ĢM kultūraugi: mīti, riski, ieguvumi 3

Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas izdevīgumu un riskus parasti apraksta vienpusīgi, uzsverot tikai izdevīgumu vai, gluži pretēji, akcentējot tikai riskus videi un veselībai. Patiesība, kā gandrīz vienmēr, ir pa vidu.

Patlaban pasaulē lielās platībās audzē ģenētiski modificēto (ĢM) soju, kukurūzu, kokvilnu un rapsi (skat. tabulu). Nelielās platībās audzē ĢM rīsus, ķirbjaugus, papriku, tomātus, papaiju un citus eksotiskus augļus, lucernu, kā arī kokaugus ātraudzībai. 2007. gadā ģenētiski modificētie kultūraugi pasaulē aizņem 114 miljonus hektāru.


Plašāk audzēto ĢM kultūraugu platības pasaulē 2007. gadā, miljonos ha




Avots: ISAAA Briefs Nr. 37, 2007

Eiropas Savienībā komerciāli audzē tikai ĢM kukurūzu (0.45 miljoni hektāru). Netiek audzēti dārzeņi un graudaugi. Sagatavošanas stadijā audzēšanai ir ĢM rapsis, kartupeļi un cukurbietes.


Mīti

Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas izdevīgums nākotnē būs ekonomisks un būs arī pieejama ērta audzēšanas tehnoloģija. Taču pagaidām Latvijas agroklimatiskos apstākļos audzēšanai atļauto ĢM kultūraugu izdevīgums ir iluzors, jo ĢM kultūraugu īpašības vēl tālu atpaliek no zemnieku vēlmēm, lai gan sabiedrībā tiek kultivēti mīti, ka, piemēram, audzējot ģenētiski modificētos augus, nebūs jālieto pesticīdi. Šādi ĢM kultūraugi vēl Ziemeļeiropā nav pieejami un atrodas tikai ieceru līmenī. Patlaban izmantojam tikai pirmās paaudzes ģenētiski modificētos kultūraugus, kuru galvenā iezīme ir izturība pret glifosātu vai glufosinātu[1] herbicīdiem, un kukurūzai papildu izturība pret dažiem sakņu kaitēkļiem. Tāpat kā līdz šim, pārējie Eiropā audzētie kultūraugi jāapstrādā ar insekticīdiem un fungicīdiem, jo pret visām slimībām un kaitēkļiem noturīgi ĢM kultūraugi pagaidām nav pieejami. Pieņemot, ka Latvijas zemniekus vairāk interesē ĢM rapša audzēšana, bet mazāk — ĢM kukurūza, gribu uzsvērt, ka nepareizi ir kultivēt ideju, ka, audzējot Latvijā ĢM rapsi un citus kultūraugus, nebūs jālieto pesticīdi.

Daži fakti par ĢM rapsi:


  • izmēģinājos nav pārliecinoši pierādīts, ka ĢM rapša ražas ir augstākas;

  • vidēji varēs ieekonomēt tikai vienu herbicīdu smidzinājumu;

  • dārgāk būs jāmaksā par ĢM rapša sēklu;

  • būs papildu izdevumi, lai ievērotu visus līdzāspastāvēšanas noteikumus, lai neapdraudētu konvencionālās un bioloģiskās saimniecības;

  • pārdosim lētāk, jo pieaug specifiskie uzglabāšanas un transporta izdevumi.


Pieaugot rapša platībām, kopējais insekticīdu un fungicīdu lietojums valstī ievērojami pieaugs.

Dažas modifikācijas jau tagad izrādījušās neveiksmīgas. Piemēram, neveiksmīga izrādījusies pret Kolorado vaboli izturīgu ĢM kartupeļu radīšana. Pēc vairāku gadu izmēģinājumiem nācās secināt, ka Kolorado vaboles vairs nereaģē uz Bt toksīnu, kurš izmantots modifikācijā, un bija jāatgriežas atpakaļ pie insekticīdu lietošanas vaboles ierobežošanai.


