Grēkāžu rituāls 30

Recenzija par pētījumu “Ārvalstu ietekme uz sabiedrības etniskās integrācijas procesu Latvijā”.

Iesaki citiem:

Pētījuma autori velējušies noskaidrot, kā Krievijas televīzijas atspoguļo Latviju un kā atspoguļojums ietekmē integrāciju. Autori nav definējuši pētījuma analītiskās kategorijas, un tāpēc ārējais Krievijas faktors ir pataisīts par vienīgo skaidrojumu, tā lieku reizi ilustrējot latviešiem piemītošo ārējās kontroles lokusu (neveiksmes skaidro ar ārējo faktoru darbību, nevis kā savu kļūdu sekas). Autori pieturas pie mediju determinisma, saskatot sociālās dzīves ritējumu tikai un vienīgi medijos. Teorētiskais monisms sociālo būtņu sarežģīto mijiedarbību reducē līdz pasīvai televīzijas ziņu patērēšanai. Tā kā pētījumā nav nedz paradigmas teorētiskās apspriešanas, nedz attiecīgo terminu, jāsecina, ka autori balstās nevis teorētiskajā modelī, bet populistiskajos priekšstatos par ļauno mediju varu. Metodoloģiski autori nav skaidri definējuši kvantitatīvās analīzes kategorijas un kvalitatīvās analīzes paradigmu. Tas neļauj pārliecināties par autoru veiktās TV sižetu interpretācijas stratēģijas atbilstību izvirzītajam uzdevumam.

Zinātnisko stilu raksturo kategoriskums, definīciju un apgalvojumu neskaidrība, komunikācijas terminoloģijas ignorēšana un stingras subjektīvas modalizācijas (piem., “ārkārtīgi daudz”). Ikdienas sarunvalodas apzīmējumi, kas pētījumā nav stingri definēti, neļauj saprast, par ko ir runa: Kremlis manipulē ar krieviski runājošajiem vai tikai krieviem (nevis ukraiņiem); ar pilsoņiem vai nepilsoņiem; vai integrācija ir naturalizācija vai kas cits; vai „informācijas telpa” ir masu mediji vai arī apzīmējums ietver interpersonālo komunikāciju, baumas. Akadēmiskās vides pārstāvji seko populistiskiem uzskatiem, viņiem trūkst kritiskas distancēšanās no Latvijas valsts iekšpolitikas. Pētījumā pazūd subjekts — integrējamie krievi. Autori neuzdod sev jautājumu, vai negatīvajam atspoguļojumam nav pamata krievu pieredzētajā sociālajā realitātē, saskarsmē ar latviešiem. Piemēram, latviešu politiskā elite nav nepārprotami apliecinājusi uzticību iekļaujošajai politikai: balsojot par TB/LNNK priekšlikumiem ierobežot naturalizāciju, vairums deputātu kautrīgi atturējās [1].


Neskaidra metodoloģija

Pētnieki nepaskaidro skaitītās vienības — visi diennakts raidījumi, ziņu raidījumi vai tikai vakara ziņas? Analizējot Pirmo Baltijas kanālu, viņi neatklāj, kādu vietu iedala raidījumam Latvijas laiks. Atsevišķi nav šķirti analītiskie svētdienas raidījumi un sižeti dienas attīstībā. Autori lieto aplamas definīcijas, uzskatot, ka TV5 un LTV7 ir informatīvie kanāli, lai gan ziņām tur ir niecīga vieta.

Popularitāte kā analizējamo kanālu izvēles kritērijs ir pielietota nekonsekventi. REN-TV ir lielāka auditorija nekā TVCi, taču tiek analizēts pēdējais, autoruprāt, „agresīvākais” (nepaskaidrojot termina nozīmi) kanāls. Izdarot visaptverošus apgalvojumus par „krievu valodas informācijas telpu” (arī šī termina nozīme nav paskaidrota), nav korekti ignorēt krievu Euronews (kam turklāt ir lielāka auditorija nekā TVCi) un Kremlim opozicionāro RTVi. Nav skaidrs, uz ko attiecas uzticamības indekss — uz visu kanālu, vienu ziņu raidījumu (ir atšķirīgi vadītāji) vai ziņām vispār. SKDS aptauja norāda, ka ģimenes ar krievu sarunas valodu uzticas arī LNT, TV3, TV5, LTV7 ziņu raidījumiem, tomēr pētnieki ignorē auditorijas pārklāšanās un vēstījumu mijiedarbības iespējamību. Uzticamība šiem kanāliem ir samērojama ar uzticamību Krievijas televīzijām (vienīgi PBK ievērojami pārspēj), tāpēc tie ir jāuzskata par vienlīdzīgiem sabiedrības viedokļa veidotājiem.

Tabulā „Informatīvo raidījumu populārākie televīzijas kanāli” nav paskaidrota mērvienība: vai tā bija skatīšanās regularitāte? Katru dienu, dažreiz? Kanāls kopumā, ziņu raidījumi vispār vai tikai vakara ziņas? Dīvaini, ka, runājot par TV, autori nav izmantojuši TV metru datus. Tie parādītu, ka atšķirībā no latviešu auditorijas krievu kanālos vairums skatītāju meklē izklaidi, nevis ziņu raidījumus. Pētnieki latviešu auditorijas mediju paradumus projicē uz nelatviešiem, taču uzvedība atšķiras. Latvijas TV kanālu ziņu auditorija 1,3 reizes pārsniedz izklaidējošo raidījumu auditoriju pirms vai pēc ziņām, savukārt PBK vakara izklaide savāc 1,5 reizes vairāk skatītāju, nekā Laiks. Turklāt Latvijas laiks ir populārāks par Maskavas Laiku. Latvijas laikā 78% ziņu ir plānotas — tās ierosina latviešu mediji LETA un BNS. Saturā dominē latviešu politiķu izteikumu atreferējums, redakcijai nepaužot savu attieksmi. Runājot vienkārši, diktors nolasa LETA un BNS tekstus krieviski [2]. Tāpēc autoru doma (kas nav pamatota empīriskajā pētījumā), ka Latvijas ziņas veicina PBK popularitāti (lpp. 55), ir pretrunā ar secinājumu par kanāla negatīvismu. Saturiski Latvijas laiks ir Jēkaba ielas, nevis Kremļa rupors, tāpēc tas, ka raidījums veicina kanāla popularitāti, norāda uz auditorijas vēlmi atrast „nepromaskavisko” informāciju par latviešu politiku. Kritiskas ziņas parādās paretam saistībā ar pieminekļu kariem, „krievu” partiju deputāti ekrānos ir redzami ļoti reti, dominē valdošās koalīcijas runātāji. Autori nepaskaidro, kāpēc “promaskaviskais” kanāls pavairo Latvijas varas iestāžu viedokli.


