Atslēgvārdi:

Haiti starp Lexus un olīvkoku 6

Jēdzienu starptautiskā sabiedrība mūsdienās iespējams dzirdēt arvien vairāk. To piesauc valstu vadītāji, ES un ANO pārstāvji, žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji un daudzi citi. Neskatoties uz neskaidro definējumu, neesamību starptautiskajos likumos un balstīšanos uz brīvprātīgu pie tam neregulāru pieeju, starptautiskās sabiedrības koncepta popularitāte ir augusi. Daži pat apgalvo, ka pateicoties tās vienai no raksturīpašībām – publiskam spiedienam ir novērsti potenciāli konflikti un panākti globāli labvēlīgi lēmumi. Uzreiz gan iespējams identificēt vairākas epizodes, kad starptautiskās sabiedrības darbība patiešām tika gaidīta, tomēr nav manīta vai arī bijusi nespēcīga – Darfūra, Kongo, Ruanda.

Iesaki citiem:

Kopš 12. janvāra 16:53:10 starptautiskā sabiedrība ir ieguvusi jaunu pārbaudījumu. Šobrīd nav nekādu šaubu par Haiti valdības (tā ir gandrīz fiziski neesoša) nespēju uzņemties zemestrīces seku novēršanu, gandrīz pilnībā nododot šo uzdevumu starptautiskās sabiedrības rokās. Haiti ir ievērojams izaicinājums ne tikai tāpēc, ka ANO to nodēvēja par tehniski sarežģītāko krīzes situāciju, bet arī tāpēc, ka reāli ņemot šai valstij uz pasaules kartes ir minimāla stratēģiskā nozīme. Tā nav Kuveita, kurā iebrūkot Irākai radās apdraudējums naftas piegādei, ne arī šā brīža Jemena, kuru atstājot bez ievērības būtu jāsatraucas par potenciāliem terorisma draudiem. Atbalstu Haiti nāksies balstīt līdzjūtībā, kas ilgtermiņā var izrādīties ne tik viegli izdarāms.

Neskatoties uz kritiku par nespēju nogādāt palīdzību vietās, kur tā visvairāk ir nepieciešama, kopumā liekas, ka lielvalstu reakcija ir bijusi salīdzinoši adekvāta. Tomēr šī krīze ir iezīmējusi ne tik daudz suverēnu valstu sniegto atbalstu, cik dažādu organizāciju un atsevišķu cilvēku palīdzību. Pew Research apgalvo, ka starptautiskās sabiedrības atbalsts un vēlme palīdzēt Haiti ir bijusi patiešām liela, to skaidrojot ne tik daudz ar pēkšņu humānismu, kā ar veiksmīgu sociālo tīklu darbību un mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu, kas padarījušas ziedošanu efektīvu un vienkāršu.

Savā populārajā grāmatā „The Lexus and the Olive tree”, Tomass Frīdmens runā par diviem globalizācijas simboliem; Lexus – mūsdienu tehnoloģijām un pārnacionālām institūcijām, kas palīdz sasniegt visu ātrāk, labāk un efektīvāk. Kā arī Olīvkoku – valodu, kultūru, reliģiju. To, kas cilvēkus piesaista noteiktai kopienai un teritorijai. Pēc Frīdmena domām galvenais izaicinājums globalizācijas laikmetā ir atrast balansu starp šiem abiem jēdzieniem. Haiti šobrīd ir tālu no sava Lexus un arī tās olīvkoks kolonizācijas un politiskās nestabilitātes rezultātā ir manāmi ielūzis. Tomēr neskatoties uz šobrīd esošo humanitāro traģēdiju daudzi joprojām tic, ka ir iespējams mainīt šīs valsts attīstības trajektoriju. Labi mobilizēta starptautiskās sabiedrība palīdzība var būt izšķiroša un tas, ka tā spēj pozitīvi ietekmēt palīdzības sniegšanu bija redzams jau no pašas krīzes sākuma.