Riski

Riski, audzējot ģenētiski modificētos kultūraugus, būs saistīti ar attiecīgā kultūrauga bioloģiskām īpatnībām un vispusīgu zināšanu trūkumu par ĢM kultūraugu masveida audzēšanu lielās platībās. Potenciāli riskantāki videi ir svešapputes augi (rapsis), jo tiem dabā ir radnieciski savvaļas augi un putekšņi izplatās tālu no audzēšanas vietas ar kukaiņiem – apputeksnētājiem un vēju, kā arī ar sēklu transportēšanas laikā un ar putniem. Zinātniskie pētījumi Zviedrijā un Dānijā liecina, ka pašizsējas rapša sēklas augsnē saglabājas 8 līdz 10 gadus[2] un šādi augi parasti ātrāk iegūst izturību pret attiecīgo herbicīdu. Pašizsējas rapša augu iznīcināšana prasīs ievērojamus papildu izdevumus. Nākotnē riskanta var izvērsties regulāra vienas herbicīdu grupas (glifosātu) lietošana lielās platībās gadu no gada, jo tas ievērojami var ietekmēt bioloģisko daudzveidību, kā arī var rasties pret herbicīdiem izturīgas nezāļu sugas.

Pirms uzsākt audzēt ĢM kultūraugus, vajadzētu dokumentēt patreizējo situāciju saimniecībās, lai varētu novērtēt pozitīvās vai negatīvās izmaiņas.

Risku jomā jāņem vērā, ka dažviet iespējama arī nelegāla ĢM rapša audzēšana, kā tas ir noticis Argentīnā, Ukrainā un cituviet. Šī iemesla dēļ nākotnē būs problemātiska ĢM kartupeļu audzēšana, jo kartupeļu sēklas aizņemšanās no lauka ir bieži izplatīta parādība arī konvencionālo kartupeļu saimniecībās Latvijā.


Likumdošana

Ja 2009. gadā uzsāk ĢM kultūraugu audzēšanu, tad steidzīgi jāsakārto jautājumi par ĢM sējumu apdrošināšanu un starpvalstu vienošanās par zaudējumu atlīdzību, ja ĢM gēni nekontrolēti izplatīsies pārrobežās, kā arī par iespējamo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.

Latvijā pieņemtie normatīvie dokumenti [3] paredz kārtību, kādi pasākumi būs jāveic, uzsākot ĢM kultūraugu audzēšanu, lai iegūtu pilnu informāciju par lauku izvietojumu, novērstu ĢM kultūraugu nekontrolētu izplatīšanos blakus esošās bioloģiskās un konvencionālās saimniecībā. Atsevišķos reģionos, kur vairāk attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība, sēklkopība un biškopība, nebūs iespējama šo ražošanas veidu un ĢM kultūraugu audzēšanas līdzāspastāvēšana, bet par katru gadījumu zemniekiem būs citam citu jāinformē un jāvienojas.

Brīvās zonas no ĢM kultūraugiem var noteikt tikai paši audzētāji, šos jautājumus administratīvi neregulēs. Latvijas valstij kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir daudzas starptautiskās saistības, kas neļauj politiski atteikties no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas, bet audzētājiem joprojām paliek brīvā izvēle, darīt to vai nedarīt

___________________
[1] Plaša spektra iedarbības herbicīdi, kuri spēj iznīcināt visus veģetējošus augus

[2] D`Hertefeld u.c., Biology Letters, 2008, aprīlis

[3] Ģenētiski modificēto organismu aprites likums. 15.11.2007; http://www.likumi.lv/doc.php?id=167400; Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību (vēl nav vēl spēkā).

Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SoftS 16.01.2009 19:35
par rakstam izmantoto Creative Commons licenci:

pievienotajā attēliņā var redzēt NC ikonu, kas nozīmē nekomerciālai izmantošanai.

un šeit http://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/3.0/ ir rakstīts:

Noncommercial. You may not use this work for commercial purposes.


Latviskajam tulkojumam vajadzētu būt precizākam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

