Helsinki un Rīga. Divvalodības paralēles? 23

Helsinki ir bilingvāla pilsēta. Zīmes un ielu nosaukumi ir divās valodās – somu un zviedru, kas ir otra oficiālā valoda Somijā. Somijas un Latvijas pozīcijas saistībā ar otru oficiālo valodu ir atšķirīgas, tomēr abas valstis var viena no otras mācīties.

Iesaki citiem:

Somu izglītības sistēmā papildus dzimtajai valodai (somu vai zviedru) pirmās svešvalodas apguve sākas trešajā klasē. Tomēr pēc Somijas skolu statistikas datiem 90% skolēnu kā pirmo svešvalodu izvēlas angļu valodu, pamatojot to ar faktu, ka angļu valoda ir noderīgāka karjeras veidošanā un turpmākajā izaugsmē.
Otrās svešvalodas apguve sākas 7. klasē, kas nozīmē - lielākā daļa skolēnu zviedru valodu sāk apgūt tikai 13 gadu vecumā un angļu valodu kā pirmo svešvalodu zina labāk. Lai gan somi labāk zina angļu valodu, tomēr, stājoties universitātē vai profesionālā skolā, topošajiem studentiem jānoliek eksāmens otrajā valsts valodā. Tādejādi viņi pierādītu, ka var strādāt divvalodīgās kopienās.

Somu izglītības speciālisti atzīst, ka neatkarīgi no eksāmena rezultātiem patiesās spējas sazināties zviedru valodā var atšķirties no eksāmena rezultātiem. Zviedru valodas zināšanas var būt nepietiekamā līmenī, lai strādātu divvalodīgās kopienās. Turklāt jau astoņus gadus tests ir brīvprātīgs.

Somu socioloģijas profesors Ēriks Anderss Ālardts (Erik Anders Allardt), kurš pētījis zviedriski runājošo somu kopienu, savā grāmatā ‘’Svenska på stan’’ uzsver, ka pie somu sliktās zviedru valodas zināšanām vainīgi paši zviedriski runājošie somi, jo viņi ikdienā lieto somu valodu. Ālardta pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni 80% Helsinku zviedru ikdienā izmanto somu valodu, turklāt 70% zviedriski runājošo izmanto somu valodu arī komunikācijā ar valsts iestādēm. Ņemot vērā reālo zviedru valodas lietojumu Helsinkos, rodas jautājums – kā Helsinki kļuva par bilingvālu kopienu?


Helsinku aizmirstā vēsture

Somi un zviedri vēsturiski vienmēr bijuši saistīti. Helsinki dibināti pēc Zviedrijas karaļa Gustava Vāsas pavēles 16. gadsimtā, kad Somija bija daļa no Zviedrijas, un tikai pēc Otrā pasaules kara par dominējošo valodu Helsinkos kļuva somu, nevis zviedru valoda.
Zviedriski runājošo cilvēku skaits Helsinkos samazinājās laikā, kad Somija ieguva neatkarību un uzsāka politisku karu ar zviedriem, lai mazinātu viņu ietekmi valstī. Bet, tā kā pēc neatkarības iegūšanas Helsinkos un citviet Somijā vēl aizvien bija daudz zviedriski runājošu somu, Somijas konstitūcija noteica zviedru valodu par otru oficiālo valodu, un konstitūcija kopš tā laika nav grozīta.

Natālija Holmgrena ir zviedriski runājoša somiete, kura uzaugusi Somijas rietumu krastā, kur lielākā daļa cilvēku runā zviedriski, uz Helsinkiem pārcēlās uzsākot žurnālistikas studijas. Uz jautājumu, vai viņa Helsinkos ikdienas komunikācijā izmanto zviedru valodu, viņa atbild, ka nē, jo tas nav iespējams.

‘’Reiz, pastaigājoties gar jūru, es atradu vīrieti, kurš sastindzis gulēja uz soliņa. Viņš bija ļoti bāls un izskatījās kā miris. Es mēģināju viņu pamodināt, bet tas neizdevās, tāpēc zvanīju neatliekamajai palīdzībai. Uztraukumā sāku runāt zviedriski. Līnijas otrā galā persona nesaprata, ko es saku. Tad es pārslēdzos uz somu valodu. Kas notiktu tad, ja mana dzīvība atrastos briesmās, bet es nerunātu somiski?’’ jautā Natālija. Viņa atzīst - ja ar neatliekamo palīdzību runātu angliski, problēmu saprasties nebūtu. Tāpat Natālija stāsta, ka viņas ārvalstu draugiem nav problēmu dzīvot Helsinkos, ja viņi zina tikai angļu valodu.

