Raksts

Grozījumu priekšlikumi “Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”


Datums:
28. septembris, 2005


2005.gada 28.septembris

Latvijas Republikas 8.Saeimas
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

 

Grozījumu priekšlikumi “Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (pieņemts Saeimā 1. lasījumā 2005. gada 8. spetembrī)

 

Biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” izskatīja 1.lasījumā pieņemto likumprojektu “Politiskās aģitācijas likums” un vēlas sniegt savus priekšlikumus tā turpmākai pilnveidošanai 2.lasījumā.

 

1.  Likumprojektā termins priekšvēlēšanu aģitācija tiek definēts nepamatoti šauri – pieņemot, ka priekšvēlēšanu aģitācija var būt tikai apmaksāta vai citādi atlīdzināta informācija. Vienīgais izņēmums, kad samaksas prasība nav obligāta, ir sabiedrisko raidorganizāciju programmās valsts apmaksātais, saukts arī “bezmaksas” raidlaiks. Līdz ar to likumprojekta pašreizējā redakcija neaptver tos gadījumus, kad, piemēram, partijai ir izdevība veikt priekšvēlēšanu aģitāciju presē vai publiskās vietās, par to nemaksājot (piemēram, tikšanās ar vēlētājiem vai publikācijas laikrakstos par partiju rīkotiem pasākumiem). Pie tam likumprojektā nav konsekvences šī termina izpratnē – termins “priekšvēlēšanu aģitācija” tiek lietots gan ar nozīmi “apmaksāta priekšvēlēšanu reklāma (piemēram, 6.panta 1.daļa, 12.pants), gan “jebkurš aicinājums balsot par partiju vai kādu kandidātu” (piemēram, 13.panta 4.daļā paredz, ka tiešajās pārraidēs priekšvēlēšanu aģitācija ir pieļaujama tik, cik vien raidorganizācija nav varējusi to tehniski novērst.) Ar plašāko nozīmi šis termins tiek izmantots arī 4.pantā, 13.panta 3.daļā, 19.pantā. Paredzams, ka šāda nekonsekvence var radīt pārpratumus, piemēram, par 6.panta 5.daļas interpretāciju – vēlēšanu dienā raidorganizācijās ir aizliegta jebkāda veida priekšvēlēšanu  aģitācija. Nav skaidrs: vai ir aizliegta tikai reklāma (jo tā ir apmaksāta) vai arī raidorganizācijām aizliegts pārraidīt arī politiķu vai citu personu aicinājumus balsot par kādu no partijām (pat ja tie ir nepamaksāti).  Tāpēc būtu vēlams likumā izmantot divus terminus:  vienu plašāko par priekšvēlēšanu aģitāciju, otru šaurāko par priekšvēlēšanu reklāmu.

Vēršam arī uzmanību uz to, ka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums pieļauj, ka pašvaldību vēlēšanās piedalās vēlētāju apvienības. Tāpēc būtu jāpapildina priekšvēlēšanu aģitācijas definīcija ar aicinājumu balsot vai nebalsot par vēlētāju apvienībām. 

Priekšlikumi:

1.1 Izteikt 1.panta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

1) priekšvēlēšanu aģitācija – jebkuras formas un jebkura veida publiski pieejama informācija priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot vai nebalsot par kādu politisko organizāciju (partiju), to apvienību vai vēlētāju apvienību (turpmāk – politiskās organizācijas) vai deputātu kandidātu.”

1.2 Papildināt 1.pantu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:

“x) priekšvēlēšanu reklāma ir masu saziņas līdzekļos un publiskās vietās par maksu izvietota vai citādi atlīdzināta priekšvēlēšanu  aģitācija. Par priekšvēlēšanu reklāmu uzskatāma arī apmaksāta vai citādi atlīdzināta priekšvēlēšanu aģitācija, kas nesatur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par kādu politisko organizāciju vai deputāta kandidātu, bet kurā ir iekļauta vismaz viena priekšvēlēšanu reklāmas pazīme.”

1.3 Aizvietot 1.panta 2.apakšpunktā vārdu “aģitācija” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “reklāma” (attiecīgajā locījumā).

1.4 Attiecīgi precizēt likumprojekta 2.panta 2.daļu, 4.pantu, 6.panta 1.daļu, 4.daļu, piekto daļu, III nodaļas nosaukumu, 11-13.pantu, 16.pantu, 17.pantu, 19.pantu, 21.-22. pantu, katru reizi nosakot, kuros gadījumos regulējums attiecas uz priekšvēlēšanu aģitāciju vispār un kuros – konkrēti uz priekšvēlēšanu reklāmu:

1.4.1        Izteikt likumprojekta 6.panta 1.daļu šādā redakcijā:

“(1) Masu saziņas līdzekļiem ir tiesības izvietot priekšvēlēšanu reklāmu. Par priekšvēlēšanu reklāmas saturu atbild tās pasūtītājs.”

1.4.2        Aizvietot likumprojekta 6.panta 4.un 5.daļās vārdu “aģitācija” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “reklāma” (attiecīgajā locījumā)

1.4.3        Izteikt likumprojekta III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

                                                            “III nodaļa

Priekšvēlēšanu reklāmas izvietošana raidorganizācijās”

1.4.4        Aizvietot likumprojekta 11.pantā vārdu “aģitācija” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “reklāma” (attiecīgajā locījumā)

1.4.5        Aizvietot likumprojekta 12.panta nosaukumā un 1.-3.daļās, 21.panta 1.-4.daļās  vārdu “aģitācija” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “reklāma” (attiecīgajā locījumā);

1.4.6        Izteikt likumprojekta 12.panta 4.daļu šādā redakcijā:

“Ja priekšvēlēšanu periodā raidorganizācijas programmā tiek pasūtīts ievietot reklāmu par pasākumiem un citām publiskām aktivitātēm, kuros ietvertas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, šī reklāma tiek uzskatīta par priekšvēlēšanu reklāmu un šādas reklāmas izvietotājam jānodrošina tās pārraide saskaņā ar šī likuma noteikumiem;”

1.4.7        Izteikt likumprojekta 12.panta 5. daļas 1.teikumu šādā redakcijā:

”(5) trešo personu veiktais darījums, izvietojot priekšvēlēšanu reklāmu raidorganizācijās vai sniedzot informāciju, kura satur vismaz vienu priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi, nedrīkst pārsniegt 100 latu vērtību.”

1.4.8        Analoģiski izteikt likumprojekta 21.panta 6.daļas 1.teikumu.

1.4.9        Izteikt likumprojekta 12.panta 6.daļu šādā redakcijā: “Trešajām personām ir pienākums septiņu dienu laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par izvietoto priekšvēlēšanu reklāmu raidorganizācijās vai sniegto informāciju, kura satur vismaz vienu priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi.”