artis 16.01.2009 11:37
agd1.
kaitēkļiem un slimībām ir apbrīnojama spēja piemēroties un izveidot rezistenci pret pesticīdiem, kāpēc lai tāpat nebūtu ar ģmo?
ražīguma palielināšana ir relatīva, parastām kultūrām arī ir lieli ražības potenciāli, bet vai ir vajadzība sasniegt maksimumu, ja zūd kvalitāte. vai ar stimulatoriem audzēta gaļa ir garšiga, vai veikalos nopērkamie augļi, kas ir mākslīgi izdzīti garšo pēc augļiem?
vai pasaulē patiešām ir pārtikas trūkums? drīzāk demagoģija augstā līmenī.
sēklas materiāls nekādi nevar palikt lētāks par konvenciālo sēklu. to labi parāda cenu atšķirība starp lineāro un hibrīdo rapša sēklu. it sevišķi ja ir monopols, kā Monsanto gadījumā.
šoreiz par birokrātiju ir jāpriecājas, jo tē palīdz aizturēt ģmo ieviešanu.
pētījumi ir tik pretrunīgi, ka tos var interpretēt kā vien vēlas.krievijā viektie pētījumi neko labu neparādija, bet rezultāti no interneta pazuda ļoti ātri.
nevajag jaukt selekciju vienā vienā katlā ar gēnu kokteili, ko piedāvā tagad.
zinātnes progress arī ir radījis lielu daļu no mūsdienu problēmām.
ja gribi būt "progresīvs" cilvēks, esi tāds, bet neliec ciest no tā citiem. krievijā viektie pētījumi neko labu neparādija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd1 12.05.2008 14:25
Politisks aizliegums arī būtu pilnīgi nepareizs. Politiķu lēmumi "iekonservē" laiku, jo (demokrātiskā iekārtā) reaģē uz pašreizējiem izaicinājumiem un nākotnes draudus, neņemot vērā nākotnes iespējas.

Tas, ka šobrīd lauksaimniecības un bioloģijas zinātnes nav tik tālu attīstījušās, vēl nenozīmē, ka pēc 10 gadiem nebūs jau pieejami pirmie ĢM graudaugi, kartupeļi vai rapsis, kas būs izturīgi pret lielāko daļu kaitēkļu. Tas samazinās nepieciešamību lauksaimniecībā ārprātīgos apmēros lietot ķīmiskos pesticīdus utt., kas ir galvenais iemesls mūsdienu attīstītās pasaules visstraujāk progresējošai saslimšanai - alerģijām.

Otrs ĢM attīstīšanas virziens ir ražīguma palielināšana, kas ar katras jaunas paaudzes sēklu materiālu tikai pieaugs. Tas samazinās ražošanas izmaksas, sevišķi lielsaimniecībās, kurās mēroga ekonomija ir vairāk iespējama. Tieši ĢM organismi varētu būt viens no labākajiem risinājumiem pārtikas trūkuma problēmai (sevišķi saistībā ar aizvien lielāko pieprasījumu pēc lopbarības).

Jo plašāk lietos ĢM organismus, jo lētāks paliks sēklas materiāls, kura cenu pašreiz uzdzen augšā tieši neiedomājami birokrātiskais regulējums (kas ļauj izdzīvot tikai dažiem uzņēmumiem - sēklas ražotājiem) un ierobežotais lietojums (proti, nav mēroga ekonomijas ražošanā).

Birokrātiskā regulējuma smaguma pamatojums ir politiķu bailes no rīcības trūkuma šīs neizzinātās parādības priekšā. Tam vēl klāt ir simtiem nezinātnisku un antizinātnisku viedokļu paudēju, kas domā, ka ĢM ir kaut kas neiedomājami slikts un kaitīgs.

Pirmkārt, nav zinātnisku pierādījumu, ka ĢM augu lietošana negatīvi ietekmētu cilvēku veselību - tieši pretēji, agrīnie rezultāti uzrāda pozitīvas pazīmes. Protams, pilnvērtīgi ĢM organismu ietekmes pētījumi būs redzami tikai pēc vēl 15-20 gadiem.

Otrkārt, argumenti par to, ka ĢM per se ir kaut kas slikts ir smieklīgi, jo no ģenētiskām modifikācijām (tikai bez gēninženierijas metodēm) ir radušies visi kultūraugi, kurus tagad lietojam. Šī argumentācija kaut kaur sasaucas ar Lisenko stila ģenētikas vajāšanu PSRS.

Ideoloģiski, protams, šī būs kārtējā cīņa, kur agrāk vai vēlāk pretējās pozīcijās nostāsies cīnītāji par zinātnisko progresu (kuriem ir pārliecība, ka ar zinātnes progresa palīdzību var atrisināt lielu daļu cilvēces problēmu) un cīnītāji pret to (kuriem ir pārliecība, ka zinātnes progress ir nesis vairāk ļauna, nekā laba). Es sevi pieskaitu pie pirmajiem.

Saistītie raksti

Zaļā brīvība zb-zeme.lv

Greenfacts greenfacts.org