Raksts

Grimstošs kuģis? Vai arī – jaunas iespējas?


Datums:
14. jūnijs, 2008


Autori

Pēteris Timofejevs Henriksson


Nav bieži, kad zviedru avīzes raksta par Latviju. Izņēmums ir neatkarīgi mērenais laikraksts „Svenska Dagbladet”. Tas lielākoties ir bijis pozitīvs pret baltiešu brīvības cīņām, vēlāk mudinājis zviedrus iesaistīties Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanā un paudis nereti pat apbrīnu liberālo ekonomiku panākumiem. Īsi sakot – tāda bezmaksas pr aģentūra. Protams, ka arī SvD ir publicējis arī kritiskus un pat aizspriedumainus rakstus à la „Baltiešu sievietes – lēti pieejami upuri”. Tomēr mans iespaids ir, ka SvD ir bijis pozitīvāks salīdzinājumā ar otro dominējošo, līdz nāvei „pareizo” un garlaicīgo, laikrakstu „Dagens Nyheter”, nemaz nerunājot par „Aftonbladet”, „sarkani” dzelteno avīželi.

Tomēr šodienas virsraksti laikraksta pirmajā lapā teju uzdzen šermuļus – „Zviedru uzņēmumi pamet Baltiju”. Ātri uzšķīru Tautsaimniecības pielikumu („Näringsliv”), kurš vairākus gadus pēc kārtas ir atzīts par vienu no vislabākajām ekonomikas ziņu apkopojumiem valstī. Arī tur uz pirmās lapas spokojas milzīgs virsraksts „Uzņēmumi atsakās no Baltijas”, ar apakšvirsrakstu „Analīze – nedrošība ir liela”. Tālāk – 4. un 5. lappaspusē viss atvērums ir veltīts Baltijas valstu krīzes atspoguļojumam.

Atklāti sakot nekāds īpašs pārsteigums tas nevarēja būt, ka ekonomiskās konjunktūras lejupejošajā periodā uzņēmēji dod priekšroku Āzijas valstīm, kurās ražošanas izmaksas ir daudz zemākas. Investīciju pieaugums līdz šim gan ir bijis pasakaini labvēlīgs. 2004. gadā zviedru tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 4 miljardus kronu, bet jau 2006. gadā to apjoms bija dubultojies līdz 8 miljardiem kronu. Tomēr salīdzinot ar Igauniju tanī pašā periodā, Latvijas rādītāji tādi „peļu vēderiņi” vien ir, kas norāda, ka uzticība latviešu tirgum ir krietni vien mazāka (zviedru investīcijas Igaunijā sastāda aptuveni 39% no kopējām ārvalstu tiešajām investīcijām). Igaunijā 2004. gadā bija 14 miljardu kronu zviedru tiešās investīcijas, bet 2006. gadā jau 23 miljardi. Tomēr ekonomiskās prognozes 2008. gadam izskatās bēdīgās abām valstīm – IK pieaugums Igaunijā tiek prognozēts ap 1,0%, bet Latvijā ap 0,5%. Inflācijas līmenis Igaunijā tiek prognozēts 10,6%, bet Latvijā 17,5%.

Tomēr par spīti sliktajām prognozēm, dīvainu iespaidu dara prognozes zviedru banku sektoram Baltijā, kur tās ir kredītos piešķīrušas aptuveni 450 miljardus kronu. Lai arī banku pārstāvji noliedz baumas par paniku, tomēr SEB vadītāja ir vienīgā, kura atzīst, ka pastāv zināmas bažas. Jāatzīmē, ka tieši SEB ir arī viena no lielākajām kredītdevējām un ir gatava sniegt atbalstu grūtībās nonākušajām firmām Baltijā. Lai arī agrāk ir dzirdēti apgalvojumi, ka SEB redz Baltiju kā daļu no pašmāju tirgus, daudz kas ir atkarīgs no SEB valdes stratēģiskā lēmuma. Starp citu runājot par oligrahiem, valdes priekšsēdētājs jau desmit gadus ir Markus Valenbergs…

Balstoties uz SvD analīzi, nav šaubu – ja zviedru investīcijas patiešām aizplūst tik lielā mērā, kā eksperti to apraksta (statistika vēl nav pieejama) – ka vissmagāk zviedru investīciju aizplūšanu varētu izjust tieši Igaunija. Tomēr interesanta vēsts bija tieši zviedru banku stoiskums, jo neviens no aptaujātajiem ekspertiem nevērtēja situāciju tik bezcerīgu, lai bankas piebiedrotos žurkām, kas pamet grimstošu kuģi. Tas liek pārdomāt, vai šī metafora patiešām iederas Baltijas ekonomiskās situācijas raksturojumā. Iespējams, ka krīze ir pavērusi Baltijas valstīm arī iespēju – pārdomāt savu attīstības koncepciju un, citējot Raini, mainīties – no zemā atalgojuma valsts pozīcijas – uz augšu? Citiem vārdiem – pastāvēs, kas pārprofilēsies.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!