Dažu minūšu laikā pēc zemestrīces Facebook izveidoja vairākas atbalsta grupas sākot vākt ziedojumus. Twitter aicinājumi palīdzēt vienā brīdī ‘uzkārās’ no lielā gribētāju skaita nosūtīt naudu zemestrīcē cietušajiem (savākti 22 miljoni $ pirmajās divās dienās). Pēc Sarkanā Krusta un citu organizāciju lūguma Google atļāva izmantot savu satelīta karti, lai labāk noteiktu radušos postījumus. T - Mobile USA uz laiku atcēla starptautisko zvanu maksas uz Haiti. Microsoft, Apple un virkne citu kompāniju izvietoja paziņojumus savās mājas lapās, iedrošinot cilvēkus palīdzēt. Losandželosa, Ņujorka un Londona sapulcēja vairāk nekā 100 aktieru un mūziķu Haiti atbalsta koncertam, ko tiešraidē vienlaicīgi pārraidīja 25 kanāli tādējādi iegūstot 61 miljonu dolāru. ASV tika izveidota speciāla īsziņa, kuru nosūtīt automātiski tika ziedoti 10 $. Līdzīgu piemēru ir bijis ļoti daudz.

Neskatoties uz to, ka sākotnējais starptautiskais atbalsts ir bijis ievērojams, galvenie pārbaudījumi Haiti atjaunošanā vēl ir tikai priekšā. Tas vai cilvēki turpinās dot arī tad, kad lielākā daļa telekompāniju pārtrauks savas reportāžas un krīzes apraksti izzudīs no avīzēm, paliek atklāts jautājums. Skaidrs, ka starptautiskā sabiedrība pati par sevi nav visu varoša. Ievērojami resursu pārvaldīšana un svarīgu lēmumu pieņemšana joprojām ir politiķu priekšrocība. Tomēr kopā saturēta ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību tā spēj sevi mobilizēt un pozitīvi ietekmēt noteiktus jautājumus. Kamēr valstu politiķi debatēja, par to cik un kā viņi var atļauties tērēt no sava budžeta Haiti atbalstam, lielākā daļa organizāciju jau pašas bija savākušas ievērojamus līdzekļus un kā pirmās darbojās katastrofas skartajās vietās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Henriks > Lietussargam 12.02.2010 18:03
>>> Kļūda ir "rietumu civilizācijai" uzmesties par "gaismas un patiesības" nesēju visur un visiem, kam tiek klāt. Un šī "nesavtīgā mīlestība", kā mēs labi zinām, parasti tiek piedāvāta/atnesta kā baltais miera balodis, kas uzsēdies uz jūras kājnieka pleca.
======
Nepiekrītu Lietussargam par Haiti.

Padarīt kādu valsti hroniski atkarīgu no palīdzības, protams, nevajag. Ja kāda valsts ir, tēlaini sakot, slima, viņai jāgrib tikt veselai un stāvēt uz savām kājām - nevis tikai saņemt nebeidzamu "paliatīvo aprūpi". Un arī militāra intervence ir attaisnojama tikai izņēmuma gadījumos - amerikāņu armija ir efektīva. Bet tikai tad, ja vajag iznīcināt pretinieku - viņi nav izrādījušies sevišķi labi brīvības izplatītāji vai demokrātisku nācijvalstu veidotāji "tukšā vietā".

No otras puses, ja kaut kur notikusi liela dabas katastrofa, tad IR jāpalīdz. Savlaicīgi sniegta palīdzība stihiskās nelaimēs var izglābt tūkstošiem cilvēku dzīvības. Var jau uzticēties tam, ka valdība visu izdarīs mūsu vietā. Nu un valdība arī dara - Latvija esot aizsūtījusi 15 tūkstošus eiro. Varbūt dažām ģimenēm no aptuveni miljons bezpajumtniekiem par to var nopirkt pagaidu mitekli. Nezinu...

Skaidrs ir viens - ja visi rīkotos tā kā mēs, tad ar Haiti viss beigtos diezgan bēdīgi. Varētu gadīties, ka valsts mūsdienu izpratnē vispār sabrūk un iestājas anarhija (tāpat kā sabruka valsts vara Somālijā, Libērijā, Kongo, daļā no Afganistānas, utml.). Un no 10 miljoniem cilvēku kādi 1-2 miljoni dotos bēgļu gaitās - nevis vienkārši labākas dzīves meklējumos, bet gan tādēļ, ka slikti pārvaldītā un stihiju izpostītā teritorijā 10 miljoni cilvēku vairs nevarētu izdzīvot.

Manuprāt, ir no visiem viedokļiem labāk un racionālāk - palīdzēt akūtā nelaimē nonākušajiem viņu dzīvesvietās. T.sk. noziedot pārdesmit latu Latvijas Sarkanajam Krustam. Lai mēs ar tīru sirdsapziņu varētu teikt, ka mēs Latvijā imigrantus ielaist nevēlamies.

