Atslēgvārdi:

Greizo spoguļu republika 31

Latvijas iedzīvotājs, protams, zina, ka „kaut kur tur” ir valstis, kas dzīvo sliktāk. Viņš nesaprot mērogus. Līdz ar to spogulim vajadzētu skaidri parādīt, cik liela un nabadzīga ir pārējā pasaule.

Iesaki citiem:
Greizo spogulu republika
Foto:some guy

Latvijas iedzīvotāji atgādina skaistumkonkursa otrās vietas ieguvējus, kas piegājuši pie spoguļa un pūlas saskatīt tos sejas defektus, kas traucējuši uzvarēt. Jo ilgāk skatās, jo vairāk defektu redz. Un neapjēdz, ka patiesībā lielu daļu defektu rada pats spogulis. Greizais spogulis, ko paši sagādājuši.


Ir tik slikti, ka nevar būt labi

Ieraugot Latvijas ekonomiskās situācijas objektīvos rādītājus uz pasaules fona, „parastais” Latvijas iedzīvotājs būs pārsteigts. Pārsteigts par to, cik patiesībā labi dzīvo. Parādīju to dažiem cilvēkiem, kas ne visai labi orientējas ekonomikas finesēs. Un sastapos ar paradoksālu reakciju — tur kaut kas nav pareizi! Tā nevar būt! Vienkārši tāpēc, ka nevar būt. Jo „es” taču dzīvoju „slikti”.

Lūk, daži objektīvi rādītāji. No Vikipēdijas ņēmu uz aprēķinu brīdi pieejamos rādītājus par pasaules valstu iekšzemes kopproduktiem (IK) uz vienu iedzīvotāju [ 1 ] un iedzīvotāju skaitu [ 2 ]. Datu pirmavots, kā tur norādīts, vairumā gadījumu bija CIP apkopotā informācija.

Tālāk veicu sekojošus pārveidojumus – sarindoju visas pasaules valstis pēc IK uz vienu iedzīvotāju un pēc tam sadalīju kvintilēs pēc iedzīvotāju skaita. Cik nu precīzi tās robežas varēja novilkt, protams, jo divas valstis — Ķīna un Indija — ir tik lielas, ka tās pašas veido gandrīz pa kvintilei katra. Tomēr Latvijas pozīciju tās ietekmē minimāli, jo IK uz vienu iedzīvotāju Ķīnā un Indijā ir vairākas reizes zemāks.

Kur tad atrodas Latvijas iedzīvotāji? Pirmās kvintiles noslēgumā, ja ņemam 2008.gada IK, starp 16% bagātākajiem (jeb precīzāk — vislielāko IK ģenerējošajiem) pasaules iedzīvotājiem. Protams, varam pieņemt, ka mūsu aizņemšanās bijusi īpaši negausīga, ka IK pieaugums pēdējos gados ir viens vienīgs ekonomikas burbulis, bet citur visur savukārt IK ir neparasti objektīvi aprēķināts. Taču pat, ja uzskatām, ka reālais Latvijas IK ir par 20% zemāks, vienalga esam uz pirmās un otrās kvintiles robežas. Citiem vārdiem, vismaz 80% no planētas iedzīvotājiem dzīvo sliktāk par mums.

Cits jautājums, cik līdzvērtīgi IK sadalās starp pasaules valstīm. Pirmā kvintile jeb 20% bagātāko pasaules iedzīvotāju ģenerē aptuveni 63% no visas pasaules IK. Un pirmā decile — ap 40%. Tomēr, ja jautājam, vai Latvija no šī ļoti nevienlīdzīgā sadalījuma ir ieguvēja vai zaudētāja, atbilde ir viennozīmīga — ieguvēja. Latvijā dzīvo ap 0,033% pasaules iedzīvotāju, kuru ģenerētais IK veido ap 0,055% no pasaules kopējā IK. Līdzsvars jeb sakritība starp iedzīvotāju īpatsvaru un saražotā IK īpatsvaru iestājas nedaudz virs otrās kvintiles viduspunkta. Tur atrodas tādas valstis kā Serbija, Brazīlija, kuru IK uz vienu iedzīvotāju gadā ir aptuveni 10 000 ASV dolāru. Zemāk jau ir tie nedaudz vairāk par 70% pasaules iedzīvotāju, uz kuru rēķina notiek pārējo dzīres.

Tie ir objektīvie rādītāji, bet tagad laiks pievērsties subjektīvajiem. 2009.gada novembrī pētījumu kompānijas Data Serviss Vislatvijas aptaujā 1026 respondentiem tika uzdots jautājums: „Ja visus pasaules iedzīvotājus sarindotu pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku, kur, jūsuprāt, būtu Latvijas iedzīvotāji?”. Rezultāts atspoguļots 1.attēlā.