1.4.10    Analoģiski izteikt likumprojekta 21.panta 7.daļu.

1.4.11    Izteikt 16.pantu šādā redakcijā: 

“16.pants. Pienākums veikt priekšvēlēšanu reklāmas uzskaiti.  “(1) Raidorganizācijām ir pienākums veikt priekšvēlēšanu reklāmas uzskaiti, kas tiek pārraidīta raidorganizācijas programmā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.  (2) Ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām raidorganizācijas iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei priekšvēlēšanu reklāmas pārskatu, kurā par laika periodu no 90 līdz 50 dienai pirms vēlēšanām norāda pārraidīto apjomu katram deputātu kandidātu sarakstam, kā arī līdzekļus, kas iegūti par šīs reklāmas raidīšanu, un personas, kas šos līdzekļus atlīdzinājuši raidorganizācijai. Ne vēlēk kā mēnesi pēc vēlēšanu dienas raidorganizācijas iesniedz šādu atskaiti par visu priekšvēlēšanu aģitācijas periodu. Iesniegto pārskatu publicēšanu savā mājas lapā nodrošina Nacionālā radio un televīzijas padome. (3) Raidorganizācijas atbild par iesniegto datu patiesumu.

1.4.12     Analoģiski izteikt likumprojekta 22.pantu.

1.4.13    Izteikt likumprojekta 17.pantu šādā redakcijā: 

“17.pants. Priekšvēlēšanu reklāmas ierobežojumi valsts un pašvaldību institūcijās un komercsabiedrībās. Valsts un pašvaldību institūcijās aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot priekšvēlēšanu reklāmas materiālus.”

1.4.14     Aizvietot likumprojekta 20.pantā vārdu “aģitācija” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “reklāma” (attiecīgajā locījumā)

 

2.   Salīdzinājumā ar iepriekšējo likumprojekta versiju, ir saīsināts priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Uzskatām, ka aģitācijas periodam būtu  jāaptver visas būtiskākās partiju kampaņu aktivitātes. Šim nolūkam būtu ieteicams pagarināt aģitācijas periodu par vismaz vienu mēnesi.

2.priekšlikums

Izteikt 1.panta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:
”Priekšvēlēšanu aģitācijas periods – nepārtraukts laika posms, kurš sākas 120.dienā pirms vēlēšanām un beidzas vienu dienu pirms vēlēšanām.”

 

3.  Likumprojektā nav definēts, kas ir trešā persona, kura ir pieminēta 12.un 21.pantos. Skaidrojums ir vajadzīgs, jo, likumu piemērojot, var rasties grūtības noteikt, vai, piemēram, par trešo personu ir uzskatāms partijas sarakstā iekļautais deputāta amata kandidāts vai kāds partijas biedrs, kurš rīkojas patstāvīgi, bez partijas pilnvaras. Trešā persona būtu jāpiemin arī kā viens no iespējamiem priekšvēlēšanu reklāmas pasūtītājiem, taču uzsverot, ka tās pasūtītā priekšvēlēšanu reklāma ir leģitīma tikai tad, ja tā kalpo izpausmes brīvības mērķiem (pretstatā partijas vēlmei izmantot trešās personas kā izdevumu griestu apiešanas līdzekli). Priekšvēlēšanu reklāmas pasūtītāju uzskaitījums ir precizējams attiecībā uz politiskajām organizācijām, lai novērstu iespēju, ka kāda margināla partija, kura nepiedalās vēlēšanās, tiek izmantota aģitācijai par citu partiju (tādējādi apejot partijām noteiktos priekšvēlēšanu izdevumu griestu, kā arī ierobežojumus trešajām personām) .

Priekšlikumi

3.1 Papildināt likumprojekta 1.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“10) Trešā persona – jebkura fiziska persona vai fizisku personu grupa, kas priekšvēlēšanu periodā masu saziņas līdzekļos un publiskās vietās pasūta un apmaksā priekšvēlēšanu reklāmu. Trešā persona nav pati politiskā organizācija, kas piedalās vēlēšanās, tās vēlēšanu sarakstā iekļautais deputāta kandidāts vai politiskās organizācijas pilnvarota persona vai personu grupa.”

3.2. Izteikt likumprojekta 1.panta 4. apakšpunktu šādā redakcijā:
” 4) priekšvēlēšanu reklāmas pasūtītājs – fiziska vai juridiska persona vai personu grupa, kurai ir tiesības pasūtīt priekšvēlēšanu reklāmu masu saziņas līdzekļos un publiskās vietās. Priekšvēlēšanu reklāmas pasūtītājs var būt:
a) politiskā organizācija, kura līdz vēlēšanu kandidātu saraksta iesniegšanas pēdējai dienai ir  publiski paziņojusi par savu līdzdalību vēlēšanās vai kuras iesniegtais kandidātu saraksts reģistrēts attiecīgajā vēlēšanu komisijā;

b) politiskās organizācijas pilnvarota persona vai personu grupa, kas organizē noteiktas politiskās organizācijas vai kāda deputāta kandidātu priekšvēlēšanu aģitāciju;

c) trešā persona, ja tā nav organizatoriski vai finansiāli saistīta ar attiecīgo politisko organizāciju, tās pilnvaroto personu vai personu grupu vai deputāta kandidātu.”

 

4.  Ievērojot jau izveidojušos slēptās reklāmas definēšanas un kontroles praksi attiecībā uz raidorganizācijām, PROVIDUS piedāvā veidot slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas definīciju pēc parauga, kas ir atrodams Eiropas Kopienas Ministru Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos 1.pantā un LR 1995.gada 24.augusta Radio un televīzijas likuma 2.pantā. Proti, slēptā reklāma ir reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju. Šāds attēlojums uzskatāms par tīši veiktu, īpaši gadījumā, ja par to saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība. PROVIDUS piedāvā šo definīciju koriģēt, to pielāgojot priekšvēlēšanu aģitācijas būtībai.

4.priekšlikums


Izteikt 1.panta 5.apakšpunktu šādā redakcijā:

 “5) slēptā priekšvēlēšanu reklāma –pēc formas un/vai satura reklāmu atgādinošs un vienu vai vairākas priekšvēlēšanu reklāmas pazīmes saturošs masu saziņas līdzekļos veikts politiskās organizācijas vai deputāta kandidāta attēlojums, kurš var maldināt auditoriju, jo nav likumā noteiktajā kārtībā apzīmēts kā priekšvēlēšanu reklāma vai nav identificēts kā komentārs.”

 

5.  Lai gan likumprojekta 1.panta 8.daļā kā viens no masu saziņas līdzekļu veidiem ir minēti interneta portāli un 6.pants paredz, ka visiem masu saziņas līdzekļiem ir tiesības izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju, tomēr tālāk likuma tekstā tiem nav paredzēts nekāds regulējums attiecībā uz priekšvēlēšanu reklāmas izvietošanas izcenojumiem un nosacījumiem, reklāmas identificēšanu, uzskaiti un trešajām personām. Interneta portāliem būtu ieteicams piemērot tādus pašus priekšvēlēšanu reklāmas izvietošanas nosacījumus kā presei.

Priekšlikumi:

5.1 Izteikt likumprojekta 1.panta 8.apakšpunkta c) punktu šādā redakcijā:

“c) programmas, kas paredzētas publiskai izplatīšanai, raidorganizāciju un preses izdevumu interneta versijas, interneta portāli (izņemot politisko organizāciju vai deputātu kandidātu mājas lapas).