Vienlaikus ar lielākas palīdzības sniegšanu Haiti, vajag no Latvijas deportēt bēdīgi slavenos 7 Somālijas nelegāļus. Lozungs ir vienkāršs: Čemodāns - čarterreiss - Somālija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lietussargs > Lindai 12.02.2010 09:20
Nē, Haiti zemestrīce NAV "rietumu civilizācijas" kļūda. Tā ir dabas izraisīta katastrofa.

Kļūda ir "rietumu civilizācijai" uzmesties par "gaismas un patiesības" nesēju visur un visiem, kam tiek klāt. Un šī "nesavtīgā mīlestība", kā mēs labi zinām, parasti tiek piedāvāta/atnesta kā baltais miera balodis, kas uzsēdies uz jūras kājnieka pleca.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Rainis 11.02.2010 23:20
autoram varretu parmest, ka vismaz latviesu valodaa nepastaav vardu salikums "starptautiskie likumi", jo starptautiskaa, proti, starpvalstu meerogaa nav neviena likumdeveeja, pastaav tikai tadas tiesiibu normas kam valstis ir piekritusas (starptautiskie noliigumi) vai arii saistosha prakse (parazhu tiesiibas), taadeel starp valstiim pastav vieniigi "starptautiskaas tiesiibas". Iespeejams autors nav pamaniijis ka angliski vaards Law (visaas sii vaarda iespeejamaas deklinaacijaas, tostarp International Law) noziime gan Likums, gan Tiesibas.

Otrkaart maza piebilde. Autors lieto jeedzienu Starptautiskaa sabiedriiba, tacu vai saadaa gadiijumaa (kaa Haiti, Kambodza, Ruanda utt) drizaak nevajadzeetu runaat par "staprtautisko kopienu", proti pasaulee nepastaav viena sabiedriiba, bet daudzas sabiedriibas kas sadarbojas un speej saliedeeties vienotai riiciibai, proti speej riikoties kopaa. Tam par labu runaa arii citas valodas vispirms anglju val. International Community un fr. Communauté internationale; Arii Eiropas Savieniibu agraak sauca par Eiropas Kopienu - proti no Kopienas ir izaudzis kaut kas cieshaaks - Savieniiba, bet no savieniibas liidz sabiedriibai ir ljoti taalu, kaa to pieraada kaut vai nespeeja vienoties par kopigiem simboliem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lame 11.02.2010 23:07
Lietussarg kad latvijaa buus 7 balju zemestriice tad vareesi saprast savu vaardu patieso noziimi. Vai neieveeroji ka piemeeram Latviju no finansu zemestriices arii "izglaaba" starptautiskaa sabiedriiba?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 11.02.2010 20:34
Lietussarg, hallo - kā Haiti zemestrīci var saukt par Rietumvalstu kļūdu?
Patiesībā skarbi, bet vidrīzāk tas beigsies tikpat veiksmīgi kā intervence Irākā vai Afganistānā. Kamēr Haiti sabiedrība neiemācīsies rūpēties par savu valsti neviens viņiem nespēs palīdzēt - pirms zemestrīces tā bija nabadzīga un haotiska valsts un diemžēl, domājams, tas tā arī paliks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lietussargs 11.02.2010 16:58
Būšu skarbs - mani TAS skar tikpat dziļi kā nemieri Darfūrā. T.i. nekādi. Naudu nekad neesmu ziedojis un negrasos to darīt arī turpmāk. Par rietumu civilizācijas kļūdām trešajā pasaulē, lai maksā tie, kam tas liekas saistoši. Gan morāli gan finasiāli.
Teiksiet, kā tad paliek ar pārējās pasaules palīdzību mums? Principā, pa lielam, neviens jau nav mums palīdzējis. Vien atradis šeit globālā tirgus, piedodiet, bazāra turpinājumu. T.i. savu preču jaunu noieta tirgu.

Citi autora darbi
Olimpiskie apli 2

Vairāk nekā spēle 1 Autors:Andris Banka

Kapnes 21 05

Baltais nams sauc 3 Autors:Andris Banka

Ny 255x203

Sagrautā pasaule 15 Autors:Andris Banka

Binladens 255x203

Jaunā lauvas gals 3 Autors:Andris Banka

Tony blair 1706284c

Pārrakstīt vēsturi 7 Autors:Andris Banka