Godmaņa valdības prioritātes 8

Šodien no plkst.12-14 notika Latvijas vēsturē vēl nebijis pasākums - proti, premjera kandidāts apsprieda valdības deklarācijas projekta tieslietu sadaļu ar tiesībsargājošo iestāžu un NVO pārstāvjiem. Man bija iespēja tajā piedalīties, tādēļ izklāstīšu savus novērojumus.

Iesaki citiem:

Manuprāt, Godmanim un viņa komandai pienākas plusiņi par divām lietām:

1) to, ka viņi vispār bija gatavi uzklausīt cilvēkus "no malas" (ne no politikas) - Latvijā jau tas šobrīd nav maz,

2) to, ka attiecībā uz vairāku jautājumu svarīgām niansēm, šķiet, viņi pat bija gatavi ņemt ieteikumus vērā (piemēram, attiecībā uz iespējām atbrīvot no kriminālatbildības personu, kas ir ziņojusi par nozieguma organizētājiem. Vienīgais konceptuālais iebildums no premjera komandas puses - ziņotājs nevar paturēt sev noziedzīgā ceļā iegūtu mantu. Tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem bija priekšlikumi, kā šo problēmu atrisināt, un premjera kandidātam pret tiem vairs nebija nekas iebilstams).

Taču šis pozitīvais labās gribas novērtējums nekādu nemazina manu viedokli, ka gan gan valdības deklarācijas projektā, gan 100 dienu programmas projektā par svarīgiem jautājumiem šobrīd ir sarakstītas bezjēdzīgas un pat potenciāli kaitīgas lietas.

Providus kopīgi izveidoto nostāju par valdības deklarāciju var apskatīt šeit, tādēļ šajā blogā aprakstīšu tikai savus iespaidus (kurus publiski izklāstīju tikšanās laikā) par 100 dienu programmas projekta tiesiskuma sadaļu. Uzreiz pateikšu, ka galvenā problēma ir neskaidrība konceptuālos uzstādījumos, kuru sekas var būt tādas, ka Godmaņa valdība tiesiskuma ziņā ne tikai nebūs progresīvāka par Kalvīša valdību, bet nodarīs pat vēl lielāku kaitējumu.

Kādēļ?


  1. projektā minētais neatliekamais valdības darbs: "Valdība iesniegs Saeimā likumprojektu par parlamentārās kontroles atjaunošanu valsts drošības iestādēm, vienlaikus nemainot prokuratūras kā vienīgās tiesiskās uzraudzītājas funkcijas (par pamatu ņemot likuma "Valsts drošības iestāžu likums" redakciju līdz 2002.g.)"

    Vai, izlasot šo formulējumu, kāds zina, ar ko šāds regulējums atšķirsies no bēdīgi slavenajiem 2007.gada pavasara drošības likuma grozījumiem, par kuriem notika referendums? Es, piemēram, lielu atšķirību neredzu. Tikšanās laikā izrādījās, ka arī premjers nav īsti sapratis, kas pavasarī īsti nebija pareizi izdarīts, un kā galveno problēmu minēja VVF apturēto projektu nepareizo (sasteigto) pieņemšanas procedūru. Manuprāt, un to arī pirms manis norādīja klātesošie tiesībsargājošo institūciju pārstāvji, - parlamentārās kontroles regulējumam ir jābūt tādam, lai : 1) neapdraudētu slepenas informācijas drošību; 2) iegrožotu deputātu negodprātīgas rīcības iespējas. Nedemokrātiska un sasteigta lēmumu pieņemšanas procedūra, tātad, ir tikai puse no bēdas - ja valdība vēlas izvirzīt par savu prioritāti drošības iestāžu parlamentāro kontroli, tai ir arī jānovērš citas ar šo jautājumu saistītās bažas. Un, protams, ka tas jānoformulē rakstiski. Pretējā gadījumā pēc dažiem mēnešiem var izrādīties, ka, sastādot šo valdību, ir akceptēts arī pavasara drošības iestāžu pārraudzības modelis, par kuru notika referendums.



  2. projektā minētais neatliekamais valdības darbs: " Valdība iesniegs Saeimā grozījumus KNAB likumā, iestrādājot normas, kas paredz ģenerālprokurora obligātu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par KNAB vadītāja iecelšanu un atcelšanu."