Kategoriskums, nekonkrētība

Autori izdara vairākus apgalvojumus par redakcionālo praksi, kas nav empīriski un teorētiski pierādīti — tā ir tikai autoru pamanīta sakritība. „Lai gan temati par Latviju pārklājas, tomēr tajos skarto jautājumu loks ir apzināti sašaurināts ar mērķi kultivēt aizspriedumus un dogmas.” (54. lpp). Vēl vairāk: „TV ziņu sižeti dažādos kanālos ir līdzīgi, kas liecina par mediju cenzūru, Kremļa īstenotu vienotu informatīvo politiku un mediju brīvības ierobežošanu”. Tas, ka TV stāsta par Viju Artmani un Ivaru Kalniņu, nevis par Edvartu Virzu un Andreju Eglīti, ir tuvības, nevis apzinātas sašaurināšanas efekts, savukārt konfliktsituācijas pieskaņojas televīzijas emociju imperatīvam. TV ziņa ir terora akts Irākā, nevis mierīgās dzīves celtniecības process.

Autori nepamatoti prezumē, ka lielākie Krievijas TV kanāli mērķtiecīgi darbojas tikai un vienīgi uz Latvijas krievu auditoriju: “ziņas veido, piemēram, valdības demisijas vai velēšanu fakts, vadoties tikai šauri no krievu sabiedrības un nepilsoņu interesēm” (57. lpp). Būtu dīvaini, ja Maskava interesētos par saplākšņa ražošanas uzplaukumu Latvijā, nevis par robežlīguma izredzēm. Masu auditorija ir Krievijas iedzīvotāji, kuriem ir tiešām stereotipiski ierobežota interese par Latviju, tāpat kā latviešu žurnālistiem ir stereotipiska ziņkāre par Ukrainu politisko skandālu un vēlēšanu laikā.

Uz izteikto pieņēmumu bāzes autori secina: „Krievijas valdība ir diezgan tālu [attiecībā pret ko?] pavirzījusies krievu informatīvās telpas [kas tas ir?] pakārtošanā savām interesēm [ko tas nozīmē ?]. Šodien krievu informatīvajā telpā Latvijā valda Krievijas mediju veidotais saturs [kādi empīriskie dati to apliecina? Vai tekstus avīzei Vesti Segodņa raksta žurnālisti Maskavā?]. Krievvalodīgo [absolūti visu? arī Latvijas ukraiņu?] identitāšu transformāciju [kas tas ir?] ietekmē Krievijā notiekošie procesi [kādi un kā?]” (57. lpp.)

Pētījums secina, ka Maskavas propaganda pastiprinās, taču sižetu skaits par Latviju Krievijas medijos ir divu gadu laikā samazinājies gandrīz uz pusi (acīmredzot tāpēc, ka Rīga nebija radījusi pamatu kritikai). No komerciālo mediju rutīnas viedokļa būtu dīvaini sagaidīt, ka Krievijas kanāli atspoguļos Eiženijas Aldermanes, nevis Aivara Gardas domas. Citas valsts televīzija nav mehānisms, kam jāīsteno ĪUMSILS programmas. Negatīvo ziņu dominēšana vēl automātiski nenozīmē mērķtiecīgu valsts politikas īstenošanu medijos. Vai Vladimira Žirinovska citēšana Latvijas medijos liecina par Latvijas valsts mērķtiecību?

Vēl daži apgalvojumu piemēri, kas ir konstruēti kā pieņēmumi ar izplūdušām definīcijām ar nezināmo denotātu. „Tā kā Krievijas institūcijas cenšas veikt „krievvalodīgo” [kāpēc šeit pēdiņās?] Latvijas iedzīvotāju paralēlu integrāciju [nez kā varētu izskatīties perpendikulārā integrācija?] Maskavas virzienā [kas tas ir? kam šis virziens ir paralēls?] visas postpadomju telpas reintegrācijas [kas tas ir?] ietvaros, tad jāsecina, ka Krievija zināmā mērā [cik lielā?] ir kavējusi etniskās integrācijas procesu Latvijā.”

„Pēdējos gados Latvijā ir vērojama Krievijas informatīvās telpas pastiprināta iespiešanās [kā tad īsti telpa iespiežas?] un pārklāšanās [kas tas ir?] ar Latvijas nacionālo informatīvo telpu.” Kad tas notika? Televīzijas „telpas” vienmēr ir „pārklājušās”, tomēr avīzes nav „iespiedušās”. Vietējie nelasa pat Krievijā vispopulārāko Komsomoļskaja pravda. Un vai Kremlim oponējošie žurnāli Russkij Newsweek un Vlastj arī ir vērtējami negatīvi? Kādas politiski negatīvas sekas ir modes un stila žurnālu iespiešanās faktam?

