Atslēgvārdi:

Gudra, gudra man galviņa 4

Būtu jāapzinās, ka interneta saziņas vietne ar deputātu kandidātiem var kļūt par ieroci vēlētāju rokās, jo sabiedrība atceras publiski izskanējušu politiķa solījumu.

Iesaki citiem:

Bieži nākas dzirdēt, ka dialogs starp politiķiem un vēlētājiem Latvijā nepastāv. Sabiedrībā pastāvot divas telpas — viena, kur ir valdības pārstāvji, un otra — kur pārējā Latvijas iedzīvotāju daļa. Lai šo kārtību lauztu, mēnesi pirms 10. Saeimas vēlēšanām darbu uzsāka interneta mājas lapa GudrasGalvas.lv.[ 1 ] Tā nāca kā jauns fenomens Latvijas politiskajā komunikācijā, piedāvājot jaunu politisko diskusiju platformu un iespēju vēlētājiem uzdot jautājumus deputātu kandidātiem, kā arī saņemt viņu atbildes. Saruna šajā interneta vietnē ir aktuāla arī praktiskai pētīšanai, tāpēc savā maģistra darbā esmu pētījusi deputātu kandidātu un vēlētāju dialoga veidošanu un atgriezeniskās saites izmantošanu politiskajā diskursā internetā pirms 10. Saeimas vēlēšanām.

Taču GudrasGalvas.lv nav tikai vienreizējs pasākums — arī šogad, pirms ārkārtas vēlēšanām, tas ir uzsācis darbu un, nu jau jāsaka — tradicionāli — dod iespēju deputāta kandidātiem internetā komunicēt ar saviem potenciālajiem vēlētājiem. Kaut arī pirms vēlēšanām krietna daļa deputātu kandidātu ir ļoti aktīvi GudroGalvu lietotāji, tomēr svarīgi ir tas, kā lēmējinstitūciju pārstāvji un pilsoniskā sabiedrība šo vietni izmantos arī pēc vēlēšanām, kad GudrajāsGalvās iespējams komunicēt ar deputātiem un ministriem, un līdz ar to — kāda būs šīs vietnes nākotne.


Pieklājība un konkrēti jautājumi

Līdz šim Latvijā komunikācija starp vēlētājiem un politiķiem lielākoties bijusi vertikāla — no augšas uz leju. Tas nozīmē, ka Saeimas deputāti un valdības pārstāvji sevi pirms vēlēšanām burtiski reprezentē Latvijas iedzīvotājiem, daudz negaidot atgriezenisko saiti no vēlētājiem. Taču, lai veicinātu efektīvu politisko komunikāciju, kurā iedzīvotāji reāli ir līdzdalīgi lēmumu pieņemšanas procesā, ir nepieciešama horizontāla komunikācija starp sabiedrību un lēmējinstitūciju pārstāvjiem. Tam tad arī kalpo GudrasGalvas.lv. Dialoga raksturs šajā mājas lapā ļauj izdarīt secinājumus par tās ietekmi uz saziņu starp vēlētājiem un deputātu kandidātiem pirms 10. Saeimas vēlēšanām, kā arī sniegt ieteikumus komunikācijai pirms 11. Saeimas vēlēšanām.

Lai vērtētu dialoga esamību vai neesamību, tā kvalitāti interneta vietnē, nepieciešams definēt to, kas ir dialogs. Par pamatu ņēmu šādu Valtona (Walton) dialoga definīciju: „Dialogs ir uz noteiktu mērķi virzīta saruna, kurā piedalās divi dalībnieki (minimālā gadījumā), pēc kārtas veicot noteiktas darbības. Katrā kustībā viens dalībnieks atbild uz otra dalībnieka veikto kustību”[ 2 ].

Pozitīvi vērtējams tas, ka divu nedēļu laikā pirms 10. Saeimas vēlēšanām uz lielāko daļu vēlētāju uzdoto jautājumu partiju profilos GudrasGalvas.lv tika saņemtas partiju atbildes. Tas norāda, ka gan vēlētāji, gan deputātu kandidāti ir pievērsuši uzmanību komunikācijai šajā interneta vietnē. Savukārt, tas, manuprāt, norāda uz šāda vortāla nepieciešamību politiskās komunikācijas jomā Latvijā.

Mana pētījuma rezultāti procentuāli uzrāda, ka pirms 10. Saeimas vēlēšanām deputātu kandidātiem uzdoti pārsvarā vispārīgi jautājumi par politiku un ekonomiku. Uzdodot šāda veida jautājumus, visdrīzāk, ir iespējams arī sagaidīt vispārīgas atbildes. Esmu secinājusi, ka saņemtās deputātu kandidātu atbildes arī bijušas slēgtas un bez mudinājuma dialogu turpināt. Šeit ir iespējams iebilst, ka tas atkarīgs no jautājuma uzdevējiem un atbilžu sniedzējiem, taču portāla sniegtās tehniskās iespējas jautāt un atbildēt ir tikpat nozīmīgas. Tā, piemēram, jautājumu un atbilžu garuma ierobežojums līdz 140 zīmēm noteikti ietekmē jautājumus un atbildes.