    Sākumā redzot šo formulējumu, man bija grūti noticēt savām acīm, jo ģenerālprokurs JAU ŠOBRĪD ir iesaistīts lēmuma pieņemšanā par KNAB vadītāja atcelšanu. Kas tur jauns? Taču no premjera skaidrojumiem es sapratu, ka iecere ir paredzēt, ka ģenerālprokuroram ir ekskluzīvas tiesības izvēlēties KNAB priekšnieka kandidātu (MK un Saeima gan to var noriadīt) un uzsākt KNAB priekšnieka atcelšanas procedūru. Taču tādā gadījumā šī procedūra arī ir rakstiski jānoformulē valdības deklarācijā - jo šobrīdējais formulējums valdībai uzliek tikai vienu obligāti izpildāmu pienākumu: atrast ģenerālprokuroram vietu KNAB priekšnieka nominēšanā. Reālajā dzīvē tas var nozīmēt, piemēram, ka ģenerālprokurors atkal tiek iemests vienā vērtēšanas komisijā ar 4 politiķiem un viņiem kopīgi ir jāatlasa viens kandidāts.

    Starp citu, es arī nepiekrītu, ka Godmaņa mutiski izklāstītā iecere būtu pareizākais KNAB politiskās neatkarības nostiprināšanas modelis. Manuprāt, nav pareizi tādas pilnvaras nodot vienai personai - pat ja tas ir ģenerālprokurors. Vajadzīgs, lai "atlasītāji" un "atcēlēji" būtu vairāki, taču noteikti pēc iespējas tāli no politikas.

    Sarunā tika pārrunāts arī KNAB statuss. Šajā jautājumā es neredzu lielus šķēršļus tam, lai šo iestādi izņemtu ārpus MK sistēmas, nosakot tai līdzvērtīgu statusu, kā, piemēram, Valsts kontrolei, CVK, Tiesībsargam, NRTP u.c. neatkarīgām iestādēm, protams, paredzot atsevišķu pārraudzības modeli par tās izmeklēšanas darbu.




  3. projektā minētais neatliekamais valdības darbs: " Valdība iesniegs Saeimā grozījumus Kriminālprocesa likumā, iestrādājot KPL 410.pantā, ka prokurors nodod lietu tiesnesim, kurš pieņem lēmumu."

    Panta saturs ir šāds: "Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgu nodarījumu. Šā panta noteikums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu." Tikšanās laikā daudz tika diskutēts par to, kam - ģenerālprokuroram vai tiesai- būtu piešķiramas tiesības atbrīvot no kriminālatbildības (vai samazināt sodu) personu, kas ir ziņojusi par VIENĀDA smaguma noziedzīgiem nodarījumiem.

    Tas, kas netika īsti pamanīts: kā īsti ir formulēta valdības apņemšanās. Formulējums neattiecas uz VIENĀDA smaguma noziedzīgiem nodarījumiem. Tas, ko valdība burtiski apņemas izdarīt - atņemt ģenerālprokuroram jau esošās tiesības izbeigt kriminālprocesu, ja persona palīdzējusi atklāt SMAGĀKU nodarījumu un tās atdot tiesai. Manuprāt, šāda rīcība gan kavētu prokuratūras iespējas atklāt smagus noziedzīgus nodarījumus (jo gala vārds būtu tiesas ziņā), gan, kā to minēja klātesošie tiesību eksperti - apveltītu tiesu ar tai neraksturīgu funkciju. Tikmēr VIENĀDA smaguma noziedzīgie nodarījumi, par kuriem vismaz pusgadu sabiedrībā ir notikušas diskusijas, valdības 100 dienu programmā nav pat pieminēti.

    Ja tas tā nav domāts (un no tā, ka Godmanis neaizrādīja diskusijas dalībniekiem par "nepareizu" jautājuma izpratni, es secinu, ka viņš tā nebija domājis), - doma ir skaidri jānoformulē. Pretējā gadījumā es šo valdības apņemšanos lasu kā tādu, kas nevis atvieglos, bet - tieši otrādi - traucēs prokuratūras darbu.