5.2 Papildināt likumprojektu ar VII nodaļu šādā redakcijā:

VII nodaļa

Priekšvēlēšanu reklāma programmās, kas paredzētas publiskai izplatīšanai, to interneta versijās, interneta portālos.

23.pants. Priekšvēlēšanu reklāmas izvietošanas nosacījumi

Priekšvēlēšanu reklāma programmās, kas paredzētas publiskai izplatīšanai, raidorganizāciju un preses izdevumu interneta versijās un interneta portālos tiek izvietota un uzskaitīta atbilstoši šā likuma VI nodaļas nosacījumiem.”

 

6.  Likumprojektā ietvertais regulējums par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma uzraudzību un kontroli ir nepilnīgs:


a) likumprojektā ir paredzēts, ka CVK un NRTVP uzliek administratīvos sodus par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma neievērošanu.   Tas nav saskaņots ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kurā ir noteikts, ka lietas par aģitācijas kārtības un ierobežojumu pārkāpšanu (204.2) izskata rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Tāpēc būtu vai nu jāprecizē Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējums, vai arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā jāparedz, ka šīs institūcijas var tikai sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu (vai atzinumu), kas pēc tam ir nosūtams rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem;

b) Ievērojot to, ka Centrālajai Vēlēšanu komisijai šajā likumprojektā piešķirtās pilnvaras nav raksturīgas, būtu vēlams tās deleģēt kādai citai institūcijai ( vai izveidot jaunu institūciju, kas šīs funkcijas varētu veikt);

c) Būtu jāprecizē, kuri šā likuma normu pārkāpumi ir katras institūcijas kompetencē, kā arī jānosaka, ka šīs institūcijas ir tiesīgas izskatīt attiecīgos pārkāpumus pēc savas iniciatīvas;

d) Būtu lietderīgi noteikt gadījumus, kad uzraudzības institūcijām sūdzības ir jāizskata steidzamības kārtībā.

Priekšlikumi:

6.1 Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

3.pants Kontrole un uzraudzība par šā likuma izpildi raidorganizācijās.

(1) Sūdzības par šā likuma 6.panta (ja pārkāpumu izdarījusi raidorganizācija), 7.-13., 16.panta pārkāpumiem izskata Nacionālā radio un televīzijas padome likumos noteiktajos termiņos. Pēc sūdzības ieniedzēja motivēta lūguma, Nacionālā radio un televīzijas padome sūdzību izskata 3 līdz 7 dienu laikā. Nacionālā radio un televīzijas padome var pārbaudīt šā likuma noteikumu ievērošanu arī pēc savas iniciatīvas.

(2) Konstatējot šā likuma pārkāpumu, Padome sastāda administratīvo protokolu, ko nosūta rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem administratīvā soda uzlikšanai.

(3) Visus konstatēto pārkāpumu materiālus Nacionālā radio un televīzijas padome nosūta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas pārbauda, vai kāda politiskā organizācija nav pārkāpusi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma noteikumus.”

6.2. Papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu šādā redakcijā:

4.pants. Kontrole un uzraudzība par šā likuma izpildi presē, Interneta portālos, valsts un pašvaldību institūcijās un komercsabiedrībās.

(1)  Ne vēlāk kā pirmajā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda dienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izveido Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzības padomi.

(2)  Padome ir koleģiāla, uz vēlēšanu laiku izveidota institūcija, kas pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības pamata izskata lietas par šā likuma 6.panta (izņemot, ja pārkāpumu izdarījusi raidorganizācija), 17.-22.panta pārkāpumiem. Padomes pilnvaras izbeidzas ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc vēlēšanu dienas.

(3) Padomes sastāvā ir … locekļi. Ne mazāk kā 2/3 no Padomes personālsastāva veido mediju eksperti, augsti kvalificēti lietpratēji sociālo zinātņu jomā, kā arī Žurnālistu savienības un citu preses vai reklāmas nozaru pašpārvaldes organizāciju deleģēti pārstāvji. Padomes locekļi nedrīkst būt politisko organizāciju biedri.

(4) Padome pati izstrādā un apstiprina savas iekšējās darbības noteikumus un ievēl priekšsēdētāju.

(5) Padomes pirmo sēdi sasauc un vada Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšsēdētājs. Turpmākās sēdes tiek sasauktas pēc Padomes priekšsēdētāja vai ne mazāk kā triju Padomes locekļu iniciatīvas.

(6) Padomes materiāltehnisko darbību nodrošina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(7) Padome izskata sūdzības likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” noteiktajos termiņos. Pēc sūdzības ieniedzēja motivēta lūguma, Padome sūdzību izskata 3  līdz 7 dienu laikā.

(8)  Konstatējot šā likuma pārkāpumu, Padome sastāda administratīvo protokolu, ko nosūta rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem administratīvā soda uzlikšanai.

(9) Visus konstatēto pārkāpumu materiālus Padome nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas pārbauda, vai kāda politiskā organizācija nav pārkāpusi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma noteikumus.”

 

7. 4.panta 1.daļa paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā jārespektē personas cieņa un gods, nepieļaujot rases, ādas krāsas, dzimuma, seksuālās orientācijas, valodas, reliģijas vai citas pārliecības, nacionālās izcelsmes un mantiskā stāvokļa vai cita veida diskrimināciju. Būtu vēlams norādīt, kam (piemēram, deputātu kandidātiem, masu saziņas līdzekļiem u.c.) un kādās situācijās (piemēram, veicot priekšvēlēšanu aģitāciju) tiek uzlikts šis pienākums. Normas esošā redakcija ir formulēta tā, ka attiecas uz pilnīgi jebkuru personu jebkurā situācijā, pat ar vēlēšanām nekādi  nesaistītā.

7.priekšlikums

Izteikt 4.panta 1.daļu šādā redakcijā:
Veicot priekšvēlēšanu aģitāciju, jārespektē personas cieņa un gods, nepieļaujot rases, ādas krāsas, dzimuma, seksuālās orientācijas, valodas, reliģijas vai citas pārliecības, nacionālās izcelsmes un mantiskā stāvokļa vai cita veida diskrimināciju.”

 

8. Likumprojekta 5.pants (izziņa par deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanu) daudz labāk iederētos nodaļā par valsts apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, jo izziņa ir nepieciešama tikai šiem mērķiem.

8.priekšlikums

Pārvietot likumprojekta 5.pantu uz 5.nodaļu.

 

9.  Likumprojekta 5.pantā noteikts, ka CVK izziņu par deputātu kandidāta saraksta reģistrēšanu izsniedz  pēc saraksta iesniedzēja pieprasījuma, kamēr 7.panta 4.daļa paredz, ka sabiedriskajai raidorganizācijai izziņu iesniedz paši pieteiktie kandidāti. Būtu vēlams šos pantus saskaņot, nosakot, ka arī kandidāti var pieprasīt no CVK izziņu.

