Grimstošs kuģis? Vai arī – jaunas iespējas? 4

Nav bieži, kad zviedru avīzes raksta par Latviju. Izņēmums ir neatkarīgi mērenais laikraksts „Svenska Dagbladet”. Tas lielākoties ir bijis pozitīvs pret baltiešu brīvības cīņām, vēlāk mudinājis zviedrus iesaistīties Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanā un paudis nereti pat apbrīnu liberālo ekonomiku panākumiem. Īsi sakot – tāda bezmaksas pr aģentūra. Protams, ka arī SvD ir publicējis arī kritiskus un pat aizspriedumainus rakstus à la „Baltiešu sievietes – lēti pieejami upuri”. Tomēr mans iespaids ir, ka SvD ir bijis pozitīvāks salīdzinājumā ar otro dominējošo, līdz nāvei „pareizo” un garlaicīgo, laikrakstu „Dagens Nyheter”, nemaz nerunājot par „Aftonbladet”, „sarkani” dzelteno avīželi.

Iesaki citiem:

Tomēr šodienas virsraksti laikraksta pirmajā lapā teju uzdzen šermuļus – „Zviedru uzņēmumi pamet Baltiju”. Ātri uzšķīru Tautsaimniecības pielikumu („Näringsliv”), kurš vairākus gadus pēc kārtas ir atzīts par vienu no vislabākajām ekonomikas ziņu apkopojumiem valstī. Arī tur uz pirmās lapas spokojas milzīgs virsraksts „Uzņēmumi atsakās no Baltijas”, ar apakšvirsrakstu „Analīze – nedrošība ir liela”. Tālāk – 4. un 5. lappaspusē viss atvērums ir veltīts Baltijas valstu krīzes atspoguļojumam.

Atklāti sakot nekāds īpašs pārsteigums tas nevarēja būt, ka ekonomiskās konjunktūras lejupejošajā periodā uzņēmēji dod priekšroku Āzijas valstīm, kurās ražošanas izmaksas ir daudz zemākas. Investīciju pieaugums līdz šim gan ir bijis pasakaini labvēlīgs. 2004. gadā zviedru tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 4 miljardus kronu, bet jau 2006. gadā to apjoms bija dubultojies līdz 8 miljardiem kronu. Tomēr salīdzinot ar Igauniju tanī pašā periodā, Latvijas rādītāji tādi „peļu vēderiņi” vien ir, kas norāda, ka uzticība latviešu tirgum ir krietni vien mazāka (zviedru investīcijas Igaunijā sastāda aptuveni 39% no kopējām ārvalstu tiešajām investīcijām). Igaunijā 2004. gadā bija 14 miljardu kronu zviedru tiešās investīcijas, bet 2006. gadā jau 23 miljardi. Tomēr ekonomiskās prognozes 2008. gadam izskatās bēdīgās abām valstīm – IK pieaugums Igaunijā tiek prognozēts ap 1,0%, bet Latvijā ap 0,5%. Inflācijas līmenis Igaunijā tiek prognozēts 10,6%, bet Latvijā 17,5%.

Tomēr par spīti sliktajām prognozēm, dīvainu iespaidu dara prognozes zviedru banku sektoram Baltijā, kur tās ir kredītos piešķīrušas aptuveni 450 miljardus kronu. Lai arī banku pārstāvji noliedz baumas par paniku, tomēr SEB vadītāja ir vienīgā, kura atzīst, ka pastāv zināmas bažas. Jāatzīmē, ka tieši SEB ir arī viena no lielākajām kredītdevējām un ir gatava sniegt atbalstu grūtībās nonākušajām firmām Baltijā. Lai arī agrāk ir dzirdēti apgalvojumi, ka SEB redz Baltiju kā daļu no pašmāju tirgus, daudz kas ir atkarīgs no SEB valdes stratēģiskā lēmuma. Starp citu runājot par oligrahiem, valdes priekšsēdētājs jau desmit gadus ir Markus Valenbergs...