1. attēls

Viena no pareizajām atbildēm, ka tā ir vai nu pirmā vai otrā kvintile, būtībā nav izvēlēta vispār. Izpratne par samēriem cilvēku apziņā ir ievērojami nobīdīta uz vienu pusi. Virkne visai nelielo pasaules valstu, kuru IK ir augstāks nekā Latvijā, tiek uztvertas kā kaut kas ļoti nozīmīgs. Patiesībā tikai trijās no tām — ASV, Japānā un Vācijā — iedzīvotāju skaits ir lielāks par 1% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Savukārt valstis, no kurām piecpadsmit — Krievijā, Meksikā, Irānā, Turcijā, Brazīlijā, Ķīnā, Ēģiptē, Indonēzijā, Filipīnās, Indijā, Vjetnamā, Pakistānā, Nigērijā, Bangladešā un Etiopijā — dzīvo vairāk par 1% no pasaules iedzīvotājiem, tiek novērtētas kā kaut kas ne pārāk būtisks. Tajā skaitā Ķīna un Indija, kur katrā ir vairāk par 17% no pasaules iedzīvotājiem. Nereti, vērtējot pasauli kopumā, Latvijas iedzīvotājs plaši apdzīvotās, bet daudz nabadzīgākās valstis vispār atstāj ārpus iekavām vai vismaz uzskata par stipri mazākām, nekā tās ir patiesībā. Citiem vārdiem, tā nav referentā grupa, attiecībā pret kuru savas valsts pozīciju vērtē Latvijas iedzīvotājs.


Nabagais brālis, bagātais brālis

Ievietojot jautājumu anketā, protams, sagaidīju, ka novērtējumi nebūs atbilstoši objektīvajai situācijai. Tomēr negaidīju tik nozīmīgas nobīdes — ka modālais (visbiežāk izvēlētais) intervāls būs ceturtā decile. Objektīvi ceturtajai decilei atbilst IK aptuveni 2800—3700 ASV dolāru līmenī uz cilvēku un tādas zemes kā Irāka, Filipīnas, Mongolija, Indija, Nikaragva, Palestīna, Vjetnama. Cilvēkam, kas tur nav bijis, laikam jau ir neiespējami aptvert, ka tā ir pavisam cita pasaule, salīdzinot ar Latviju, kur 2008.gadā IK līmenis bija 17 300 dolāru uz cilvēku.

Taču šī pasaules uztvere, kas balstās nezināšanā, un bagāto valstu kā referentās grupas izvēle kalpo kā īpašs mazvērtības kompleksu cēlonis mums pašiem. Lai gan, protams, ja cilvēki saprastu to, cik labi patiesībā dzīvojam, visdrīzāk reakcija būtu tāda, ka viņiem nav daļas par kaut kādu tur Āfriku vai Āziju. Kaut kas tāds, ka šīs valstis pašsaprotami ir kaut kas zemāks. Kaut kas tāds, attiecībā pret ko savu pozīciju vērtēt vispār nav vērts.

Netiešā veidā to apliecina sniegto atbilžu skaits uz dažiem 2010.gada janvārī Data Serviss uzdotajiem jautājumiem. Respondentiem tika lūgts nosaukt trīs valstis, kas, viņuprāt, ir bagātākas par Latviju, trīs, kas ir aptuveni tikpat bagātas, un trīs, kas nabagākas. Kopumā atbildēja 615 latvieši un 426 citu tautību pārstāvji. Uz jautājumu par bagātākajām valstīm vidēji tika saņemtas 2,90 konkrētas atbildes no katra latvieša, kā arī 2,84 no katra nelatvieša. Kopumā tas liecina par ļoti augstu respondenci — maksimālais iespējamais atbilžu skaits, kā saprotams, šeit bija 3. Tātad gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam ir pietiekami skaidrs un apzināts saraksts ar „normālajām” valstīm, kas tiek apskaustas un apbrīnotas.

Jau sliktāka respondence parādās, kad nepieciešams nosaukt valstis, kas ir tajā pašā līmenī kā Latvija, — vidēji 2,45 atbildes no katra latvieša un 2,42 no katra nelatvieša. Visbeidzot, kad jānosauc nabadzīgākās valstis, izrādās, ka atbildes sniegt ir daudz grūtāk vai arī ievērojami mazāka motivācija — tikai 2,31 atbilde no katra latvieša un 2,04 no katra nelatvieša. Praksē nereti bija gadījumi, kad šī pēdējā sadaļa palika neatbildēta, dažs pat aiz niknuma norādīja, ka par Latviju nabadzīgāku valstu neesot. Atsevišķiem respondentiem raksturīga bija arī izteikti nabadzīgu valstu nosaukšana pie tām, kas vienā līmenī ar Latviju, un neatbildēšana uz jautājumu par nabadzīgākajām valstīm. Tāda īpaša vēlme skatīties greizajā spogulī. Par katru cenu. Un vēl visiem citiem parādīt to, ko tajā redz.



Valstis pie horizonta

Ir daudzmaz skaidrs, kā sevi redzam spogulī. Bet kādas tad ir tās valstis, ko redzam, ko ievērojam, ar ko sevi salīdzinām? Respektīvi, kas ir pie horizonta? Lai to saprastu ieskatīsimies to respondentu atbilžu saturā, par ko nupat bija runa.

