Atslēgvārdi:

Identitāšu rēbuss 12

Nepilsoņu vidē izskan pretenzija, ka Latvijā pastāvošā reālā nacionālā esamība viņus neapmierinot. Darboņi, kuri apzināti pamato šo nolieguma strupceļu ar esošā modeļa neatbilstību savām „augstajām” iecerēm, līdzinās Solžeņicina atainotajam nomenklatūristam, kurš gan mīlēja tautu, bet ienīda iedzīvotājus.

Iesaki citiem:

Latvijā iznākošā krievvalodīgā prese 2004. gadu sākusi ar izglītības reformas saasinātu kritiku. Uzkrītoša ir virsrakstu trauksme. Piemēram, „Večerņaja Riga” 14. janvārī lasām: „Deglis aizdedzināts”. Ja reformu tiešām īstenošot, būšot sprādziens. Kāpēc? To šajā avīzē pasaka Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs – reforma sagraušot krievu identitātes pamatus. Tātad, zināšanas, kas gūtas latviešu valodā, sagraus Latvijas krievu patību, zudīs viņu etniskās piederības sajūta un ar to saistītās vērtības. Krievu cilvēks runās un domās latviski. Reformas kritiķi uzskata, ka arī paredzētā mācību sadales proporcija krievu vidusskolās (60% latviešu un 40% krievu valodā) ir graujoša, jo krievs, kas mācījies fiziku, ķīmiju un matemātiku latviešu valodā vai bilingvāli, vairs nespēs identificēties ar savu etnosu. Pasaules pieredze gan šādu pieņēmumu neapstiprina. Un Latvija nebūs izņēmums.

Nav šaubu, katrai tautai un tautas grupai sava identitāte ir jāsargā un jāattīsta. Valstij jāgarantē šī iespēja. Taču identitātes spēcīgākais garants ir etniskās kopības rūpes par savas kultūras dzīves saglabāšanu, savas kopienas kultūras vērtību vairošanu.

Neaizmirsīsim arī, ka etniskums nav vienīgā identitāte. Eiropā šodien svarīgāka loma ir cilvēku nacionālajai identitātei, viņa dzīves savienošanai ar valstisku nacionālu kopību un tās sabiedrību. Bija patīkami redzēt un dzirdēt, ka par šo tēmu 5. un 10. janvārī TV5 tik sparīgi diskutēja Saeimas deputāts Juris Dobelis un “krievu skolu aizsardzības štāba” loceklis Jurijs Petropavlovskis (viens no PCTVL ideologiem). J. Dobelis pauda pārliecību, ka nacionālai minoritātei piederīgā cilvēka nacionālo identitāti visspilgtāk atklāj divi komponenti: viņa apzinīga iekļaušanās valsts likumības sistēmā un valsts valodas zināšanas. Turpretī J. Petropavlovskis uzsvēra citu identitātes pamatu: pievienošanos teritoriālai kopībai (atzīstot zemi par savu dzimteni) un iekļaušanos šajā teritorijā esošajā „politiskā nācijā”; varētu arī teikt „pilsoniskā nācijā” vai „nacionālā sabiedrībā”. Vārds „nacionāla” te apzīmē kopvalstisko, visus pilsoņus un pamatiedzīvotājus apvienojošo, lai kāda arī būtu viņu idejiskā pārliecība, etniskā izcelsme un kultūras piederība.

Domāju, ka sava taisnība ir gan Dobeļa, gan Petropavlovska kungam. Taču tā iznācis, ka viņi savā diskusijā sarāva nacionālās identitātes kopumu divās daļās un katra no tām pati par sevi ir nepilnīga. Abi nediskutēja par summu, bet par katru saskaitāmo un strīdā pretstatīja viena veselā divas puses. Petropavlovska kungs uzskata, ka „likumi nāk un iet”, tādēļ nevarot būt par vienojošo. Turpretī Dobeļa kungs strikti un eksaltēti izmet no nacionālās identitātes pievilkšanās spēka cilvēkus, kuri ir nemierā ar pastāvošo likumdošanu un negrib pildīt likumus. Tātad – vai nu identificējies ar esošo likumu, vai nenāc mūsu sabiedrībā, tā es sapratu viņa teikto.

Esmu daudz lasījis Vācijā nesen tapušās publikācijas par nacionālo identitāti. Dominē priekšstats, ka nacionālās identitātes galvenie komponenti ir:


  • Kopīgā teritorija,

  • Konstitucionālie likumi,

  • Pilsoņu kopums,

  • Nacionālās valsts valodas zināšanas.