Interesanti, ka Rīga ir pretstats Helsinkiem. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem Rīgā aptuveni 40% iedzīvotāju ir krievu tautības, taču pilsēta nav bilingvāla. Bet vai iespējams vilkt paralēles starp Helsinkiem un Rīgu?


Helsinki un Rīga

Veronika Jevsejeva, žurnālistikas studente Latvijas Universitātē, kura pārstāv krievu kopienu Rīgā stāsta - lielākoties pilsētā serviss pieejams krievu valodā: ’’Dažreiz cilvēki apkalpojošā sfērā, piemēram, ‘’Narvesen’’ un citos mazos veikalos nerunā krieviski. Tajos brīžos es pārslēdzos uz latviešu valodu, bet lielākoties serviss pieejams krieviski.’’

Par spīti tam, ka krievu valoda Rīgā tiek lietota ikdienā, daļa no krievu tautības kopienas vēlas, lai valoda tiktu oficiāli atzīta par otru valsts valodu. Pēc Latvijas krievu tautības pārstāvju iniciatīvas pagājušās gada februārī tika rīkots referendums par krievu valodas oficiālā statusa maiņu. Referendumā vairāk nekā 70% pilsoņu balsoja pret krievu valodu kā otru valsts valodu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas statistikas dati.

Zināms, ka Rīgā krievu valoda tiek lietota ikdienas komunikācijā, bet valoda nav oficiāli atzīta. Bet kas ir svarīgāk – valodas lietojums realitātē vai ‘’uz papīra’’?
Veronika atzīst, ka viņa nevar atbildēt uz šo jautājumu, jo viņai nav nepieciešamas ne zīmes, ne serviss krieviski, viņai nav grūtību lasīt un runāt arī latviski.

Tikmēr Natālija no Somijas atzīst, ka valodas statuss viņai ir svarīgs: ’’Man ir svarīgi tas, ka zviedru valoda ir oficiāli atzīta. Tas parāda, ka somi ciena mūsu valodu, un tas dod tiesības saņemt informāciju savā dzimtajā valodā!’’

Lai gan Latvija un Somija ir parakstījušas Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizstāvēšanu, redzams, ka Rīga un Helsinki atrodas diametrāli pretējās situācijās attiecībā uz otras oficiālās valodas statusu. Tas nozīmē, ka abas valstis apņemas atzīt - ikvienai personai, kas pieder nacionālajām minoritātēm, ir tiesības brīvi komunicēt savā valodā privātā un publiskā komunikācijā gan mutiski, gan rakstiski.

Somija šo apņemšanos pilda – zviedru valoda ir oficiāli atzīta, bet tajā pašā laikā zviedru valodas kā otras oficiālās valodas nozīmīgums sāk izzust. Savukārt Latvijā krievu valoda nav oficiāli atzīta, kaut arī krievu valoda ikdienas komunikācijā, piemēram, Rīgā, ieņem ļoti nozīmīgu lomu – tā dzirdama ik uz stūra un nepieciešama, lai iegūtu darbu un veidotu karjeru galvaspilsētā.

Somijas un Latvijas pozīcijas saistībā ar otru oficiālo valodu ir atšķirīgas, tomēr abas valstis var viena no otras mācīties. Latvija no Somijas to, ka otra dzimtā valoda nenozīmē pirmās izzušanu, bet Somija no Latvijas to, ka būtībā otras oficiālās valodas atzīšana nenodrošina nacionālo minoritāšu valodas un identitātes atzīšanu, ja to nepieņem tauta un valoda netiek lietota ikdienā.










Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Pingvīns

Beidzot Politika.lv ir raksts, par kuru ir izveidojusies diskusija. Par to autorei cepums. Bet par Latvijas un Somijas situāciju salīdzinājumu...Līdz ar to secinājumi raksta pēdējā rindkopā ir diezgan aplami, Latvija un Somija valodas jautājumos neko daudz viena no otras nevar mācīties. Ja runājam par Latviju, tad nav nekāda racionāla pamata piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu. Latvijai stājoties ES un NATO to neviens neprasīja, un, neprasa arī tagad. Krievvalodīgo īpatsvaram samazinoties, samazinās ( un turpinās samazināties ) argumentācijas spēks par labu šādai otrai valodai. Tāpat samazinoties nepilsoņu ipatsvaram ( tas samazinās daudz straujāk ) mazināsies jēga argumentēt par pilsonības nulles variantu. Galu galā valodas spēku vai nespēku tāpat nenosaka tikai likumdošana ( un te gan Somija ar savu zviedru valodu ir piemērs ). Galvenais faktors tāpat ir valodas lietotāju īpatsvars, kurš Latvijas gadījumā tomēr mainās par labu latviešu valodai.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
stalins-bikernieks

Vienu probleemu atrisinaatu,toties citas rastos taa vietaa.Un lielaakas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
biķernieks

Problēmu atrisinātu krievu kolonistu deportēšana mājup vai jebkur citur.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

Billei "Latvijā krievi savus procentus uzdzina PSRS nacionālās politikas rezultātā. Tā bija visprastākā kolonizācija. Un man vienalga, ko domā Eiropa, kas nav dzīvojusi "brīvo tautu" cietumā, bet es uzskatu, ka koloniālisma seku rezultāts nav mazākumtautība. Bija okupācija, bija pārkrievošana, tāpēc krievi nav mazākumtautība, bet kolonisti""
----
Latvijas PSR bija lēnāks iedzīvotāju pieaugums nekā PSRS kopumā. Tāpēc kritizēt PSRS par kādu apzinātu politiku LPSR iedzīvotāju etniska sastāva ietekmēšanā varētu tikai tādā ziņā, ka PSRS samazināja normālu darbaspēka kustību uz Latviju. Par "kolonizācijas" nepiemērotību es jau rakstīju atbildē A. Ozolai. Piebildīšu par "pārkrievošanu" - LPSR latviešu valodā tika nodrošināta augstākā izglītība par budžeta līdzekļiem, likumi tika pieņemti latviešu valodā, latviešu valodā ielu nosaukumi tika norādīti plāksnītēs virs krievu uzrakstiem... Ja LR veiktu tādu "pārlatviskošanu", tas būtu apsveicami.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Bille

Es nekad nepiekritīšu, ka krievi Latvijā ir mazākumtautība tās klasiskajā izpratnē. Mums ir pavisam cits šīs "mazākumtautības" ceļš uz Latviju. Tā kā grūti nodalīt, kurš PSRS gados iebrauca kā ekonomisks imigrants, kurš kā koloniālisma "produkts", tad ir kategoriski jāatsakās, runājot par Latviju, lietot jēdzienu "mazākumtautība".
Lasot šo rakstu rodas sajūta, ka kāds laiku pa laikam tausta, cik biezs ir ledus - vai nav jau pien`acis laiks rīkot nākamo valodas referendumu, kā arī rosināt deputātus pārskatīt satversmi - oficiāli atzīt, ka Latvija ir divkopienu valsts, noteikt otru valsts valodu - krievu un pieņemt pilsonības nulles variantu ar atpakaļejošu datumu.
Tiešām, kā raksta "unikumi", nezinu - smieties vai raudāt, sūtīt šādu rakstu autorus pārbaudīties uz Tvaika ielu vai pašai doties taisnā ceļā uz stacionāru. Pilnīgs ārprāts valda šai portālā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

Pēc šādas loģikas arī zviedrus Somijā (kuru Somijas neatkarības pasludināšanas laikā bija aptuveni tikpat daudz %, cik krievu Latvijas Republikā tās pasludināšanas laikā) saukt par "neklasisko" mazākumtautīu vai mazākumtautību pēdiņās, par koloniālisma "produktiem" utt.