„Rezultātā ir izveidojusies Latvijas interesēm nevēlama disproporcija krievvalodīgo iedzīvotāju iespējās iegūt informāciju Latvijas nacionālajā informācijas telpā. Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū arvien noteiktāk [?] tiek zaudēti Latvijas valstiskās identitātes [kas tas ir? pašas Latvijas identitāte?] orientieri [kas tas ir?] un vērtības [konservatīvisms? nacionālisms? LPP/LC liberāl-fundamentālisms?].” Jau esmu minējis, ka Latvijas varas iestādes kavēja vietējo krievu elektronisko mediju darbību Latvijas ēterā, bet latviešu prese vai nu nav rakstījusi par krievu specifiskajām rūpēm, vai darīja to augstprātīgi, neidentificējoties ar potenciālo auditoriju. Nesen valsts valodas inspekcija aizliedza valsts un pašvaldību iestādēm apmeklētājiem redzamā vietā turēt materiālus krievu valodā. Un, ja vērtēsim latviešu politisko kultūru (telefonsarunu atšifrējumi, drošības iestāžu likumu grozījumi, cīņa pret „tīklveida struktūrām”), vai „latviešu informācijas telpa” pati ir sniegusi saprotamus vērtību orientierus?

Pētījums apgalvo: „Tāpēc var pieļaut, ka Krievijas informatīvās politikas mērķis ir apzināti uzturēt šos problēmjautājumus, lai tādējādi saglabātu Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju identitātes autonomiju un kavētu sabiedrības integrācijas procesu kopumā” (65. lpp.) Ko nozīmē termins „identitātes autonomija”? Vai autonomiju no Krievijas? Vai no latviešu etnokultūras identitātes? Oficiālā 1998. gada integrācijas koncepcija pati uzturēja šādu “autonomiju”, par primāro izvirzot etnonacionālo atšķirību, nevis politisko līdzību. Termini “jaunpilsoņi” un “cittautieši” distancē latviešus arī no naturalizētajiem nelatviešiem, atstājot viņiem vien “autonomizēšanās” izredzes.

Pētījuma beigās autoru izdarītie secinājumi apgāž darba sūtību, radot “5. kolonnas” tēlu: “Ņemot vērā KF stratēģisko interešu un Latvijas stratēģisko interešu dažādību (atšķirību), sabiedrības šķelšanās un konfrontācija saglabāsies arī nākotnē. Ņemot vērā 2007. gada aprīļa Tallinas notikumu piemēru, konfrontācija var pieņemt destruktīvas formas.” Autori neanalizē nedz Latvijas, nedz Igaunijas valdības kļūdas. Iespējams, varas iestāžu taktika (pieminekļa pārvietošana) bija pretrunā ar stratēģiju (valsts konsolidācija)? Varbūt asociālā uzvedība bija nerisināto problēmu rezultāts?

Pat paliekot pie mediju determinisma, pie visvareno mediju teorētiskās paradigmas, nav saprotams, kas izraisa autoru aprakstīto sociālo rīcību: šķelšanās un konfrontāciju destruktīvā formā. Kultivācijas efekts ir vērojams intensīvo skatītāju vidū. Tomēr sižetu daudzums (PBK 82 sižeti gadā) neliecina par eksponēšanas intensitāti, turklāt teorija ņem vērā skatītāju personisko saskarsmi ar realitāti, kas ievērojami samazina medija vēstījuma efektu. Pētījuma autori tam visam paiet garām: viņi apkopo sižetu tematiku un pārraidītos tēlus, bet nenoskaidro ekspozīcijas intensitāti, ignorē auditoriju daudzveidību un interpretāciju iespējamību.

Autori kategoriski apgalvo: „Ikvienā politiskā un sabiedriskā procesā liela nozīme ir medijiem” (8.lpp.). Tā nav: interesentu pulciņa sociālajās aktivitātēs medijiem nav nozīmes — šeit darbojas nemediētā interpersonālā komunikācija. Ignorējot pēdējo, autori palaiž garām krievu dubultattieksmes fenomenu: kritizē Latvijas valsti vienā situācijā, bet lepojas, sazinoties ar paziņām un radiem Krievijā.


Sekošana stereotipiem

Autori prezumē, ka Latvijas valdības integrācijas politika ir pareiza un nekritizējama, lai gan implicīti viņi piekrīt, ka tas tā nav. Piedāvājums veidot TV kanālu krievu valodā ir pretrunā ar ilgstošu oficiālo nostāju, ka latviešu mediju lietošana ir integrācijas kritērijs. Pētnieki uzskata, ka latviešu mediji objektīvi atspoguļo krievu auditoriju interesējošos jautājumus, tomēr kontentanalīze liecina par ko citu. Informācijas par izglītības valodas reformu Latvijā nemaz nebija, publikācijas presē un amatpersonu skaidrojumi parādījās tikai pēc krievu protesta akcijām [3].

Bet kāpēc Rīgai neizdodas pārraidīt viņiem savu vēstījumu? Atbilde ir implicēta pašā tekstā, kuram ir self-fulfilling prophecy efekts (paredzējums, kas pats piepildās). Autori ir pārliecināti, ka latviešu integrētāju programma ir vienīgā pareizā un nediskutējamā, ka latvieši labāk zina, kādu reformu vajag krievu skolai un kā jāvērtē Latvijas modernizācija 20. gadsimtā. Latvijas krieviem šajā paradigmā nav savas vēstures un ikdienišķās pieredzes tagadnē, viņi ir pasīva, nediferencēta manipulējamā masa, kas dzīvo nevis savā ģimenē, uzņēmumā, pilsētā, bet „krievu informācijas telpā”. „Telpa” tiek skatīta izolācijā, taču krievi saņem arī DDD, Latvijas Avīzes, Aleksandra Kiršteina, noklausīto telefonsarunu vēstījumus, kas ir pilntiesīgi „latviešu telpas” dalībnieki.