Ja persona identificējas ar visu šo kopumu, tā iegūst savu nacionālo identitāti. Manuprāt, šī procesa būtību ļoti vienkārši un saprotami izsaka Brokhauza enciklopēdijas jaunākais izdevums: “identitāte ir pilnīga pievienošanās kādam kopumam; tādam, kāds tas ir, un, kas tas ir”. Lūk tā!

Bet mūsu nepilsoņu vidē dažkārt izskan pretenzija, ka tā reālā nacionālā esamība, kāda šeit radusies, viņus neapmierinot. Tādēļ, mīlot un cienot Latviju, viņi tomēr nesteigšoties naturalizēties, bet pagaidīšot, cerot uz būtiskām pozitīvām pārmaiņām. Tātad – Latvijas valsts, „kāda tā ir”, neiekļaujas viņu identitātes meklējuma priekšstatā. Bet vai tad racionālāk nebūtu ieiet „nepilnīgajā” kopumā un censties to pārveidot, lai īstenotu savus pārmaiņu „ideālus”? Izrādās – nē. Neder.

Tāda noliedzoša pozīcija galu galā ved pie nacionālas identificēšanās ar kādu ārvalsti, jeb arī cilvēks neiegūst nacionālo identitāti, netiek ārā no savu meklējumu labirinta. Tā ir personības traģēdija.

Bet tos darboņus, kuri apzināti pamato nolieguma strupceļu ar esošā modeļa neatbilstību savām „augstajām” iecerēm, salīdzināšu ar Aleksandra Solžeņicina atainoto nomenklatūristu (šķiet, “Vēža palātā”), kurš gan mīlēja tautu, bet ienīda iedzīvotājus.

Ceļu uz nacionālo identitāti nevar bruģēt ar iluzoriskām vīzijām. Runājot vācu ģēnija Frīdriha Šillera dzejas vārdiem, cilvēks, neieguvis nacionālo identitāti savā dzimtenē, tiek locīts un mētāts kā niedra pasaules skarbajos vējos.

Un vēl. Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk identificēsies ar Eiropas Savienību, “kāda tā ir un kas tā ir”. Šīs identitātes galvenie komponenti ir kopējās ES “mājas”, Savienības līgums un valstu attiecību principi, draudzības un sadarbības attiecības starp ES valstīm un to iedzīvotājiem, Eiropas kultūras vērtības, humānistiskās tradīcijas. Ar šādu Eiropu nespēs identificēties cilvēki, kuri paliek totalitāro ideju gūstā, vai uzskata, ka vispiemērotākā ir „tautu norobežošanās”, katram nošķirti dzīvojot savā homogēnajā tēvzemē.

Eiropeiskās identitātes nozīme mūsu dzīvē nepārtraukti pieaugs. Bet tā nenobīdīs malā nacionālo identitāti. Mēs ieejam nacionālo valstu savienībā, līdzņemot visas savas nacionālās vērtības, savu nacionālo, etnisko un kultūras identitāti.

Ja kāds šeit Latvijā cer identificēties ar Eiropas Savienību, neidentificējies ar Latviju, tad viņš izvēlas ļoti grūtu ceļu. Nacionālā identifikācija ir eiropeiskās identifikācijas priekšnoteikums.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 17.02.2004 09:53
Rex:

-->Cik esmu noprātis, ar nacionālo identitāti autors tieši saprot saistību ar valsti, nevis ar etnisko grupu.
-------------------------

Tieši tā to saprot latviešu valodā. Latviešu valodā ar nacionālo identitāti saprot valstisko identitāti, nevis etnisko identitāti. Padomju laikos šie termini tika mākslīgi sapludināti.

Tātad, latviski pareizi ir:
nacionalitāte - valstiskā piederība
tautība - etniskā piederība.

Te daži gudrīši raksta "nacionālās skolas". Es saprotu, ka jūs droši vien bijāt domājuši "minoritāšu skolas", nevis "valsts skolas".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rozo 11.02.2004 17:47
Ja kāds vēl nav pamanījis, ka “krievvalodīgo tiesību aizstāvēšana” Latvijā pēc intensitātes patiesībā maz ir saistīta ar norisēm Latvijā un daudz vairāk ar pirmsvēlēšanu periodiem lielā kaimiņzemē, tad tas var liecināt labākajā gadījumā par politisku nekompetenci. Ja augstāk minēto “nepamana” prezidente vai valdība, tad tas drīzāk liecina par viņu kompetenci politiskās etiķetes jautājumos – bet Saeimai vispār un Dobeļa kungam konkrēti gan vajadzētu pamanīto paust (korekti, protams!).

Tomēr nevajadzētu domāt, ka šo var tā vienkārši “novērst”. Notikumu attīstības loģika ir vienkārša un zināma kopš gadu tūkstošiem – ja nav iespējams apvienot un piesaistīt sev cilvēkus uz kopīgu ideālu pamata (neviens vairs netic labdabīgiem solījumiem), tad vēl ir iespēja piesaistīt uz ienaida pamata – un nav vairs svarīgi, vai ienaids ir pamatots. Diemžēl sabiedriskā situācija bijušajā lielvalstī faktiski jau ir uz šīs robežas. Ļoti raksturīgs piemērs ir slavenais klips – vai Jūs tur jutāt saprātu, cēlumu ? Es redzēju tikai naidu. Aklu kā naids. Un nešaubos, ka tāds arī bija mērķis.

Par konkurentspēju un tamlīdzīgām lietām. Latviešu valoda ir vajadzīga latviešiem, un nevajag taisnoties un slēpties. Iemeslu pozitīvās diskriminācijas pielietošanai ir bijis un arī ir vairāk kā vajadzīgs. Konkurētspēja ir blakus apstāklis, kurš apstiprina valsts valodas izmantošanas prasības pamatotību, bet tas nav un nevar būt mērķis. Un beidzot, par kosmopolītismu. Nešaubos, ka izbeigs eksistēt daudzas valodas, tajā skaitā latviešu valoda ne kā pirmā un ne kā pēdējā. Tieši tāpat, kā nešaubos, ka es izbeigšu eksistēt vēl labu laiku pirms latviešu valodas. Ticat vai neticat, bet šie apsvērumi nemudina mani uz pašnāvību. Vienkārši man liekas, ka katrai tautai ir tiesības uzturēt dzīvu savu valodu (un sevi kā tautu) tik ilgi, cik tauta to vēlas un spēj. Attiecīgi, es nenosodu un nevainoju kosmopolītus, bet neredzu arī nekāda pamata tos atbalstīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mayolika 26.01.2004 11:43
Ļoti interesantā tēma. Integrācija.... Tagad mēs integrējam uz ES. Bet vārbūt izdomāsim vēl jaunu likumu? Piemēram visas Latvijas skolas macīsies 90% angļu valodā u 10% dzimtā valodā? Gan būs labi. Visi būs konkurentspējigi. Vai nē? Nedomaju gan kā būs tads likums, tāpēc ka latvieši zaidēs SAVU valsts identitāti!!! Tad kas ta ir, tautas identitāte? Ta ir valoda!!! Paceicoties savai valodai tu macies par savu tautu: dainas u t.t. Dzimtā valoda ta ir instruments lai izteikt savas jūtas, ta tautas bagatība. Kāpēc tad vajag atņemt iespēju krieviem macīties krievu valodā? Nedomāju gan ka es neesmu konkurentspējīga Latvijas tirgū, nejūtu valsts kur es esmu piedzimusi. Kaut mācījos visus 12 gadus krievu valodā. Un vispār valoda ta ir personīga lieta, dzīve un nedrikst iejaukties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 26.01.2004 10:26
Nezinu par "gudra un domājoša" cilvēka kriterijiem, bet kas attiecās uz kosmopolitismu - sen vajadzētu šim jēdzienam arī latviešu valodā (nevis vārdnīcās, bet diskursā) piešķirt pozitīvu vai vismaz neitrālu nozīmi, jo globalizācijas apstākļos ir amorāli nedomāt par to, kādas sēkas rodas no mūsu ekonomiskās un politiskās rīcības kaut kur Ganā, vai Taizemē, vai Irakā. Un lai mums tiešām nebūtu vienalga, ir nepieciešams būt arī kosmopolitiem - tātad, cienīt un uzskatīt par kopienas locekļiem ne tikai "savējus" bet arī "citus" pēc tādām pazīmēm kā tautība, pilsonība, valoda, un taml.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 25.01.2004 04:57
Es sevi uzskatu par latvieti, pat par mērenu nacionālistu saprāta robežās. "Stāvu un krītu" par Latviju un latviešiem un no sirds neieredzu tās apspiedējus, uzurpatorus, kolonizatorus un citus "draugus"! Bet arī saprotu, ka citā valodā runājošie arī ir cilvēki un viņiem gribas ēst un cilvēciski dzīvot... Man gan dažkārt uzmācas jautājums - kas tad īsti ir tā "latvietība" un ko tas nozīmē ? Tāpat kā "krieviskums", "vāciskums", "franciskums", "angliskums" vai jebkura cita nacionalitāte. Vai tikai tā saucamā "mātes valoda" vien ? Protams, ir tāds jēdziens kā "mentalitāte", kas lielā mērā ir atkarīgs no iedzimtības faktoriem. Taču mūsdienu dināmiskajā laikmetā ar plašām indīvīdu pārvietošanās un saskarsmes iespējām, kāda "tīrasiņu" tautība kā tāda izzūd, sajaucās un izšķīst... Vēl vairāk - sajaucas rases ! Vērojams rietumnieciskās "baltās rases" novecošanās un izmiršanas process . Tā ka nepavisam tālā nākotnē Cilvēce pat pēc individu ārējā izskata vien, iespējams, būtiski izmainīsies un pat mainīsies skaistuma ideāla izpratne un mūsdienu "bālģīmis" būs kaut kas dikti kroplīgs ! Loģiski domājot, globalizācijas un kosmopolitizācijas procesi ir neizbēgami un neapturāmi. Varbūt tik tiešām pie tās nacionalitātes un tautības par katru cenu turēties nav lielas jēgas ? Un visas domas par "tautību" ir tāds nekam vajadzīgs sentiments vien ! Svarīgi lai nākotnes Cilvēks būtu ar augstu intelektu, inteliģenci un humānisma ideoloģijas caurausts ! Bet šim procesam nacionālā norobežotība un aprobežotība var tikai kaitēt. Protams, nākotnes Cilvēce, droši vien nebūs vienveidīga masa, jo daudzveidība ir progresa veicinātājs. Iespējams, ka izzudīs valodu barjēra un nākotnes cilvēki visi runās kādā vienā valodā. Manuprāt Cilvēki varētu nākt pie prāta un jau ANO līmenī vienoties, ka visu valstu skolās obligāti māxcītos kādu starptautisku saziņas valodu ! Bet gan kādu, jo pasaules lielākajām tautām diemžēl ir šoviniskas tendences. Patlaban pasaulē mēģina uzkundzēties angļu valoda. Taču tā savas īpatnības (izrunas un rakstības būtisko atšķirību dēļ) nebūt nav uzskatāma par ideālāko starptautisko saziņas valodu ! Tad jau labāk būtu kāda speciāli izveidota un adaptēta valoda - kaut vai tas pat esperanto. Žēl, ka tas tautu šovinisma dēļ neieviesās. Ja kāda valoda tiks plaši un praktiski lietota, tad tā arī būs "dzīva"un attīstīties spējīga !

Un tā - vai nākotnē tādu tautību un nacionālās norobežotībai būs kāda jēga ? Vai varbūt tiešām būtu labāk ātrāk kosmopolitizēties šā vārda labākajā nozīmē ? Varbūt kāds gudrs un domājošs cilvēks uz to spētu atbildēt ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 24.01.2004 17:20
"Zaļo" identitāte, geju identitāte, makšķernieku identitāte - tas, protams, ir labi. Bet ne katrs cilvēks ir zaļais, gejs vai makšķernieks. Toties katrs Latvijas iedzīvotājs ir Latvijas iedzīvotājs. Nevar visu laiku dzīvot sienā sķūnī un aprobežoties ar "zaļo" identitāti, un nevar visu laiku dzīvot geju klubā un aprobežoties ar geja identitāti. Nacionālā identitāte ir kopīga visiem sabiedrības locekļiem. Cik esmu noprātis, ar nacionālo identitāti autors tieši saprot saistību ar valsti, nevis ar etnisko grupu. Nezinu par ko rakstījuši vācu domātāji 19.gadsimtā, bet nacionālā identitāte katrā ziņā ir aktuāla arī šodien. Turklāt lielākā mērā, nekā citi identitātes veidi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 22.01.2004 10:07
Autora akadēmiskā izcelsme (nevis vispār akadēmiska izcelsme, bet tieši konkrētā autora akadēmiskā izcelsme) tik stipri ietekmē to, ko viņš var vai nevar teikt, ka nebūtu vērts diskutēt par rakstu atrauti no šī fakta. Deviņpadsmita gadsimta vācu idjas diemžēl ir pārsvara stipri novecojušas, Dribina kungs. Un ļoti lielai daļai jaunāko paaudžu cilvēku Eiropā nemaz nav svarīgākā nacionāla identitāte (arī etniska nē), bet gan paša cilvēka izvēlētā indivīda identitāte - "zaļā" identitāte, geja identitāte, kreisa intelektuāļa identitāte, hiphopa fana identitāte, un tā tālāk... Bet klasiskā vācu sociālzinātniskā literatūra par to gan neraksta... Tomēr es ceru jus man un dažiem citiem piedosiet, ja mēs iesim Eiropā (kur principā jau sen dzīvojām) bez izteiktas nacionālās, vai etniskās, vai vēl kādas liela bāra identitātes, paši izvēlējoties, ar ko sevi identificēt.