9.priekšlikums

Papildināt likumprojekta 5.panta 1.-3. daļu pēc vārdiem “deputātu kandidāta saraksta iesniedzēja” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “vai vēlēšanām pieteikto deputātu kandidātu” (attiecīgajā locījumā).

 

10.  Likumprojekta 4.panta 3.daļā pateikts, ka priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst saturēt aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību, kurināt naidu vai izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Tālāk noteikts, ka par priekšvēlēšanu aģitācijas saturu atbild tās pasūtītājs. Tomēr masu saziņas līdzekļiem būtu jānosaka pienākums atteikties publicēt/pārraidīt priekšvēlēšanu aģitāciju, ja tiek aicināts pārkāpt Krimināllikumu vai Krimināllikuma pārkāpums ir acīmredzams (piemēram, mudina veikt teroristiskus uzbrukumus, reklāma ir acīmredzami rasistiska utt.).

10.priekšlikums

Papildināt 6.panta 1.daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Masu saziņas līdzeklis atsaka priekšvēlēšanu reklāmas izvietošanu, ja priekšvēlēšanu reklāmā ir ietverts aicinājums uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, aicinājums vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību, kurināt rasu naidu, veikt teroristiskus uzbrukumus vai izdarīt citu noziedzīgu nodarījumu.”

 

11. Likumprojektā nav atrodams regulējums par ārvalstu raidorganizācijām, ja tajās tiek veikta Latvijas partiju priekšvēlēšanu aģitācija vai pat izvietotas priekšvēlēšanu reklāmas. Ierosinām apsvērt iespēju šādu aģitāciju aizliegt.

11.priekšlikums.

Papildināt 6.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“(X) Nav atļauts izmantot Latvijas Republikas teritorijā pārraidītas ārvalstu raidorganizāciju programmas, lai veiktu priekšvēlēšanu aģitāciju par politisko organizāciju vai deputāta kandidātu, kas kandidē Saeimas vēlēšanās vai pilsētas domes, novadu domes, pagastu padomes vēlēšanās.”

 

12. Radio un televīzijas likumā ir noteikti tādi elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības principi kā godīgums, objektivitāte un vispusīgums. To ievērošana ir īpaši svarīga priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Vēršam Jūsu uzmanību, ka Eiropas Padome ir izdevusi rekomendāciju par valsts līdzekļiem saistībā ar vēlēšanu kampaņu atspoguļošanu masu saziņas līdzekļos (RECOMMENDATION No. R (99) 15 OF THE COMMITTEE OF MINISTERS TO MEMBER STATES. ON MEASURES CONCERNING MEDIA COVERAGE OF ELECTION CAMPAIGNS). Tajā Eiropas Padomes dalībvalstīm tiek ieteikts uzlikt par pienākumu raidorganizācijām atspoguļot vēlēšanu kampaņas taisnīgi, sabalansēti un neitrāli (fair, balanced and impartial manner), pie tam attiecībā kā uz sabiedriskajām, tā komerciālajām raidorganizācijām. Tāpēc ierosinām Radio un televīzijas likumā ietvertos principus īpaši akcentēt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

12. priekšlikums

Papildināt 6.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“(X Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā raidorganizācijām ir jānodrošina, lai politiskās organizācijas un deputātu kandidāti tiktu atspoguļoti taisnīgi, sabalansēti un neitrāli, atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistikas profesionālajiem un ētikas principiem. Komentāram ir jābūt atdalītam no ziņām, turklāt ir jānorāda komentāra autors.”

 

13. Likumprojektā šobrīd nav noteikti nekādi kritēriji sabiedriskās domes aptaujām, kuru rezultāti tiek paziņoti priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Tomēr šo aptauju nozīme un lielā ietekme nav noliedzama. Dažās valstīs (piemēram, Lielbritānija, Kanāda) vēlētāju aptaujām ir paredzēts izvērsts regulējums, lai būtu iespējams nodrošināt, ka sabiedrības rīcībā ir pietiekama informācija, kas ļautu spriest  par aptaujas rezultātu korektumu. Eiropas Padomes rekomendācijā par valsts līdzekļiem saistībā ar vēlēšanu kampaņu atspoguļošanu masu saziņas līdzekļos arī ir uzsvērts šis princips. Piedāvājam likumprojektā iestrādāt regulējumu par vēlētāju aptaujām.

Priekšlikumi:

13.1. Papildināt likumprojekta I nodaļu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

X.pants. Vēlēšanu aptauju publiskošana priekšvēlēšanu aģitācijas posmā.

(1) Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā masu saziņas līdzeklim, kas pirmais paziņo sabiedriskās domas pētījumu vai vēlētāju aptauju rezultātus par politisko organizāciju vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti vai kas tos paziņo 24 stundu laikā pēc publiskošanas, ir jānorāda šādas ziņas:

a)      aptaujas pasūtītājs un apmaksātājs;

b)      aptaujas veicējs;

c)      aptaujas laiks;

d)      ģenerālais kopums (populācija), no kura tika veikta izlase;

e)      aptaujāto skaits;

f)        pieļaujamās kļūdas robeža (ja tāda ir).

(2) ja vēlēšanu aptaujas rezultātu paziņo masu saziņas līdzeklis, kas nav raidorganizācija, papildus šā panta pirmajā daļā norādāmajām ziņām ir jāsniedz šāda informācija:

a)      aptaujas jautājumu formulējums;

b)      veids, kā var iegūt ziņojumu par aptaujas rezultātiem.

(3) Pēc aptaujas rezultātu publiskošanas, aptaujas veicējam pēc pieprasījuma ir jāizsniedz aptaujas rezultātu ziņojuma kopija.  Kopijas cena nedrīkst pārsniegt 10 santīmus par lapu. Ziņojumā norādāma šāda informācija:

a)      aptaujas pasūtītāja un apmaksātāja vārds (nosaukums) un adrese;

b)      aptaujas veicēja vārds (nosaukums) un adrese;

c)      datums vai periods, kad aptauja tika veikta;

d)      informācija par metodēm un svēršanas procedūrām, kas izmantotas, lai iegūtu aptaujas rezultātus;

e)      aptaujas jautājumu formulējums un pieļaujamās kļūdas robeža (ja tāda ir).

(4) Vēlēšanu dienā līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanas brīdim masu saziņas līdzekļos nedrīkst iekļaut sabiedriskās domas pētījumus un vēlētāju aptauju rezultātus par politisko organizāciju vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti.”

13.2 Izslēgt likumprojekta 6.panta 6.daļu.

 

14. Lai garantētu deputātu kandidātu tiesības sniegt informāciju par savām politiskajām programmām pēc iespējas plašai Latvijas sabiedrībai, likumprojektā būtu jāparedz veids, kā tiek atlīdzināti sabiedrisko raidorganizāciju izdevumi valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai.