Latvijas dzīvē, izņemot kādu vecticībnieku sādžu, nav nopietnas atšķirības starp "veco krievu" un padomju laikā iebraukušo bērniem - abu grupu pārastāvji lasa vienas un tās pašas avīzes un skatās vienus un tos pašus raidījumus, ja ir pilsoņi - balso arī līdzīgi. Tie apmeklē tās pašas baznīcas un skolas, dzīvo vienās un tajās pašās ēkās. Un ministros pastāvošais režīms nelaiž ne vienus, ne otrus. Tāpēc apgalvot, ka daļa būtu mazākumtautība, bet daļa nebūtu, ir absurdi

Biedēt latviešus ar līdztiesību nav vērts - pēc valodu referenduma acīmredzams, ka latviešu vidū pārāk maz līdztiesības piekritēju - tātad otru valsts valodu latviešu valodas priviliģēta stāvokļa piekritēji nepieļaus.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Bille

Īstenībā man ir vienalga, kas un kā ir noticis Somijā. Latvijā krievi savus procentus uzdzina PSRS nacionālās politikas rezultātā. Tā bija visprastākā kolonizācija. Un man vienalga, ko domā Eiropa, kas nav dzīvojusi "brīvo tautu" cietumā, bet es uzskatu, ka koloniālisma seku rezultāts nav mazākumtautība. Bija okupācija, bija pārkrievošana, tāpēc krievi nav mazākumtautība, bet kolonisti.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Alise Ozola

Vladimiram Nikiforovam
Ja Latvijā krievi būtu 8%, ja tie dzīvotu kaut kur nelielā rajonā pie Krievijas robežas, tad mēs arī varētu ar cēlu žestu atļauties šādu laipnību, jo latviešu valodu neviens neapdraudētu. Tā kā 50 gadus garā piespiedu draudzēšanās Latvijas etnisko līdzsvaru krietni izjauca, šodien nedrīkstam atļauties šādus žestus. Un vispār - Somijai ir pavisam cita vēsture nekā Latvijai.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Alise Ozola

Latvijas dzīvē, izņemot kādu vecticībnieku sādžu, nav nopietnas atšķirības starp "veco krievu" un padomju laikā iebraukušo bērniem - abu grupu pārastāvji lasa vienas un tās pašas avīzes un skatās vienus un tos pašus raidījumus, ja ir pilsoņi - balso arī līdzīgi. Tie apmeklē tās pašas baznīcas un skolas, dzīvo vienās un tajās pašās ēkās. Un ministros pastāvošais režīms nelaiž ne vienus, ne otrus. Tāpēc apgalvot, ka daļa būtu mazākumtautība, bet daļa nebūtu, ir absurdi.
-----
Kāpēc absurdi? Viss ir pilnīgi loģiski. Vieni ir pilsoņi, bet otri - kolonisti. Lai ko viņi ēd, lasa, domā vai par ko balso. Un ne jau latviešiem jāuzņemas par to atbildība.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

Alisei Ozolai
"Viss ir pilnīgi loģiski. Vieni ir pilsoņi, bet otri - kolonisti. Lai ko viņi ēd, lasa, domā vai par ko balso"
---
Gan vieni, gan otri tika atzīti par līdzīgiem, ievēlot LPSR AP, kas atjaunoja LR neatkarību, balsojot 1991. g. aptaujā, dienējot atjaunotās LR armijā (sk., piemēram, http://www.imhoclub.lv/material/poterjannij_polk ). LTF arī solīja pilsonību visiem, kas saista savu likteni ar Latviju, un izglītību dzimtajās valodās. Beidzot, "kolonijas" nedzīvo labāk par metropolēm un "kolonizētas" tautas neizrādās dominējošas pār "kolonistiem", kā tas bija LPSR elite. Var jau protams poasludināt par kolonistiem visus, kam nav lībiešu izcelsmes pierādījumu - ja balti iebruka pašreizējās Latvijas teritorijā, kad tā jau bija apdzīvota, un "kolonizēja" to. Starp citu, 04.05.1990 AP pieņēma arī deklarāciju par pievienošanos starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, tai skaitā Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai (kas paredz tiesības uz pilsonību ikvienam), un konvencijām par bezvalstnieku statusu un skaita samazināšanu.