Integrācijas politikas būtību ilustrē viena freidiska pārteikšanās aptaujas pirmā jautājuma formulējumā: „1. Lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem: Krievvalodīgie Latvijā jūtas kā “otrās šķiras” pilsoņi.” (Kā lai nepilsoņi atbild uz šo jautājumu?) Krievu un latviešu atšķirīgās atbildes, autoruprāt, norāda uz integrācijas plaisu. Latvieši labāk zina, kas krieviem ir jājūt noteiktā situācijā. Jautājuma formulējums ir tik dīvains, ka tikpat labi varētu vīrietim prasīt aprakstīt sievietes sajūtas dzemdību laikā. Integrācijas politika seko līdzīgai loģikai. Pētījums citē Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktoru Nilu Saksu sakām: „Vajag savu TV kanālu krievu valodā. Valstij vajag uzrunāt sabiedrību tiešā veidā.” Tātad, integrējamo subjektu viedoklis, rūpes, bažas nav jāuzklausa tiešā veidā. Astoņu intervēto ekspertu vidū bija tikai viena krieviete. Krievvalodīgiem jāturpina ķircināt Latvijas valsti ar Krievijas TV starpniecību, jo latviešus interesē nevis tas, ko par savām izjūtām domā līdzpilsoņi cittautieši, bet ko par to saka Maskavas televīzijas.

Pētījuma patoss liek krieviem izjust sevi kā „otrās šķiras” pilsoņus, jo autori apgalvo, ka šķelšanās un konfrontācijas turpināsies un tas var pieņemt destruktīvas formas. Bet šis neskaidri formulētais teikums aicina uz izolāciju no jebkādiem cilvēku (sportistu, aktieru, pētnieku) kontaktiem: „Krievijas tautieši [visi?] Latvijā tiek konsolidēti [ko tas nozīmē?] noteiktā veidā [kādā konkrēti?] katra [empīriskie dati?] no Latvijā izveidotajām prokrieviskajām (promaskaviskajām) [ar ko tās atšķiras?] struktūrām sadarbojas ar attiecīga profila KF nevalstiskajām vai politiskajām struktūrām, izmantojot forumus, „apaļos galdus”, mediju diskusijas un citus resursus, to skaitā KF vēstniecības Latvijā un Maskavas nama atbalstu un iespējas.” Autori zīmē tīklveida struktūru, viņi nešķiro krievvalodīgos/pilsoņus/nepilsoņus, nediferencē dažādu „krievu” grupu paustās ideoloģijas. Šis kategoriskums jebkuru interesi par krievisko (TV seriālu skatīšanās, kultūras apmaiņas programmas) liek uztvert kā pretvalstisku rīcību.

Pētnieki nav ieturējuši distanci no Latvijas varas iestāžu politikas un seko ikdienišķajiem priekšstatiem, izvairoties no to kritiskās analīzes. Autori apšauba „antifašistu” nodomu un sajūtu patiesumu, bet krieviem liek pieņemt „leģionāru” nodomus un sajūtas kā patiesas.


Sociālā rīcība — visvājākā koncepcija

Sociālās rīcības koncepcija ir visvājākā kategorija latviešu socioloģijā un arī šī pētījuma autori pārliecinoši neatrisina jautājumu par to, kā mediju reprezentācijas varētu pārtapt uzvedībā [4]. Sociālā psiholoģija norāda, ka uzskatu un rīcības sistēmas var nesakrist: indivīds ir pārliecināts par smēķēšanas kaitīgumu, māca to bērniem, bet pats turpina pīpēt. Kāda ir korelācija starp negatīvo attēlojumu un naturalizācijas bremzēšanu? Kāpēc, skatoties sižetu par „latviešu fašistiem”, Latvijas krievs izdomā nenaturalizēties? Kāpēc Latvijas krieviem nav vēlmes izmantot ekonomiskās nevardarbīgās pretošanās metodes? Kāpēc nenostrādā Latvijas „slāvu partiju” aicinājumi naturalizēties, lai palielinātu „savējo” pārstāvniecību Saeimā cīņai pret „latviešu fašismu”?

Krievijas mediju ietekmes skaidrojums ir aizvietots ar uzticamības indeksiem, taču vai tiem ir tiešā korelācija ar analizētajiem sižetiem? Kā paši vietējie krievi uztver šos sižetus? Popularitāti un uzticamību var skaidrot vienkāršāk — PBK ir vairāk raidījumu krieviski, kanāls uzrunā mērķauditorijas rūpes, kas nav raksturīgs latviešu TV.

Autori raksta, ka „SKDS aptaujas rezultātā tika iegūta informācija, kas liecina par respondentu uzticēšanos ārvalstu masu medijiem un ietekmi uz etniskas integrācijas procesu Latvijā.” Tomēr publicētajiem datiem nav nekādas saistības ar etniskās integrācijas ietekmēšanas procesu no ārvalstu mediju puses. Uzticības indekss neko nepasaka par sociālo rīcību, bet tas, ka respondentu uzskati sakrīt ar TV sižetos paustajām attieksmēm, var norādīt tikai uz medija atbildi auditorijas rūpēm. Tāpat latviešu kanāli nestāstīja par krievu skolu reformu, jo tās nebija latviešu vecāku rūpes.

Pieķeršanās efektu paradigmai ir pretrunā ar empīrisko realitāti. Sociālo protestu daudzums nav liels, un tos efektīvi ierobežo draudu argumenti no valsts varas puses; krievi nepieņem Krievijas pilsonību un nepamet „fašistisko” Latviju; biznesmeņi neizmanto ekonomiskos instrumentus pret valdības etnisko politiku, bet vēlēšanās sponsorē arī nacionālistisko TB/LNNK; krievu sociālā solidaritāte konfliktā ap skolu reformu nebija simtprocentīga, daudziem skolu direktoriem piekopjot individuālās taktikas. Tāpat vienas ģimenes ietvaros indivīdi atšķirīgi izmanto naturalizācijas iespējas. Pētījums Daugavpilī rāda, ka interese par Eiropas Savienību ir samērojama ar interesi par etnisko dzimteni — indivīdi meklē praktiskus padomus par savas dzīves iekārtošanu ES[5].