Papildus tam, likumprojektā nav izskaidrots, kā valsts apmaksātais priekšvēlēšanu raidlaiks ir saistīts ar Radio un televīzijas likumā noteikto reklāmas apjomu diennaktī un katrā stundā. Nav skaidri saprotams: vai valsts apmaksātais priekšvēlēšanu raidlaiks ir ierēķināma atļautajā reklāmas laikā vai nav. Tā kā Radio un televīzijas likumā ir paredzēts izņēmums attiecībā uz sabiedriskas nozīmes sludinājumiem, ierosinām šo izņēmumu attiecināt arī uz valsts apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju.

14.priekšlikums

Papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu šādā redakcijā:

7.pants. Valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšana priekšvēlēšanu periodā un tās apjoms.

(1) Valsts budžeta likumā tiek paredzēta mērķdotācija valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai sabiedriskajās raidorganizācijās;

(2) Valsts apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija nav ierēķināma likumos noteiktajā reklāmas kopapjomā diennaktī un katrā raidlaika stundā.”

 

15. 7.panta 2.daļa paredz, ka tiesību uz valsts apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju nav tām politiskajām organizācijām, kas nav atmaksājušas pretlikumīgi iegūtos ziedojumus. Būtu vēlams šo pašu principu attiecināt uz tām partijām, kas pārsniegušas priekšvēlēšanu izdevumu griestus.

Priekšlikumi:

15.1. Papildināt likumprojekta 7.panta 2.daļas 1.teikumu ar vārdiem “un kuras nav iepriekšējās attiecīgās institūcijas vēlēšanās pārkāpušas priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus.”

 15.2 Papildināt likumprojekta 7.panta 2.daļas 2.teikumu pēc vārdiem “saistībām ar valsts budžetu” ar vārdiem “un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu ievērošanu.”

 

16.  No likumprojekta 8.panta 1.daļas nav saprotams: (a) Vai partijas saraksta kandidāti var vienoties, piemēram, 10 minūtes no raidlaika izlietot visi kopā, bet 10 minūtes – tikai daži no viņiem? (b) Kas ir katrs atsevišķais gadījums 2.teikumā? Ja, piemēram, partija vēlas sadalīt savu valsts apmaksāto raidlaiku pa 2 minūtēm, vai tas nozīmē, ka par katru reizi ir jāvēršas ar iesniegumu pie raidorganizācijas, lai pavēstītu, kas izmantos raidlaiku (visi kandidāti vai tikai daži)? Tāpēc būtu vēlams esošo redakciju precizēt.

16.priekšlikums

Izteikt 8.panta 1.daļu šādā redakcijā:

Valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaiku vai tās atsevišķus posmus var izmantot visi viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošie kandidāti kopā vai, savstarpēji vienojoties, – viens vai daži no viņiem. Par šo vienošanos politiskā organizācija iesniedz rakstveida iesniegumu attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai ne vēlāk kā 40 dienas pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienas vai 29 dienas pirms pilsētu domes, novadu domes un pagasta padomes vēlēšanu dienas.”

 

17. Likumprojektā nav noteikts, kas sabiedriskajai raidorganizācijai paziņo par 8.panta 2.daļas apstākļiem (dažādu sarakstu deputāti vēlas kopīgi izmantot raidlaiku).  Būtu jāparedz, ka sabiedriskajai raidorganizācijai ir jāsaņem abu politisko organizāciju rakstveida iesniegumus (tas nav pašsaprotami un automātiski –  7.panta 1. un 3. daļās ir noteikts, ka tiesības uz raidlaiku ir deputātu kandidātiem, nevis politiskajām organizācijām!), jo savādāk pastāv risks, ka daži kandidāti no viena saraksta var vienoties ar dažiem kandidātiem no cita saraksta un iztērēt abu partijām paredzēto raidlaiku.

17.priekšlikums

Izteikt likumprojekta 8.panta 2.daļas 2.teikumu šādā redakcijā:

“Par šādu vienošanos, ko paraksta iesaistīto politisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji, jāpaziņo attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai 40 dienas pirms Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanu diena vai 29 dienas pirms pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes vēlēšanu dienas.”

 

18. Esošais 9.panta 1.daļas formulējums būtu precizējams, jo šobrīd var tikt iztulkots divējādi –  (1) kandidātiem ir tiesības uz 20 minūšu raidlaiku LTV un LR (abos kopā 20 min); (2) kandidātiem ir tiesības uz 20 min LTV, 20 min LR.

18.priekšlikums

Papildināt likumprojekta 9.panta 1.daļu pēc vārdiem “no 18:00 līdz 20:00” ar vārdiem “un 20 minūtes”.

 

19.  Nav korekti formulēta 9.panta 2.daļa, nosakot, ka pašvaldību vēlēšanās deputātu kandidātiem ir tiesības uz priekšvēlēšanu aģitāciju ne vairāk kā 20 minūtes. Formulējums “ne vairāk kā 20 minūtes” principā pieļauj raidlaika apjomu gan 1 sekundes garumā, gan  19 minūšu 59 sekunžu garumā, precīzu ciparu atstājot sabiedriskās raidorganizācijas ziņā. Likumprojektā tomēr būtu jānosaka precīzs raidlaika apjoms, uz kuru viena saraksta deputātu kandidātiem ir tiesības. Tāpat būtu jāprecizē konkrēts laiks nevis uz sabiedriskajām raidorganizācijām kopā, bet gan uz atsevišķi – Latvijas Televīziju un Latvijas Radio.

19.priekšlikums

Izteikt 9.panta 2.daļu šādā redakcijā:” Pilsētas domes, novada domes vai pagasta domes vēlēšanām reģistrēta viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta kandidātiem, ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijai sabiedriskajās raidorganizācijās, šā panta pirmajā daļā noteiktajā raidlaikā, izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai valsts apmaksāta raidlaika 10 minūtes Latvijas Televīzijas pirmajā izplatīšanas tīklā un 10 minūtes Latvijas Radio pirmajā izplatīšanas tīklā.”

 

20. Būtu vēlams precizēt, kādā veidā sabiedriskās raidorganizācijas nodrošina vienlīdzīgus nosacījumus valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas posmu pārraidei. Šajā procesā noteikti vajadzētu iesaistīt partijas un NRTP. Sabiedriskajām raidorganizācijām neilgi pēc pēdējās izziņu iesniegšanas dienas būtu jāsagatavo tabula, kurā partijām tiktu piedāvāti dažāda formāta raidlaiki gan ļoti izdevīgā raidlaikā, gan mazāk izdevīgā un izloze notiktu attiecībā uz šiem dažādajiem formātiem – tā, lai katra saraksta deputātiem būtu iespējas vismaz reizi pārraidīt savu aģitāciju pašā izdevīgākajā laikā. Tāpat būtu jāparedz, kādā veidā tiek īstenotas likumprojekta 9.panta 3.daļā deputātu kandidātiem piešķirtās tiesības sadalīt raidlaiku atsevišķos posmos. Piemēram, šobrīd nav precizēts, kāds ir šo posmu minimālais garums. Ārzemju pieredze rāda, ka ir vēlams vai nu likumā vai ar uzraugošās institūcijas vadlīnijām (tām tādas tiesības deleģējot likumā) noteikt dažus formātus (piemēram, 1 minūte, 2.5 minūtes, 5 minūtes)  kaut vai tāpēc, lai būtu iespējams nodrošināt apmēram līdzvērtīgu raidlaika pārraides “izdevīgumu” dažādiem sarakstiem.  Piedāvājam paredzēt, ka posmu garumus nosaka pašas raidorganizācijas, taču pirms tam konsultējoties ar NRTP un partijām.