"Ja Latvijā krievi būtu 8%, ja tie dzīvotu kaut kur nelielā rajonā pie Krievijas robežas, tad mēs arī varētu ar cēlu žestu atļauties šādu laipnību, jo latviešu valodu neviens neapdraudētu. Tā kā 50 gadus garā piespiedu draudzēšanās Latvijas etnisko līdzsvaru krietni izjauca, šodien nedrīkstam atļauties šādus žestus"
----
Nožēlojams, ka Jums vienlīdzīga attieksme pret cilvēkiem ir "cēls žests" un "laipnība", nevis pašsaprotama lieta un morālais imperatīvs. Otrkārt, nav pamata kāda brīža etniska struktūru pasludināt par "līdzsvaru". Treškārt, krievvalodīgo ir mazāk par 40 % (un pat 1989. g. bija mazāk par 45 %). Tie nevarēja apdraudēt latviešu valodu, pastāvot robežai.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimiram Nikiforovam

Nožēlojams, ka Jums vienlīdzīga attieksme pret cilvēkiem ir "cēls žests" un "laipnība",
----
Lūk, šo pašu var teikt par izglītību latvieši valodā un ielu nosaukumiem virs krieviskajiem uzrakstiem. Paldies, Jūs esat ļoti "augstsirdīgs". Arī par "nepārkrievošanu" Jums nepiekrītu. Jā, atceros, ka tas bija viens no skaidrojumiem, kāpēc Latvijā iebrauc tik daudz krievu. Latvijā, lūk, maz dzimstot bērni, nepietiekot darbaspēka. Bet kāpēc Latvijā bija jāceļ tik daudz rūpnīcu, jāieved darbaspēks, izejvielas un jāizved gatavā produkcija uz citām PSRS republikām? Piedodiet, es Jūsu argumentus "neņemu pretī". Man šī diskusija šķiet neauglīga un apnicīga.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Unikumi

Nezini raudāt vai smieties, krievu studente paskaidro, ka viņai nav problēmas dzīvot tādā vidē, kāda tā ir tagad, bet tā autore tikai maļ tālāk savu ultraliberālās giljotīnas murgus. Nožēlojami. Ņemot vērā tos pazemojumus, kas jācieš latviešu jauniešiem darba tirgu un faktiski bezcerīgo iespēju dabūt darbu. Cik tuvredzīga uztvere, cik sačakarētas smadzenes.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

Domāju, ka arī starp melnādainiem ASV institucionālā rasisma viegli varētu atrast tādus (it īpaši ar pavedinošiem jautajumiem), kas teiktu, ka viņiem situācija ir ierasta, šķiet pašsaprotama, "nav problēmas"... Vai tas nozīmētu diskriminācijas neesamību?

"pazemojumus, kas jācieš latviešu jauniešiem darba tirgu", Jūs nenosaucat. Norādu, ka valsts necenšas noteikt krievu valodas prasmes prasības darba devēju vietā - bet latviešu valodas prasmes prasības gan nosaka (MK noteikumi Nr. 733). Valsts arī liedz nepilsoņiem pieeju daudzām profesijām, dažām (advokātiem, patentpilnvarotiem) pat pretēji pašas Tiesībsarga viedoklim (http://www.tiesibsargs.lv/files/atzinums_par_pilso%C5%86u_un_nepilso%C5%86u_ties%C4%ABb%C4%81m_2008_09.pdf) - un nepilsoņu starpā 99% nav latvieši

P.S. Bezdarba statistika nerāda, ka latvieši no tā ciestu vairāk par citiem Sk. http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=444&txt=448&t=stat

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Pingvīns

Nevar salīdzināt Somiju un Latviju, jo abu valstu etniskās situācijas vienkārši ir pārāk atšķirīgas. Zviedru valoda Somijā būtiski neietekmē somu valodas attīstību un saglabāšanu, un, tieši tas arī ļauj zviedru valodai tīri formāli skaitīties valsts valodai ( bet visticamāk ar lejupejošu nozīmi ). Latvijā tieši pretēji krievu valoda ir izplatīta ( turklāt ar ļoti konkrētu vēsturisko un iekš/ārpolitisko fonu, kas nav Somijā ) kas nosaka to, ka krievu valoda bieži tiek uztverta kā apdraudējums. Paradoksāli, mazinoties krievu valodā runājošo īpatsvaram, ar laiku krievu valoda Latvijā varētu uzlabot savas pozīcijas tīri juridiskā ziņā, jo varētu netikt uztverta kā tik apdraudoša.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