Pētījuma autoru teorētiskā pozīcija (mediju determinisms) un ideoloģiskā nostādne (aizdomas par krievvalodīgo nodomiem) noved pie konceptuālas pretrunas. No vienas puses, reducējot sociālo dzīvi uz mediju patērēšanu, autoriem nevajadzētu uztraukties par promaskaviskās informācijas efektiem. Pasīvā un amorfā krievvalodīgo masa vienkārši savā nodabā turpinās uzjautrināties par pretlatviskajiem sižetiem, jo cilvēkiem nav kapacitātes uz sociālo rīcību. No otras puses, postulējot integrāciju kā vienvirziena procesu (Latvijas varas iestādes dezorientētos un nemākulīgos slāvu subjektus ieintegrē racionālajā valsts mehānismā), mēs tiešām varam sagaidīt izaicinošu destruktīvu uzvedību, jo tikai tādā veidā krievvalodīgie var ielauzties „latviešu informatīvajā telpā”, lai paustu savas rūpes un intereses. Skandalozais pensionāru pikets 1998. gada 3. martā ar Maskavas mediju starpniecību ir panācis pilsonības likuma liberalizāciju, par ko pirms tam nedrīkstēja pat runāt.

Pētījums pieturas pie elitārā sabiedrības redzējuma: Latvijas un Krievijas elites sacenšas par pasīvo krievvalodīgo iedzīvotāju kontroli. Faktiski pētījumā mēs atrodam norādes uz faktoriem, kas Maskavai nodrošina lielāku veiksmi šajā sacensībā. Sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, Krievija uzrunā sociālo identitāti, kamēr Latvijas Republika ierobežo piekļūšanu identitāšu resursiem. Integrācijas koncepcija izceļ etnokultūras identitāti, nepiešķirot pašiem krieviem (gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem) tiesības iesaistīties vietējos forumos, „apaļajos galdos”, mediju diskusijās par izglītību, integrāciju, okupāciju, modernizāciju...

Recenzētais pētījums ir domāts kā vadlīnijas valsts politikai, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tajā būtu izsvērti, pārdomāti, pamatoti un nedivdomīgi formulēti secinājumi, kas ir balstīti skaidrā teorētiskajā paradigmā un metodoloģijā. Ierēdņiem patīk ar lielinieku dedzību izpildīt vienkāršotas norādes.

_______________________________

[1] Brands Kehre, I. (2007) „Nacija un identitāte”. In J.Rozenvalds (red.) Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas monitorings 2005-2007. Rīga: Zinātne.

[2] Kruks, S, J. Juzefovičs, G. Kikusts, E. Kikuste (2007) Ziņas Latvijas televīzijās. LTV1, LTV7, TV3, LNT, TV5 un PBK ziņu raidījumu satura analīze. Rīga: NRTP.

[3] Jeršova, I. (2005) Politiskā, publiskā un mediju dienas kārtība latviešu un krievu valodas preses publikācijās par mazākumtautību skolu izglītības reformu laikposmā no 1998. līdz 2004. gadam. Nepublicēts maģistra darbs Latvijas Universitātē; Celma, A. (2004) “Izglītības reforma: PR neveiksme”, dialogi.lv 1. sept., aplūkojams
http://www.dialogi.lv/article.php?id=217&t=0&rub=6&lang=1

[4] Letonikas 2. kongresa sekcijas “Nevardarbīgās pretošanās loma Latvijas neatkarības atjaunošanā” nav neviena sociologa, no 36 referātiem neviens neskar sociālās rīcības teorētiskos aspektus.

[5] Kruks, S. (2007) „Daugavpils masu mediju sistēma”. Ž.Ozoliņa u.c. (red.) Daugavpils kā attīstības ceļvedis. Rīga: Zinātne.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (30) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ella 17.03.2009 13:10
Krukam paldies!!!!

Raksts bija tik gudrs un ass (!), ka baidos mūsu politiki (ierēdņi un pētnieki) neko nesapratīs (tāpat kā šie jūsu nabaga komentētāji-oponenti). Un tāpēc viss paliks savās vietās. Ienīst ir vieglāk, nekā lietot intelektu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

urs 25.10.2007 19:11
Protams, sekojošais neattiecas tieši uz recenziju, kuras (pseido)zinātniskā pārsātinātība ar (pseido)zinātnisku terminoloģiju (kas pati par sevi, protams, nav ne laba, ne slikta) pārvērš nopietnu apspriešanu par neiespējamu (`Jūs tak nesaprotat, ko es te esmu sarakstījis!`). Bet tomēr - vairākkārt pavīd, ka Sergejs Kruks ir krievs. No kurienes tādas ziņas?! Daudz ticamāk, ka viņš ir krievvalodīgais...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lasītājs 24.10.2007 10:14
Vēlos piebilst, ka Kruka recenzija attiecas tikai uz vienu daļu no visa pētījuma. Cita daļa - par Krievijas ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiku, manuprāt, ir ļoti vērtīga, jo līdz šim Latvijā tika apskatīta tikai nedaudz un cita rakursā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr - Avellano 13.10.2007 20:02
Nujā, "atzīt", nevis "atdzīt". Atvainojos. Savukārt Jūsu konstrukcija "Un ar kādiem palīglīdzekļiem šī dzīšana būtu nepieciešama?" ir nesaprotama. Acīmredzot - "veicama", "izdarāma", vai tamlīdzīgi. Tieši tāpat kā pārliecīga svešvārdu lietošana neliecina par labu stilu, domas skaidrību un valodas prasmi.

Krieviem nekas nav jāpaziņo. Muļķības! Te ir runa par savstarpējas saprašanās priekšnosacījumiem. Daudz jau nav vajadzīgs, tikai atbrīvošanās no propagandas meliem. Vai tas būtu kas pārmērīgs un nepareizs?