Savukārt pozitīvi vērtējams tas, ka bija novērojami gadījumi ar viedokļu opozīciju jautājumos un atbildēs, jo opozīcija var veicināt dialoga turpinājumu. Arī pieklājības pazīmju lietojums un Ad hominem[ 3 ] nelietošana ir faktori, kas norāda uz pieklājības robežu saglabāšanu sarunā. Tādējādi, ja portālā tiek uzdoti aktuāli jautājumi un uz tiem saņemtas arī atbilstošas atbildes, tiek veicināta portāla popularitāte. Saturīgi jautājumi, atbildes un iespēja izteikties veicina gan vēlētāju, gan deputātu kandidātu vēlmi atgriezties portālā.


Solījums un atbildība

Kaut arī nedaudz, tomēr GudrajāsGalvās ir novērotas dialoga pazīmes jautājumos un atbildēs, un tas norāda, ka šai vietnei ir bijusi zināma ietekme uz politisko komunikāciju Latvijā priekšvēlēšanu periodā. Lai gan vēlēšanu rezultāti liecina, ka Saeimā ir iekļuvuši arī tie deputātu kandidāti, kuriem nebija raksturīga izteikta, pretimnākoša komunikācija GudrajāsGalvās, tomēr portāls ir iekustinājis dialogu starp deputātu kandidātiem un vēlētājiem.

Minētais portāls ir lauzis līdzšinējo kārtību, kad iedzīvotāji ar deputātiem varēja komunicēt tikai caur tradicionālajiem medijiem. Gribētu piekrist politikas zinātniecei Pipai Norisai (Pippa Norris), kas apgalvo, ka interneta loma politiskajā komunikācijā arvien pieaug. Tagad svarīgi, lai mēs kā pilsoņi šo iespēju mācētu izmantot. Vēlētāji ir ieinteresēti dialogā ar politiķiem, lai varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus savā valstī. Konstatētās dialoga pazīmes GudrajāsGalvās atrodamajos partiju profilos norāda, ka esam uz pareizā ceļa.

Tā kā minētais portāls savu darbību turpināja gan pēc vēlēšanām, gan arī tagad, 11. Saeimas priekšvēlēšanu laikā, svarīgi komunikācijas iespēju ar politiķiem darīt zināmu jeb reklamēt Latvijas iedzīvotājiem, tā veicinot portāla popularitāti sabiedrībā. Arī vēlētājiem pašiem būtu jāapzinās, ka šāds komunikācijas kanāls var kļūt par ieroci viņu rokās, jo sabiedrība atceras publiski izskanējušu politiķa vārdu jeb šajā gadījumā — atbildi, solījumu, viedokli vai pārdomas portālā GudrasGalvas.lv. Tādā veidā ir arī iespējams veicināt abpusēju atbildību.

Iedzīvotāji saziņas vietnē domu apmaiņu varētu veicināt, uzdodot vairāk atvērtu jautājumu, jo slēgta tipa jautājums izraisa arī slēgta tipa atbildes. Tiesa, mana pētījuma dati liecina, ka 50% gadījumu iedzīvotāji portālā GudrasGalvas.lv arī uzdeva atvērta tipa jautājumus, taču šis rādītājs vēl joprojām ir uzskatāms daudz par mazu, lai veidotos pilnvērtīgs un saturīgi bagāts politiķu un sabiedrības dialogs.

Turpinot pētīt GudrāsGalvas, ir nepieciešams noskaidrot, kā palielināt šāda portāla ietekmi Latvijas politiskajā komunikācijā. Laika gaitā GudrajāmGalvām ir iespēja veicināt racionāli kritiskas debates starp iedzīvotājiem, deputātiem un valdības pārstāvjiem. Taču nenoliedzams ir fakts, ka šāds komunikācijas kanāls Latvijā ir nepieciešams.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Linda Jākobsone - Kalvis 28.08.2011 23:39
Aktivitāte GudrasGalvas.lv ir aptuveni tāda pati kā pagājušajā gadā trīs nedēļas pirms vēlēšanām. Taču viennozīmīgi būtu labi pastāstīt plašāk par šo iespēju vēlētājiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 28.08.2011 21:21
Šogad aktivitāte GGalvas.lv vietnē ir krietni zemāka nekā pērn.
Ļoti iespējams, šī iespēja nav pienācīgi izreklamēta. Vai ir kas darāms, lai varētu palīdzēt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

laila - jautājumam 25.08.2011 11:49
Tur tak nemaz nevar uzdot jautājumu anonīmi. jāiedziļinās bišķiņ :)

Bet ar Saeimas e-pastu ir vismaz viena globāla problēma - mūsu sarunu neviens visā plašajā pasaulē neredz. Un tas, savukārt ļauj deputātiem būt formāliem, neiedziļināties, necensties. Man patīk ideja, ka līdzās sarunām ar vēlētājiem ir redzami arī deputātu solījumi - tas tāds memento moments.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jautājums 25.08.2011 10:15
GudrasGalvas aktivitātes noteikti nav labdarība, tas, šķiet, ir labi finansēts projekts. Ja kādam no vēlētājiem nepieciešams patiesi uzzināt vai noskaidrot kādu lietu, labāk taču būtu rakstīt uz Saeimas e- pastu, kura adrese ir pavisam vienkārša. Nav atbalstāma prakse, ka jautātājs ir anonīms, bet atbildētājs ir spiests būt indentificējams.Tie nav vienādi spēles noteikumi.

Saistītie raksti