20.priekšlikums

Aizstāt likumprojekta 9.panta 3. daļas 2.teikumu ar šādu regulējumu:

Nacionālā radio un televīzijas padome uzrauga, lai sabiedriskās raidorganizācijas nodrošinātu vienlīdzīgus un saprātīgus nosacījumus atsevišķo posmu pārraidei. Šim mērķim sabiedriskās raidorganizācijas veic konsultācijas ar Nacionālo radio un televīzijas padomi un politiskajām organizācijām un ne vēlāk kā 25 dienas pirms pilsētu domes, novadu domes un pagasta padomes vēlēšanu dienas vai 35 dienas pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienas nosaka atsevišķo posmu garumus un tiem atvēlēto raidlaiku.”

 

21. 9.panta 3.daļā noteikts sabiedriskās raidorganizācijas pienākums bez atlīdzības nodrošināt deputātu kandidātu uzstāšanos tiešraidē vai izvietot ierakstu. Tomēr nav skaidrs, kam būtu jāapmaksā izdevumi par ieraksta veikšanu – piemērojot likumu, var rasties strīds par to, vai  sabiedriskās raidorganizācijas pienākumos ietilpst nodrošināt partijas ar telpām šim ierakstam, vai ierakstu veic pati raidorganizācija savā studijā vai arī tas var būt pašas partijas filmēts klips.

21.priekšlikums

Papildināt likumprojekta 9.panta 3.daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Deputātu kandidāti veic ierakstu par saviem līdzekļiem.”

 

22. Likumprojekta 11.pants un 21.pants nosaka, ka raidorganizācijām un presei ir jāpublisko priekšvēlēšanu reklāmu izcenojumi un nosacījumi. Tomēr masu saziņas līdzekļiem netiek uzlikts pienākums tos piemērot. Tāpēc likumprojekts būtu papildināms ar aizliegumu piemērot citus noteikumus ( ne tos, kas ir publicēti).

Priekšlikumi

22.1. Papildināt likumprojekta 11.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Raidorganizācijas attiecīgajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā nav tiesīgas mainīt publiskotos sekundes izcenojumus un nosacījumus un visām partijām tiem piemērojami vienlīdzīgi.”

22.2. Papildināt likumprojekta 21.panta 1.daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Prese attiecīgajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā nav tiesīga mainīt publicētos sekundes izcenojumus un nosacījumus.”

 

23.  Esošā likumprojekta redakcija pieļauj, ka priekšvēlēšanu aģitācijas pasūtītājs un apmaksātājs nesakrīt. 1.pantā pateikts, ka pasūtītājs ir politiskā organizācija vai tās pilnvarota persona, kamēr 12. un 21. pantos – apmaksāt priekšvēlēšanu aģitāciju var arī deputāta kandidāts. Ņemot vērā, ka Latvijā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma (tiek balsots par sarakstiem, nevis atsevišķiem kandidātiem), kā arī Partiju finansēšanas likumā ir noteikts aizliegums finansēt politiskās partijas caur starpniekiem, tad būtu jāizslēdz šobrīd projektā paredzētā iespēja, ka reklāmas apmaksātājs var būt atsevišķs deputāta kandidāts. Ja ar likumu tiks legalizēta tāda iespēja, tad negodprātīgām partijām vai kandidātiem var rasties iespēja apiet priekšvēlēšanu izdevumu  ierobežojumu griestus, argumentējot, ka partijas kandidātu personīgos līdzekļus šajos izdevumos nav jāieskaita. Alternatīva – noteikt, ka izdevumi par partijas kandidātu apmaksāto priekšvēlēšanu aģitāciju tiek ieskaitīti partijas kopējos vēlēšanu izdevumos.

Priekšlikumi

23.1. Likumprojekta 12.panta 3.daļā aizstāt vārdus “kurš deputāta kandidāts” ar vārdiem ”kura trešā persona”;

23.2. Likumprojekta 20.panta 4.daļā aizstāt vārdus “kurš deputāta kandidāts” ar vārdiem “kura trešā persona.”

23.3 Likumprojekta 21.panta 4.daļā aizstāt vārdus “kurš deputāta kandidāts” ar vārdiem “kura trešā persona.”

 

24. Likumprojektā paredzētais trešo personu regulējums nav pietiekams. Tajā ir saskatāmas šādas problēmas:

a) Likumprojektā paredzētais 100  latu ierobežojums attiecas tikai uz atsevišķiem darījumiem (pieļaujot, ka trešā persona var noslēgt daudzus darījumus pa 99 latiem). Piedāvājam atrast iespēju ierobežot trešo personu kopējās izmaksas priekšvēlēšanu aģitācijai (tā tas ir izdarīts, piemēram, Lielbritānijā un Kanādā). Ņemot vērā, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods šobrīd ir noteikts 90 dienas (apmēram 3 mēneši), tad kā objektīvs kritērijs kopējo izmaksu ierobežošanai varētu kalpot minimālā mēnešalga pa trim mēnešiem. 

b) Nav skaidrs, kas varētu būt 12.panta 5.daļā/21.panta 6.daļā minētais trešo personu darījums, [..] sniedzot informāciju, kura satur vismaz vienu priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi (pretstatā apmaksātai reklāmai). Turklāt pastāv pretruna ar 12.panta 6.daļu/21.panta 7.daļu, kas neprasa, lai būtu noticis darījums.12.panta 6.daļa/21.panta 7.daļa to esošajā redakcijā ir nesamērīgi bargas – ja rīkotos atbilstoši šajos pantos noteiktajam, tad katram cilvēkam, kurš kādā no raidījumiem vai presē pieminētu kādu partiju (nosaukums – viens no priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmēm), par to būtu 7 dienu laikā jāziņo KNAB.  Piedāvājam atteikties no normas, kas paredz trešajām personām ziņot KNAB par sniegto informāciju, kura satur vismaz vienu priekšvēlēšanu pazīmi.

c) Ja trešais personas veiktais darījums tiktu uzskatīts par dāvinājumu partijai, tad būtu jāparedz iespēja, kā partija varētu no tā atteikties vai būtu jābūt pārliecībai, ka trešā persona rīkojas ar partijas ziņu. Piedāvājam uzskatīt par ziedojumu partijai tikai tās izvietotās priekšvēlēšanu reklāmas, kuru apmaksātājam (trešajai personai) KNAB ir konstatējis finansiālu vai organizatorisku saistību ar attiecīgo partiju vai partijas kandidātiem. Izdevumi par šādām reklāmām būtu jāieskaita partijām atļauto priekšvēlēšanu izdevumu apmērā.

d) Trešās personas statuss būtu pielīdzināms ziedotāja statusam Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpratnē, nosakot ienākumus, no kuriem reklāmu var apmaksāt un paredzot KNAB iespēju pārliecināties par to likumību (kā arī varbūtēju finansiālo saistību ar partiju)

e) Ir pārmērīgi prasīt no personas, kura, iespējams ir iztērējusi reklāmai presē summu, kas mazāka par vienu minimālo mēnešalgu, pieteikties KNAB.

Priekšlikumi:

24.1. Papildināt likumprojekta III nodaļu ar jaunu 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Nosacījumi trešo personu izvietotajai priekšvēlēšanu reklāmai.

(1) Trešo personu veiktie darījumi, izvietojot priekšvēlēšanu reklāmu raidorganizācijās,  priekšvēlēšanu periodā kopumā nedrīkst pārsniegt trīs minimālo mēnešalgu vērtību.

(2) Ja trešās personas kopējie izdevumi, vienā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvietojot priekšvēlēšanu reklāmu, pārsniedz vienuminimālo mēnešalgu, tai  ir pienākums septiņu dienu laikāMinistru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par izvietoto priekšvēlēšanu aģitāciju raidorganizācijās

(3) Trešās personas drīkst apmaksāt priekšvēlēšanu reklāmas raidorganizācijās no saviem ienākumiem, kuri gūti iepriekšējos trijos taksācijas gados un kuri noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. un 9.pantā.

(4)  Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma trešā persona iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem. Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata par nepieciešamu, trešajām personām ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina finansēšanas avotu izcelsmes likumību.

(5)  Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka trešā persona ir organizatoriski vai  finansiāli saistīta ar politisko organizāciju, tās pilnvaroto personu vai personu grupu vai deputāta kandidātu, tās darījums ir uzskatāms par dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai organizācijai un izdevumi tiek ieskaitīti attiecīgās politiskās organizācijas priekšvēlēšanu izdevumu apmērā.”

24.2. Izslēgt 12.panta 5.un 6.daļas.

24.3. Papildināt likumprojekta IV nodaļu ar jaunu 22. pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Nosacījumi trešo personu izvietotajai priekšvēlēšanu reklāmai.

(1) Trešo personu veiktie darījumi, izvietojot priekšvēlēšanu reklāmu presē,  priekšvēlēšanu periodā kopumā nedrīkst pārsniegt trīs minimālo mēnešalgu vērtību.

(2) Ja trešās personas kopējie izdevumi, vienā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvietojot priekšvēlēšanu reklāmu, pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, tai  ir pienākums septiņu dienu laikāMinistru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par izvietoto priekšvēlēšanu aģitāciju presē.

(3) Trešās personas drīkst apmaksāt priekšvēlēšanu reklāmas raidorganizācijās no saviem ienākumiem, kuri gūti iepriekšējos trijos taksācijas gados un kuri noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. un 9.pantā.

(4)  Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma trešā persona iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem. Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata par nepieciešamu, trešajām personām ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina finansēšanas avotu izcelsmes likumību.

(5)  Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka trešā persona ir organizatoriski vai finansiāli finansiāli saistīta ar politisko organizāciju, tās pilnvaroto personu vai personu grupu vai deputāta kandidātu, tās darījums ir uzskatāms par dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai organizācijai un izdevumi tiek ieskaitīti attiecīgās politiskās organizācijas priekšvēlēšanu izdevumu apmērā.”

24.4. Izslēgt 21.panta 6. un 7.daļu.

 

25.  Tā kā likumprojektā jau ir paredzēts atsevišķs regulējums trešajām personām, tad 12.panta 7.daļa un 21.panta 8.daļa ir liekas.

25.priekšlikums

Izslēgt likumprojekta 12.panta 7.daļu un 21.panta 8.daļu.

 

26.  Būtu apsverama iespēja pārformulēt 13.panta 2.daļu. Norma šobrīd ir vienlaicīgi par plašu un par šauru.Par plašu, jo tā uzliek raidorganizācijām ļoti grūti izpildāmus uzdevumus, piemēram, salīdzināt vēlēšanu kandidātu sarakstus ar sporta raidījumu dalībnieku sarakstiem un, atrodot sakritību, atteikties translēt attiecīgo sporta raidījumu. Norma ir arī pārāk šaura, jo tā neaptver tās personas, kas nav ne kandidāti, ne arī pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdarbību politiskās organizācijas darbā, taču sabiedrības acīs ir ar attiecīgo partiju cieši saistītas (piemēram, partijas līdera ģimenes locekļi; partijas biedri, kas nepiedalās vēlēšanās).

26.priekšlikums

Izteikt 13.panta 2.daļu šādā redakcijā:

“(2) Priekšvēlēšanu periodā personas, kas ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas darbā, kā arī ar politisko organizāciju vai deputāta kandidātu cieši saistītas personas, nedrīkst būt dalībnieki televīzijas spēlēs, izklaides, kultūras, bērnu un sporta raidījumos vai portretraidījumos,  izņemot ja viņu dalība raidījumā ir epizodiska un mazsvarīga vai raidorganizācijai ir pamatots iemesls  raidījumu pārraidīt.


 

27.   Būtu jāpārdomā likumprojekta 14.panta 3.daļā ieliktais princips, ka NRTP izsludina konkursu komerciālo raidorganizāciju starpā par konkrētas tēmas atspoguļošanas nepieciešamību. Pašām raidorganizācijām vajadzēt nākt klajā ar priekšlikumiem par tēmām (arī vairākām vienā raidījumā), nevis tēmas noteikt ar uzraugošās institūcijas lēmumu. Būtu precizējams arī termiņš, kad NRTP ir jāizsludina konkurss.

27.priekšlikums

Izteikt 14.panta 3.daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

Lai sadalītu komerciālajām raidorganizācijām atvēlēto mērķdotāciju, Nacionālā radio un televīzijas padome  ne vēlāk kā 30 dienas līdz priekšvēlēšanu aģitācijas perioda pirmajai dienai izsludina konkursu par priekšvēlēšanu raidījumu veidošanu, norādot konkrēto finansējuma apjomu.”

 

28.  Likumpropjekta esošā redakcija pretrunīgi regulē tiesības uz atbildi priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.Piemēram, nav skaidrs kam (sabiedriskajai raidorganizācijai vai NRTP) ir tiesības atteikties pārraidīt atbildi. Likumprojekta 15.panta 1.daļa nosaka, ka tas būtu jādara NRTP, 5.daļa – pašai raidorganizācijai. Tāpēc ierosinām izslēgt 15.panta 1.daļas prasību, ka sabiedriskajām raidorganizācijām būtu jāvēršas pie NRTP.

Likumprojektā nav arī pateikts, cik ilgā laikā komerciālajām raidorganizācijām ir jānodrošina atbildes minūte. Ierosinām termiņu noteikt analoģiski šobrīd LTV un Latvijas Radio noteiktajam – attiecīgi 48h un 24h laikā. 