Iespējams, tādēļ, ka neesmu "pētnieks", mans skatījums ir plašāks. Var iegrimt "dekonstrukcijās", un "konstrukcijās", kas galu galā ir matu skaldīšana un, pēc būtības, tukša laika nosišana. Tikmēr visas šīs vētrainās darbības mērķis ir piemirsts. Vai arī, ja nav piemirsts, tas neatbilst rubrikas virsrakstam "integrācija".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avellano - ex-tr 13.10.2007 11:45
Uz kurieni Latvijas okupācija būtu jādzen? Un ar kādiem palīglīdzekļiem šī dzīšana būtu nepieciešama?

Es šinī recenzijā nesaskatu problēmu autora uzskatos tiktāl, kamēr autors adekvāti dekonstruē oponenta aizspriedumus. Diskusija var turpināties, ja dekonstrukcija nav bijusi adekvāta un pati iegrimusi līdzīgos aizspriedumos. Tad mēs varēsim teikt maģisko frāzi, ka "strīdā ir dzimusi patiesība".

Par to, no kā ir jāatbrīvojas krievvalodīgajiem Latvijā. Pārliecināšana ir divpusējs process, kurā viena puse pārliecina, bet otra - pārliecināšanas rezultātā maina savu viedokli, pietuvinot to pirmās puses viedoklim. Man ir grūti iedomāties, kādēļ lai krievvalodīgie mainītu savus uzskatus, ja tiek paziņots: "Jums ir jāmaina jūsu uzskati tādēļ, ka mēs tā gribam." Šāds paziņojums var tikai konfrontēt, ne tuvināt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr 12.10.2007 18:27
Turpinot var piezīmēt, ka runa varētu būt starp latviešu un krievu... "krievvalodīgo" (neriskētu lietot šādu apzīmējumu tautībai "padomju" , ja vien to nebūtu izdomājuši viņi paši) SAVSTARPĒJU izpratni (pat ne saprašanos) un atkāpšanos no galējām "dzelzsbetona" pozīcijām.

Piemēram - "krievi ārā no Latvijas" vai "latvieši ir fašisti".

Domāju, latvieši varētu pieņemt krievu lepošanos ar uzvaru karā, ja tai nāktu līdz izpratne par Krievijas lomu citu tautu un valstu apspiešanā.

Latvieši varētu nerunāt par krieviem (ne Krieviju) kā okupantiem, ja krievi atdzītu Latvijas okupācijas faktu.

Krieviem, vismaz teorētiski, vajadzētu saprast , kādēļ un ar ko mazas tautas atšķiras no lielām tautām. Savukārt latviešiem vajadzētu saprast, ka ne jau aiz ļauna prāta tie ir ieceļojuši Latvijā.

Un tamlīdzīgi.

Pats galvenais - "krievvalodīgajiem" jāatbrīvojas no desmitiem (vai pat simtiem) gadu ilgušajiem impēriskajiem propagandas meliem. Tikai un vienīgi tad var būt runa par kaut kādu savstarpēju tuvināšanos. Sergeja Kruka raksti šādu vēlamu procesu - sapratni - nekādi neveicina un nevar veicināt. Tieši tāpat, kā Krievijas cenzētie smadzeņu skalošanas ieroči, kas nenoliedzami ietekmē krieviski runājošo un lasošo sabiedrību šeit.

Un vēl. Ja portāls "politika" vēlas publicēt Sergeju Kruku, tad, sava vieta portālā būtu ierādāma arī, piemēram, Raivim Dzintaram. Katrā ziņā, šī autora apcerējumi, ievietoti rubrikā "integrācija", šķiet kā neizdevies joks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr - Marija 12.10.2007 16:45
Zinot autora subjektīvo lielkrievu šovinista nostāju , nav vērts tērēt laiku, iedziļinoties šai svešvārdiem pārsātinātajā "recenzijā".

Marija:

Visbeidzot - vai Jūs nepiekristu, ka autoram vismaz daļēji taisnība par etniskajiem aizspriedumiem Latvijas sabiedrībā, ja Jūs izlasītu puiša komentāru šajā diskusijā?(

Jūs gribējāt teikt "latviešu sabiedrībā", nevis "Latvijas sabiedrībā", jo šeit runa ir par latviešiem. Iespējams, ka latviešiem ir aizspriedumi. Varbūt. Tikpat nenoliedzami, ka arī "krievvalodīgajiem" (krieviem un citi pārkrievotajiem padomju pilsoņiem un to pēctečiem) ir aizspriedumi. Ja Sergejs Kruks, būdams krievs un, turklāt, it kā "pētnieks", savos gara darbos runā tikai un vienīgi par aizspriedumiem un nebūšanām LATVIEŠU vidū, nekā citādi kā lielkrievu šovinismu to nevar vērtēt. No objektivitātes viņa "pētījumos" nav ne miņas. Šie darbi tikpat vērti kā "pētījumi" par āriskās rases pārākumu un lebensraum nepieciešamību.

Latvijas sabiedrības krievu un latviešu daļas visai radikāli atšķiras savā starpā. Mazākā atšķirība - tā ir valoda. Valodu var iemācīties, un tas vairāk vai mazāk sekmīgi tiek darīts. Daudz nozīmīgāka un svarīgāka ir pasaules uzskatu atšķirība par tādām latviešiem ļoti svarīgām lietām kā vēsture un Krievijas loma Latvijas un pasaules notikumos. Kamēr "krievvalodīgajiem" nemainīsies pasaules uzskats, nekāda iekļaušanās latviešu sabiedrībā nav iespējama. Jo krievi ir tie, kuriem jāpielāgojas. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šeit ir Latvija. Krievijas loma šeit ir tāda, ka tās propaganda nenieka nav mainījusies kopš cara vai komunistu laikiem, un tā turpina sludināt krievu sirdij tik tuvo un ierasto imperiālisma tēmu. Tā ir fundamentāla un latviešiem PILNĪGI nepieņemama lieta. Ja Krievijas propaganda mainīsies, uz savstarpēju saprašanos varam cerēt. Pretējā gadījumā - diez vai... Jo krievi klausīsies sev patīkamajās ziņās, ignorēs nepatīkamās, un Kruka minētajiem procentiem šeit nav nekādas nozīmes.