Vispirms par tām valstīm, kas būtu bagātākas. 2.attēlā atspoguļots to valstu nosaukšanas biežums, kuras latvieši vai citi respondenti minējuši vismaz 5% gadījumu. Kopumā absolūtais vairums minēto valstu ir izteikti bagātākas par Latviju, proti, tās atrodas starp 15% bagātāko pasaules iedzīvotāju, kuri saražo aptuveni 53% no pasaules IK. Citiem vārdiem te ir runa par „tām” — bagātajām, apskaužamajām, atdarināmajām un visādi citādi godājamajām valstīm. Tās ir referentā grupa tādā mērā, ka kalpo par etalonu, gluži kā skaistuma konkursa uzvarētājs otrās vietas ieguvējam. Tomēr bez īstas ticības „to” līmeni jebkad sasniegt.

Izņēmums šajā sarakstā ir Igaunija, Lietuva un Krievija. Šīs valstis arī kalpo par referento grupu, tomēr sacensība ar tām ir daudz spraigāka. Ja zaudējums „tām” — bagātajām, „normālajām” u.t.t. — valstīm šķiet pašsaprotams, tad zaudējums šīm minētajām trim jau ir īpaši sāpīgs. Un to progresam vai regresam Latvijas iedzīvotājs īpaši seko līdzi.

Protams, objektīvie rādītāji nekādi neliecina, ka kāda no šīm valstīm dzīves līmeņa ziņā fundamentāli atšķirtos no Latvijas. Atšķirības ir niecīgas. Var jau, protams, pēc Maskavas apmeklējuma apgalvot, ka Krievija ir ļoti bagāta valsts, taču pēc viesošanās Pleskavas apgabala sādžās, savukārt, šķitīs, ka tā ir pavisam atpalikusi, nolaista un mežiem aizaugusi. Patiesība būs kaut kur pa vidu, jo Krievijas kontrasti vienkārši ir nesalīdzināmi izteiktāki par Latvijā atrodamajiem. Tāpat kā Maskavas iespējas akumulēt finanšu resursus uz pārējās Krievijas rēķina ir nesalīdzināmi lielākas par Rīgas iespējām to pašu darīt Latvijas mērogos.

2. attēls

Iemesli, kāpēc Igauniju, Latviju un Krieviju respondenti šeit minējuši, visticamāk, liecina par šo īpašo sāpi, ka „tur” ir labāk. Krievvalodīgo respondentu gadījumā tā var arī nebūt sāpe, bet iekšējs vai deklaratīvs lepnums par Krieviju — ne jau velti atbildi „Krievija” šajā gadījumā daudz biežāk izvēlējušies nelatvieši. Tas ir stāsts par to, ka labi ir tur, kur mūsu nav. Un neliecina par to, ka respondenti minētās valstis uzskatītu par ievērojami bagātākām. Problēma ir, ka šīs valstis viņu izpratnē principā tādas arī ir — kaut nedaudz, bet tomēr — bagātākas.

Uzskatāmi šo Baltijas mēroga mazvērtības kompleksu varam vērot, apskatot atbilžu dinamiku citas pētnieciskās kompānijas — SKDS — datos par to, kura no Baltijas valstīm, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, sasniegusi vairāk. 3.attēlā redzam, ka arī tā saucamajos „treknajos gados” Latvijas iedzīvotājiem šķita, ka „tur, pie viņiem” ir labāk. Un jo īpaši tā šķiet šobrīd. Interesanti, ka, šādu pētījumu atkārtojot Lietuvā, ar lielu varbūtību varam apgalvot, ka turienes iedzīvotāji par savas valsts sasniegumiem būs aptuveni tādās pašās domās kā Latvijas iedzīvotāji par Latviju. Savukārt Igaunijā gan ar pašapziņu Baltijas mērogā viss būtu kārtībā, bet mazvērtības kompleksi ir vērsti Somijas virzienā.

3. attēls

Jau skaidrāk savus „tiešos konkurentus” redzam, ja jautājam, kurās valstīs dzīves līmenis ir aptuveni tāds pat kā Latvijā. Protams, kā jau tas bija gaidāms, visbiežāk nosauktas abas Baltijas valstis.

4. attēls

Nedaudz pārsteidz tas, ka trešā pēc pieminēšanas biežuma ir Polija. Proti, šī valsts ir pamanīta un atzīta par līdzvērtīgu. Taču arī kopumā referentā grupa parasti ir postsociālistiskā, īpaši postpadomju, telpa. Gruzijas un Moldovas nosaukšana šajā sarakstā, ar ko izceļas nelatviešu respondenti, gan liecina vai nu par reālās situācijas neapzināšanos šajās valstīs vai, ticamāk, vēlmi „ierādīt” Latvijai „īsto” vietu.

Ja apskatām valstis, ko Latvijas iedzīvotāji atzīst par nabadzīgākām, tad īpaši izceļas vēlme nosaukt no kaut kurienes pagrābtas īpaši nabadzīgas valstis. Kā pirmā tāda ir Haiti, par kuras pastāvēšanu ir uzzināts sakarā ar postošo zemestrīci. Bieži nosaukta arī Afganistāna, kas tāpat kā Irāka zināma karadarbības dēļ. Kopumā te redzam ļoti fragmentāru pasaules uztveri, kas liecina par intereses trūkumu, jo sagrābstīta no jaunākajām ziņām. Vairumā gadījumu nav pat aptuvenas sajēgas par konkrētās valsts lielumu un tamlīdzīgi. Ja Indija vēl parādās visnotaļ bieži, tad Ķīnu sauc pavisam reti. Sauc valstis, kas vienkārši ir kaut kur „tur”, kur ir vēl sliktāk. Aplēses, cik daudz iedzīvotāju varētu dzīvot „kaut kur tur”, redzējām jau 1.grafikā.

Par spīti īpašai norādei intervētājiem nosaukt tikai konkrētas valstis, viena bieža atbilde, kas nosacījumam neatbilda, tomēr parādījās. 5.attēlā gan tā nav atspoguļota. Šī atbilde ir „Āfrikas valstis”, ko minējuši vairāk nekā 6% respondentu. Bez diferenciācijas, kas īpaši skaidri parāda uztveri, ka tas ir „kaut kur tur”, ārpus iekavām. Kā arī to, ka nav skaidrības, kā tur kuru no tām sauc. Nedaudz zinošākiem respondentiem ir raksturīgi šīs atbildes vietā teikt „Nigērija”. Vēl zinošākie sauc valstis, kurām kopskaitā nav izredžu tikt nosauktām vismaz 5% gadījumu.

5. attēls

Zināmā mērā kā referentā grupa te tiek izmantotas arī postpadomju telpas valstis, par kurām nu ir zināms, ka tur ir vēl sliktāk. Jāsaka, ka tas tomēr darīts biežāk nekā starp bagātākajām valstīm — arī tur taču droši varēja saukt Čehiju, Slovēniju, tomēr tas noticis salīdzinoši retāk. Tādējādi varam secināt, ka vairumu no šīm valstīm tomēr uztveram kā „uzvarētas” savstarpējās cīņās. Tikai šī uzvara acīmredzot nav pietiekami salda, drīzāk tā ir pašsaprotama. Pretenziju līmenis ir augstāks, un tas arī rada kompleksus.

Īpašs stāsts šajā saistībā ir Krievija, ko visnotaļ bieži saukuši Latviešu respondenti. Lielā mērā jau tas saistās vienkārši ar pretējām emocijām kā krievu tautības respondentiem — re, kā es „to tur” tagad nosaukšu! Lai gan, zinot, ka daudzi latvieši neseko līdzi notikumiem Krievijā, tā nereti var būt arī nezināšana — uzskats, ka tur jau nu noteikti ir sliktāk. Vienkārši tāpēc, ka citādi nevar būt.

Laikam jau Latvijas eksprezidentes realizētais masu psihoterapijas seanss „Mēs esam stipri, mēs esam vareni”, kautrīgi atkārtots, sevišķus rezultātus nedod. Drīzāk nāk prātā pasaka par zaķi, kurš, neapmierināts ar lietu kārtību, ka viņš ir mazs un no visiem baidās, dodas uz dīķi slīcināties. Te piepeši, viņam pieejot pie dīķa, varde metas bēgt. Lūk, ar to arī pietiek pašapziņas radīšanai.

Latvijas iedzīvotājs, protams, zina, ka „kaut kur tur” ir valstis, kas dzīvo sliktāk. Viņš nesaprot mērogus. Līdz ar to spogulim vajadzētu skaidri parādīt, cik liela un nabadzīga ir pārējā pasaule. Tiesa, ar vienu parādīšanu nekādi nepietiktu. Būtu jārāda no dienas dienā.

Kur tādu spoguli rast? Acīmredzot par tādu var kalpot masu mediji. Un pirmais solis ir pašiem žurnālistiem aizmest savus greizos spoguļus, sakārtot savu pasaules apziņu tā, lai saprastu mērogus. Tad jau varēs arī citiem tādus dalīt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (31) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

višš 01.03.2010 23:12
Uzmanīgi izlasīju rakstu, sākumā šķita interesants, bet izlasot līdz galam radās iespaids, ka autors pats cīnās ar saviem kompleksiem un dēmoniem. Demagoģija ar cipariem no wikipēdijas nekas vairāk. Kaitinošas rakstā ir nievas par nezinīšiem respondentiem, kas šo, to, ko nezin? To, ka dzīvojam labāk par 70% planētas iedzīvotājiem daudz maz nojauš vismaz 90% pilngadīgo sabiedrības pārstāvju, bet tas jau drīzāk izsauc destruktīvi filozofiskas pārdomas cik nejēdzīga un netaisna dzīve ir uz planētas :). Ja pēc būtības IKP ir ļoti labs un uzskatāms rādītājs, bet tomēr tas ir pārāk virspusējs un nekonkrēts konkrētam indivīdam.
Mana nostādne ir tāda, pēc sliktākā nelīdzinās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 23.02.2010 20:50
p.s. VĒL bez 'veiksmes' gudrākajiem der pamācīties - Kā normulēt pētījumu jautājumu, lai 'vilks būtu paēdis un aitas dzīvas'' ?: Cik lielā mērā Jūs piekrītat apgalvojumam, ka Valda Dombrovska valdība nostrādās līdz 10.Saeimas vēlēšanām ( t.i., 2010. gada 2. oktobrim) ? - http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jb - reality 23.02.2010 08:56
Lai nu tā būtu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 22.02.2010 19:24
Juris Bogdanovs:''(..) Uzskatu šo "pētījumu" par pilnīgi nelietderīgu laika šķiesšanu,....'' - JA JAUNĪBAI būtu gudrība, bet vecumam - spēks, tad būtu pati pilnība, taču.....'' PĀRĀK asi nevajag '' uzbraukt'', galu galā M.Brants kungs tikai sāk savu pētījumu procesu, tikai cenšas apjēgt tās lietas, ko J.Bogdanovs vai Branta 'konsultants' (?) V.Āboliņš arī jaunībā neapjēdza. Dzīves pieredze - kā saka, nāks laiks, nāks lielāka apjēga, būs saturīgāki pētījumi ? Lai veicas !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


juris bogdanovss - autors 22.02.2010 13:14
Smieklīgi! Man mācīja skatīties uz labākajiem piemēriem, un meklēt veidus, ka tuvoties tiem savās izpausmēs, vai arī pat kļūt labākam par tiem, nevis visam atmest ar roku, atrast kādu, kuram iet vēl sliktāk un turpināt rīkoties demonstratīvi muļķīgi.
=
Uzskatu šo "pētījumu" par pilnīgi nelietderīgu laika šķiesšanu, jo Latvija varēja būt daudz labākā labklājības un finansiālās neatkarības situācijā, nekā viņa ir tagad. Tāpēc pat uzskatu par zaimojošu aicināt skatīties, ka citiem, redz, iet sliktāk nekā mums. Turklāt, ja ņem vērā Latvijā valdošo noslāņošanos, tad tādu objektīvu rādītāju nemaz nav ja ņem tik vispārināti kā šī teksta autors.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Karlis Rokpelnis 19.02.2010 09:40
Ilgākā laika posmā būs interesanti redzēt, kā situāciju ietemēs Piebalga jaunais amats EK. Enerģētikas komisāra krēslā viņš deva būtisku atbalstu atjaunojamās enerģētikas nozarei, neskatoties uz pretenzijām no Latvenergo un valdības puses. Varbūt, redzot musējo vienā no pasaules galvenajiem attīstības veicināšanas amatiem, arī Latvijā veidosies labāk informēts priekšstats par Latvijas vietu pasaules mērogā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

oranžs - Māris Brants 19.02.2010 00:21
Lorenca līknei, ko izmanto, lai izteiktu Gini, nav nekāda sakara ar decilēm vai kvintilēm - vienkārši laukums - novirze no ideālā sadalījuma, ko arī izsaka procentos; par cik novirze.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

oranžs - reality 19.02.2010 00:18
vēl var pajautāt, kādā krāsā Brantam apakšveļa - varbut arī no tā var izspiest kādu pārspriedumu un sakarības. Ja piemēram , biežāk ir oranža nekā zila, v ai tas nozīmē, ka labējāki uzskati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - reality 18.02.2010 16:45
Piebilde pie labās pazīšanas:

Es saprotu, ka, ja esam strādājuši vienā kompānijā, liek domāt, ka esam labi pazīstami. Bet mēs tur kaut kā izmainījāmies - vienā laikā neesam bijuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - L/ 18.02.2010 16:40
Jā, tāds jau arī bija mērķis - dabūt pirmās trīs valstis, kas ienāk prātā. Kā citādi referneto grupu nomērīsi? Blakus efekti (tai skaitā šeit minētie) ir neizbēgami. Tomēr simptomātiski, ka no jaunākajām ziņām tiek sauktas tieši nabadzīgās valstis, pārējās daudz mazākā mērā. Un tas jau ir jautājums tieši par informētību. Un interesi kā tādu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - reality 18.02.2010 16:34
Vārbūt Māris Brants un Reinis Lazda pat ir viena un tā pati persona? :)

Bet patiesībā es tiešām viņu nepazīstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

L/ 18.02.2010 15:16
Tālim - IKP, protams, nav pats labākais labklājības mērs, bet zināmu ieskatu dod. Korektāk būtu izmantot nacionālo kopproduktu (gross national income)

Mārim Brantam - mani pārsteidz atbilžu interpretācija, it īpaši par atbildi uz jautājumu par trīs valstīm, kurās dzīves līmenis ir zemāks nekā Latvijā. Es teiktu - kā pajautājāt, tādu atbildi arī saņēmāt. Ja tiek prasīts nosaukt trīs valstis, tad kāds brīnums, ka nosauc pirmās trīs, kas ienāk prātā. Loģiski, ka piemin kādu no tām valstīm, par kurām pēdējā laikā kaut kas dzirdēts (zemestrīces, kara darbības vai kādā citā sakarā). Otrkārt, cilvēkiem patīk justies drošiem par savu atbildi. Tāpēc arī piemin tādas valstis, par kuru nabadzības līmeni nevienam šaubu nav.

Kopējais secinājums gan ir interesants (ka subjektīvi lielai daļai liekas, ka Latvija ir galēji nabadzīga).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 17.02.2010 22:32
>Data Serviss (spriežot pēc Reiņa Lazdas rakstu stila - tas ir M.Branta bijušais kolēga ? )

p.s.s. Un vārdu ''atbildība'' lietošanu arī vajag aizliegt ar likumu - tā iesaku skatoties pašlaik ''Domburšovu''. Cik var cilvēki bez-atbildīgu rīcību apskatot runāt/atsaukties uz kaut kādu 'atbildību' ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - reality 17.02.2010 21:19
Kas liek domāt, ka man Reinis Lazda ir labi pazīstams?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Tālis 17.02.2010 21:18
Protams, ka IKP uz vienu iedzīvotāju parāda tikai vidējo. Tomēr zināms orientieris tas neapšabāmi ir. Katrā ziņā daudz precīzāks par Džini, kas būtībā parāda tikai to, cik līdzīgi sadalīts labums teritorijas iekšienē. Džini salīdzināšana starp valstīm ir pavisam problemātiska, jo matemātiski tā lielums atkarīgs no tā, cik daļās dala (Džini visnotaļ nozīmīgi atšķirsies, ja vienā un tai pašā teritorijā to rēķināsim no decilēm vai kvintilēm) - un vienas metodika iespējama tikai nosacīti bagātajās valstīs, par pārējām pētnieki ir laimīgi, ja vispār ir dati.

Laimes indekss ir pavisam kas cits. Tur jau tā problēma, ka šis rādītājs ir gaužām zems, neadekvāti zems materiālajam stāvoklim. Kaut kādā mērā tadarī mēģinu saprast, kāpēc ir tik zems. Un viena no atbildēm - neizdevīgas referentās grupas izvēle. Un neizpratne par proporcijām pasaulē vispār.

Nu, nevar jau Latvijas iedzīvotājam aizliegt būt nelaimīgam, ja viņš ļoti to vēlas. Bet tā ir tāda otrās vietas ieguvēja nelaimes sajūta. Tas, kurš palicis simt ceturtajā vietā ir daudz priecīgāks. Nu, tad varbūt šādā veidā var to nabaga otrās vietas ieguvēju uzmundrināt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 17.02.2010 20:07
p.s. To A.Zinovjeva atziņu es iekopēju arī tamdēļ, ka pagājušajā nedēļā portāla 'Diena.lv' blogā un Delfos parādījās M.Brantam labi pazīstamā Reiņa Lazdas raksts 'Ar likumu aizliegt vārda 'valsts' lietošanu' - tā raksta komentārā es pievienoju savu piezīmi - ieteicu aizliegt arī vārda ''demokrātija'' lietošanu - nu kam mums kāds eksportētais 'spogulis', ja tajā skaidru bildi nevar saredzēt, tik' viss miglā tīts ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


reality 17.02.2010 19:53
>BRIEDIS:''Tomēr, Mārim un pētījumam ir taisnība,...'' - A MŪSU premjers tai pat laikā iet pie zīlnieces - nevis pie pētniekiem/ekspertiem ? Ko pārmest premjeram un elitei par pētnieku izpētītā un sasniegtā ignorēšanu (neesmu nekad dzirdējis kādu šodienas vadošo&valdošo atsaucamies uz pētījumiem, kad runa ir par ''progresu'' vai ''laimīgāku sabiedrību'' - izņemot prezidentu Zatleru ). Ja godīgi, tad es tikai pārskatīju M.Branta rakstu - neiedziļinājos, jo jau pēc virsraksta skaidrs par ko atkal iet runa. Ar šitādiem virsrakstiem/rakstiem jau vairs piesaitīt nevar - ja lielākajai sabiedrības daļai ir acīmredzams 'kas ir kas', tad ekspertiem nav lielas jēgas n-tās reizes to aprakstīt savos darbos. Prezidenta Zatlers jaunākā 'Pārskats par tautas attīstību ...' prezentācijas laikā ieteica pētniekiem - vairāk piestrādāt pie secinājumiem un pašiem personiski piedalīties risinājumu darbos. Pārdomām par ''greizo spoguli'' un tām 'mokām' tajā ko saskatīt - viena rindkopa iz tā sociologa rakstītā, kuru pašlaik lasu/pārlasu visvairāk:

А. Зиновьев: Термин «демократия» не только ненаучен. Он стал многосмысленным. Никакого подлинного смысла не существует. Просто – десятки определений. Речь не идет даже о том, чтобы найти какой-то подлинный смысл этого слова или выяснить, что же такое подлинная демократия. Выяснить надо, с чем мы сталкиваемся в нынешней ситуации. Дело в том, что в западной идеологии, в пропаганде путем выделения и идеализации привлекательных частностей западной государственности создан идеологический миф о демократии. Его и навязывают другим народам. С какой целью? С той же, с какой в свое время европейцы спаивали алкоголем индейцев. Чтобы их ликвидировать и завоевать соответствующую территорию. Навязывая этот несуществующий в реальности миф другим народам, добиваются того, что эти народы и их страны разрушают. Разрушают их социальный строй, их систему государственности…

АЛЕКСАНДР ЗИНОВЬЕВ: Я мечтаю о новом человеке

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Briedis to reality 17.02.2010 16:20
Bet tad jau sanāk, ka labāk domāt, ka esam sliktākā situācijā, nekā esam, ja tas pamudina rosīties. Atkal gan jautājums, kas ir labāk, vai progress=laimīgāka sabiedrība etc.
Tomēr, Mārim un pētījumam ir taisnība, lai sakarīgi plānotu savu rīcību, svarīgi adekvāti apzināties savu vietu. Kaut vai lai saprastu, ka ir daudzi, kurus varam mācīt vai pakļaut, izmantot savā labā. Diez cik labi neskan, bet varbūt, ja mēs to iemācītos, tas būtu vinnējošais..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


reality 17.02.2010 15:29
Briedis:''(..), kaut kā tā.'' - DOMĀJA mūsu sencis, sēžot alā, pie ugunskura ar cilvēka ''labāko draugu'' ? Un sagribējās cilvēkam - un sākās, ritens, auto, kosmosa raķete - māja, piramīdas, Burj kalif..uttt..utml. Mūsu vēlmes vienmēr apsteigs mūsu iespējas - secināja kāds senatnes gudrais pārdomu laikā par cilvēka būtību. 'Viss plūst - viss mainās ' - tāpēc jau sociologi un viņu pētījumi, lai sabiedrība zinātu par notiekošo - lai varētu uzlabot dzīvi ??

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Briedis 17.02.2010 13:57
Pedējais gan bija joprojām par VIDu nevis par laimes indeksu. Bet par laimes indeksu - to jau arī veido, tas, kā sevi saredzam. T.i. reālie rādītāji, pareizais spogulis un laimes sajūta tie ir savstarpēji saistīti rādītāji. Nav kļūda katru no tiem papētīt atrauti, bet labi, ja pēc tam saliekam visas sakarības pa vietām un labāk saprotam, kur cēloņi, kur sekas. Un ko vispar vēlamies. T.i. Vai es vēlos gruzīties par to, ka man nav Mersedess ka kaimiņam, lēkāt sajūsmā, ka neesmu tāds bomzis, kā pretējais kaimiņš. Sēdēt uz krāsns un priecāties, cik man labi, jo citi salst, vai ierīkot mājā siltumsūkni, kaut kā tā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Briedis 17.02.2010 13:47
Ko par šo runa krievijas medijos: http://www.vesti.ru/videos?vid=259737&p=2&sort=1&cid=1

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 17.02.2010 12:06
TĀLIS:''Spilgts piemērs ir Koreja - augsts IKP uz 1 iedzīvotāju, bet paši iedzīvotāji dzīvo relatīvā nabadzībā. '' - SPILGTS PIEMĒRS pus-patiesībai (sociologu roku veiklībai)? Varbūt derētu precizēt valsts oficiālo nosaukumu ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 17.02.2010 12:03
TĀLIS:''Ja tevi nepamet sajūta, ka ienākumi netiek godīgi sadalīti starp sabiedrības grupām, ka valsts nav domāta cilvēku vajadzībām, tad apmierinātība cilvēkiem ir zemāka. '' - TAD SOCIOLOGI izdarot 'satriecošus' secinājumus parasti iesaka palielināt ''demokrātijas'' indeksu, stiprināt pilsonisko sabiedrību..utt..utml..bla-bla-bla ? KĀ PANĀKT kādas APMIERINĀTĪBAS līmeni tepat uz planētes Zemes, nevis cerēt uz debesu/heaven paradīzes Edenes dārziem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tālis 17.02.2010 11:51
Vēl gribēju piebilst par subjektīvo faktoru - t.s. laimes indeksu. Ne vienmēr augstāks IKP nozīmē laimīgākus un apmierinātākos iedzīvotājus. Ja tevi nepamet sajūta, ka ienākumi netiek godīgi sadalīti starp sabiedrības grupām, ka valsts nav domāta cilvēku vajadzībām, tad apmierinātība cilvēkiem ir zemāka.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Tālis 17.02.2010 11:48
IKP uz 1 iedzīvotāju nav vidējā iedzīvotāja labklājības mērs. Tas norāda ekonomikas potenciālu un efektivitāti - cik daudz pievienoto vērtību rada 1 cilvēks. Spilgts piemērs ir Koreja - augsts IKP uz 1 iedzīvotāju, bet paši iedzīvotāji dzīvo relatīvā nabadzībā. Tas pats lielā mērā attiecas uz tādām resursu zemēm kā Krievija. Tāpēc nav brīnums, ka pētījumā tādi secinājumi.

Ja nu ļoti gribējās valstu pārticību salīdzināt ar iedzīvotāju labklājību, klāt bija jāņem GINI indekss par šīs labklājības nevienlīdzīgu sadalījumu. Tas, redz, kā reiz parādītu, ka aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir taisnība: vidēja iedzīvotāja ienākumi-vidēja iedzīvotāja izdevumi pret dzīves dārdzības līmeni nebūs ļoti atšķirīgi no Baltkrievijas, Serbijas, Polijas, hm, iespējams pat Ukrainas. Vēl interesantāk būtu salīdzināt Latvijas attālo lauku rajonu iedzīvotāju dzīves līmeni ar līdzīgiem reģioniem citās valstīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Briedis 17.02.2010 00:55
Bet iespējams, mēs vairāk esam kā tādi kā Doriani Greji, kuri ģīmetni ar savu novecojošo, atbaidošo viepli glabā noslēptu slepenas istabas dziļajā stūrī?..:))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Briedis 17.02.2010 00:53
Vai tad nav tā, ka īsto spoguli, kurš saka patiesību, Sniegbaltītes pamāte tur savā istabā un nevienam citam nerāda?
Jautājums ir - vai mums trūkst informācijas, lai sevi ieraudzītu, informācija ir nepareiza, vai mēs varbūt nevēlamies sevi ieraudzīt.

Varbūt mēs esam kā Sniegbaltītes pamāte, kura uzzinot no spoguļa patiesību, gatava nest tai saindētu ābolu?

Mēs patiesībā tiešām nevēlamies patiesību, bet gan labu dzīvi. Viens no vairākiem simtiem ir gatavs aizbraukt uz kādu nabadzīgu valsti un uzbūvēt tur skolu bērniem, kuras celtniecības izmaksas nepārsniegtu drēbju skapja iegādi šeit. Bet mums visiem arī tur nav jābrauc. Normāli sabiedrībā, kurā dzīvojam, ir skatīties kaut kādu filmu par to visu, cik citur grūti. " Graustu miljonāru" (nezinu par ko tur ir, bet laikam par nabagiem) vai arī "Boratu" un pēc tā arī spriežam. Bet par savu dzīvi - mēs skatāmies uz kaimiņu, nevis uz Boratu...

Pat ja man teiks, ka es dzīvoju labāk nekā...pat nē, ja man teiks, ka esmu starp dažiem % izredzēto, es no tā laimīgāks nekļūšu, siltuma rēķins arī nekļūs mazāks...Tālab tie spoguļi tik greizi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks - Branta kungs 16.02.2010 23:05
Jūsu dotais salīdzinājums ir šokējoši nekorekts. Cilvēks (valsts, sabiedrība) nav matemātiski izskāms lielums, (zinatniski saka - neadditīvs, nav daļu summa) bet vēsturiskā attīstībā esošs veselums. Ekzakti zinātniski šādi var "pierādīt" da jebko, tikai nevajag to saukt par cilvēka būtībai adekvatu skaidrojumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks - Branta kungs 16.02.2010 23:04
Jūsu dotais salīdzinājums ir šokējoši nekorekts. Cilvēks (valsts, sabiedrība) nav matemātiski izskāms lielums, (zinatniski saka - neadditīvs, nav daļu summa) bet vēsturiskā attīstībā esošs veselums. Ekzakti zinātniski šādi var "pierādīt" da jebko, tikai nevajag to saukt par cilvēka būtībai adekvatu skaidrojumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - reality 16.02.2010 20:09
Nepiestrādāju ne SAK, ne pie citiem ķīlniekiem (laboratorija u.tml.). Tāpat arī man nav sasitības ar saucamo DnB NORD barometru, kas praksē ir SKDS pētījums. Sadarbojos ar 'Data Serviss'.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 16.02.2010 19:51
'' Būtu jārāda no dienas dienā.'' - M.Branta kungs nepiestrādā Ķīļa kunga SAK ? Baigi līdzīgās atziņas un biznesa centieni īsto 'spoguli' atrast - '' Lai iedzīvotāji sāktu pozitīvi raudzīties uz dzīvi un nākotnes izredzēm, valdībai vajadzētu aktīvāk skaidrot notiekošo ekonomikā un arī sniegt redzējumu par laiku, kad grūtības varētu beigties'' (profesors R.Ķīlis komentējot 'DnB NORD Latvijas barometrs pētījumu' - LA, 15.09.2008 ).

Saistītie raksti
Krizes mitologija

Krīzes mitoloģija 37 Autors:Māris Brants

Failed state latvija

Failed state. Latvija? 108 Autors:Ivars Ījabs

Zemledus protests politika.lv

Citi autora darbi
Ritdiena kura pienaks

Rītdiena, kura pienāks 20 Autors:Māris Brants

Pretvalstisks jautajums

Pretvalstisks jautājums 10 Autors:Māris Brants

Atbildiba par valsti

Atbildība. Par valsti 75 Autors:Māris Brants