Ievērojot, ka raidorganizācijām pastāv sava uzraudzības institūcija (NRTP), tad būtu racionāli paredzēt, ka raidorganizāciju lēmumus no sākuma ir jāapstrīd šajā institūcijā un tikai pēc tam tiesā. Tā kā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir svarīgi, lai iespēja sniegt atbildi tiktu nodrošināta pēc iespējas ātri, tad vajadzētu noteikt arī pārsūdzības izskatīšanas termiņus.

Visbeidzot, nav saprotams, kas ir likumprojektā pieminētā deputāta kandidāta, kuru skar aizskarošā ziņa, tiesiski pamatojama ieinteresētība atbildes izplatīšanā (15.panta 5.daļa). Ierosinām šo kritēriju aizstāt ar maznozīmīguma kritēriju (raidorganizācija var atteikties izplatīt atbildi, ja aizskārums ir maznozīmīgs).    

Priekšlikumi:


28.1. Aizvietot 15.panta 1.daļas 1.teikumā vārdus “Latvijas Televīzijā” ar vārdu “televīzijā” un vārdus “Latvijas Radio” ar vārdu “radio”.

28.2. Izslēgt 15.panta 1.daļas otro teikumu.

28.3.Izteikt 15.panta 5.daļu šādā redakcijā:
”(5) Raidorganizācija var atteikties izplatīt atbildi, ja aizskārums ir maznozīmīgs. Raidorganizācija atteikumu paziņo rakstveidā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc deputāta kandidāta pieteikuma saņemšanas. Atteikumu ne vēlāk kā 3 dienu laikā var apstrīdēt Nacionālajā radio un televīzijas padomē, kas sūdzību izskata trīs dienu laikā.  Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā.”

 

29. 16.pants paredz, ka raidorganizācijām ir pienākums veikt priekšvēlēšanu uzskaiti.  Skaidrības labad vēlams precizēt, ka domāta ir priekšvēlēšanu reklāmas uzskaite.

29.priekšlikums

Papildināt likumprojekta 16.panta 1.daļu pēc vārdiem “raidorganizācijām ir pienākums veikt priekšvēlēšanu” ar vārdiem “reklāmas”.

 

 

30. Lai gan likumprojekta IV nodaļas nosaukums ir “ priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi valsts un pašvaldību institūcijās un komercsabiedrībās”, tomēr šīs nodaļas pantos ierobežojumi valsts un pašvaldību komercsabiedrībām tā arī nav noteikti.

30.priekšlikums

 Papildināt likumprojekta 17.-19.pantu pēc vārdiem “pašvaldību institūcijās” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “un komercsabiedrībās” (attiecīgajā locījumā).

 

31.  18.panta 1.daļa paredz, ka pašvaldībām un valsts vai pašvaldību institūcijām ir jāpiešķir partijām telpas, kur rīkot tikšanās ar vēlētājiem. Ja pašvaldībām tādas telpas visticamāk ir, tad citām iestādēm un komercsabiedrībām brīvas telpas var arī nebūt. Tāpēc ierosinām precizēt attiecīgo normu.

31.priekšlikums

Izteikt likumprojekta 18.panta 1.daļu šādā  redakcijā:

Pašvaldības pēc politisko organizāciju rakstiska priekšlikuma piešķir politiskajām organizācijām vai atsevišķiem deputātu kandidātiem telpas, kur rīkot tikšanās ar vēlētājiem.Citas valsts un pašvaldību institūcijas un komercsabiedrības piešķir telpas, ja tām ir tāda iespēja. Maksa par telpu piešķiršanu nedrīkst pārsniegt telpu uzturēšanas izdevumus. 

 

32.  Ievērojot to, ka Latvijas vēlēšanu kampaņās plaši tiek izmantoti tā saucamie “administratīvie resursi”, būtu vēlams paplašināt šobrīd likumprojektā esošo regulējumu attiecībā uz valsts mantas un līdzekļu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņās. Šim nolūkam būtu jānosaka pamatprincips, kas aizliegtu priekšvēlēšanu aģitācijai izmantot valsts mantu un līdzekļus – paredzot arī izņēmuma gadījumus (piemēram, likumā ir atrunāts, ka sabiedriskajām raidorganizācijām ir jāatvēl brīvais raidlaiks valsts apmaksātai priekšvēlēšanu aģitācijai.) Tāpat šobrīd noteiktais izņēmums par mantas iznomāšanu vai izīrēšanu būtu paplašināms, to attiecinot ne tikai uz  valstij piederošo mantu, bet arī uz valdījumā vai turējumā esošo.

32.priekšlikums

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Valsts un pašvaldību institūcijām un komercsabiedrībām īpašumā, valdījumā vai turējumā esošas mantas un līdzekļu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā.

(1)Valsts un pašvaldību institūciju un komercsabiedrību īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo mantu un līdzekļus, kā arī to darbiniekus  nedrīkst izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai vai priekšvēlēšanu reklāmas materiālu sagatavošanai, izņemot likumā tieši noteiktos gadījumus.

(2) Ja kāda valsts vai pašvaldību institūcija vai komercsabiedrība iznomā vai izīrē savā īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo mantu kādai politiskajai organizācijai vai atsevišķiem deputātu kandidātiem priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai, tai jādod tādas pašas iespējas un nosacījumi arī citām politiskajām organizācijām vai citu nosaukumu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem.

 

33.  Iesakām likumprojektā nostiprināt principu, ka par “administratīvo resursu” izmantošanas gadījumiem atbild attiecīgās institūcijas vadītājs. Viņam/-ai arī būtu uzliekams pienākums nodrošināt, lai valsts un pašvaldību darbinieki darba laikā netiktu iesaistīti priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēs vai reklāmas materiālu sagatavošanā.

33. priekšlikums

Papildināt likumprojekta IV nodaļu ar jaunu 20.pantu šādā redakcijā:
20.pants. Atbildīgā amatpersona par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu.

(1)   Par šajā nodaļā noteikto priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu valsts un pašvaldību institūcijās un komercsabiedrībās ir atbildīgs attiecīgās institūcijas vai komercsabiedrības vadītājs.

(2)   Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs ir atbildīgs arī par to, lai attiecīgās valsts vai pašvaldību institūcijas darbinieki darba laikā netiktu iesaistīti priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanā vai priekšvēlēšanu reklāmas materiālu sagatavošanā.”

 

34.  Redakcionāli būtu precizējama likumprojekta 20.panta 1.daļa.

34.priekšlikums

Izteikt likumprojekta 20.panta 1.daļu šādā redakcijā:

“(1) Priekšvēlēšanu reklāmas izvietošanas nosacījumus nosaka attiecīgā pilsētas dome, novadu dome vai pagasta padomes ne vēlāk kā 30 dienas pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma. Nosacījumiem jānodrošina vienlīdzīgas politisko organizāciju iespējas izvietot priekšvēlēšanu reklāmu publiskās vietās.

 

Esam gatavi plašāk pamatot šos grozījumus un piedāvāt Saeimas deputātiem vairāku gadu garumā uzkrāto ekspertīzi priekšvēlēšanu aģitācijas jomā. Tāpēc priecāsimies, ja “Providus” eksperti tiks uzaicināti piedalīties likumprojekta apspriešanā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!