Patiešām interesanta un nozīmīga tēma kādam pētījumam būtu noteikt, kādas būtiskas uzskatu atšķirības pastāv starp latviešiem, "krievvalodīgajiem" un citām šeit dzīvojošajām tautībām. Kā arī noteikt cik daudz šīs atšķirības ir vai nav šķērslis daudzinātajai "integrācijai" (pēdiņas tādēļ, ka pastāv piemirsts latviskais vārds - "iekļaušanās")

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Puisis - MArija 12.10.2007 13:45
Pagaidiet, lūdzu un vai nevarētu 'lēnāk' ar arī Jums tipiskajiem personiskajiem uzbrukumiem .... Vai gan S. Kruka izteicieni "latviešu žurnālistiem ir stereotipiska ziņkāre ..." "latviešu politisko kultūru (telefonsarunu atšifrējumi, drošības iestāžu likumu grozījumi, cīņa pret „tīklveida struktūrām”)," "latviešu integrētāju programma" nenorāda uz viņa ksenofobiju attiecībā pret latviešiem? Nepieminēšu pašlaik visus tos arogantos izteicienus, ar kādiem Kruks ir apveltījis latviešus ikkatrā savā sacerējumā. Var jau sīkumaini 'piekasīties' pētnieku raksta detaļām. Protams, ka viss nav uzrakstīts ideāli. Bet vai ir vērts? Izlasiet kaut vai Vietējā citātu. Bet to, ka mums latviešiem ir pirmkārt jākļūst par paraugu, neviens jau neapšauba un paldies ka Jūs palīdziet... (novēlu arī Jums nesaslimt ar Grēkāžu rituāla piekopšanu.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija - Lasītājam 12.10.2007 11:51
Jā, esmu izlasījusi pētījumu.

Tas, protams, nav vienīgais ceļš pie prātiem un sirdīm, kas tiek izmantots. Pateikt, ka Krievija neietekmē, nozīmē teikt, ka Latvijas mediji un politiķi arī neietekmē. Un, ja pareizi sapratu pētījuma autorus, viņi jau nesaka, ka Krievija vienīgā ietekmē.'

Tāpat arī recenzijas autors, man liekas, nekur nav teicis, ka Krievija neietekmē. Man ir iespaids, ka recenzija tieši par to arī kritizē pētījumu - sākotnēji formāli definējot pētījuma objektu kā 'ārvalstu ietekmi', viss tiek noreducēts uz Krievijas ietekmi.

Starptautisko organizāciju labvēlīga ietekme uz Latvijas elites un sabiedrības demokratizāciju pētījumā netiek īpaši novērtēta. Bet tā bija milzīga, un neskatoties uz to, ka tagad dažs labs politiķis priecājas par to, ka esam jau visos 'klubos' un varam tagad teikt un darīt 'ko gribam', īstenībā, paldies Dievam, tā nav. Kad EPPA pārstāvis deputātu Šmitu neaicina uz pusdienām, deputātam joprojām jūtas slikti un viņam gribas par to sūdzēties žurnālistiem.

Krievijas ietekme neapšaubāmi ir, un nav labvēlīga integrācijai. Bet tas neattaisno ideoloģiskus 'šortkatus' (shortcuts) - ja Krievija nav labvēlīga integrācijai, tas nozīme, ka slikta ietekme notiek tikai caur 'sliktajiem' medijiem. Kad labos Latvijas medijos (Saeimas debašu radio translācijas) provokatoriski noskaņots deputāts kārtējo reizi nolamā visus nelatviešus bez īpašas šķirošanas, viņš to Krievijas ietekmes darbu dara ātrāk un efektīvāk.

Visbeidzot - vai Jūs nepiekristu, ka autoram vismaz daļēji taisnība par etniskajiem aizspriedumiem Latvijas sabiedrībā, ja Jūs izlasītu puiša komentāru šajā diskusijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

puisis 12.10.2007 10:47
Atvainojos Sergejam Krukam un "Marijai" par to ka neievēroju cienīgas diskusijas normas savā komentārā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša 12.10.2007 10:39
Politika.lv aicina lasītājus izvairīties no personiskiem uzbrukumiem tekstu un komentāru autoriem un ievērot pieklājīgas, domājošu cilvēku cienīgas diskusijas normas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vietejais - autors, Marija 12.10.2007 09:23
Citāts no objektīvās krievijas preses: "Все эти проблемы и предстоит решать Вешнякову, который сменит на должности посла экс-министра топлива и энергетики России Виктора Калюжного. «Я не думаю, что это почетная ссылка, – поделился с «Газетой.Ru» своими размышлениями член комитета Госдумы по международным делам. – У Вешнякова в Латвии есть связи». «У нас наметился некоторый прогресс в отношениях с Прибалтикой и с позицией ЕС по отношению к Прибалтике. Если мы уладим проблемы с Латвией, сломается и Эстония», – предположил он."

Any questions???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

puisis 12.10.2007 09:16
aha, arī Marija G(?) ir atskrējusi atkal palīgā Serjožam ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr 11.10.2007 22:40
Pēc visiem šiem penteriem atliek tikai "rezumēt, prezumēt un proponēt", ka Sergejs Kruks ir daudzus svešvārdus apguvis, latviski runājošs un rakstotšs, bet, neraugoties uz to visu, visprastākais lielkrievu šovinists.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr - lasītājiem 11.10.2007 22:22
Atgādināšu visnotaļ augstās sfērās lidojošā autora vērojumus no viņa uztveres olimpiskajiem augstumiem par šo nožēlojamo un necienīgo sabiedrību, kurā minētais visnotaļ cienījamais autors diemžēl ir spiests dzīvot un strādāt.