Kas attiecās uz Petropavlovska kunga un Dobeļa kunga citatiem - bez komentāriem. Nu tiešām akadēmiska līmeņa avoti!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 21.01.2004 18:09
Manuprāt, cienījamais Dobeļa kungs labprāt būtu izvēlējies kādu citu, interesantāku karjeru, taču viņš savu aicinājumu saskata Latvijas nedraugu nekrietno izlēcienu un provokāciju atvairīšanā. Un šo lietu viņš pieprot tīri labi, ne vienu reizi vien aizbāžot muti kādam pārlieku bļaurīgam Lielkrievijas šovinistam. Varu minēt, ka Dobeļa kungs labprāt uzsāks kādu citu karjeru, tiklīdz būs beigušies nedraudzīgie gājieni pret Latviju. Tāpat zinu arī, ka Dobeļa kungs nekad nav pieprasījis skolas ar latviešu mācību valodu Krievijā, tātad jebkurš Dobeļa kunga un viņa oponentu salīdzinājums pieklibo kaut vai šī paša viena fakta dēļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 21.01.2004 17:37
papildinot aleksandru. bez pastavigas kaskesanas un nazu trisanas un kaitinasanas nebutu ari j.dobela karjeras. ari so faktoru nevar aizmirst.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 21.01.2004 11:59
Ir taču jāapzinās, ka bez Kipras varianta, proti bez divu kopienu savstarpējo kontaktu pilnīgas novēršanas (uz šādām pozīcijām vēl varbūt varētu atkāpties) "divkopienu Latvija" nozīmēs latviešu nācijas iznīcināšanu, un ne jau "nevardarbīgām metodēm", kā to mēģina iestāstīt Kremļa marionetes - kara gatavotāji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 21.01.2004 11:38
Gāju uz darbu un par ko līdzīgu domāju. Ja nebūtu iekšpolitiska konflikta sakarā ar R-2004, nebūtu parādījies arī lozungs (vismaz agrāk tas neskanēja tik skaļi) "Krievu valodai oficiālais statuss". Nebūtu J.Plinera vai J.Petropavlovska tagad spīdošas karjeras,nebūtu krievu "stačkomu" saieta, kas, ja nemaldos, tiek plānots martā --, pirmā soļa uz alternatīviem varas organiem divkopienu valstī. Un nebūtu arī rītdienas kaut kāda pompoza mītiņa pret R-2004, ja nemaldos, pie Saeimas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 21.01.2004 10:56
Uzskatu, ka pašreizējām piektās kolonnas aktivitātēm ir tikpat "liels"sakars ar izglītību, kā "futbola līdzjutēju" rīkļurāvēju bandām ar futbolu. Proti, izglītība un futbols ir tikai aizsegs, vīģes lapa, bet patiesie mērķi stāv ļoti tālu no pieteiktajiem.

Man nepatīk, ka mūsu valstsvīri joprojām izliekas, ka spēlē šahu, lai gan īstenībā pretinieks mūs dauza ar šaha galdiņu pa galvu. Vēl nav par vēlu pārtvert iniciatīvu. Jautājums par kārtējo Krievijas agresiju būtu karams pie vislielākā zvana, un problēmas risināšanā būtu iesaistāma ne tik daudz ES kā NATO.

Saistītie raksti
Laci kep 255x203

Divas vienpusības 6 Autors:Providus.lv

Citi autora darbi
Uzliesmojums 255x203

Etniskuma uzplūdi 6 Autors:Leo Dribins