  4. projektā minētais neatliekamais valdības darbs: " Valdība iesniegs Saeimā grozījumus likumos, lai personas, kuriem apturēta mandātu darbība (t.sk.sakarā ar apsūdzībām smagos noziegumos), varētu saņemt kompensācijas par attaisnojošu darba kavējumu (t.sk.attaisnojošs tiesas spriedumu)"

    Šis ir pats dīvainākais juridiskais teksts, ko man pēdējā mēneša laikā ir nācies lasīt:

    1) Izlasot šo "apņemšanos", pirmā doma, kas nāk prātā: deklarācijas sastādītāji nav pamanījuši, ka jau labu laiku spēkā ir likums “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, kur ir paredzētas kompensācijas par nesaņemto darba algu, ja ir bijis attaisnojošs tiesas spriedums. Tie, kuri par to nebija informēti, sīkāku informāciju var saņemt Tieslietu ministrijas mājas lapā. Zaudējumu atlīdzināšanas princips attiecas uz jebkuru Latvijas iedzīvotāju un deputāti nav nekāds izņēmums.

    Tikai sev vien zināmu apsvērumu dēļ valdība apņemas izdarīt kaut ko tādu, kas likumā jau sen noteikts.

    2) Tik pat dīvaini ir tas, ka šis formulējums neuzliek valdībai par pienākumu grozīt likumus, lai personām, kas apsūdzētas smagos noziegumos, tiktu apturēts mandāts. Viss, kas ir pateikts - ja mandāts tiek apturēts (kā tas var tikt apturēts, ja šobrīd likumos tas nav paredzēts?!), tad deputātam attaisnojoša sprieduma gadījumā ir jāsaņem kompensācija. Vai valdība rosinās apturēt mandātus, kādiem tieši deputātiem (Saeimas vai arī pašvaldību), kādos apstākļos - tas viss ir dziļā miglā tīts.



  5. projektā minētais neatliekamais valdības darbs: " Valdība iesniegs Saeimā grozījumus "Nacionālās drošības likumā" un "Valsts drošības iestāžu likumā", kas paredz iedibināt Valsts drošības iestāžu padomi valsts drošības politikas koordinācijai.

    Nu nav man skaidrs, kādēļ jaunā valdība tieši šo, tik politiski sensitīvo jautājumu ir izvirzījusi par Neatliekamu Valdības Darbu, taču pieņemsim, ka ir svarīgi apsvērumi. Jautājums, kas vēl aizvien ir spēkā kopš šī gada pavasara: vai jaunais valsts drošības politikas koordinācijas mehānisms neizjauks varu līdzsvaru, par ko bija satraukusies VVF. Ņemot vērā visu šī jautājuma sāpīgo kontekstu, jaunajai valdībai tomēr pieklātos vismaz dažos vārdos deklarācijā formulēt, kas ar šo līdzsvaru notiks.



Tiesiskuma sadaļā kā pēdējais neatliekamais jautājums ir partiju finansēšana, par ko savas domas es jau aprakstīju atzinumā.

Un tas arī viss!

Šīs ļoti abstraktās formulas, izrādās, ir līdzeklis, kā Godmaņa valdība cer atgūt sabiedrības uzticēšanos pirmajās 100 savās darbības dienās. Ņemot vērā to, cik dažādu saturu var palikt zem katras no 5/6 tieslietu prioritātēm, vismaz man nebūs liels pārsteigums, ja sevišķi veiksmīgas tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanai Godmaņa 100 dienas nebūs. Ja runā pavisam nopietni: šobrīd man ir aizdomas, ka tiesiskumu var piemeklēt vēl smagāki laiki, nekā pie Kalvīša.

Indikators, ko es esmu pati sev pieņēmusi kā noteicošo, lai saprastu, kādi ir Godmaņa nolūki: vai Godmanis un viņa komanda piekritīs konkretizēt valdības deklarāciju un 100 dienu programmu tā, lai tajā nebūtu iespējams ielasīt vāji maskētu nolūku nevis stiprināt tiesiskumu, bet gan novest līdz galam Kalvīšlaiku politiskās spēlītes .

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 02.01.2008 16:44
Aleksis,

Teksts par spīdzināšanu bija nepareizā kontekstā - tas, protams, saistīts nevis ar attieksmi pret imigrāciju, bet pret teroristiem

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 02.01.2008 16:43
Aleksis,

"Viena no ES īpatnībām ir nepatika pret nacionālismu (ja nu vienīgi tiek atzīts kaut kāds liberāls "pan-eiropeisks nacionālisms")."

Kurās demokrātiskās ne-Eiropas valstīs nav "nepatikas" pret nacionālismu? Man šķiet, ka nacionālisms līdz šim ir marginalizēts vai visur. Ne Amerika, ne Āzijas valstīs nacionālisms ne tuvu nav priekšplānā. Vienīgā valsts, ko es varu iedomāties un kurā nacionālisms spēlē ļoti svarīgu lomu - Izraēla.

Bet, ja mēs atkāpjamies no šaurās nacionālisma tēmas, tad šobrīd ir sākusies tāda kā labējās domāšanas renesanse - ne tikai Eiropā, bet arī ASV (saistībā ar diskusijām par pareizu rīcību imigrācijas sakarā - vēl pirms dažiem gadiem bija grūti iedomāties, ka tiks nopietni diskutēts par spīdzināšanas iespēju atjaunošanu vai žogu [eletronisku] starp Meksiku un ASV).


"Turklāt atļaujas atklāti runāt par tēmām (nekontrolētu imigrāciju, demogrāfisko katastrofu), ko "pieklājīgās" partijas līdz šim noklusēja."

Jautājums par demogrāfisko katastrofu, cik zinu, jau sen ir dažādu valstu politiskajā dienas kārtībā. Kas atiecas uz imigrāciju - tas ir jautājums, kas nav obligāti ir saistāms ar nacionālismu. Tā drīzāk ir drošības, sabiedriskās kārtības un valstu sociālās nodrošināšanas sistēmas problēma.

Bet es piekrītu, ka tieši radikāli labējo partiju parādīšanās (ne tikai Heiders, bet arī Le Pens Francijā) "normalizēja" Eiropas valstu politiskajās diskusijās tēmas, kas pirms dažām gadām bija radikāļu prerogatīva - tagad šo valstu valdības var pateikt: jā, tas, ko piedāvā radikāļi, ir par traku, bet interese par radikālām partijām liecina, ka sabiedrībai tas interesē un tādēļ par to jārunā arī mums. Konsensus iespējas tieši pēdējo gadu laikā ir aizvirzījušās stipri vairāk pa labi, nekā tas bija iespējams iepriekš.



PP:
" no nacistiem un pēc tam, laikam ejot, arī rasistiem, raciālistiem, ksenofobiem, homofobiem, mizoģīnistiem(?) un citiem labajā sabiedrībā nosodāmiem tipiem naudiņu nodokļos (un caur valsts finansējumu piespiedu kārtā tiem ar citām politiskajām partijām biedroties liksim), bet vienādas iespējas un izslavēto "vienlīdzību" viņiem liegsim. "

Neviena sabiedrība nav iedomājama, ja tajā ir pieļaujams realizēt JEBKĀDUS uzskatus - vai valstij vajadzētu atteikties ievākt nodokļus no psihopātiem, kuri vairāk par visu vēlētos slepkavot, taču "izslavētās vienlīdzības" apoloģēti viņiem to neļauj?


"tstāt mierā Latviju, kur ir saglabājusi šo "unikālo" praksi - atļaut pilsoņiem finansēt tikai tās partijas, kuras tie uzskata par viņu naudas atbalsta vērtām esam..."

Latvijas iedzīvotāji jebkurā gadījumā finansē partijas, kuru viedoklim nepiekrīt (ne tikai oficiālā veidā, maksājot par Saeimas un pašvaldību deputātu un viņu komandu darbu, bet arī partijām "pārdalot" valsts īpašumu par labu saviem sponsoriem). Valsts finansējums dod iespēju šos procesus labāk kontrolēt (jo samazina partiju motivāciju rīkoties pretēji aizliegumiem), un izlīdzina dažādu partiju iespējas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 27.12.2007 12:40
@IK

Paldies. Izskatās pēc nodomu deklarācijas - no nacistiem un pēc tam, laikam ejot, arī rasistiem, raciālistiem, ksenofobiem, homofobiem, mizoģīnistiem(?) un citiem labajā sabiedrībā nosodāmiem tipiem naudiņu nodokļos (un caur valsts finansējumu piespiedu kārtā tiem ar citām politiskajām partijām biedroties liksim), bet vienādas iespējas un izslavēto "vienlīdzību" viņiem liegsim.