...

4. Latvieši krievos meklē grēkāžus, uz kuriem izlikt savus kompleksus – paši neko nejēdz izdarīt, bet vainu meklē krievos.

5. Latvieši ir pārliecināti, ka svešinieku uzticību var iekarot ar ārišķīgumu

6. Latvieši ir divkoši saskarsmē ar ārzemēm

7. Atbildības trūkums latviešos luterānisma dēļ

8. Latviešiem vispirms vajadzētu integrēties savā starpā, tikai pēc tam varētu domāt par cittautiešu integrāciju.

(Sk. S. Kruks - "Balalaiku integrācija", www.politika.lv )

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr 11.10.2007 20:12
Ļoti atvainojos par pieļauto kļūdu vārdu "potenciāli" rakstot kā "potenciālāli"

Vēlreiz atvainojos

Ar cieņu,

ex-tr

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr - autoram 11.10.2007 20:07
...nemaz jau nerunājot par ĪUMSILS programmu kontentanalīzi un self-fulfilling prophecy efektu potenciālāli neidentificētās auditorijas etnokultūras identitātes gaismā!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr - autoram 11.10.2007 19:38
...un tas viss – neraugoties uz redakcionālo mediju empīrisko un teorētisko imformatīvi dogmatiskā kategoriskuma procesa prezumēšanas imperatīvu!!!

J

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr - autoram 11.10.2007 19:26
Pie sacītā vēlētos vēl piebilst, ka mediju determinisma lokusā sociālo subjektu pasīvā paradigma teorētisko terminu populistiski metodoloģiskās kvantitatīvi kvalitatīvās analīzes kategorijās interpretācijas stratēģijas pilnīgi atbilst Kruka proponētajai subjektīvi objektīvajai integrācijas kategoriju un definīciju, kā arī naturalizācijas un interpersonālās komunikācijas modalizācijas indentitāšu resursiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr - autors 11.10.2007 19:19
...tā lieku reizi ilustrējot latviešiem piemītošo ārējās kontroles lokusu (neveiksmes skaidro ar ārējo faktoru darbību, nevis kā savu kļūdu sekas).

Lieku reizi krievs Sergejs Kruks pierāda, ka latvieši ir nekam nederīga tauta. Paldies Sergej, bet mēs to arī bez Tevis jau sen zinājām!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lasītājs - Marijai 11.10.2007 16:37
Manuprāt uzstādījums ir akadēmisks. Vai esat izlasījusi pētījumu?
Un pilnīgi piekrītu pētījuma autoriem, ka Krievija tiešām nelabvēlīgi ietekmē etniskās integrācijas procesu Latvijā. Iepriekš ir izskanējis, ka integrāciju nelabvēlīgi ietekmē vietējie mediji un politiķi. Tam taču visi piekrīt!? Kā Latvijas iedzīvotāji tiekas ar politiķiem un ļaujas ietkmēties? - Lielākoties - virtuāli, ar mediju starpniecību. Līdzīgi arī līdz Latvijas iedzīvotājiem nonāk virtuālie Krievijas politiķi, kurus klausās krievvalodīgie skatītāji. Tas, protams, nav vienīgais ceļš pie prātiem un sirdīm, kas tiek izmantots. Pateikt, ka Krievija neietekmē, nozīmē teikt, ka Latvijas mediji un politiķi arī neietekmē. Un, ja pareizi sapratu pētījuma autorus, viņi jau nesaka, ka Krievija vienīgā ietekmē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija - Lasītājam 11.10.2007 14:34
ļoti interesanti - kāda politiskā pārliecība 'caurspīd' Kruka recenzijā? Es redzu tikai indīgu kritiku par 'diezgan nekavlitatīvu pētījumu, kura uzstadījums diemžēl ir gan neakadēmisks, gan paternalistisks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lasītājs 11.10.2007 10:17
Pētījums kopumā ir labs, tiek aktualizēta svarīga tēma, kuru iepriekš baidījās kustināt. Recenzija attiecināma tikai uz daļu no pētījuma. Diemžēl Kruka recenzijā caurspīd autora politiskā pārliecība, ne tikai zinātniskā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LU 10.10.2007 13:51
LU - Sergejam Krukam

..bet vai tad mēs neesam pieklājīgi un neizliksimies, ka nepamanījām kārtējos "pētnieku" sūdus?

Admin - vai jusu otrais niks ir "LU - Sergejam Krukam"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vietejais 10.10.2007 12:49
Kas iedvesmo krievu revanšistus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Admin 10.10.2007 11:30
LU, Jūsu otrais komentārs ir dzēsts. Lūdzu neapsaukājieties un esiet pieklājīgs/ -a !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

baltijas forums 10.10.2007 11:02
Vai tekstus avīzei Vesti Segodņa raksta žurnālisti Maskavā?

Kā naglai uz galvas :) jautājums Abikam Elkinam

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lasītājs 10.10.2007 10:19
Esmu lasījis pētījumu. Kruka rakstītais tikai daļēji atbilst patiesībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LU - Sergejam Krukam 09.10.2007 20:12
Vai tad tā drīkst? Nu nemāk ļaudis nedz pētīt, nedz sakarīgi rakstīt, bet kāpēc tas visiem jāpadara par acīmredzamu? Nu gribējās viņiem dabūt 15 000 no SIF, tālab vajadzēja kaut ko uzskricelēt, bet vai tad mēs neesam pieklājīgi un neizliksimies, ka nepamanījām kārtējos "pētnieku" sūdus? Bet paņemt un visu taisnību acīs pateikt... fuj, Sergej, Latvijas "akadēmiskajā" vidē tas nav pieņemts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vova 09.10.2007 11:14
kruka akademiskais ekzibicionisms :)))

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks