolieriem. Šie spēki kļūst īpaši bīstami, ja ietērpj savu cīņu fundamentālistiskas ideoloģijas krāsās, piesaista sev reliģiskus fanātiķus, ekstrēmistus. Turklāt savējo identitāte tiek zīmēta augsta garīguma un morāles krāsās, bet citu kopumu kolektīvo un individuālo identitāti pasludina par pretīgu, zemisku, pat ģenētiski noziedzīgu, katrā ziņā — mazvērtīgu. Sekas ir katastrofālas — asiņaini etniski konflikti, sagrauta tautsaimniecība, sabiedrības lejupslīde visās jomās, nodevības un divkosības triumfs. U.Halbahs sevišķi baismā veidā to redzējis Abhāzijā, Osetijā, Čečenijā. Viņš raksta, ka čečenu mātes patlaban vienādi nolād gan mafiozos krievu komandierus, gan Basajevu un tā līdzgaitniekus.