Vai man tikai liekas, vai te ir pretruna:

"Ja Latvijā parādītos partija, kas proponētu klaju nacismu, es atbalstītu valsts finansējuma atņemšanu/nepiesķiršanu."

un

"Tādēļ valsts finansējuma atņemšanu partijām, kas atrodas "nepareizajā" pusē, es neatbalstu."

Bet varētu vispār izvairīties no "mocīšanās" ar ikreizējas neesošās robežas meklēšanu (jo praksē skaistie vārdi par interešu balansēšanu dod vietu citiem apsvērumiem - kā gadījumā ar Vlaams Blok), un atstāt mierā Latviju, kur ir saglabājusi šo "unikālo" praksi - atļaut pilsoņiem finansēt tikai tās partijas, kuras tie uzskata par viņu naudas atbalsta vērtām esam...

@Aleksis

Kā uztaisīja sev vārdu (uztaisīja viņiem prese un noteiktas "cilvēktiesību aizstāvības" organizācijas apšaubāmu reputāciju) Jörg Heider un Freedom Party, tā arī iesēdās šis salikums cilvēku prātos, un tiek piesaukts. Viņam jau diezgan pasen ir cita partija (http://www.bzoe.at/index.php?content=vorort_kaernten_bzoe ), kam pēc pēdējām vēlēšanām nebija nekas pret iespēju iet vienā valdībā ar sociālistiem :) Jörg Heider - oportūnisms über alles!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis, Ivetai 26.12.2007 11:34
>>> Eiropas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma standarti ir uzskatāmi par milzu sasniegumu (salīdzinājumā ar citiem gadsimtiem un citām sabiedrībām)
=====
Tā ir diezgan bīstama attieksme - mēs esam cilvēces avangards, lai citi no mums pamācās (tā mēdza uzskatīt arī PSRS oficiālā propaganda). Eiropas Savienībai (salīdzinot ar citām demokrātiskām sabiedrībām - piemēram ASV, Izraēlu, Indiju, Dienvidkoreju) tik tiešām piemīt dažas īpatnības, bet nevaru apgalvot, ka tās visas būtu pozitīvas.

Viena no ES īpatnībām ir nepatika pret nacionālismu (ja nu vienīgi tiek atzīts kaut kāds liberāls "pan-eiropeisks nacionālisms"). Pirmkārt, dalībvalstu nacionālisms varētu palielināt centrbēdzes tieksmes pašā ES. Otrkārt, daļa Rietumeiropas iedzīvotāju (salīdzinot, teiksim, ar Amerikas, Tuvo Austrumu vai Āzijas iedzīvotājiem) joprojām ir vēsturiski traumēti - to pašu 2 pasaules karu dēļ. Polijā un Baltijas valstīs šos pasaules karus vēl var uzskatīt par ārēju agresoru izraisītu postu, bet Vācijā, Francijā, Anglijā un Itālijā daļa cilvēku pie šīm politikas katastrofām vaino savu valstu nacionālo egoismu, koloniālismu utml. - t.i. izveidojies vesels vēsturiskās vainas komplekss.

Traumēta vēsturiskā apziņa ne vienmēr ir labs padomdevējs politikā - tādēļ ES vadoņiem ir tāda alerģija pret Vlaams Belang (Flāmu interesi) Beļģijā un arī pret Jorga Haidera partiju (FPÖ) Austrijā. Ja atskaita dažus neveiklus līderu izteikumus (t.sk. par to pašu 2.pasaules kara vēstures izvērtējumu), tad tās ir normālas partijas ar nacionālistiski populistisku ievirzi. Turklāt atļaujas atklāti runāt par tēmām (nekontrolētu imigrāciju, demogrāfisko katastrofu), ko "pieklājīgās" partijas līdz šim noklusēja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 25.12.2007 22:59
Pārrakstījos - protams, ka domāti bija PROTOTIPI

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 25.12.2007 22:58
PP,

Izskatās pēc emocionāla politiska uzsaukuma. Lai šo komentētu, man vajadzētu zināt detaļas, jo uzsaukums ir formulēts tā, ka tas varētu būt gan "labi un demokrātiski", gan nelabi un nedemokrātiski.

Šobrīd manas sajūtas par šiem jautājumiem ir apmēram šādas:

Tā ir mana pārliecība, ka
1) vardarbība un terorisms ir nosodāmi,
2) Eiropas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma standarti ir uzskatāmi par milzu sasniegumu (salīdzinājumā ar citiem gadsimtiem un citām sabiedrībām) un
3) labākas ir tās sabiedrības, kurās rasisms, ksenofobija un homofobija ir marginālas parādības

Tādēļ es atbalstu dažādas iniciatīvas, kas ir vērstas uz to, lai šīs, manuprāt, tik pozitīvās tendences veicinātu. Taču ne par katru cenu.

Man ir grūti abstrakti iezīmēt robežlīniju, taču tā ir apmēram šeit: iniciatīvas nedrīkst apdraudēt leģitīmas diskusijas sabiedrībā par dažādu cilvēktiesību (it sevišķi uz vārda brīvību, uz īpašumu), demokrātijas, tiesiskuma robežām. Jo tās, protams, nav nemainīgas. Viedokļi par to, kas ir un kas nav demokrātija, tiesiskums vai pat ksenofobija, var atšķirties.

Manuprāt, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi diezgan labi der kā vadlīnijas, taču es neatbalstītu valsts finansējuma atņemšanu kādai partijai, ja tai ir argumentēta pozīcija, kas ir pretrunā ECT praksei.

Man ir grūti pateikt, kur ir robeža, kā nošķirt leģitīmas diskusijas no neleģitīmām. Ja precīzāk - skaidras robežas nemaz nav, šeit var runāt tikai par protipiem. Piemēram, klaji rasistiski uzskati, manuprāt, ir protips ideoloģiskai pozīcijai, kurai nav vietas mūsdienu politikā. Es atzīstu, ka šis uzskats pats par sevi ir ideoloģisks, taču apmēram šeit es redzu demokrātijas/liberālisma robežas attiecībā uz "netolerantu viedokļu tolerēšanu". Ja Latvijā parādītos partija, kas proponētu klaju nacismu, es atbalstītu valsts finansējuma atņemšanu/nepiesķiršanu.

Tikmēr diskusijas, piemēram, par no mazākumtautību statusa izrietošajām tiesībām ir manā izpratnē leģitīmas, pat ja ECT tur jau ir teikusi savu vārdu. Tādēļ valsts finansējuma atņemšanu partijām, kas atrodas "nepareizajā" pusē, es neatbalstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 19.12.2007 21:23
Vai varētu dabūt vienu komentāru par šo (http://tinyurl.com/yr9osk ):

"12. Requests all Member States to at least provide for the possibility - after a court ruling - of withdrawing public funding from political parties that do not condemn violence and terrorism and do not respect human rights and fundamental freedoms, democracy and the rule of law as set out in the ECHR and the Charter of Fundamental Rights; and calls on those that already have this possibility to do so without delay; also calls on the Commission to ensure that no EU funding is available to media which are used as a platform to widely promote racist, xenophobic and homophobic ideas;" (latviski šeit: http://tinyurl.com/3856g7)

Labi un demokrātiski, slikti un nedemokrātiski, neitrāli vai nekādi nolūki - ja iespējams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krish 19.12.2007 19:21
Es nesaprotu kur pasaule vel ir shads stulbs likums atbrivot no atbildibas cilveku, ja vinsh nostukachi par tadu pashu noziegmu. Iedomajamies situaciju: 2 personas nogalina cilveku un viens no viniem aiziet uz policiju un nostukachi, vinsh tiek attaisnots, murgs! Shis priekshlikums ir klajs politisks meginajums noreikinaties ar dazam labam personam.

Citi autora darbi