Raksts

Identifikācijas karšu ieviešana apstājusies


Datums:
08. aprīlis, 2003


Autori

Elīna Lidere


"Neatkarīgā rīta avīze", 02.04.2003.

Lai arī par jauna veida personas apliecinošiem dokumentiem – identifikācijas kartēm – Latvijā runāts un izlemts jau sen, vēl joprojām nav skaidrs, kad tās varētu ieviest.

Lai arī par jauna veida personas apliecinošiem dokumentiem – identifikācijas kartēm – Latvijā runāts un izlemts jau sen, vēl joprojām nav skaidrs, kad tās varētu ieviest.

Kā nosacīts laiks tiek minēts nākamā gada maijs, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Bičevskis stāsta, ka process varētu ievilkties sakarā ar kavēšanos elektroniskā paraksta ieviešanā. Kā jau rakstīts, jaunā valdība izlēmusi, ka identifikācijas (ID) kartēm jāietver arī elektroniskais paraksts.

Vēl joprojām nav īstas skaidrības, kāda informācija ID kartēs tiks iekļauta. Patlaban akceptēts, ka pēc izmēra kartes būs tādas pašas kā banku debeta un kredītkartes, konferencē Elektroniskie dokumenti – aktualitātes un problēmas informēja M. Bičevskis. ID kartes būs ar mikroshēmu, kurā digitāli tiks ierakstīta šāda informācija: vārds un uzvārds, personas kods, dzimums, fotogrāfija, dzīvesvieta, kā arī autentiskuma kodi. Daļa šīs informācija būs uzdrukāta arī uz pašas kartes.

Pašlaik tiek apspriests, vai ID kartēs vajadzētu arī iekļaut informāciju par pirkstu nospiedumiem. Igaunijā un Lietuvā, kur ID kartes jau ieviestas, šādas informācijas nav, taču starptautiski tiek apspriests, vai šādu informāciju iekļaut ID karšu standartā. Kā stāstīja M. Bičevskis, pēc izvēles iedzīvotāji varēs izvēlēties, vai uz kartes norādīt informāciju par dzīvesvietu un tautību.

Jā kāds izvēlēsies uz ID kartes izvietot šādu informāciju, mainot dzīvesvietu, būs jāmaina arī ID karte. Patlaban valdība ir apstiprinājusi, ka, saņemot ID karti, būs jāmaksā valsts nodeva – trīs lati. Tiesa, tā aprēķināta, neietverot elektronisko parakstu.

Dažāda lietošana

Pasaulē ID karti izmanto, piemēram, kā bibliotēkas karti, autovadītāja apliecību, vēlēšanās tās pat aizstāj pasi. Mūsu ID kartes paredzētas lietošanai Latvijā – braucot uz ārzemēm, būs vajadzīgas pases. Taču, kā stāstīja M. Bičevskis, jau tagad ir panākta vienošanās ar Igauniju un Lietuvu, ka ID kartes varēs izmantot pasu vietā visās Baltijas valstīs, arī uz robežas. Vēl gan neesot parakstīts līgums. Tiesa gan, pēc valsts pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) pasu pārbaudīšanas jautājums ES robežās atkritīs.

Lai nolasītu ID kartēs ierakstīto informāciju, būs vajadzīgas attiecīgas ierīces. Piemēram, lai izmantotu ID kartes informācijas apmaiņai ar valsts institūcijām internetā, vajadzīga speciāla programmatūra, karšu nolasītājs, kā arī dators un interneta pieslēgums.

Igauņi nav apmierināti

Izmantošana un tehniskās iespējas arī būs izšķirīgais faktors, vai iedzīvotāji šādas ID kartes pieņems. Igaunijā, kas no Baltijas valstīm pirmā ieviesa kartes un kur tās obligāti jāizņem kopā ar pasi, daudzi iedzīvotāji ir neapmierināti un atsakās pieņemt šīs kartes. Iemesls ir tas, ka kartes ir kā papildu dokuments, ko var izmantot tikai identifikācijai. Lēmums par ID karšu ieviešanu Igaunijā tika pieņemts ar domu, ka tās kalpos kā universālas kartes, aizvietojot citas, taču tā nav noticis. Skeptiķi uzskata, ka karšu ieviešanai iztērētā nauda (12 miljoni latu) ir vienkārši izšķērdēta. Arī Latvijā karšu ieviešanai plāno iztērēt līdzīgu summu.

Kavējas e-paraksts

Kaut arī likums noteic, ka jau no nākamā gada 1. janvāra visām pašvaldībām jānodrošina elektronisko dokumentu pieņemšana, speciālisti izsaka šaubas, vai visas pašvaldības būs tam gatavas. Likums ir pieņemts, taču vēl nepieciešami vairāki Ministru kabineta noteikumi. Kad tas tiks izdarīts, vēl būs nepieciešams akreditēt arī e-paraksta izsniedzējus jeb tā sauktos sertifikāci-jas pakalpojumu sniedzējus. Tikmēr Ventspils pašvaldībā jau ir ieviesta infrastruktūra, kas nodrošinātu e-dokumentu apriti. «Tā kā sistēma ir izveidota, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, ceru, ka Latvija neizdomās jaunu divriteni (standartus – red.) un nenāksies šo lietu pārtaisīt,» stāsta Ventspils domes izpilddirektora vietnieks IT jautājumos Armands Magone.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!