Balstoties uz SvD analīzi, nav šaubu – ja zviedru investīcijas patiešām aizplūst tik lielā mērā, kā eksperti to apraksta (statistika vēl nav pieejama) – ka vissmagāk zviedru investīciju aizplūšanu varētu izjust tieši Igaunija. Tomēr interesanta vēsts bija tieši zviedru banku stoiskums, jo neviens no aptaujātajiem ekspertiem nevērtēja situāciju tik bezcerīgu, lai bankas piebiedrotos žurkām, kas pamet grimstošu kuģi. Tas liek pārdomāt, vai šī metafora patiešām iederas Baltijas ekonomiskās situācijas raksturojumā. Iespējams, ka krīze ir pavērusi Baltijas valstīm arī iespēju – pārdomāt savu attīstības koncepciju un, citējot Raini, mainīties – no zemā atalgojuma valsts pozīcijas – uz augšu? Citiem vārdiem - pastāvēs, kas pārprofilēsies.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris, Jurim Kažam 16.06.2008 16:51
Traku bildi Tu šeit mālē, bet principā Tev vismaz daļēji var piekrist, ka daudzi uzņēmīgi kadri devās ārpus Latvijas (ne tikai uz Īriju) un ne jau tikai tādēļ, ka gribēja nopelnīt. Kas mani ir pārsteidzis kontaktos ar jauniem latviešu iebraucējiem Zviedrijā, ir cik viņi ir uzņēmīgi, idejām bagāti un "izsalkuši". To teikdams neapgalvoju, ka Latvijā palikušie ir sliktāki, tomēr man ik pa laikam uznāk vēlme spekulēt kontrafaktuāli - kā būtu, ja šie jaunieši nebūtu aizbraukuši no Latvijas?

Šeit ir arī jāatzīmē, ka ik pa laikam var lasīt, ka iebraucēji Īrijā pēdējos mēnešos lielos daudzumos atgriežas dzimtajās zemēs. Kādēļ? Vai tā būtu tikai reakcija uz ekonomisko krīzi Īrijā? Nezinu.

Runājot par krīzi Īrijā, pirms divām nedēļām runāju ar īrieti, kura ar šausmām stāstīja, ka tas nekustamo īpašumu burbulis taču plīsīšot arī tur. Cik nu tur ir patiesības un panikas nemāku spriest. Varbūt, ka kādam ir informācija par šo jautājumu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris Kaža 15.06.2008 21:58
Darba spēks Īrijā ir visai dažāds, jau pirms vairākiem gadiem tur latvieši bija uzstrādājušies par darba vadītājiem, banku filiāļu vadītājiem, tagad dibina savas firmas. Un grāvju racēji, kas saņem pārtūkstošus EUR par grāvju rakšanu arī attiecīgi rok (ražīgums), visticamāk ar mašīnu, kuru labi apmācīti lietot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris to Juris Kaža 15.06.2008 18:58
Labākais darba spēks īrijā (good joke) ja tu ar to domā grāvju racējus, tad jā - labākie gravju racēji ir īrijā. Auni valdība un auni iedzīvotāji. (tevi ieskaitot)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris Kaža 15.06.2008 09:42
Nu pat SvD jāsaka: God morgon yxskaft! (Labrīt, cirvja kāts). Vairāki ekonomisti (dāņi gan) jau pirms gada teica, ka s**di būs. LV par viņiem noklapēja ar ausi. Nu jau sen inflācijas un IKP pieauguma tempi saimanījušies vietām, ar uzviju. Algas +40 % vietām, darba ražīgums -- WTF darba ražīgums???. Auni valdībā, āži par dārzniekiem daudzos uzņēmumos, labākais darba spēks Īrijā, pamatpakalpojumi (pasts) pilnīgā Ļurbistānā. Nu ko, gaidīsim "ze big two zero" (20 % inflāciju) kur jau teju sāksies no pavada notrūkusi (jeb kā nu latvisko "runaway") inflācija. Brīnos, ka lats vēl turas. Un beidzot svensons arī sapratis, ka te vairs nav ko (OK, lupatu bizness Igaunijā jebkurā gadījumā būtu aizmigrējis uz Āziju). Bet traki, ka te vairs mēbeles un sveces nevar uztaisīt par pieņemamām cenām.

Citi autora darbi