"Zviedru valoda Somijā būtiski neietekmē somu valodas attīstību un saglabāšanu"
----
Tā ir arī ar krievu valodu Latvijā - tā ir mazākuma valoda, un vismaz kopš 1991. g. nekādu apdraudējumu vairākuma valodai nerada (pirms tam latviešiem varētu būt pamats bažām par savas valodas nākotni, jo PSRS mērogā krievu valoda bija vairākuma dzimtā valoda)

"Latvijā tieši pretēji krievu valoda ir izplatīta ( turklāt ar ļoti konkrētu vēsturisko un iekš/ārpolitisko fonu, kas nav Somijā ) kas nosaka to, ka krievu valoda bieži tiek uztverta kā apdraudējums"
----
Zviedru valodas izplatība Somijā, kad tā kļuva par otru valsts valodu, arī bija lielāka nekā tagad. Un vēsturiski politisks fons Latvijā ir līdzīgs - tā kādreiz bija Krievijas un vēlāk PSRS sastāvdaļa, tāpat kā Somija bija Zviedrijas sastāvdaļa. Bieži krievu mazākumvaloda tiešām tiek uztverta kā apdraudējums - bet šīs problēmas cēlonis ir ksenofobija ("vai, ja mazākumam dot vienādas tiesības vai tiesības, kas tuvas vairākuma tiesībām, vairākums būšot apspiests") un šovinisms ("latviskas Latvijas" ideja - ka latviešu ierēdnim vai pārdevējai nav jāsniedz krievam pakalpojums klienta valodā, lai gan tas ir iespējams, bet otrādi darīt vajag)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Raimonds Seņko

Somu valodu nezinu un visur Somijā sazinos angliski jo viņu otrajā oficiālajā valodā (kuru atkal zinu) man nekur Somijā neviens nav spējis atbildēt. Nu nezina tie somi zvieru valodu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

Zināms, ka Rīgā krievu valoda tiek lietota ikdienas komunikācijā, bet valoda nav oficiāli atzīta. Bet kas ir svarīgāk – valodas lietojums realitātē vai ‘’uz papīra’’?
-----
Autore raksta, it kā valodas lietojums saziņā ar valsts un pašvaldības iestādēm (arī saņemot no tām izglītības pakalpojums), kur krievu valodai Latvijā tiek nodrošinātas vien ļoti šauras funkcijas (sk. Valsts valodas likuma 10. pantu + Izglītības likuma 9. pantu) nebūtu realitāte, bet gan tikai kaut kas "uz papīra", bet iespēja lietot krievu valodu lielākajā daļā veikalu saziņā ar pārdevēju (plauktos krievu uzrakstu parasti nav, bet pie kases parasti nav nepieciešamības lietot nevienu valodu) - kaut kas daudz reālāks.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andris Doveiks

Rakstā un analīzē ir fundamentāla kļūda! Ja runā par Somijas somu - zviedru divvalodību, tad analogs Latvijā ir latviešu - vācu divvalodība. Somijā kā oficiāla nav atzīta Krievijas impērijas krievu valoda, lai gan Somija tāpat kā Latvija bija Krievijas impērijas sastāvdaļa, tikai Latvija par 50 gadiem ilgāk. Te arī analīzei beigas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Unikumi

Rakstā un analīzē ir fundamentāla kļūda! Ja runā par Somijas somu - zviedru divvalodību, tad analogs Latvijā ir latviešu - vācu divvalodība. Somijā kā oficiāla nav atzīta Krievijas impērijas krievu valoda, lai gan Somija tāpat kā Latvija bija Krievijas impērijas sastāvdaļa, tikai Latvija par 50 gadiem ilgāk. Te arī analīzei beigas.
-------------

Precīzi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Elīna Puriņa

Ziniet, ir ļoti liela atšķirība starp minēto gadījumu un mūsējo. Pirmkārt jau tas, ka Latvija ir daudz mazāka valsts, latvieši, tādi īsti latvieši, savas valsts patrioti, kas runā nepiesārņotā latviešu valodā, kas ciena savas saknes, paliek arvien mazāk. Tai pat laikā, mūsu austrumu kaimiņu valsts ir milzīga, ar spēcīgām tradīcijām un dauziem dedzīgiem to sekotājiem. Es nekādā veidā nesaprotu, kas būtu šis iemesls divām valodām. Mēs esam maz un līdz ar to mēs esam ekskluzīvi, mums vairāk vajadzētu domāt par savu tradīciju un valodas popolarizēšanu, nekā par citas kultūras ieviešanu Latvijā. Latviešiem nav problēmu iemācīties arī citas valodas un kļūt bilingvāliem, kas, protams, ir labi, taču problēma ir tajā, ka, ne reti, tieši cilvēki, kurus esam uzņēmuši savā valstī no svešām zemēm, necenšas izprast mūs un cienīt mūsu tradīcijas, tā vietā uzspiežot savējās. Es uzskatu, ka mums būtu mazāk jāskatās uz citu valstu piemēriem un vairāk jāpievēršas mūsu pašu specifiskajām problēmām. Mums nav jākļūst tādiem kā citi, mēs esam latvieši un mums ar šo faktu ir jālepojas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

"Latvija ir daudz mazāka valsts, latvieši, tādi īsti latvieši, savas valsts patrioti, kas runā nepiesārņotā latviešu valodā, kas ciena savas saknes, paliek arvien mazāk. Tai pat laikā, mūsu austrumu kaimiņu valsts ir milzīga"
---
Krievu skaits Latvijā ir mazāks un sarūk ātrāk nekā latviešu skaits - sal. kaut vai 1989., 2000. un 2011. g. tautas skaitīšanu rezultātus. Tam, ka krievu valoda Krievijā ir labākā stāvoklī, nav nozīmes, risinot Latvijas iedzīvotāju problēmas.

"cilvēki, kurus esam uzņēmuši savā valstī no svešām zemēm, necenšas izprast mūs un cienīt mūsu tradīcijas, tā vietā uzspiežot savējās"
----
Tie, kas atbrauca Latvijā, kad tā bija PSRS daļa, nav sliktāki par tiem, kas atbrauca, Latvijai esot Polijas vai Krievijas daļai. Prasība pēc pakalpojumiem arī dzimtajā valodā un pēc balsstiesībām savā valstī nav tradīciju uzspiešana, bet gan prasība pēc vienlīdzības. Var diskutēt par to, kur to var un nevar nodrošināt, bet noliegt šādu iespēju kopumā ir diskriminācija.

"Mums nav jākļūst tādiem kā citi, mēs esam latvieši"
-----
Neviena partija, neviens laikraksts Latvijā arī neapšauba, ka jābūt pieejamām latviešu skolām, apkalpošanai latviešu valodā iestādēs un veikalos utt. Problēmas šai sakarā tiek radītas krievvalodīgiem (tiem, atšķirībā no citām valodas minoritātēm, nodrošināt šādu pakalpojumu klāstu ir reāli, kā rāda pieredze)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Bille

Vladimir Nikonorov, ja Jūs runājat par krieviem Latvijā kā mazākumtautību, tad man acumirklī rodas vēlēšanās runāt par Latvijas rusifikāciju PSRS gados, lai neteiktu kolonizāciju. Tā bija PSRS apzināta un merķtiecīga politika, kuras rezultātu pilnīgi droši var saukt par kolonizācijas sekām. Lai izvairītos no nepatīkamām vārdu sadursmēm, es ieteiktu likt mierā "mazākumtautības" un to tiesības, lai citiem nebūtu pamata runāt par dekolonizāciju (iespējamu vai nerealizējamu, tas ir otršķirīgs jautājums).

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Bille

Neviena partija, neviens laikraksts Latvijā arī neapšauba, ka jābūt pieejamām latviešu skolām, apkalpošanai latviešu valodā iestādēs un veikalos utt.
------
Paldies, Jūs, Vladimir Nikonorov, esat ļoti augstsirdīgs, ja laipni piekrītat, ka latviešiem jābūt savā valstī!!! pieejamai izglītībai un apkalpošanai valsts? iestādēs latviešu valodā. Paldies un, kā saka: ņizkij poklon!

Saistītie raksti
Vicins

Atsviesti atpakaļ 6 Autors:Dita Arāja

Maslenica 255x203

Vai krievu valoda aiziet? 10 Autors:Leo Dribins